Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus "(izņemot šā kodeksa 61., 62., 82., 82.¹, 82.², 87.¹, 114.² un 149.¹⁵ pantā paredzētos administratīvos pārkāpumus)" ar vārdiem un skaitļiem "(izņemot šā kodeksa 61., 62., 82., 82.¹, 82.², 87.¹, 90., 114.², 149.¹⁵ un 175.⁷ pantā paredzētos administratīvos pārkāpumus)".

2. Izteikt 90.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Par elektroiekārtu, siltumapgādes iekārtu un gāzes apgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšanu energoapgādes komersantu objektos, enerģijas lietošanas iekārtās un ietaisēs, ko kontrolē Valsts energoinspekcija, –

uzliek naudas sodu amatpersonām simt piecdesmit latu apmērā, bet attiecīgo objektu, iekārtu un ietaišu valdītājiem – piecsimt latu apmērā.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu amatpersonām piecsimt latu apmērā, bet attiecīgo objektu, iekārtu un ietaišu valdītājiem – piectūkstoš latu apmērā vai desmittūkstoš latu apmērā, ja energoapgādes komersanta licences darbības zona aptver visu valsts teritoriju."

3. Izteikt 95.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Par noteiktā energopatēriņa režīma neievērošanu, lietotāju iekārtu pieslēgšanu energotīkliem bez enerģijas uzskaites aparātiem, neverificētu, bojātu vai pārveidotu enerģijas uzskaites aparātu uzstādīšanu vai patvaļīgu enerģijas uzskaites aparātu shēmas sagrozīšanu –

uzliek naudas sodu amatpersonām simt piecdesmit latu apmērā, bet energoapgādes komersantiem, kuru īpašumā ir enerģijas uzskaites aparāti un kuri ir atbildīgi par to uzstādīšanu un ekspluatāciju, – piecsimt latu apmērā.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu amatpersonām piecsimt latu apmērā, bet energoapgādes komersantiem – trīstūkstoš latu apmērā."

4. Papildināt kodeksu ar 175.⁷ pantu šādā redakcijā:

"175.⁷ pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Valsts energoinspekcijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana

Par energoapgādes komersantu rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Valsts energoinspekcijai pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts energoinspekcijai vai Valsts energoinspekcijas likumīgo lēmumu nepildīšanu –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem."

5. Izteikt 223.² pantu šādā redakcijā:

"223.² pants. Valsts energoinspekcija

Valsts energoinspekcija izskata šā kodeksa 90.panta otrajā daļā, 92.pantā, 95.panta otrajā daļā, 175.⁷ un 197.pantā (lietās par gadījumiem, ja zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts energoinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts energoinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts energoinspekcijas direktors un viņa vietnieki – naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) Valsts energoinspekcijas sektoru vadītāji un vecākie inspektori – naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts energoinspekcijas inspektori – naudas sodu līdz divsimt latiem."

