Likumprojekts otrajam lasījumam

Juridiskā komisija

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā

(reģ.nr.1443)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Nr.

Priekšlikumi

(20)

Komisijas atzinums

Likumprojekta redakcija otrajam lasījumam

Izdarīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 15.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atsavināšana — valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam;

2) daudzdzīvokļu māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;

3) dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa — valsts vai pašvaldības dzīvokļu īpašumu kopums (dzīvokļa īpašums) atsevišķā dzīvojamajā mājā, kas nav privatizēts atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nosacījumiem;

4) izsole ar augšupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;

5) izsole ar lejupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;

6) nosacītā cena - nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem;

7) pārdošana par brīvu cenu — mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu;

8) slepenā cena — cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot;

9) valsts vai pašvaldības iestāde (turpmāk arī — iestāde) — Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes;

10) valsts vai pašvaldības manta — valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā;

11) zemes starpgabals - valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību, bet laukos - mazāka par 0,5 hektāriem;

12) atsavināšanas ierosinājums - šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.

1. Izteikt 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa – privatizācijai nodotās valsts vai pašvaldību dzīvojamās mājas, viendzīvokļa mājas domājamās daļas un privatizācijai nodotās dzīvojamās mājas valsts vai pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļa īpašumi, kas nav privatizēti atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteikumiem;".

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 1. pantu.

Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 1. panta 3. punktu.

Atbalstīts

1. Izslēgt 1.panta 3.punktu.

4.pants. (1) Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Pašvaldības mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgās pašvaldības iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

(2) Valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas valsts vai pašvaldības manta.

(3) Kārtību, kādā noskaidro iestāžu vajadzību pēc citām iestādēm nevajadzīgās mantas, kā arī mantas turētāja maiņas kārtību attiecībā uz valsts mantu nosaka Ministru kabinets, bet attiecībā uz pašvaldības mantu — attiecīgā dome (padome).

(4) Atsevišķos gadījumos valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt šādas personas:

1) zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas visa atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei;

2) zemes kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas visa atrodas uz kopīpašumā esošās zemes, vai domājamo daļu no tās samērīgi savai zemes daļai;

3) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei;

4) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai;

5) īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt attiecīgo dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa dzīvojamo māju (45.pants);

6) dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir pirmpirkuma tiesības uz citu dzīvokļa īpašumu tajā pašā daudzdzīvokļu mājā;

7) kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar valsti vai pašvaldību;

8) pēc zemes reformas pabeigšanas persona, kurai atbilstoši zemes reformas likumiem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredz kārtību, kādā šā panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi, pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu atsavināšanai vai ierosinājuma noraidīšanu, un kārtību, kādā tiek atcelts lēmums par nodošanu atsavināšanai.

2. Izteikt 4.panta ceturtās daļas 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt valsts vai pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo māju, mājas domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;

6) dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir pirmpirkuma tiesības uz citu dzīvokļa īpašumu tajā pašā daudzdzīvokļu mājā un ja viņš vēlas nopirkt valsts vai pašvaldības īpašumā esošu dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;".

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktā vārdus “valsts vai pašvaldības īpašumā esošu”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 4. panta ceturtās daļas 5. punktā vārdus “mājas domājamo daļu” ar vārdiem “dzīvojamās mājas domājamo daļu”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 4. panta ceturtās daļas 6. punktā vārdus “valsts vai pašvaldības īpašuma esošu”.

Atbalstīts

pants redakcionāli precizēts

2. Izteikt 4.panta ceturtās daļas 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;

6) dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir pirmpirkuma tiesības uz citu dzīvokļa īpašumu tajā pašā daudzdzīvokļu mājā un ja viņš vēlas nopirkt dzīvokļa īpašumu šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā;".

8.pants. (1) Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, izņemot šā panta 1.¹ un 1.² daļā minētos gadījumus.

(1¹) Maināmo nekustamo īpašumu novērtēšanu organizē tā ministrija, valsts iestāde, aģentūra vai valsts kapitālsabiedrība, kuras valdījumā ir maināmais valsts nekustamais īpašums.

(1²) Valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldāmā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē tā valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā iegulda valsts nekustamo īpašumu.

(2) Atsavināšanai paredzētā pašvaldības nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā.

(3) Nekustamā īpašuma novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu organizē nekustamā īpašuma novērtēšanu.

(4) Atsavināšanai paredzētās kustamās mantas novērtēšanu organizē iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta.

(5) Kustamās mantas novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā likuma 6.panta nosacījumiem ir tiesīga atļaut attiecīgās mantas atsavināšanu.

(6) Mantas novērtēšanas komisija novērtēšanai pieaicina vienu vai vairākus sertificētus vērtētājus.

(7) Nosacīto cenu atbilstoši mantas vērtībai nosaka mantas novērtēšanas komisija.

3. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", izņemot šādus gadījumus:

1) atsavināšana tiek veikta šā likuma 45.panta noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā atsavināmā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra";

2) valsts nekustamā īpašuma maiņa vai ieguldīšana valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā tiek veikta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Maināmo nekustamo īpašumu novērtēšanu, kā arī novērtēšanu, kas nepieciešama nekustamā īpašuma ieguldīšanai kapitālsabiedrības pamatkapitālā, organizē attiecīgā valsts kapitāla daļu turētāja ministrija vai tās padotībā esošā kapitālsabiedrība."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 3. pantu šādā redakcijā:

“3. Likuma 8. pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus “šā panta 1.¹ un 1.² daļā minētos gadījumus” ar skaitļiem un vārdiem “šā panta 1.¹, 1.² un 1.³ daļā minētos gadījumus”;

papildināt ar 1.³ daļu šādā redakcijā:

“(1³) Valsts dzīvojamo māju, tās domājamo daļu vai dzīvokļa īpašuma novērtēšanu organizē valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 3. pantu šādā redakcijā:

“3. 8. pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus “šā panta 1.¹ un 1.² daļā minētos gadījumus” ar skaitļiem un vārdiem “šā panta 1.¹, 1.² un 1.³ daļā minētos gadījumus”;

papildināt pantu ar 1.³ daļu šādā redakcijā:

“(1³) Ja dzīvojamā māja, tās domājamā daļa vai dzīvokļa īpašums ir valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” valdījumā, atsavināšanu organizē valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”.”

Daļēji

atbalstīts. Iekļauts Juridiskās komisijas priekšliku-mā nr. 7.

Atbalstīts

3. 8. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitļus “šā panta 1.¹ un 1.² daļā minētos gadījumus” ar vārdiem un skaitļiem “šā panta 1.¹, 1.² un 1.³ daļā minētos gadījumus”;

papildināt pantu ar 1.³ daļu šādā redakcijā:

9.pants. (1) Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, izņemot šā panta 1.¹ un 1.²daļā minētos gadījumus.

(1¹) Valsts nekustamā īpašuma maiņu organizē tā ministrija, valsts iestāde, aģentūra vai valsts kapitālsabiedrība, kuras valdījumā ir maināmais valsts nekustamais īpašums.

(1²) Valsts nekustamā īpašuma ieguldīšanu valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā organizē tā valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā iegulda valsts nekustamo īpašumu.

(2) Institūciju, kura organizē pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosaka pašvaldības dome (padome).

(3) Kustamās mantas atsavināšanu organizē iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta.

4. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", izņemot šādus gadījumus:

1) atsavināšana tiek veikta šā likuma 45.pantā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra". Ja valsts dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa atrodas valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" valdījumā, tās atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi";

2) valsts nekustamā īpašuma maiņa vai ieguldīšana valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā tiek veikta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Maināmo nekustamo īpašumu atsavināšanu, kā arī nekustamā īpašuma ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā organizē attiecīgā valsts kapitāla daļu turētāja ministrija vai tās padotībā esošā kapitālsabiedrība."

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 4. pantu šādā redakcijā:

“4. Likuma 9. pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus “šā panta 1.¹ un 1.² daļā minētos gadījumus” ar skaitļiem un vārdiem “šā panta 1.¹, 1.² un 1.³ daļā minētos gadījumus”;

papildināt pantu ar 1.³ daļu šādā redakcijā:

Atbalstīts

4. 9. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitļus “šā panta 1.¹ un 1.² daļā minētos gadījumus” ar vārdiem un skaitļiem “šā panta 1.¹, 1.² un 1.³ daļā minētos gadījumus”;

papildināt pantu ar 1.³ daļu šādā redakcijā:

45.pants. (1) Atsavinot viendzīvokļa māju, dzīvokļa īpašumu vai dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu, pirmpirkuma un izpirkuma tiesības ir īrniekam, ar kuru noslēgts ilgtermiņa (vismaz pieci gadi) vai beztermiņa īres līgums atbilstoši likumam “Par dzīvojamo telpu īri”, un viņa ģimenes locekļiem, citiem šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja pirmpirkuma tiesības ir paredzētas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtos vai īpašnieku savstarpējā līgumā, kā arī zemes īpašniekam. Pirmpirkuma tiesības izmantojamas šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, kā arī dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu vispirms piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(3) Īrnieks un viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto māju vai dzīvokli, ja:

1) īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto māju vai dzīvokli;

2) tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(4) Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi divu nedēļu laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, dzīvojamo māju vai tās neprivatizēto daļu piedāvā pirkt zemes īpašniekam (īpašniekiem), uz kura zemes atrodas dzīvojamā māja, kā arī šajā dzīvojamajā mājā esošo dzīvokļu īpašniekiem, ja viņu pirmpirkuma tiesības ir paredzētas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā.

(5) Ja zemes īpašnieks un dzīvokļu īpašnieki divu nedēļu laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, dzīvojamā māja vai tās neprivatizētā daļa tiek piedāvāta atklātā izsolē. Ja pirmpirkuma tiesības vienlaikus vēlas izmantot zemes īpašnieks un dzīvokļa īpašnieks, priekšroka dodama dzīvokļa īpašniekam.

(6) Atsavinot dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu, izsludina visu tajā ietilpstošo dzīvokļa īpašumu izsolīšanu. Katru dzīvokļa īpašumu novērtē un izsola atsevišķi. Atsevišķus dzīvokļa īpašumus, uz kuriem solītāji nav pieteikušies, izsola kopā.

5. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45.pants. (1) Šajā likumā noteiktajā kārtībā atsavina dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu, kā arī valsts vai pašvaldību īpašumā esošās dzīvojamās mājas, viendzīvokļa māju domājamās daļas un dzīvokļa īpašumus, kuru atsavināšana nav paredzēta likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

(2) Ikvienu valsts dzīvojamo māju, viendzīvokļa mājas domājamo daļu un dzīvokļa īpašumu, kas ir atsavināms šajā likumā noteiktajā kārtībā, vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja, viendzīvokļa mājas domājamā daļa vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas, viendzīvokļa mājas domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā. Ja mēneša laikā attiecīgās pašvaldības dome (padome) nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju, viendzīvokļa mājas domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Atsavinot viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstiski piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(4) Īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu, ja:

1) īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu;

2) tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.

(5) Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, viendzīvokļa dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu, par kura lietošanu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, atsavina tikai tad, ja pašvaldība ir vienojusies ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu. Šādā gadījumā:

1) viendzīvokļa māju, kas pilnībā atrodas uz citas personas īpašumā esoša zemesgabala, piedāvā pirkt šīs zemes īpašniekam (īpašniekiem);

2) dzīvokļa īpašumu piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi savas pirmpirkuma tiesības ir nodibinājuši savstarpējā līgumā.

(6) Zemes īpašnieks (īpašnieki) un dzīvokļu īpašnieki savas pirmpirkuma tiesības var izmantot mēneša laikā."

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 45. panta pirmo daļu.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 45. panta otrajā daļā vārdu “viendzīvokļa” ar vārdu “dzīvojamās”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 45. panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “kas ir atsavināms šajā likumā noteiktajā kārtībā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 45. panta trešajā daļā vārdus “Atsavinot viendzīvokļa māju” ar vārdiem “Atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 45. panta ceturtajā daļā vārdu “dzīvojamo” ar vārdu “viendzīvokļa”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 45. panta piektās daļas ievaddaļā vārdus “viendzīvokļa dzīvojamo māju” ar vārdiem “viendzīvokļa māju”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 45. panta piektās daļas ievaddaļā vārdus “par kura lietošanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 45. panta piektās daļas ievaddaļā vārdus “pašvaldība ir vienojusies ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem” ar vārdiem “pašvaldība ir vienojusies ar attiecīgās viendzīvokļa mājas vai dzīvokļa īpašuma īrnieku un viņa ģimenes locekļiem”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 45. panta piektās daļas 1. punktā vārdu “pilnībā” ar vārdu “visa”.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektā piedāvātajā likuma 45. panta sesto daļu ar vārdiem “no piedāvājuma saņemšanas dienas”.

Atbalstīts

pants redakcionāli precizēts

5. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45.pants. (1) Ikvienu valsts dzīvojamo māju, tās domājamo daļu un dzīvokļa īpašumu, vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja, tās domājamā daļa vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā. Ja mēneša laikā attiecīgās pašvaldības dome (padome) nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju, tās mājas domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(3) Īrnieks vai viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, ja:

1) īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu;

2) tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu.

(4) Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu atsavina tikai tad, ja pašvaldība ir vienojusies ar attiecīgās viendzīvokļa mājas vai dzīvokļa īpašuma īrnieku un viņa ģimenes locekļiem par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu. Šādā gadījumā:

1) viendzīvokļa māju, kas visa atrodas uz citas personas īpašumā esoša zemesgabala, piedāvā pirkt šīs zemes īpašniekam (īpašniekiem);

2) dzīvokļa īpašumu piedāvā pirkt pārējiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja viņi savas pirmpirkuma tiesības ir nodibinājuši savstarpējā līgumā.

(5) Zemes īpašnieks (īpašnieki) un dzīvokļu īpašnieki savas pirmpirkuma tiesības var izmantot mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas."

46.pants. Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī valstij vai pašvaldībai piederošās daļas atsavināšana notiek šādā kārtībā:

1) tiek izstrādāts projekts kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādāto projektu nosūta kopīpašniekiem izskatīšanai. Sludinājumu par kopīpašuma sadales projektu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ja kopīpašnieks piekrīt sadales projektam, pēc sadales valstij vai pašvaldībai piederošo mājas daļu atsavina saskaņā ar nosacījumiem, kādi šajā likumā paredzēti dzīvojamās mājas neprivatizētās daļas atsavināšanai;

2) ja kopīpašnieks nepiekrīt piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam vai divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, nav sniedzis atbildi, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai pašvaldības institūcija, pēc tam kad ir dota atļauja atsavināšanai (5.pants), pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu izsolē, ņemot vērā, ka pirmpirkuma tiesības ir mājas kopīpašniekam un dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram un kuras dalībnieki ir vienojušies par domājamās daļas pirkumu, pilnvarojot noteiktu personu pirmpirkuma tiesību izmantošanai. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai par 50% no kopējās šajā mājā izīrētās platības;

3) ja izsoles paziņojumā noteiktais termiņš ir nokavēts, personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, zaudē izpirkuma tiesības;

4) ja uz izsoli pieteikušās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, tiek rīkota izsole starp šīm personām;

5) ja uz izsoli pieteikusies viena persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu;

6) ja uz izsoli nav pieteikusies neviena persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, valstij vai pašvaldībai piederošo domājamo daļu pārdod izsolē vispārējā kārtībā.

6. Izslēgt 46.pantu.

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995., 11.nr.; 1996., 23.nr.; 2001., 1.nr.).

2. Līdz brīdim, kad saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu kā maksāšanas līdzekli par valstij vai pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu var izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus:

1) valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz nekustamo īpašumu neiekasē, ja darījumā, uz kura pamata iegūts nekustamais īpašums, kā maksāšanas līdzeklis pilnībā vai daļēji izmantoti privatizācijas sertifikāti;

2) atsavinot zemi kopā ar ēkām (būvēm), zemes cenu nosaka atsevišķi.

(22.06.2005. likuma redakcijā)

2.¹ Šā likuma 45. un 46.pants tiek piemērots, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, izņemot gadījumus, kas minēti likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 83.pantā.

(22.06.2005. likuma redakcijā)

3. Ja Ministru kabinets nav izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu konkrētās pašvaldības teritorijā, valstij piekrītošās ēkas (būves) var nodot īpašumā bez atlīdzības pašvaldībai un pašvaldībām piekrītošās ēkas (būves) var nodot īpašumā bez atlīdzības valstij vai citai pašvaldībai, iepriekš tās neierakstot zemesgrāmatā, kā arī nodot šīs ēkas (būves) bez attiecīgo zemesgabalu nodošanas.

4. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumi nr.325 “Likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” piemērošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. Šā likuma III nodaļa regulē arī valsts un pašvaldību mantas ieguldīšanu valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu.

6. (Izslēgts ar 22.06.2005. likumu).

7. Šā likuma 2.panta otrās daļas 3.punkts, kas noteic, ka likums neattiecas uz valsts vai pašvaldību zemesgabalu maiņu, ja valsts vai pašvaldības zemesgabals tiek izmantots kā kompensācija, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(01.12.2005. likuma redakcijā)

19.

20.

Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu 2.¹ punktā vārdu un skaitli “un 46”.

Juridiskā komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 2.¹ punktā skaitli un vārdu “un 83. pantā”.

Atbalstīts

7. Izslēgt pārejas noteikumu 2.¹ punktā vārdu un skaitli “un 46” un skaitli un vārdu “83. pantā”.