2006

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2006. gada __. janvārī                                                          Latvijas Republikas

Nr. 8/8-                                                                                      8. Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

 

 

Pielikumā:

     1. Likumprojekts uz vienas lapas.

     2. Anotācija uz divām lapām.

 

 

 

LR 8. Saeimas deputāti:

 

_______________________    A. Golubovs

 

_______________________    O. Deņisovs

 

_______________________    M. Bekasovs

 

_______________________    S. Fjodorovs

 

_______________________    I. Solovjovs

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

 

“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

 

 

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23. nr.; 1995, 8., 14. nr.: 1996, 9. nr.; 1997, 3., 21. Nr.: 1998, 1. nr.; 1999. 24.nr., 2000, 5. nr.; 2001, 1., 24. nr., 2002, 6. nr.,:2003, 15. nr.: 2004, 2. nr.; 2005, 2.,8. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 8. panta trešās daļas 10. punktu šādā redakcijā:

 

“10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota, izņemot I un II grupas invalīdu pensijas”

 

2. Izteikt 9. panta pirmās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

 

“7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti, I un II grupas invalīdu pensijas, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus un pabalstus, kuru piešķiršanas pamats ir personas darba vai dienesta attiecības ar budžeta finansētu institūciju, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajām biedrībām un nodibinājumiem;”

3. Izteikt 13. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

 

“2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996. gada 1. janvārim atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, kā arī personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par I un II grupas invalīdiem, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;”

Likums stājas spēkā 2006. gada 1. jūlijā.

 

 

 

 

 

 

 

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

 

I  Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašlaik Latvijā pavisam ir 52094 I un II grupas invalīdi, no viņiem 15871 cilvēks saņem pensiju, kas piešķirta pēc 1996. gada 1. janvāra. Uz personām, kam pensija piešķirta pēc 1996. gada 1. janvāra, netiek attiecināti atvieglojumi saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. panta pirmās daļas 2. punktu, kurš nosaka, ka neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā. Pēc Finanšu ministrijas datiem 2004. gadā no invaliditātes pensijām kopā tika ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 146,2 tūkst. latu apmērā, līdz 2005. gada 1. augustam, 128 540,02 Ls apmērā, pie tam vidējās invaliditātes pensijas apmērs bija 61,5 lati mēnesī.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz invaliditātes pensiju (I un II grupas invalīdiem) neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas dos salīdzinoši nelielai cilvēku grupai (ap 16.000), kas zaudējuši veselību, arvien augošās inflācijas un cenu pieauguma zālēm apstākļos atvieglot dzīves apstākļus.

3. Cita informācija

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajām ziņām 2004. gadā Latvijā vidēji no katra I un II grupas invalīda tika ieturēti 12,43 LVL mēnesī kā iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

 

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Likumprojekts pie budžeta ieņēmumu daļas nenozīmīga apmēra samazinājuma neietekmēs būtiski tautsaimniecības attīstību. Turklāt cilvēki, kas zaudējuši veselību, varēs nedaudz uzlabot savus dzīves apstākļus, bet sabiedrība iegūs apziņu, ka valsts no savas puses to aizsargā un rūpējas par tās locekļiem veselības zaudēšanas rezultātā.

 

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Budžeta ieņēmumu daļa samazināsies par 150.000 – 200.000 LVL gadā, tas budžeta pašreizējo ienākumu apstākļos neatstās būtisku ietekmi uz budžetu kopumā.

 

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Nav nepieciešams grozīt spēkā esošo tiesības normu sistēmu un attiecīgus pensiju pārrēķinus var veikt spēkā esošo tiesību normu ietvaros.

 

 

 

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

 

Likumprojekts atbilst 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un tās protokoliem, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem par sociālās drošības shēmām.

 

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

 

Notikušas konsultācijas ar Latvijas Pensionāru federāciju un Latvijas Invalīdu biedrību. Tās atbalsta likumprojektu.

 

VII  Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

 

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams izveidot jaunas institūcijas vai paplašināt esošās.

Sabiedrība par likumprojektu tiks informēta ar publikācijām “Latvijas Vēstnesī”, kā arī ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojumiem.

Likumprojekts paplašina indivīda sociālās tiesības.