Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par aviāciju"

Izdarīt likumā "Par aviāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1997, 13., 23.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7., 10., 13., 20.nr.; 2005, 10., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā:

vārdus "Civilās aviācijas administrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Civilās aviācijas aģentūra" (attiecīgā locījumā);

vārdus "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstīts komersants" (attiecīgā locījumā);

vārdus "uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komersants" (attiecīgā locījumā);

vārdus "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts uzņēmums (dienests)" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas valsts komercsabiedrība" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Normatīvie akti, kas regulē Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu un civilās aviācijas darbību

Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu un civilās aviācijas darbību Latvijas Republikā valsts un tās iedzīvotāju interesēs regulē šis likums, šā likuma noteiktās kompetences ietvaros izdotie normatīvie akti, Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības normatīvie akti.

Nacionālie normatīvie akti ir piemērojami, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai ciktāl attiecīgais jautājums nav vienīgi Eiropas Savienības kompetencē."

3. Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus un skaitļus "48., 49. un 52.panta" ar vārdiem un skaitļiem "48. un 49.panta".

4. Izslēgt 4.pantu.

5. Izteikt 5.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Valsts politiku un pārvaldi Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā īsteno Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments (turpmāk - Aviācijas departaments) un valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra " (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra).

Civilās aviācijas aģentūra ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, kas iegūti par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem publisko pakalpojumu izcenojumiem, un no ieņēmumu daļas par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par maksas noteikšanas un sadales kārtību par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā.

Maksa par Civilās aviācijas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem un ieņēmumu daļa par aeronavigācijas pakalpojumiem ieskaitāma Civilās aviācijas aģentūras kontā Valsts kasē un izmantojama vienīgi aģentūras darbības nodrošināšanai."

6.  6.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdu "komercdarbības";

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus "vada Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta darbību" ar vārdiem "uzrauga Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra darbību";

izteikt otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) uzrauga gaisa telpas izmantošanu;";

izslēgt otrās daļas 9.punktā vārdus "un apstiprina".

7. Aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdus "Aviācijas departaments" ar vārdiem "Ministru kabinets".

8. Aizstāt 11.panta otrajā daļā vārdus "Nolikumā par Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistru paredzētajā kārtībā" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".

9. Izteikt 13.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) ja pēdējo triju gadu laikā Civilās aviācijas aģentūra nav izsniegusi, pagarinājusi vai atzinusi par Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu citas

valsts izsniegtu apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ja gaisa kuģa īpašnieks Ministru kabineta noteiktajā laikā nav pierādījis, ka gaisa kuģis lidojumiem ir derīgs;".

10. Izslēgt 15.pantu.

11.  Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"Kārtību, kādā gaisa kuģis atzīstams par derīgu lidojumiem un kādā izsniedzama vai pagarināma apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, nosaka Ministru kabinets."

12. Izslēgt 17.pantu.

13. 19.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) gaisa kuģis netiek ekspluatēts vai tā tehniskā apkope (remonts) nav veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību;";

aizstāt 19.panta otrajā un ceturtajā daļā vārdus "ģenerāldirektora" ar vārdiem "direktora".

14. Izslēgt 20. un 21.pantu.

15. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Gaisa kuģu būvēšana un pārbūvēšana, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošana un gaisa kuģu tehniskā apkope (remonts) veicama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

16. Izteikt 23. un 24.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Lidlauka izveidošana

Lidlauka celtniecību uzsāk un veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

24.pants. Lidlauka ekspluatācijas nosacījumi

Civilās aviācijas lidlauka ekspluatācija atļauta tikai tad, ja tas atbilst šā likuma 27. un 62.panta noteikumiem un Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ja ir izsniegta apliecība par lidlauka derīgumu ekspluatācijai.

Lidlauka ekspluatācijas kārtību nosaka Ministru kabinets."

17.  25.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"Apliecību par lidlauka derīgumu ekspluatācijai izsniedz un pagarina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Apliecība par lidlauka derīgumu ekspluatācijai nav spēkā, ja izbeidzies šīs apliecības derīguma termiņš vai tiek pārkāpta Ministru kabineta noteiktā lidlauka ekspluatācijas kārtība.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "ģenerāldirektora" ar vārdu "direktora".

18. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Lai organizētu gaisa kuģu pārvietošanos uz zemes un garantētu gaisa kuģu lidojumu drošību, lidlauku un tā gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās sektorus marķē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

19. Izteikt 28.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmajā daļā minētās maksas noteikšanas un sadales kārtību nosaka Ministru kabinets."

20. Aizstāt piektajā nodaļā vārdus "civilās aviācijas speciālists" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "civilās aviācijas personāls" (attiecīgā locījumā).

21. Izteikt 30.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Civilās aviācijas personālam izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets."

22. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Tiesības sagatavot un pārkvalificēt civilās aviācijas personālu, kā arī celt tā kvalifikāciju ir fiziskajām un juridiskajām personām un iestādēm, kas ir sertificētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

23.  32.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu "ģenerāldirektora" ar vārdu "direktora";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Kārtību, kādā izsniedzama vai pagarināma civilās aviācijas speciālista apliecība, nosaka Ministru kabinets."

24. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

"33.pants. Aviācijas personāla pienākumi

Aviācijas personāls, pildot savas funkcijas, ievēro nacionālo normatīvo aktu, Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības."

25.  Izslēgt 35.pantu.

26. Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

27.  40.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmajā daļā paredzēto darbību, kā arī darbības, kas saistītas ar gaismas, radio un visu veidu elektromagnētisko izstarojumu un kuras var radīt draudus gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošībai, drīkst veikt tikai pēc attiecīgās atļaujas saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

izslēgt trešo daļu.

28. Izteikt 44.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Latvijas Republikas gaisa telpā gaisa kuģu lidojumus veic saskaņā ar Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru."

29. Izteikt 45.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets var noteikt minimālos gaisa kuģu lidojumu augstumus virs atsevišķām apdzīvotajām vietām."

30. Izslēgt 46.pantu.

31. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

"47.pants. Bezpilota gaisa kuģu lidojumi vai cita veida lidaparātu pārvietošanās

Bezpilota gaisa kuģu lidojumus vai tādu cita veida lidaparātu pārvietošanos, kas nav kvalificējami kā gaisa kuģi, ja tas nav pretrunā ar sabiedrības interesēm un neapdraud gaisa kuģu lidojumu drošību, Latvijas Republikas gaisa telpā veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

32. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

"49.pants. Gaisa kuģa piespiedu nosēdināšana Latvijas Republikas teritorijā

Ja gaisa kuģis nesankcionēti ielidojis Latvijas Republikas teritorijā, gaisa kuģa apkalpe nekavējoties veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu lidojumu saskaņā ar lidojuma plānu.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sabiedriskās kārtības un drošības interesēs var pieprasīt gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu."

33.  50.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "speciālista" ar vārdu "personāla";

izteikt otro daļā šādā redakcijā:

"Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos nepieciešamās gaisa kuģa aizturēšanas un gaisa kuģa izlidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

34. Izslēgt 52.pantu.

35.  53.pantā:

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas nepieciešami gaisa kuģa lidojumu veikšanai.";

izslēgt otro daļu.

36. Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

"55.pants. Meteoroloģiskā informācija

Valsts meteoroloģiskais dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina visas ieinteresētās personas ar gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamo meteoroloģisko informāciju Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentos paredzētajos gadījumos bez maksas, bet pārējos gadījumos - par samaksu."

37. Izteikt 56.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Minimālos meteoroloģiskos apstākļus, kuros Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācijas gaisa kuģi veic nosēšanos civilās aviācijas lidlaukos, nosaka Ministru kabinets.

Meteoroloģiskā minimuma piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

38. Aizstāt 61.panta pirmajā daļā vārdu "vadībā" ar vārdu "uzraudzībā".

39. Izslēgt 62.panta otro daļu.

40. Aizstāt 70.panta ceturtajā daļā vārdu "uzņēmumu" ar vārdu "komercsabiedrību".

41. Izteikt 79.pantu šādā redakcijā:

"79.pants. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšana

Civilās aviācijas aģentūra gaisa kuģa ekspluatanta apliecību izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

42. Izslēgt 80.pantu.

43. Aizstāt 81.panta otrajā un trešajā daļā vārdu "ģenerāldirektora" ar vārdu "direktora".

44. Izteikt 82., 83. un 84.pantu pantu šādā redakcijā:

"82.pants. Licence par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus vai speciālos aviācijas darbus

Kompetentā iestāde, kas īsteno Eiropas Kopienu Padomes 1992.gada 23.jūlija Regulu (EEK) Nr.2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu, ir Satiksmes ministrija.

Licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz Satiksmes ministrija.

Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, lai saņemtu licenci par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus vai speciālos aviācijas darbus, un nodevas maksāšanas kārtību.

83.pants. Licences par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus atzīšana par spēkā neesošu

Licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus var atzīt par spēkā neesošu, ja gaisa kuģa ekspluatants neievēro tajā atļautās darbības reglamentējošos noteikumus vai nespēj atbilstoši izmantot tam piešķirtās tiesības, vai ja pārkāpumi nav novērsti noteiktajā laikā.

Ja Civilās aviācijas aģentūra atzinusi par spēkā neesošu gaisa kuģa ekspluatanta apliecību vai anulējusi to, spēku zaudē arī licence par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus.

84.pants. Gaisa pārvadājumu regulēšana

Pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumus regulē šā likuma normas un Ministru kabineta noteikumi par pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumiem."

45. Izteikt 91.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

46. Aizstāt 95.panta otrajā daļā vārdu "ģenerāldirektora" ar vārdu "direktora".

47. Izteikt 111.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Personas, kuras nav gaisa kuģa apkalpes locekļi, bet kuru darbs saistīts ar atrašanos gaisa kuģī lidojuma laikā, apdrošina organizācijas un komersanti, ar kuriem personai ir līgums par attiecīgo darbu veikšanu gaisa kuģī."

48. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Līdz šā likuma 49.panta otrajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.februārim ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 11.jūlija noteikumi Nr.195 "Noteikumi par apstākļiem un kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku dienesti var pieprasīt civilās aviācijas gaisa kuģa piespiedu nosēšanos", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Satiksmes ministrs

