Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Publisko iepirkumu likums

(reģ. nr. 1422)

Pirmā lasījuma redakcija	Nr	Priekšlikumi (218)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Publisko iepirkumu likums				Publisko iepirkumu likums
A sadaļa
Vispārīgie noteikumi	1	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta iedalījumu sadaļās un nodaļās ar iedalījumu nodaļās un: Apvienot likumprojekta A sadaļu, B sadaļas I, II un III nodaļu un izteikt kā jaunu I nodaļu ar nosaukumu šādā redakcijā: “I nodaļa Vispārīgie noteikumi”;	atbalstīt	I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini				1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:				Likumā ir lietoti šādi termini:
1) centralizēto iepirkumu institūcija – pasūtītājs, kurš slēdz publiskus piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumus vai vispārīgās vienošanās vai veic iepirkuma procedūras citu pasūtītāju vajadzībām;	2	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā: “1) centralizēto iepirkumu institūcija – pasūtītājs, kurš: a) iepērk preces un pakalpojumus citu pasūtītāju vajadzībām vai b) veic iepirkuma procedūras publisku piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju vajadzībām;”	atbalstīt	1) centralizēto iepirkumu institūcija — pasūtītājs, kurš: a) iepērk preces un pakalpojumus citu pasūtītāju vajadzībām vai b) veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju vajadzībām;
2) dinamiskā iepirkumu sistēma – bieži lietojamu, pasūtītāja prasībām atbilstošu, tirgū plaši pieejamu preču iepirkšanai izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu;	3 4	Juridiskais birojs Likumprojekta 1. pantā: Izvērtēt 2.punktā minēto nosacījuma, ka dinamiska iepirkumu sistēma ir attiecināma tikai preču iepirkšanai, atbilstību Direktīvas 2004/18/EC 6.panta 1.punktam; Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā: “2) dinamiskā iepirkumu sistēma – bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem, tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu;”	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.4 atbalstīt	2) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu;
3) elektroniskā izsole – lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar elektroniskiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi publiski pakalpojumu līgumi vai publiski būvdarbu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisku izsoļu objekts;	5	Juridiskais birojs Aizstāt 3.punktā vārdu “elektronisku” ar vārdu “elektronisko”;	atbalstīt	3) elektroniskā izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts;
4) elektroniskie līdzekļi – elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;				4) elektroniskie līdzekļi — elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;
5) iepirkuma procedūra – procedūra, ar kuru saskaņā pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumus;				5) iepirkuma procedūra — procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus;
6) informatīvais piedāvājums – piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto preču klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai preču, pakalpojumu un būvdarbu klāstu cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam;	6 7	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izteikt 1.panta 6.punktu šādā redakcijā: “6) informatīvais piedāvājums – piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto preču, pakalpojumu un būvdarbu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam;”. Juridiskais birojs Aizstāt 6.punktā vārdu “un” ar vārdu “vai”;	atbalstīt atbalstīt	6) informatīvais piedāvājums — piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu pakalpojumu vai preču klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam;
7) kandidāts – piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā līdz piedāvājumu iesniegšanai;	8	Juridiskais birojs Aizstāt 7.punktā vārdu “piedāvājumu” ar vārdu “piedāvājuma”;	atbalstīt	7) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā līdz piedāvājuma iesniegšanai;
8) pasūtītājs – valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās orgāns, kā arī privāto tiesību juridiska persona, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:				8) pasūtītājs — valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kā arī privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:
a) tā ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,				a) ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,
b) tā atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas vai tās orgāna padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskas personas izšķirošā ietekmē (tā izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šīs privāto tiesību juridiskas personas darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona, tās orgāns vai cita šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiska persona;				b) atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošā ietekmē (šī ietekme izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šīs privāto tiesību juridiskās personas darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona, tās institūcija vai cita šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību juridiskā persona;
9) piegādātājs – fiziskā vai juridiskā persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;	9	Juridiskais birojs Izvērtēt 9.punktā un pārējā likumprojekta tekstā ietverto nosacījumu, ka ar vienu terminu “piegādātājs” saprotams gan “būvuzņēmējs”, gan “piegādātājs”, gan “pakalpjumu” sniedzējs;	neatbalstīt	9) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;
10) pircēja profils – pasūtītāja publiski pieejama mājas lapā internetā, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju;			redakc. precizēts	10) pircēja profils — internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju;
11) pretendents – piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;				11) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;
12) publiski būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi – iepirkuma līgumi, kuri rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem finansiālās interesēs un kuru priekšmets ir:				12) publiski būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi — iepirkuma līgumi, kuri finansiālās interesēs rakstveidā noslēgti starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem un kuru priekšmets ir:
a) publiskiem būvdarbu līgumiem – šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana vai šo darbu veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1.pielikumā minēto darbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai tas kalpotu noteiktajam mērķim,	10 11	Juridiskais birojs Izteikt 12.punkta a apakšpunkta 1.teikumu šādā redakcijā: “a) publiskiem būvdarbu līgumiem – šā likuma 1.pielikumā minēto darbību veikšana vai šo darbību veikšana kopā ar būvprojektēšanu, kā arī būves pirkums, kas celta atbilstoši pasūtītāja noteiktajām prasībām vai jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz šādu būvi,”; Atbildīgā komisija Izteikt 12.punkta a apakšpunkta 1.teikumu šādā redakcijā: “a) publiskiem būvdarbu līgumiem – šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai šo būvdarbu veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, būve kalpotu noteiktajam mērķim,”.	neatbalstīt atbalstīt	a) publiskiem būvdarbu līgumiem — šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai šo būvdarbu veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā pasūtītājs iegūst tiesības uz būvi, kas celta atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve kalpotu noteiktajam mērķim,
b) publiskiem piegādes līgumiem – preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par publisku piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde, un tā nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana,				b) publiskiem piegādes līgumiem — preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par publisku piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana,
c) publiskiem pakalpojumu līgumiem – šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi. Ja līguma priekšmets ir gan preces, gan šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu, ja līgumā aptverto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē pārsniedz preču vērtību. Ja līguma priekšmets ir šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi un ja tas aptver arī šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšanu, kas ir līguma priekšmeta nebūtiskākā daļa, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu;				c) publiskiem pakalpojumu līgumiem — šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi. Ja līguma priekšmets ir gan preces, gan šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu, ja tajā iekļauto pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē pārsniedz preču vērtību. Ja līguma priekšmets ir šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi un ja tajā iekļauta arī šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana, kas ir līguma priekšmeta nebūtiskā daļa, šādu līgumu uzskata par publisku pakalpojumu līgumu;
13) vispārīgā vienošanās – tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot kādā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, ar kuriem saskaņā tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).				13) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu);
	12	Atbildīgā komisija Papildināt 1. pantu ar 14. punktu šādā redakcijā: 14) līgumcena - kopējā samaksa par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli.	atbalstīt	14) līgumcena — kopējā samaksa par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli.
2.pants. Likuma mērķis				2.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt:				Šā likuma mērķis ir nodrošināt:
1) iepirkuma procedūras atklātumu;	13	Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs Izteikt 2. panta 1. punktu šādā redakcijā: “1) iepirkuma procedūras un ziņu par labuma guvēju no publiskā iepirkuma atklātumu;”.	neatbalstīt	1) iepirkuma procedūras atklātumu;
2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;				2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;
3) valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.				3) valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.
				3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi
				(1) Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par:
				1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem. Šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanas vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līguma noslēgšanu;
				2) programmas materiāla veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārveidošanu, ja tas paredzēts apraidei, ko veiks raidorganizācija, kā arī par raidlaiku;
				3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;
				4) finanšu pakalpojumiem monetārās politikas, valūtas kursa politikas, valsts parāda vadības un rezervju vadības ietvaros vai tādas finanšu vadības politikas īstenošanai, kas saistīta ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu citām personām, tai skaitā naudas līdzekļu vai kapitāla piesaistīšanu, kā arī par Latvijas Bankas pakalpojumiem;
				5) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;
				6) zinātniskās pētniecības pakalpojumiem, izņemot tādus pētniecības pakalpojumus, par kuriem pilnībā samaksā un kurus izmanto paša vajadzībām vienīgi pasūtītājs;
				7) tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai, atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē vai pakļautībā un kura galvenokārt (vairāk nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē) veic būvdarbus vai piegādes vai sniedz pakalpojumus tikai pasūtītājam, kā arī ir uzskatāma par pasūtītāju šā likuma izpratnē;
				8) pakalpojumiem, kurus sniedz cita iestāde vai persona, kas arī ir pasūtītājs šā likuma izpratnē un kam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu;
				9) iepirkumu, lai nodrošinātu likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos minētajās jomās;
				10) pakalpojumu un būves koncesijām saskaņā ar likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu.
				(2) Šo likumu nepiemēro, ja Ministru kabinets saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijai par līgumu nosaka slepenības režīmu vai līguma izpilde saistīta ar īpašiem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem, kā arī tad, ja tas ir nepieciešams būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets.
				4.pants. Iepirkumi aizsardzības jomā
				Šo likumu piemēro līgumiem aizsardzības jomā. Pasūtītājs, ja nepieciešams, ir tiesīgs nepiemērot šo likumu līgumiem, kuri paredzēti militāriem mērķiem un kuru priekšmets ir militāra rakstura preces, kas minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 296.pantu. Par šiem atsevišķajiem gadījumiem lemj Ministru kabinets.
				5.pants. Līgumi, kurus slēdz saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem
				Šo likumu nepiemēro, ja līgumus slēdz saskaņā ar citiem procedūru noteikumiem un to slēgšanas tiesības piešķir:
				1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Pasūtītājs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;
				2) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai tādas valsts uzņēmumiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;
				3) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru.
				6.pants. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi Pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 70 000 latiem un ja līgums tiek slēgts par:
				1) pakalpojumiem vai piegādēm, kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz, veicot likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās;
				2) iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu iepirkumu bibliotēku krājumu papildināšanai vai izglītības un pētniecības procesa organizēšanai izglītības iestādēs un valsts un universitāšu dibinātās zinātniskajās institūcijās;
				3) nepieciešamo tādu muzejisko priekšmetu iepirkumu muzeju krājumu papildināšanai, kuriem ir mākslinieciska, kultūrvēsturiska, zinātniska vai memoriāla vērtība;
				4) preču un pakalpojumu iepirkumu no brīvības atņemšanas iestādēm, kuras par darbaspēku izmanto notiesātos, attiecīgās iestādes pašas vai citu brīvības atņemšanas iestāžu vajadzībām;
				5) Latvijas Republikas diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienību (kas piedalās starptautiskajās operācijās) iepirkumiem ārvalstīs.
				7.pants. Līgumi, kuru izpildi vairāk par 50 procentiem finansē pasūtītājs
				Šo likumu piemēro līgumu noslēgšanai, ja:
				1) būvdarbu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka un ja šis līgums attiecas uz inženiertehniskajiem darbiem atbilstoši šā likuma 1.pielikumam, kā arī uz sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzētu būvju, slimnīcu, skolu, augstskolu un administratīvo ēku būvniecību;
				2) pakalpojumu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un š ā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka un ja šis līgums ir saistīts ar būvdarbu līgumu atbilstoši šā panta 1.punktam.
				8.pants. Citi pasūtītāja finansētie projekti
				Ja pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē projektus, kas nav minēti šā likuma 7.pantā, iepirkuma procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets.
				9.pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana
				(1) Ir šādas iepirkuma procedūras:
				1) atklāts konkurss;
				2) slēgts konkurss;
				3) cenu aptauja;
				4) sarunu procedūra;
				5) metu konkurss.
				(2) Šo likumu attiecina uz iepirkuma procedūrām, ja iepirkuma līgumcena ir 10 000 latu vai lielāka.
				(3) Atklātu vai slēgtu konkursu piemēro, ja publisku piegādes līgumu vai šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumu līgumcena ir 50 000 latu vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 120 000 latu vai lielāka.
				(4) Cenu aptauju piemēro, ja publisku piegādes līgumu vai šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumu līgumcena ir 10 000 latu vai lielāka, bet mazāka par 50 000 latiem un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 10 000 latu vai lielāka, bet mazāka par 120 000 latiem.
				(5) Sarunu procedūru piemēro šā likuma 62. un 63.pantā minētajos gadījumos, ja publisku piegādes līgumu vai šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu vai būvdarbu līgumu līgumcena ir 10 000 latu vai lielāka.
				(6) Metu konkursu piemēro šā likuma X nodaļā minētajos gadījumos un kārtībā.
				(7) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, pasūtītājs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 18. un 28.pantā paredzētās prasības.
				(8) Ja līguma priekšmets ir gan šā likuma 2.pielikuma A daļā, gan šā pielikuma B daļā minētie pakalpojumi, pasūtītājs piemēro šajā likumā minētās iepirkuma procedūras, ja šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumcena pārsniedz šā pielikuma B daļā minēto pakalpojumu līgumcenu. Ja šā likuma 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu līgumcena pārsniedz šā pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumcenu, pasūtītājs piemēro šā panta septītās daļas noteikumus.
				(9) Informāciju par plānoto iepirkumu ar paredzamo cenu 1000 — 10 000 latu robežās pasūtītājs publicē vismaz piecas dienas pirms paredzētā iepirkuma termiņa savā mājaslapā internetā, bet, ja tādas nav, — vietējā laikrakstā. Ne vēlāk kā piecas dienas pēc tam, kad pieņemts lēmums par līguma slēgšanu, pasūtītājs publicē savā mājaslapā internetā, bet, ja tādas nav, — vietējā laikrakstā paziņojumu, norādot iepirkuma priekšmetu, līguma izpildītāju un cenu.
				10.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana
				(1) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma procedūras veidu.
				(2) Paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus.
				(3) Paredzamo līgumcenu nosaka pirms paziņojuma par līgumu nosūtīšanas vai, ja šāda paziņojuma nosūtīšana nav nepieciešama, pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.
				(4) Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu.
				(5) Publiskam būvdarbu līgumam paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami publiska būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno publiska būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā publiskā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem.
				(6) Ja iespējamo publisko būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 9.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādu iepirkuma procedūru, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 9.pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.
				(7) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus publiskus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 9.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādu iepirkuma procedūru, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 9.pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.
				(8) Paredzamo līgumcenu publiskiem piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:
				1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:
				a) ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,
				b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;
				2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
				(9) Ja tiek slēgti regulāri publiski piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:
				1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās izmaiņas apjomos un vērtībā turpmākajos 12 mēnešos;
				2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību.
				(10) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka:
				1) apdrošināšanas pakalpojumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;
				2) banku un citiem finanšu pakalpojumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;
				3) publiskiem pakalpojumu līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.
				(11) Ja publiskiem pakalpojumu līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:
				1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir 48 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;
				2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
				(12) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkuma sistēmai ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.
				11.pants. Līgumcenu robežas
				Šajā likumā minētās līgumcenu robežas Ministru kabinets nosaka, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas.
				12.pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju
				(1) Pasūtītājs nenoraida kandidātu, pretendentu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteiktā juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā dibināts. Pasūtītājs arī neierobežo dalību iepirkuma procedūrā ar atsauci uz kādu valsts teritoriju vai tās daļu.
				(2) Ja tiek slēgts publisku būvdarbu vai pakalpojumu līgums vai ja publiskais piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.
				(3) Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr pasūtītājs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas nepieciešams līguma noteikumu sekmīgai izpildei.
				(4) Piegādātājs, kurš piedalījies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod jebkādas priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota galarezultāta sasniegšanu.
				(5) Pasūtītājs, konstatējis šā panta ceturtajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam apliecināt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci.
				13.pants. Konfidencialitāte
				(1) Pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.
				(2) Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji.
				(3) Informācijas pieejamības ierobežošana saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu neattiecas uz informāciju, kas ir vispārpieejama saskaņā ar citām šajā likumā, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
				14.pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumu par valsts līgumiem
				Pasūtītājs piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā piegādātājiem no trešajām valstīm (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), uz kurām attiecas Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts līgumiem.
				15.pants. Privileģētie līgumi
				(1) Ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina invalīdus, kurus nevar nodarbināt normālos apstākļos.
				(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, paziņojumā par līgumu atsaucas uz šo pantu.
				16.pants. Speciālu vai izņēmuma tiesību piešķiršana subjektam, kas nav pasūtītājs
				Ja pasūtītājs piešķir speciālas vai izņēmuma tiesības publiska pakalpojuma darbību izpildei subjektam, kas nav uzskatāms par pasūtītāju, tas noteic, ka, slēdzot piegādes līgumus ar trešajām personām, attiecīgais subjekts ievēro diskriminācijas aizlieguma principu, pamatojoties uz valsts piederību.
				17.pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi
				(1) Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.
				(2) Gadījumos, kad pasūtītājs iepērk būvdarbus, preces vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot attiecīgos iepirkumus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, ir piemērojusi šā likuma prasības.
				(3) Pasūtītājs var nepiemērot šā likuma prasības, ja iepirkumu tā vajadzībām veic centralizēto iepirkumu institūcija, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un, veicot attiecīgo iepirkumu, tā piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Kopienu tiesībām publiskā iepirkuma jomā.
3.pants. Speciālo vai izņēmuma tiesību piešķiršana subjektam, kas nav pasūtītājs	14	Juridiskais birojs Izteikt līdzšinējo likumprojekta 3.pantu kā jaunu 15.pantu attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.	atbalstīt, izteikts kā 16. pants (skat. 20. lpp.)
Ja pasūtītājs piešķir speciālas vai izņēmuma tiesības publiska pakalpojuma darbību izpildei subjektam, kas nav uzskatāms par pasūtītāju, tas nosaka, ka, slēdzot piegādes līgumus ar trešajām personām, attiecīgais subjekts ievēro diskriminācijas aizlieguma principu, pamatojoties uz valsts piederību.
B sadaļa
Iepirkumu noteikumi
I nodaļa
Vispārīgais regulējums
4.pants. Piegādātāji	15 16	Juridiskais birojs Likumprojekta 4.pantā: Izteikt pantu kā jaunu 11.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju; Juridiskais birojs Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “11.pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju”;	atbalstīt, izteikts kā 12. pants (skat. 17. lpp.) atbalstīt
(1) Pasūtītājs nenoraida pretendentu, kandidātu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteiktā juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus, piedāvāt preces vai veikt būvdarbus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas ir dibināts. Pasūtītājs arī neierobežo dalību iepirkuma procedūrā ar atsauci uz kādu valsts teritoriju vai tās daļu.	17	Juridiskais birojs Aizstāt pirmajā daļā vārdu “piedāvāt” ar vārdu “piegādāt”;	atbalstīt
(2) Ja tiek slēgts publisku būvdarbu un pakalpojumu līgums vai ja publiskais piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, pasūtītājs var pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.	18	Juridiskais birojs Aizstāt otrajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”;	atbalstīt
(3) Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents vai kandidāts iesniegtu piedāvājumu vai pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr pasūtītājs var prasīt, lai to dara piegādātāju apvienība, ar kuru paredzēts slēgt līgumu, lai tā sekmīgi varētu izpildīt līguma noteikumus.	19	Juridiskais birojs Izteikt trešās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: “Tomēr pasūtītājs var prasīt, lai apvienība attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas nepieciešams līguma noteikumu sekmīgai izpildei.”;	atbalstīt
(4) Piegādātājs, kurš ir piedalījies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai kurš ir piedalījies iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi dod jebkādas priekšrocības šim piegādātājam iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci.	20	Atbildīgā komisija Papildināt 4. panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota gala rezultāta sasniegšanu.”	atbalstīt
(5) Pasūtītājs, konstatējot šā panta ceturtajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam apliecināt, ka nav tādu apstākļu, kas piešķirtu jebkādas priekšrocības šim kandidātam vai pretendentam attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci.
	21	Deputāti K. Šadurskis, S. Bendrāte, I. Circene Papildināt 4. pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā: “(6)Pasūtītājs pirms iepirkuma līguma slēgšanas pārliecinās par pretendenta īpašnieku identitāti, kuru tieša vai netieša līdzdalība komercsabiedrībā aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai arī dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu.	neatbalstīt
		(7) Pretendentam pēc pasūtītāja pieprasījuma ir jāsniedz informācija par šā panta sestajā daļā minēto. Ja pretendenta īpašnieki ir juridiskas personas, pretendentam ir pienākums sniegt ziņas arī par šo juridisko personu dalībniekiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) –fiziskajām personām. Pretendents sniedz šajā daļā minēto informāciju tikai par tiem juridisko personu dalībniekiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesiem labuma guvējiem), kas atbilst šā panta sestajā daļā minētajiem kritērijiem.
		(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minēta informācija ir izmantojama tikai, lai pieņemtu lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanu. Tā ir ierobežotas pieejamības informācija.”
	22	Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs Papildināt 4. pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā: (6) Pretendents, kandidāts un katrs piegādātāju apvienības dalībnieks, ja tā ir juridiska persona, iesniedz pasūtītājam dokumentāli pamatotu, pilnīgu un pārbaudāmu informāciju par šo personu kontrolējošajiem labuma guvējiem.	neatbalstīt
		(7) Kontrolējošie labuma guvēji ir fiziskās personas, kuras ir juridiskās personas vai tās dalībnieku, akcionāru, kapitāla daļu un akciju turētāju dalībnieki, akcionāri, kapitāla daļu vai akciju turētāji, pilnvarnieki vai citā veidā faktiski kontrolē juridisko personu vai ir faktiskā labuma guvēji.
		(8) Sniedzamās informācijas par kontrolējošajiem labuma guvējiem apmēru, iesniegšanas un pārbaudīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
		(9) Informācijas par kontrolējošajiem labuma guvējiem nesniegšana vai īstenībai neatbilstošu ziņu sniegšana ir pietiekams pamats atteikumam dalībai publiskajā iepirkumā gada laikā no informācijas nesniegšanas vai īstenībai neatbilstošu ziņu sniegšanas brīža.
		(10) Informācijas atbilstību īstenībai pārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.”
5.pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumu par valsts līgumiem	23	Juridiskais birojs Izteikt līdzšinējo likumprojekta 5.pantu, kā jaunu 13.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju;	atbalstīt, izteikts kā 14. pants (skat. 19. lpp.)
Pasūtītājs piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā piegādātājiem no trešajām valstīm (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), uz kurām attiecas Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts līgumiem.
	24	Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju (sk.18.panta līdzšinējo otro daļu): “5.pants. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi Pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 70000 latiem un ja līgums tiek slēgts par:	atbalstīt, iekļauts kā 6. pants (skat. 10. lpp.)
		1) pakalpojumiem vai piegādēm, kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz, veicot likuma "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām" 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās;
		2) iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu iepirkumu bibliotēku krājumu papildināšanai vai mācību procesa organizēšanai izglītības iestādēs;
		3) nepieciešamo muzejisko priekšmetu iepirkumu muzeju krājumu papildināšanai, kuriem ir mākslinieciska, kultūrvēsturiska, zinātniska vai memoriāla vērtība;
		4) preču un pakalpojumu iepirkumu no brīvības atņemšanas iestādēm, kas izmanto notiesāto darbaspēku, pašas attiecīgās iestādes vai citu brīvības atņemšanas iestāžu vajadzībām;
		5) Latvijas Republikas diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienību (kas piedalās starptautiskajās operācijās) iepirkumiem, ja iepirkumu veic ārvalstīs.”;
6.pants. Konfidencialitāte	25	Juridiskais birojs Izteikt 6. pantu pantu kā jaunu 12.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju;	atbalstīt, izteikts kā 13. pants (skat. 18. lpp.)
(1) Pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru tas nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.
(2) Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot pretendentus un kandidātus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt to informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu nodevuši citi piegādātāji.	26 27	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdu “komercnoslēpumu” ar vārdu “konfidenciālu”. Juridiskais birojs Izteikt 6. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pasūtītājs nav tiesīgs atklāt to informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu nodevuši piegādātāji.”;	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.28 daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.28
	28	Atbildīgā komisija Izteikt 13. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji.”	atbalstīt
(3) Informācijas pieejamības ierobežošana saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu neattiecas uz informāciju, kas ir vispārpieejama saskaņā ar citām šajā likumā, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
II nodaļa
Iepirkuma procedūras izvēle un paredzamā līgumcena
7.pants. Iepirkuma procedūras izvēle	29 30	Juridiskais birojs Likumprojekta 7.pantā: Izteikt pantu kā jaunu 8.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju; Juridiskais birojs Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “8.pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana”;	atbalstīt, izteikts kā 9. pants (skat. 11. lpp.) atbalstīt
	31	Juridiskais birojs Iesakām 7.pantā precizēt, kādos gadījumos tiek pielietota iepirkumu procedūra – metu konkurss.	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.42
(1) Ir šādas iepirkuma procedūras:
1) atklāts konkurss;
2) slēgts konkurss;
3) cenu aptauja;
4) sarunu procedūra;
5) metu konkurss.
	32	Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre L. Mūrniece Papildināt 7. panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: “6) konkursa dialogs.”	neatbalstīt
(2) Šo likumu attiecina uz iepirkuma procedūrām, ja iepirkuma līgumcena ir 10000 latu vai lielāka.	33 34	Deputāts A. Tolmačovs Aizstāt 7.panta otrajā daļā skaitli “10000” ar skaitli ”1000” Deputāte L.Mūrniece Samazināt 7.panta otrajā daļā un attiecīgi piektajā un sestajā daļā noteiktās līgumcenas – 10 000 latu robežu vai likumprojektā noteikt deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā tiek veikti iepirkumi līdz 10 000 latiem.	neatbalstīt daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.44
(3) Līgumcena šā likuma izpratnē ir kopējā samaksa par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli.	35	Juridiskais birojs Izslēgt trešo daļu un ietvert to kā termina skaidrojumu likumprojekta 1.pantā; Mainīt turpmāko daļu numerāciju.	atbalstīt iekļauts priekšlik. nr.12
(4) Atklātu un slēgtu konkursu piemēro, ja publisku piegādes līgumu un šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumu līgumcena ir 50000 latu vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 120000 latu vai lielāka.	36 37	Juridiskais birojs Aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Atklātu un slēgtu konkursu” ar vārdiem “Atklātu vai slēgtu konkursu”; Deputāts A. Tolmačovs Aizstāt 7.panta ceturtajā daļā skaitli “50000” ar skaitli ”25000” un skaitli “120000” ar skaitli “60000”	atbalstīt neatbalstīt
(5) Cenu aptauju piemēro, ja publisku piegādes līgumu un šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumu līgumcena ir 10000 latu vai lielāka, bet mazāka par 50000 latiem un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 10000 latu vai lielāka, bet mazāka par 120000 latiem.	38	Deputāts A. Tolmačovs Izteikt 7.panta piekto daļu daļu šādā redakcijā: “(5) Cenu aptauju piemēro, ja publisku piegādes līgumu un šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumu līgumcena ir 1000 latu vai lielāka, bet mazāka par 25000 latiem un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 1000 latu vai lielāka, bet mazāka par 60000 latiem.”	neatbalstīt
	39	Juridiskais birojs Aizstāt piektajā daļā vārdus “ja publisku piegādes līgumu un šā likuma 2.pielikumā” ar vārdiem “ja publisku piegādes līgumu vai šā likuma 2.pielikumā”;	atbalstīt
(6) Sarunu procedūru piemēro šā likuma 66. un 67.pantā minētajos gadījumos, ja publisku piegādes līgumu un šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu un būvdarbu līgumu līgumcena ir 10000 latu vai lielāka.	40 41	Deputāts A. Tolmačovs Aizstāt 7.panta sestajā daļā skaitli “10000” ar skaitli ”1000” Juridiskais birojs Izteikt sestās daļas palīgteikumu šādā redakcijā: “ja publisku piegādes līgumu vai šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu vai būvdarbu līgumu līgumcena ir 10000 latu vai lielāka”;	neatbalstīt atbalstīt
	42	Atbildīgā komisija Papildināt pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Metu konkursu piemēro šā likuma X nodaļā minētajos gadījumos un kārtībā.” Mainīt turpmāko daļu numerāciju.	atbalstīt, izteikt kā 6. daļu (skat. 12. lpp.)
(7) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, pasūtītājs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 22. un 32.pantu.
(8) Ja pasūtītājs slēdz publisku pakalpojumu līgumu vienlaikus par pakalpojumiem, kas minēti gan šā likuma 2.pielikuma A daļā, gan šā likuma 2.pielikuma B daļā, tas piemēro šajā likumā minētās iepirkuma procedūras, ja līgumā šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu vērtība pārsniedz šā likuma 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu vērtību. Ja līgumā šā likuma 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu vērtība pārsniedz šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu vērtību, pasūtītājs piemēro šā panta septītās daļas noteikumus.	43	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izteikt 7.panta astoto daļu šādā redakcijā: “(8)Ja līguma priekšmets ir gan šā likuma 2.pielikuma A daļā, gan šā likuma 2.pielikuma B daļā minētie pakalpojumi, pasūtītajs piemēro šajā likumā minētās iepirkuma procedūras, ja šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumcena pārsniedz šā likuma 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu līgumcenu. Ja šā likuma 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu līgumcena pārsniedz šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu līgumc enu, pasūtītājs piemēro šā panta septītās daļas noteikumus.”	atbalstīt
	44	Atbildīgā komisija Papildināt 7. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: “(9) Informāciju par plānoto iepirkumu ar paredzamo cenu 1000 — 10 000 latu robežās pasūtītājs publicē vismaz piecas dienas pirms paredzētā iepirkuma termiņa savā mājaslapā internetā, bet, ja tādas nav, — vietējā laikrakstā. Ne vēlāk kā piecas dienas pēc tam, kad pieņemts lēmums par līguma slēgšanu, pasūtītājs publicē savā mājaslapā internetā, bet, ja tādas nav, — vietējā laikrakstā paziņojumu, norādot iepirkuma priekšmetu, līguma izpildītāju un cenu.”	atbalstīt
	45	Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre L. Mūrniece Papildināt 7. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “(9) Konkursa dialogu piemēro šā likuma 68^1pantā minētajos gadījumos, īpaši sarežģītiem līgumiem, ja pasūtītājs nevar izmantot atklātu vai slēgtu konkursu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs ir ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums.”	neatbalstīt