Ekonomikas ministra vietā –

finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Normatīvā akta projekta

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums				Valsts energoinspekcija ir izveidota ar Ministru kabineta 2000. gada 20. decembra rīkojumu Nr.634 “Par Valsts energoinspekcijas izveidošanu”. Valsts energoinspekcija ir ekonomikas ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Atbilstoši Enerģētikas likuma 82. pantam, Valsts energoinspekcijas galvenie uzdevumi ir: 1. Uzraudzīt un kontrolēt objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu montāžas kvalitātes, drošības un ekspluatācijas pārbaužu atbilstošu un savlaicīgu veikšanu energoapgādes uzņēmumos; 2. Uzraudzīt un kontrolēt atbilstības novērtēšanas kārtību un apliecinājumu energoapgādes uzņēmumos; 3. Uzraudzīt un kontrolēt energoapgādes uzņēmumos saražotās, pārvadītās un uzglabātās enerģijas kvalitātes prasību izpildi un atbilstību. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 82. panta otro daļu Valsts energoinspekcijai ir tiesības savas kompetences ietvaros sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlikt administratīvos sodus. Valsts energoinspekcija 2004. gadā ir uzlikusi 18 administratīvos sodus, kopējais soda naudas apmērs 2004. gadā bija 725 Ls. Sakarā ar Valsts energoinspekcijas kontroles pārbaudēs konstatētajiem nopietniem normatīvo aktu pārkāpumiem energoapgādes uzņēmumu darbībā ir nepieciešams noteikt stingrākus sodus par šādiem pārkāpumiem, grozot attiecīgos Administratīvo pārkāpuma kodeksa pantus.
2. Normatīvā akta projekta būtība				Likumprojekts paredz veikt izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 90. panta otrajā daļā; 95. panta otrajā daļā un 223.^2 pantā, kā arī ieļaut kodeksā jaunu 175.^7 pantu. Izsakot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 90. panta otro daļu jaunā redakcijā, Valsts energoinspekcijai tiks dotas tiesības uzlikt stingrākus sodus par tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem energoapgādes uzņēmumos, tādejādi pastiprinot valsts kontrolējošo iestāžu ietekmi energoapgādes objektu drošas un nepārtrauktas darbības nodrošināšanā. Ierosinātie grozījumi 95. panta otrajā daļā, palielina noteikto naudas sodu amatpersonām no simt divdesmit pieciem latiem līdz piecsimt latiem, kā arī paredz sodu energoapgādes objektu valdītājiem līdz trīstūkstoš latiem. 175.^7pants nosaka energoapgādes komersantu un to amatpersonu atbildību par energoapgādes komersantu rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Valsts energoinspekcijai pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts energoinspekcijai vai Valsts energoinspekcijas likumīgo lēmumu nepildīšanu. Ņemot vērā grozījumus augstākminētajos pantos, precizējumi nepieciešami arī kodeksa 26. un 223.^2pantā.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu						Izdarot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tiek pastiprināta valsts kontrolējošo organizāciju loma energoapgādes uzņēmumu darbībā, atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un pastiprināta energoapgādes drošība valstī.
3. Sociālo seku izvērtējums						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
	III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem Valsts energoinspekcija 2004. gadā ir uzlikusi 18 administratīvos sodus, kopējais soda naudas apmērs 2004. gadā bija 725 Ls. Palielinot sodus par administratīvajiem pārkāpumiem, valsts energoinspekcija prognozē nākamajos gados soda naudās iekasēt apmēram 6000 Ls gadā.
		(tūkst. latu)
	Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	1	2	3		4		5	6
	1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	5,3		5,3		5,3	5,3
	2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	5,3		5,3		5,3	5,3
	1	2	3		4		5	6
	4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabinetu noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pre t citām starptautiskajām organizācijām						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Nav notikušas.
Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsts, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
2. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, iesaistot problēmas atspoguļošanā masu mēdijus (laikraksti, televīzija).
3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem			Ir notikušas konsultācijas PHARE programmas ietvaros saistībā ar projektu Nr.LV2002/IB/EC05TL “Valsts energoinspekcijas stiprināšana”.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Netiek radītas jaunas institūcijas, bet Valsts energoinspekcijas kompetences apjoms administratīvo sodu piemērošanā tiek saskaņots ar Enerģētikas likuma 82. pantā noteiktajiem Valsts energoinspekcijas uzdevumiem.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Normatīvā akta publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un informācija Valsts energoinspekcijas Interneta mājas lapā.
3. Kā indivīds vai uzņēmums var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo				Apstrīdēt energoinspekcijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu Valsts energoinspekcijas direktoram. Apstrīdēt Valsts energoinspekcijas izdotos administratīvos aktus un energoinspekcijas direktora lēmumus Ekonomikas ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēt Ekonomikas ministrijas lēmumu par Valsts energoinspekcijas izdoto administratīvo aktu vai Valsts energoinspekcijas direktora lēmumu tiesā.

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
K.Gerhards	Dž.Innusa	J.Eglītis	U.Sarma

04.11.2005 10:05

1055

D.Merirands

7013227, Dins.Merirands@em.gov.lv