A.Šlesers

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Pašlaik likuma “Par aviāciju 5. pants nosaka, ka viena no valsts pārvaldes institūcijām Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai pakļauta valsts pārvaldes institūcija – Civilās aviācijas administrācija (turpmāk - CAA). CAA saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 6. panta otrās daļas 9.punktu sagatavo un apstiprina normatīvos aktus, kuri regulē civilās aviācijas darbību. Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8. panta pirmo daļu CAA tiek reorganizēta un uz tās bāzes ar 2006. gada 1. janvāri izveidota valsts Civilās aviācijas aģentūra. Valsts aģentūrai, saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto, nav tiesību izdot ārējos normatīvos aktus un veikt vairākas citas funkcijas.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Likuma “Par aviāciju” grozījumu projektā tiek noteikts valsts Civilās aviācijas aģentūras statuss, kā arī tās kompetence attiecībā uz priekšlikumu izstrādāšanu un iesniegšanu Satiksmes ministrijā un citās valsts institūcijās normatīvo aktu pilnveidošanai civilās aviācijas drošības jomā.
3. Cita informācija			Nav papildu informācija.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija:					Nav papildu informācija.
	III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
				(tūkst. latu)
	Rādītāji			Kārtē-jais gads						Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	1			2005						2006	2007		2008
	1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos (t.sk.: 2006. gads: ieņēmumi par publiskajiem pakalpojumiem – Ls 54500; maksas daļa par aeronavigācijas pakalpojumiem – Ls 934290)			Likum-projekts šo jomu neskar						988,8	1122,9		1270,5	1239,6
	2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Likum-projekts šo jomu neskar						988,8	1122,9		1270,5	1239,6
	3. Finansiālā ietekme
	4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā 15.panta „b” punkts paredz, ka izmaksas, kas rodas dalībvalsts uzraudzības iestādēm un/vai atzītajām organizācijām, kā arī citas izmaksas, kuras rodas attiecīgajai dalībvalstij un pakalpojumu sniedzējam, sniedzot aeronavigācijas pakalpojumus, var tikt finansētas no maksas par aeronavigācijas pakalpojumiem.
	5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins (detalizēts izdevumu atšifrējums 2006.gadam)
	Atalgojumi (t.sk.: amatalga 51 št. darbin. – Ls 339980; piemaksas pie algām – Ls 141990; pabalsti un kompensācijas – Ls 1500; ārštata darbin. atalgojums – Ls 15000)									498,5	580,8		671,4	680,1
	Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas									120,1	139,9		161,7	163,8
	Komandējumi (t.sk.: iekšzemes komandējumi – Ls 500; ārv. komand. darba pienāk. – Ls 92920; ārv. komand. kvalif. celšanai – Ls 41700)									135,1	140,1		145,1	143,1
	Pakalpojumu apmaksa									169,0	182,9		200,0	156,8
	-tajā skaitā: darba devēja izglītības izdevumi jaunu inspektoru sākotnējai apmācībai, kvalifikācijas celšanai un uzturēšanai 1 reizi 2 gados (t.sk.: 3 inspektoru apmāc.pēc programmas “Gaisa satiksmes vadības radara dispečers” – (3 x 33852 EUR) Ls 71375; Valsts inspektoru kursi dažādās jomās 7 inspektoriem - (7 x 3750 EUR) Ls 18449; JAR eksaminētāju un instruktoru kursi 3 inspektoriem – (3 x 3000 Ls) Ls 9000; Citi dažādi kursi Latvijā un ārvalstīs – Ls 11650)									110,5	119,3		130,3	88,9
	Ar administrācijas darbību saistīto pakalpojumu apmaksa (t.sk.: audita pakalpojumi – Ls 1600; normatīvo dokumentu abonēšana – Ls 1740; kvalitātes vadības sistēmas ieviešana – Ls 7100; reprezentācijas izdevumi – Ls 1600; periodiskās preses abon. – Ls 800; juridiskie pakalpojumi – Ls 1000)									13,8	15,0		16,4	16,2
	Darba devēja apmaksātie veselības apdrošināšanas izdevumi (t.sk.: kompensācija par redzi koriģējošo līdzekļu iegādi - (8 x 20 Ls) Ls 160; darbinieku veselības apdrošināšanas prēmija – (51 x 180 Ls) Ls 9180)									9,3	10,7		11,8	11,3
	Sakaru pakalpojumu apmaksa (t.sk.: telefonu tīkla sakaru pakalpojumi – Ls 7905; mobilo telefonu (18 lietotāji) pakalp. – Ls 5360; interneta pakalpojumi – Ls 2220; pasta pakalpojumi – Ls 200)									15,7	16,5		17,4	17,0
	Remonta darbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumu apmaksa (t.sk.: transporta līdzekļu uzturēšana un remonts, apdrošināšana, stāvvietas – Ls 5260; biroja tehnikas, inventāra remonts un uzturēšana - Ls 5730; telpu un teritorijas uzkopšana – Ls 7260; apsardze un signalizācija – Ls 580; atkritumu izvešana - Ls 360; admin. ēkas apdrošināšana – Ls 250; citi pakalpojumi – Ls 200)									19,6	21,4		24,1	23,4
	Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegāde									33,6	37,6		42,1	41,2
	Tajā skaitā: - izdevumi apkurei, apgaismošanai un enerģētisko materiālu iegādei (siltumapgāde – Ls 7690; ūdensapgāde un kanaliz. – Ls 920; elektroenerģija – Ls 4860; degviela – Ls 7200)									20,7	23,5		26,7	26,1
	- kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli, saimniecības preces									4,4	4,6		5,8	5,6
	- kancelejas preces un materiāli ( Ls 3880), inventārs (Ls 400), grāmatas un žurnāli (speciālā literatūra – Ls 4230)									8,5	9,5		9,7	9,5
	Biedru naudas iemaksas starptautiskajās organizācijās (Joint Aviation Authorities un European Civil Aviation Conference)									17,3	18,3		19,9	19,5
	Kapitālie izdevumi (t.sk.: 10 datoru komplekti – (10 x 600 Ls) Ls 6000; datortīkla aizsardzības sistēma – Ls 1000; datu bāzes paplašināšanas sistēma – Ls 4000 IBM Lotus Domino programmatūras uzturēšana – Ls 4290)									15,3	23,3		30,3	35,1
	6. Cita informācija			Šobrīd Civilās aviācijas administrācijas ieņēmumus veido: 1) Civilās aviācijas administrācijas pakalpojumu ņēmēju maksājumi, atbilstoši Satiksmes ministra 1994.gada 21.martā apstiprinātajiem izcenojumiem; 2) 6.7% no maksas, ko VAS “Latvijas gaisa satiksme” iekasējusi par gaisa kuģu pārlidojumiem. Pamatojoties uz paredzamo Civilās aviācijas administrācijas reorganizāciju par valsts aģentūru, tās darbības finansēšanu paredzēts nodrošināt no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas iegūti iekasējot maksu par publiskajiem pakalpojumiem un ieņēmumu daļas no aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā. Augstāk minētie ieņēmumi iekļaujami valsts pamatbudžetā kā valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” pašu ieņēmumi un iekasējami atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātiem publisko pakalpojumu izcenojumiem un Ministru kabineta apstiprinātai aeronavigācijas pakalpojumu maksas noteikšanas un sadales kārtībai. Līdz ar to, tiktu saglabāta minēto līdzekļu atlikumu izmantošanas iespēja nākamajā gadā, atbilstoši Publisko aģentūru likumā un likumā “Par budžetu un finansu vadību” paredzētajam un atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā prasībām. Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas darbības finansēšana 2005.gadā tiek nodrošināta no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, bet iemaksas šīs nodaļas izdevumu nodrošināšanai valsts pamatbudžeta ieņēmumos veic Latvijas Republikas Civilās aviācijas administrācija. lAr 2006.gada 1.janvāri Civilās aviācijas administrācija tiks reorganizēta par valsts aģentūru “Civilās aviācijas aģentūra” un tā tiks finansēta no pamatbudžeta, bet atbilstoši Eiropas Padomes 1994.gada 21.novembra Direktīvas 94/56/EK prasībām aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas funkcijas veikšanai tiks izveidota jauna valsts tiešās pārvaldes iestāde „Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs”. Ņemot vērā iepriekš minēto, Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbības finansēšanu 2006.gadā un turpmāk varētu nodrošināt no ieņēmumu daļas par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātai šīs maksas noteikšanas un sadales kārtībai.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt									Sakarā ar Administratīvā procesa likuma prasībām, Civilās aviācijas administrācijas un Aviācijas departamenta izstrādātie un apstiprinātie normatīvie akti ir jāizdod kā Ministru kabineta noteikumi: 1. Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrācijas kārtība: - gaisa kuģu reģistrēšanai Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā nepieciešamie dokumenti; - nacionālās un reģistrācijas zīmju izvietošana uz gaisa kuģiem. 2. Kārtība, kādā gaisa kuģis atzīstams par derīgu lidojumiem un kādā izsniedzama vai pagarināma apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem: - apliecības par gaisa kuģu derīgumu lidojumiem saņemšanas kārtība; - atļaujas izsniegšana speciālo lidojumu veikšanai. 3. Gaisa kuģu tehniskās apkopes personāla sertifikācijas kārtība: - gaisa kuģu tehniskās apkopes personālam izvirzāmās sertifikācijas prasības, lai atzītu tiesības veikt attiecīgā gaisa kuģa tipa tehnisko apkopi. 4. Kārtība, kādā izsniedz sertifikātu par gaisa kuģu atbilstību vides aizsardzības prasībām: - turboreaktīvo un turboventilatoru dzinēji, kas paredzēti lidojumu nodrošināšanai ar ātrumu, kas nepārsniedz skaņas ātrumu. 5. Civilo lidlauku derīguma normas: -kārtība, kādā uzsāk un veic lidlauka celtniecību; -lidlauka ekspluatācijas kārtība. 6. Gaisa trases ekspluatācijas prasības: -gaisa trases ekspluatācijas sertifikāta izsniegšanas kārtība. 7. Civilās aviācijas personālam izvirzāmās prasības: - prasības, lai saņemtu komercpilota , privātpilota, lidotāja inženiera, motodeltaplāna, balonpilota u.c. apliecības; - kārtība, kādā izsniedzama vai pagarināma civilās aviācijas personāla apliecība; - kārtība, kādā tiek sertificētas mācību iestādes, komercsabiedrības un fiziskās personas, kas veic civilās aviācijas personāla sagatavošanu, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu. 8. Lidlauka personālam un nelaimes gadījumā lidlaukā cietušā gaisa kuģa glābšanai nepieciešamajam inventāram un iekārtām izvirzāmās prasības: - nodrošināmais aizsardzības līmenis; ugunsdzēšanas vielas, glābšanas aprīkojums, gatavības laiks. 9. Kārtība gaisa kuģu lidojumiem ar virsskaņas ātrumu Latvijas Republikas gaisa telpā: - civilo virsskaņas ātruma reaktīvo gaisa kuģu trokšņa emisijas ierobežošanas nosacījimi. 10. Gaisa kuģu apkalpju un gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru savstarpējo radiosakaru uzturēšanai nepieciešamo iekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtība gaisa kuģī un uz zemes: -aviācijas stacionāro elektrosakaru tīklos apstrādājamo ziņojumu kategorijas, ziņojumu formāti. 11. Gaisa kuģu lidojumu veikšanai nepieciešamās meteoroloģiskās informācijas nodrošināšanas kārtība: - meteoroloģisko kodu rokasgrāmata, - minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācijas gaisa kuģi veic nosēšanos civilās aviācijas lidlaukos; - meteoroloģiskā minimuma piemērošana. 12. Kārtība, kādā lidostas aviodrošības dienests veic gaisa kuģa pārbaudi pirms lidojuma: - gaisa kuģu ārējā, iekšējā apskate; - pasažieru un rokas bagāžu kontrole. 13. Latvijas Republikas gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība: - gaisa kuģu ierobežoto lidojumu zonu noteikšana; - gaisa telpas izmantošanas kārtība; - kārtība, kādā tiek saņemta atļauja gaisa telpas izmantošanai. Kārtība, kādā tiek saņemta atļauja gaisa telpas izmantošanai, attiecas uz šādiem subjektiem: Ārlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju. 14. Kārtība, kādā izsniedz gaisa kuģa ekspluatanta apliecību: - prasības ekspluatanta apliecības saņemšanai, darbības termiņa pagarināšanai; - ekspluatanta darbības speciālie nosacījumi. 15. Kārtība, kādā izsniedz licenci gaisa pārvadājumu veikšanai vai attiecīgā profila speciālo aviācijas darbu veikšanai; -licences saņemšanai nepieciešamās dokumentācijas iesniegšana, tās izskatīšanas termiņi un kārtība. 16. Noteikumi par maksas noteikšanas un sadales kārtību par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā. 17. Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” publisko pakalpojumu izcenojumi.
2. Cita informācija									Nav citas informācijas.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību									Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr.550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotās Eiropas debesīs (pakalpojumu sniegšanas regula). Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 15. jūlija Regula (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi. Eiropas Komisijas 2003. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju. Eiropas Komisijas 2003. gada 2. novembra Regula (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču pastāvīgu lidotspēju un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr.2320/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām									Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem									Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju									Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr.550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotās Eiropas debesīs (pakalpojumu sniegšanas regula) ( OJ L 096, 31/03/2004 P,0010-0019). Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 15. jūlija Regula (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (OJ L240, 07/09/2002 P. 0001 – 0021) Eiropas Komisijas 2003. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (OJ L 243, 27/09/2003 P. 0006 – 0079) Eiropas Komisijas 2003. gada 2. novembra Regula (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču pastāvīgu lidotspēju un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OJ L 315, 28/11/2003 P. 0001 – 0165) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr.2320/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā (OJ L 355, 30/12/2002 P. 0001 – 0022)
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)					Komentāri
4.pants 18.pants 26.pants		550/2004(EK) 15.panta 2.punkta b) apakšpunkts 1592/2002 (EK) 5.panta 1-3.punkts; 6.panta 1.-2.punkts; 8.-11.pants. 1702/2003 (EK) 2.-4.pants. 2042/2003 (EK) 3.-7.pants. 2320/2002 (EK) 4.panta 1.punkts				atbilst atbilst atbilst atbilst atbilst
5. Cita informācija							Nav citas informācijas.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas								Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)								Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis								Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem								Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija								Nav citas informācijas.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcija									Tiks izveidota Valsts Civilās aviācijas aģentūra.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu									Publikācija “Latvijas Vēstnesī”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo									Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo.
4. Cita informācija									Nav citas informācijas.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece, Juridiskā departamenta direktore	Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
V.Legzdiņš	A. Ļubļina	I. Strautmane	M.Gorodcovs

09.02.2005 11:00

2214

M.Gorodcovs

7830936, marisg@latcaa.gov.lv