8.pants. Līgumi, ko vairāk par 50 procentiem finansē pasūtītājs	46 47	Juridiskais birojs Likumprojekta 8.pantā: Izteikt pantu kā jaunu 6.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju; Juridiskais birojs Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “6.pants. Līgumi, kuru izpildi vairāk par 50 procentiem finansē pasūtītājs”	atbalstīt, izteikts kā 7. pants (skat. 11. lpp.) atbalstīt
Šo likumu piemēro līgumu noslēgšanai, ja:
1) publisku būvdarbu līgumu vairāk par 50 procentiem tieši finansē pasūtītājs un tā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, un ja šis līgums attiecas uz inženiertehniskajiem darbiem atbilstoši šā likuma 1.pielikumam, kā arī uz sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzētu būvju, slimnīcu, skolu, augstskolu un administratīvo ēku būvniecību;	48	Juridiskais birojs Aizstāt līdzšinējā 8. panta 1.punktā vārdus “publisku būvdarbu līgumu vairāk kā par 50 procentiem tieši finansē pasūtītājs un tā paredzamā līgumcena” ar vārdiem “būvdarbu līguma izpildi vairāk kā par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un tā paredzamā līgumcena”;	atbalstīt
2) publisku pakalpojumu līgumu vairāk par 50 procentiem tieši finansē pasūtītājs un tā paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, un ja tas ir saistīts ar būvdarbu līgumu atbilstoši šā panta 1.punktam.	49	Juridiskais birojs Aizstāt līdzšinējā 8.panta 2.punktā vārdus “publisku pakalpojumu līgumu vairāk kā par 50 procentiem tieši finansē pasūtītājs un tā paredzamā līgumcena” ar vārdiem “pakalpojuma līguma izpildi vairāk kā par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un tā paredzamā līgumcena”.	atbalstīt
9.pants. Citi pasūtītāja finansētie projekti	50	Juridiskais birojs Izteikt līdzšinējo likumprojekta 9.pantu kā jaunu 7.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju;	atbalstīt, izteikt kā 8. pantu (skat. 11. lpp.)
Ja pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē projektus, kas nav minēti šā likuma 8.pantā, iepirkuma procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets.
10.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana	51	Juridiskais birojs Likumprojekta 10.pantā: Izteikt pantu kā jaunu 9.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju;	atbalstīt, izteikt kā 10. pantu (skat. 13. lpp.)
	52	Juridiskais birojs Papildināt 10.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju: “(1) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma procedūras veidu.”;	atbalstīt
(1) Paredzamo līgumcenu nosaka kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, kā arī jebkurus mantiskus labumus vai maksājumus pretendentiem vai kandidātiem.	53	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus “, kā arī jebkurus mantiskus labumus vai maksājumus pretendentiem vai kandidātiem”.
(2) Paredzamo līgumcenu nosaka, kad tiek nosūtīts paziņojums par līgumu vai, ja šāda paziņojuma nosūtīšana nav nepieciešama, kad pasūtītājs uzsāk iepirkuma procedūru.	54	Juridiskais birojs Izteikt līdzšinējo otro daļu šādā redakcijā: “(2) Paredzamo līgumcenu nosaka pirms paziņojuma par līgumu nosūtīšanas vai, ja šādā paziņojuma nosūtīšana nav nepieciešama, pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.”;	atbalstīt
(3) Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas. Nav atļauts izmantot tādu metodi paredzamās līgumcenas noteikšanai, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu.	55	Juridiskais birojs Aizstāt līdzšinējā trešajā daļā vārdus “šā likuma piemērošanas” ar vārdiem “iepirkuma procedūras piemērošanas”;	atbalstīt, iekļauts 56. priekšl.
	56	Atbildīgā komisija Aizstāt 10. panta trešajā daļā vārdus “šā likuma piemērošanas” ar vārdiem “attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas”.	atbalstīt
(4) Publiskiem būvdarbu līgumiem paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami publiska būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno publiska būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā publiskā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas šiem publiskajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem.
(5) Ja iespējamo publisko būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumus par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar šā likuma 7.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Attiecībā uz tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādu iepirkuma procedūru, kas attiektos uz attiecīgo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 7.pantam, ja šo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.	57	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Papildināt 10.panta piekto daļu aiz vārdiem “ir vienāda ar” ar vārdu “attiecīgajām”.	atbalstīt
(6) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus publiskus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar šā likuma 7.pantā minētajām līgumcenu robežām vai lielāka. Attiecībā uz tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot tādu iepirkuma procedūru, kas attiektos uz attiecīgo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 7.pantam, ja šo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.	58	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Papildināt 10.panta sesto daļu aiz vārdiem “ir vienāda ar” ar vārdu “attiecīgajām”.	atbalstīt
(7) Paredzamo līgumcenu publiskiem piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:
1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:
a) ja termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, – kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,
b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, – kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;
2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, – kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
(8) Ja tiek slēgti regulāri publiski piegādes vai pakalpojumu līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:
1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās izmaiņas apjomos un vērtībā turpmākajos 12 mēnešos;
2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību.
(9) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka:
1) apdrošināšanas pakalpojumiem – kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;
2) banku un citiem finanšu pakalpojumiem – kā maksas par pakalpojumiem, komisijas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;
3) publiskiem pakalpojumu līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, – kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu veidu atlīdzības kopējo summu.
(10) Ja publiskiem pakalpojumu līgumiem nenorāda galīgo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:	59	Juridiskais birojs Iesakām precizēt līdzšinējā desmitajā daļā vārdus “Ja publiskiem pakalpojumu līgumiem nenorāda galīgo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi”:	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.60
	60	Atbildīgā komisija Izteikt 10. panta desmito daļu šādā redakcijā: “(10) Ja publiskiem pakalpojumu līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:”.	atbalstīt
1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir 48 mēneši vai īsāks, – kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;
2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, – kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.
(11) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajām iepirkuma sistēmām ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.
11.pants. Līgumcenu robežas
Šajā likumā minētās līgumcenu robežas Ministru kabinets nosaka, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas.
