Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par policiju"

Izdarīt likumā "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 2., 8., 23.nr.; 1999, 12., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 2., 4., 16., 22.nr.; 2003, 2., 8., 14.nr.; 2004, 13.nr.; 2005, 2., 10., 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt ievaddaļā vārdus "dienesta pildīšanas pamatprincipus".

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Policijas darbinieks

Policijas darbinieks ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas nodrošina Valsts policijas vai Drošības policijas uzdevumu izpildi.

Policijas darbinieka dienesta gaita noteikta atsevišķā likumā."

3. Papildināt likumu ar 2.¹ pantu šādā redakcijā:

"2.¹ pants. Pašvaldības policijas darbinieks

Pašvaldības policijas darbinieks ir pašvaldības iestādes amatpersona, kas šajā likumā noteiktos pienākumus pilda attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Pašvaldības policijas darbinieka darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums."

4. Izslēgt 8.¹ pantu.

5. Papildināt likumu ar 8.² pantu šādā redakcijā:

"8.² pants. Policijas darbinieka palīgi

Par policijas darbinieka palīgiem var būt Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem, kuri, ņemot vērā viņu personiskās īpašības, ir spējīgi brīvprātīgi palīdzēt policijas darbiniekiem.

Policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas kārtību, viņu tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets."

6.  11.pantā:

aizstāt 4.punktā vārdus "cietuma iestādēm" ar vārdiem "ieslodzījuma vietām";

aizstāt 6.punktā vārdus "karaspēka daļām un iestādēm" ar vārdiem "Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem".

7. Aizstāt 12.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus "kara komandantam vai karaspēka daļas vai kara iestādes komandierim" ar vārdiem "Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem".

8. Izslēgt 15.panta ceturto daļu.

9. Izslēgt 17. un 18.pantu.

10. Izslēgt 20.pantu.

11. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Kārtība, kādā pašvaldības policijas darbinieki ieceļami amatā un atbrīvojami no amata

Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus ieceļ amatā attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome pēc tam, kad saņemta iekšlietu ministra piekrišana. Pašvaldības policijas priekšnieku un viņa vietniekus atbrīvo no amata attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome pēc savas iniciatīvas vai pēc iekšlietu ministra rīkojuma, kas domei (padomei) jāizskata septiņu dienu laikā.

Iekšlietu ministram ir tiesības līdz dienai, kad attiecīgā pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome atbrīvo pašvaldības policijas priekšnieku vai viņa vietnieku no amata, atstādināt minētās amatpersonas no amata pienākumu pildīšanas."

12. Izslēgt 23.panta ceturto, septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu.

13. Izslēgt 24.panta trešo daļu.

14. Izslēgt 25. un 26.pantu.

15. Izslēgt VI nodaļu.

16. Izslēgt pārejas noteikumu.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

Iekšlietu ministrs

Dz.Jaundžeikars

Likumprojekta “Grozījumi likumā „Par policiju”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Likums „Par policiju” nosaka policijas jēdzienu, uzdevumus, darbības principus un vietu valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu sistēmā, policijas pienākumus, tiesības, struktūru, kompetenci, policijas darbinieka tiesisko aizsardzību, darbības garantijas, atbildību, dienesta pildīšanas pamatprincipus, finansēšanas, materiāltehniskās apgādes kārtību, kā arī policijas darbības uzraudzību un kontroli. Ar 2005.gada 15.jūnija Ministru kabineta rīkojumu Nr.388 „Par koncepciju „Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm specializētajā valsts civildienestā”” Iekšlietu ministrijai uzdots izstrādāt un līdz 2005.gada 1.oktobrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināro atbildību, kā arī ar minētajiem projektiem saistītos likumprojektus par grozījumiem citos normatīvajos aktos (t.sk. likumā „Par policiju”), nosakot minēto amatpersonu vienotu dienesta gaitu un disciplinārās atbildības sistēmu, vienlaikus paredzot, ka attiecīgās amatpersonas tiek izslēgtas no valsts civildienesta. Izstrādātie Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma projekts un ar to saistītais Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likuma projekts nosaka policijas amatpersonu dienesta gaitu, kā arī viņu sociālās garantijas. Lai novērstu minēto likumprojektu dublēšanos ar spēkā esošo likumu „Par policiju”, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā „Par policiju”, izslēdzot no tā attiecīgās normas.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekts izslēdz normas, kas nosaka policijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu, kā arī viņu sociālās garantijas. Atsevišķi panti redakcionāli precizēti sakarā ar to, lai sakārtotu normatīvo aktu bāzi. No likuma izslēgta 15.panta ceturtā daļa, jo Latvijas Policijas akadēmija ir atsevišķa Iekšlietu ministrijas padotībā esoša iestāde un nevis policijas sastāvdaļa; izslēgti 17., 18. un 20.panti, jo Valsts policijas struktūra saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tiek atspoguļota iestādes nolikumā un reglamentā.
3. Cita informācija		Likumprojekts izskatāms vienotā paketē ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma projektu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likuma projektu, likumprojektiem „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, „Grozījumi Robežsardzes likumā”, „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, „Grozījums Militārā dienesta likumā”, kā arī „Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, ko uzdots izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Tieslietu ministrijai.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums						Likumprojekts nepasliktina dienesta gaitas nosacījumus un sociālās garantijas policijas darbiniekiem.
4. Ietekme uz vidi						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			(tūkst. latu)
Rādītāji			Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi		Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Papildus nepieciešams pieņemt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likumu, likumus „Grozījumi Robežsardzes likumā, „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” un „Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Minēto likumu projekti ir sagatavoti. Ar normatīvā akta pieņemšanu spēku zaudēs 2003.gada 14.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.567 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu”, 2005.gada 1.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.72 „Specializētā valsts civildienesta ierēdņu – policijas darbinieku, robežsargu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējošo – dienesta gaitas reglaments”, 2003.gada 28.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.594 „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments”, 2003.gada 28.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.597 „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un apgādes normas”, 2002.gada 10.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.535 „Noteikumi par vienreizēju kompensāciju Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekam ar speciālo dienesta pakāpi, ja viņa veselībai nodarīts kaitējums”. Pēc likumprojekta pieņemšanas būs nepieciešams no jauna izdot Ministru kabineta noteikumus par policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas noteikumiem, viņu tiesībām un pienākumiem.
2. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
5. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Sakarā ar normatīvā akta izpildi jaunas valsts institūcijas netiks radītas, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Persona Iestādes vadītāja lēmumus būs tiesīga apstrīdēt Iekšlietu ministrijā, savukārt citu iestāžu amatpersonu lēmumus – Iestādes vadītājam. Šo lēmumu persona varēs pārsūdzēt tiesā.
4. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	A.Marhels

04.01.2006. 16:10

1178

Kurme

7219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv