Likumprojekts

Par likuma "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" atzīšanu par spēku zaudējušu

Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3.nr.; 1995, 8., 22.nr.; 1997, 3., 15.nr.; 1998, 15., 22.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 14., 22.nr.; 2005, 9.nr.).

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Ekonomikas ministrs

A.K.Kariņš

Likumprojekta „Par likuma „Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2005.gada 31.maijā Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums „Par likuma „Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” turpmāko darbību”, kurā Ministru kabinets apstiprināja vienu no informatīvajā ziņojumā izvirzītajiem variantiem „Par likuma „Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Pašreiz „Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” (turpmāk – Likums) terminoloģija ir būtiski novecojusi attiecībā pret Komerclikuma normām. Termins “uzņēmums” saskaņā ar Komerclikumu vairs nav tiesību subjekts, bet gan tikai objekts – organizatoriski saimnieciska vienība, kurā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai (Komerclikuma 18.pants). Speciālajos normatīvajos aktos ir minēti dažādi tiesību subjekti un objekti, kuru darbību institūcijām ir tiesības apturēt. Ievērojot šo plašo subjektu un objektu loku, pret kuriem iespējams vērst darbības apturēšanu, nav iespējams tos visus aptvert ar vienu terminu, turklāt tā, lai ikvienam būtu skaidrs, tieši ko aptur katra konkrētā institūcija un kādos gadījumos. Katra subjekta vai objekta darbības apturēšanai ir sava specifika, tātad arī pati apturēšanas kārtība atšķiras. Lai novērstu Likuma iespējamās interpretācijas, saprotamāk ir noteikt institūcijas tiesības apturēt konkrētu tiesību subjekta vai objekta darbību, nevis vispārīgajā likumā, kurā nav iespējams visu detalizēti atrunāt, bet gan speciālajā likumā. Nepieciešamības gadījumā izdarīt grozījumus visos speciālajos likumos, nosakot, ka kompetentās iestādes izdotā administratīvā akta darbība netiek apturēta tā apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā. Izvērtējot Likuma un speciālo normatīvo aktu normas kopumā, piemērošanas procesā tiek radīta normu kolīzija. Pie tam Likumā noteiktās valsts pārvaldes funkciju veikšanas un izpildes pamatnosacījumi jau ir noteikti Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Administratīvā procesa likumā. Realizējot savu darbību, komersanti un citi tiesību subjekti, kuriem ir saistošas speciālo normatīvo aktu normas, savā darbībā vadās pēc speciālajiem normatīvajiem aktiem, kas tieši reglamentē to darbības sfēru. Līdz ar to, atzīstot Likumu par spēku zaudējušu tiks samazināts piemērojamo normatīvo aktu daudzums, kā arī precizēta tiesību subjekta vai objekta darbības apturēšanas kārtība. Pašreiz komersantam nepieciešams piesaistīt kvalificētu juristu pakalpojumus, kas izvērtē Likuma, kā arī speciālo normatīvo aktu piemērošanas pamatu un iemeslus par darbības apturēšanu, kas īpaši apgrūtina mazos un vidējos uzņēmumus, kam nav šīs kapacitātes.
2. Tiesību akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir atzīt par spēku zaudējušu likumu „Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” un paredzēt tiesisko regulējumu līdz jaunu normatīvo aktu pieņemšanai.
3. Cita informācija	Nav

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekta atzīšana par spēku zaudējušu samazinās komersantiem administratīvās izmaksas, kā arī vienkāršos un padarīs labāk saprotamākas administratīvās procedūras.
3.Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar	Likum-projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Nepieciešams izvērtēt grozījumu nepieciešamību: § Ministru kabineta 2003.gada 29.septembra noteikumi Nr.538 „Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi” § likums „Par mērījumu vienotību” (18.panta pirmā un otrā daļa); § Ministru Kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr. 189 „Valsts būvinspekcijas nolikums”(5.punkts); § Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr. 972 „Valsts energoinspekcijas nolikums” § Ministru Kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (165.punkts); § Likums „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” (6.pants); § Valsts darba inspekcijas likums (5.panta otrā daļa, 7.pants). § likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (10.panta otrās daļa 8.punkts); § likums “Par nodokļiem un nodevām” (34.^1panta pirmā, otrā trešā daļa); § likums “Par izlozēm un azartspēlēm” (35.pants, 39.pants). § Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra noteikumos Nr.363 “Kārtība, kādā apturama saimnieciskā darbība, ja nav nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite”. § likums “Par Valsts proves uzraudzību” (15.pants, 20.panta 5.punkts). § Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums (13.panta otrās daļas 5.punkts); § Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (179.pants). § Ministru kabineta 2004.gada 3.februāra noteikumi Nr.60 „Noteikumi par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru kompetenci un kārtību, kādā veicama valsts ugunsdrošības uzraudzība” (4.punkts); § Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.296 „Noteikumi par robežkontroles punktu režīmu” (18.3. un 18.4.apakšpunkti). § Robežsardzes likums (13.panta 6.punkts); § Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.499 „Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi” (15.4.apakšpunkts). § Profesionālās izglītības likums (15.panta ceturtā un sestā daļa); § Augstskolu likums (10.panta ceturtā daļa); § Likums „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās k valifikācijas atzīšanu” (59.pants); § Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.650 „Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība” (24.punkts). § likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (5.pants, 26.panta 2., 3. un 4.punkts); § Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumi Nr.916 „Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nolikums” (3.9.punkts). § Darba aizsardzības likums (26.pants); § Valsts darba inspekcijas likums 5.panta otrā daļa). § Valsts darba inspekcijas likums (5.panta otrās daļas 7.punkts). § likums „Par aviāciju” (6.panta 1. un 2.punkts); § Radio un televīzijas likums (40.pants, 46.panta devītā daļa, 59.panta otrā daļa). § Elektronisko sakaru likums (11.pants). § Farmācijas likums (14.panta 6., 7. un 9.punkts, 31.pants); § Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.227 „Valsts sanitārās inspekcijas nolikums”(6.5.punkts). § Epidemioloģiskās drošības likums (6.panta trešās daļas 3.punkts); § Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.227 „Valsts sanitārās inspekcijas nolikums”(21., 22.11.punkti); § Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumu Nr.218 „Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas nolikums” (5.6.punkts). § Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.234 „Speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai izsniegšanas, apturēšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība, kā arī aptieku, zāļu lieltirgotavu un zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstības un labas izplatīšanas prakses novērtēšanas kārtība”. § likums „Par piesārņojumu” (5.pants, 50.pants piektā daļa); § likums „Par vides aizsardzību” (44.^2 panta 7.punkts, 58.pants); § Atkritumu apsaimniekošanas likums (11.^1panta pirmā un ceturtā daļa); § Ministru kabineta 2005.gada.19.jūlija noteikumi Nr. 532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” (18.2., 44.2., 75.3.1. un 75.3.2. punkti). § Veterinārmedicīnas likuma (8.panta 2.punkts, 10.pants); § Valsts meža dienesta likums (7.pants 2.un 8.punkts); § Ciltsdarba likums (8.panta trešā daļa); § Farmācijas likums (14.panta 6.punkts); § Mēslošanas līdzekļu aprites likums (10.panta otrās daļas 3. un 4. punkts); § Sēklu aprites likums (18.pants trešās daļas 1.punkts); § Augu aizsardzības likums (8.panta ceturtā daļa, 18.panta 4.punkts); § Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumi Nr.406 „Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, un traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas” (25.-30.punkts); § Ministru kabineta 2004.gada 18.marta noteikumu Nr.147 „Veterinārās kontroles kārtība, ievedot Latvijā dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm” (28.punkts); § Ministru kabineta 2001.gada 16.oktobra noteikumu Nr.459. „Dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu atbilstības kritēriji un reģistrēšanas kārtība” (9.punkts); § Ministru kabineta 2004.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.229. „Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai” (25.-31.punkts); § Ministru kabineta 2004.gada 18.marta noteikumu Nr.142 „Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm” (7.punkts); § Ministru kabineta 2004.gada 18.marta noteikumu Nr.141 „Veterinārās prasības zivju un molusku iegūšanai, akvakultūras dzīvnieku un akvakultūras produktu pārvadāšanai un piedāvājumam tirgū” (27., 37. un 47.punkts); § Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumu Nr.218 Augu karantīnas noteikumi” (61.punkts); § Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumu Nr.409 „Veterināro zāļu reģistrācijas kārtība” (62.2.apakšpunkts); § Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumu Nr.648 „Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu” (34.2.apakšpunkts). § Pārtikas aprites uzraudzības likums (5.panta septītā daļa); § Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumu Nr. 269 “Higiēnas prasības pārtikas apritē” (6. punkts); § Ministru kabineta 2003.gada 18.marta noteikumu Nr. 127 “Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība” (18. punkts); § Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumu Nr.382 „Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība” (35.punkts); § Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija noteikumu Nr.302 „Dzīvnieku barības apritē iesaistīto personu atzīšanas un reģistrācijas kārtība un prasības dzīvnieku barības apritē iesaistītajām personām” (15.2.apakšpunkts).
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula 1.tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas notikušas ar Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes sekretariātu un Latvijas investīciju un attīstības aģentūru.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Kopumā likumprojektu atbalsta
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt vispārējā administratīvā procesa kārtībā.
4. Cita informācija	Nav

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Ekonomikas ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.K.Kariņš	K.Gerhards	Dž.Innusa	J.Eglītis	L.Dūda

30.11.2005. 13:25

1756

Dūda 7013157

laura.duda@em.gov.lv