III nodaļa
Likuma piemērošanas izņēmumi un īpašais regulējums
12.pants. Iepirkumi aizsardzības jomā	61	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta līdzšinējo 12.pantu kā 4.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.	atbalstīt (skat. 4. lpp.)
Šo likumu piemēro līgumiem aizsardzības jomā. Pasūtītājs, ja nepieciešams, ir tiesīgs nepiemērot šo likumu līgumiem, kas paredzēti militāriem mērķiem un kuru priekšmets ir militāra rakstura preces, kas minētas īpašā sarakstā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 296.pantu. Par šiem atsevišķiem gadījumiem lemj Ministru kabinets.
13.pants. Līgumi un vispārīgās vienošanās, kuras slēdz centralizēto iepirkumu institūcijas	62 63	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 13.pantu kā jaunu 16.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izteikt 13.pantu šādā redakcijā: “13.pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi	atbalstīt, izteikt kā 17. pantu (skat. 20. lpp.) atbalstīt
(1) Pasūtītājs var slēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus vai vispārīgās vienošanās ar centralizēto iepirkumu institūcijas starpniecību.		(1) Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.
(2) Ja pasūtītājs slēdz publiskus piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumus vai vispārīgās vienošanās ar centralizēto iepirkumu institūciju vai izmanto tās organizētās iepirkuma procedūras, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot attiecīgos iepirkumus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, ir piemērojusi šā likuma prasības.		(2) Ja pasūtītājs iepērk būvdarbus, preces vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot attiecīgos iepirkumus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, ir piemērojusi šā likuma prasības.
		(3) Pasūtītājs var nepiemērot šā likuma prasības, ja iepirkumu pasūtītāja vajadzībām veic centralizēto iepirkumu institūcija, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un, veicot attiecīgo iepirkumu, tā piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kas atbilst Eiropas Kopienu tiesībām publiskā iepirkuma jomā.”
14.pants. Līgumi sabiedrisko pakalpojumu jomā	64	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 14.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju (sk. 18.panta 10.punktu).	atbalstīt
Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par iepirkumu kādā no darbības jomām, kas noteiktas likuma "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām" 3., 4., 5., 6. un 7.pantā, šajos pantos minēto darbību veikšanai.
15.pants. Elektronisko sakaru jomā darbojošos pasūtītāju slēgtie līgumi	65	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 15.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.	atbalstīt
Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par iepirkumiem, kas attiecas galvenokārt uz darbībām, ko šis pasūtītājs veic, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklus vai vienu vai vairākus elektronisko sakaru pakalpojumus.
16.pants. Līgumi, kuri satur valsts noslēpumu	66 67	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 16.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, (sk. 18.panta jauno otro daļu); Tieslietu ministre S.Āboltiņa Izteikt 16.pantu šādā redakcijā: „16.pants. Līgumi, kuri satur valsts noslēpumu, ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, informāciju dienesta vajadzībām vai saistīti ar būtisku valsts interešu aizsardzību.	atbalstīt, neatbalstīt
Šo likumu nepiemēro, ja Ministru kabinets saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijai par līgumu nosaka slepenības režīmu vai līguma izpilde saistīta ar īpašiem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem, kā arī ja tas ir nepieciešams būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētā gadījumā lemj Ministru kabinets.		(1) Šo likumu nepiemēro, ja kandidāts vai pretendents pildot iepirkumu kļūst par valsts noslēpuma, ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētās (sevišķi slepenas, slepenas, konfidenciālas) informācijas, informācijas dienesta vajadzībām subjektiem vai arī tas nepieciešams būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētā gadījumā lemj Ministru kabinets.
		(2) Kārtību, kādā veic iepirkumus, kas satur valsts noslēpumu, ārvalstu, starptautisko organizāciju klasificēto informāciju un informāciju dienesta vajadzībām, nosaka Ministru kabinets.”
17.pants. Līgumi, kurus slēdz saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem
Šo likumu nepiemēro, ja līgumus slēdz saskaņā ar citiem procedūru noteikumiem, kurus nosaka, ņemot vērā:
1) līgumu, kas noslēgts starp Latviju un trešo valsti (valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) par piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri nepieciešami šā starptautiskā līguma dalībvalstu kopīga projekta īstenošanai vai ekspluatācijai. Pasūtītājs par visiem šādiem līgumiem paziņo Eiropas Komisijai;
2) starptautisku līgumu, kas regulē karaspēka izvietošanu un kas attiecas uz Latvijas vai trešās valsts (valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) uzņēmumiem;
3) starptautiskas organizācijas reglamentētus iepirkuma procedūras noteikumus attiecībā uz projektiem, kurus tā finansē.	68	Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre L. Mūrniece Izteikt 17.panta 3. punktu šādā redakcijā: “3) saskaņā ar konkrētu kādas starptautiskas organizācijas procedūru.”	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.69
	69	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 17.pantu kā 4.pantu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju: “4.pants. Līgumi, kurus slēdz saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem	atbalstīt, izteikts kā 5. pants (skat. 9. lpp.)
		Šo likumu nepiemēro, ja līgumus slēdz saskaņā ar citiem procedūru noteikumiem un to slēgšanas tiesības piešķir:
		1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurš atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam noslēgts starp Eiropas Savienības dalībvalsti un vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, par piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Pasūtītājs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;
		2) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, uzņēmumiem;
		3) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru.”
18.pants. Speciāli izņēmumi	70 71	Juridiskais birojs Likumprojekta 18.pantā: Izteikt pantu kā jaunu 3.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju; Juridiskais birojs Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi”;	atbalstīt (skat. 7. lpp.) atbalstīt
(1) Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par:
1) zemes, eksistējošas būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem. Šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līgumu;
2) programmas veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārveidošanu (līgums tiek slēgts ar raidorganizāciju), kā arī par raidlaiku;	72	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izteikt 18.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) programmas materiāla veidošanu, pilnveidošanu, inscenēšanu vai pārveidošanu, ja tas paredzēts apraidei, ko veiks raidorganizācija, kā arī par raidlaiku;”.	atbalstīt
3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;	73	Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre L. Mūrniece Izteikt 18.panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: “3)pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;”.	neatbalstīt
4) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, iegādi, pārdošanu vai nodošanu citām personām (īpaši, lai palielinātu kapitālu), kā arī par Latvijas Bankas pakalpojumiem;	74	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izteikt 18.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: “4) finanšu pakalpojumiem monetārās politikas, valūtas kursa politikas, valsts parāda vadības un rezervju vadības ietvaros, vai tādas finanšu vadības politikas īstenošanai, kas saistīta ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu citām personām,  tai skaitā  naudas līdzekļu vai kapitāla piesaistīšanu, kā arī par Latvijas Bankas pakalpojumiem;”.	atbalstīt
5) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;
6) zinātniskās pētniecības pakalpojumiem, izņemot tādus pētniecības pakalpojumus, par kuriem pilnībā samaksā un kurus izmanto paša vajadzībām vienīgi pasūtītājs;	75	Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs Aizstāt 18. panta pirmās daļas 6. punktā vārdus “zinātniskās pētniecības pakalpojumiem” ar vārdiem “pasūtījumiem zinātniskās darbības veikšanai”	neatbalstīt
7) pakalpojumu, ko sniedz institūcija, kura ir izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai un kura atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē vai kura ir pasūtītāja pakļautībā, kā arī galvenokārt (vairāk nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē) sniedz pakalpojumus tikai pasūtītājam un attiecībā pret trešajām personām pilnībā ievēro šā likuma prasības.	76	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izteikt 18.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā: “7) pakalpoj umiem, piegādēm vai būvdarbiem, ko veic institūcija, kura ir izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai, kura atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē vai ir pasūtītāja pakļautībā, kura galvenokārt (vairāk nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē) sniedz pakalpojumus, piegādes vai būvdarbus tikai pasūtītājam, kā arī ir uzskatāma par pasūtītāju šā likuma izpratnē.”	atbalstīt
	77	Juridiskais birojs Papildināt panta pirmo daļu ar jaunu 9.punktu šādā redakcijā: “9) pakalpojumiem, kurus sniedz cita iestāde vai persona, kas arī ir pasūtītājs šā likuma izpratnē un kam saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu;”;	atbalstīt
	78	Juridiskais birojs Papildināt panta pirmo daļu ar jaunu 10.punktu šādā redakcijā: “10) iepirkumu, lai nodrošinātu likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” 3., 4., .5, 6. un 7. pantā minētajās darbībās un jomās;”;	atbalstīt
	79	Juridiskais birojs Papildināt panta pirmo daļu ar jaunu 12.punktu šādā redakcijā: “12) pakalpojumu un būves koncesijām saskaņā ar likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu”;	atbalstīt,
(2) Pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 70000 latiem un ja līgums tiek slēgts par:	80	Juridiskais birojs Izslēgt panta līdzšinējo otro daļu (sk. jauno 5.pantu);	atbalstīt,
1) pakalpojumiem vai piegādēm, kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz, veicot likuma "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām" 3., 4., 5., 6. un 7.pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās;
2) iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu iepirkumu bibliotēku krājumu papildināšanai vai mācību procesa organizēšanai izglītības iestādēs;	81	Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs Aizstāt 18. panta otrās daļas 2. punktā vārdu “mācību” ar vārdiem “izglītības un pētniecības”; un papildināt 18. panta otrās daļas 2. punktu ar vārdiem “un valsts un universitāšu dibinātās zinātniskajās institūcijās”.	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšl. nr. 24
3) nepieciešamo muzejisko priekšmetu iepirkumu muzeju krājumu papildināšanai, kuriem ir mākslinieciska, kultūrvēsturiska, zinātniska vai memoriāla vērtība;
4) preču un pakalpojumu iepirkumu no brīvības atņemšanas iestādēm, kas izmanto notiesāto darbaspēku, pašas attiecīgās iestādes vai citu brīvības atņemšanas iestāžu vajadzībām;
5) Latvijas Republikas diplomātisko, konsulāro un citu pārstāvniecību, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienību (kas piedalās starptautiskajās operācijās) iepirkumiem, ja iepirkumu veic ārvalstīs.
	82	Juridiskais birojs Papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “(2) Šo likumu nepiemēro, ja Ministru kabinets saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijai par līgumu nosaka slepenības režīmu vai līguma izpilde saistīta ar īpašiem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem, kā arī ja tas ir nepieciešams būtisku valsts interešu a izsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētā gadījumā lemj Ministru kabinets.”	atbalstīt
19.pants. Pakalpojumu koncesijas	83	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 19.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju (sk. 18.panta pirmās daļas 12.punktu).	atbalstīt
Šo likumu nepiemēro pakalpojumu koncesijām saskaņā ar Koncesiju piešķiršanas likumu.	84	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izteikt 19.pantu šādā redakcijā: “Šo likumu nepiemēro attiecībā uz pakalpojumu un būves koncesijām, ko regulē Koncesiju likums.”	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.79
20.pants. Pakalpojumu līgumi uz izņēmuma tiesību pamata	85	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 20.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju (sk. 18.panta pirmās daļas 9.punktu).	atbalstīt,
Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz publisku pakalpojumu līgumu ar citu pasūtītāju, kam ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas atbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.
21.pants. Priviliģētie līgumi	86	Juridiskais birojs Izteikt līdzšinējo 21.pantu kā jaunu 14.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.	atbalstīt, izteikts kā 15. pants (skat. 19. lpp.)
(1) Ja paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina invalīdus, kuri nevar tikt nodarbināti normālos apstākļos.
(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, paziņojumā par līgumu atsaucas uz šo pantu.
IV nodaļa
Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem	87	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta B sadaļas IV nodaļu kā jaunu II nodaļu ar nosaukumu šādā redakcijā: “II nodaļa Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem”.	atbalstīt	II nodaļa. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem
22.pants. Tehniskās specifikācijas				18.pants. Tehniskās specifikācijas
(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.				(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.
(2) Tehniskās specifikācijas publiskiem būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības būvizstrādājumiem, materiāliem, precēm, tehniskajam aprīkojumam vai priekšmetiem un kas raksturo būvizstrādājumus, materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības noteikumus, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļūšanas iespējām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, fasējumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes. Tehniskās specifikācijas iekļauj arī noteikumus par darba izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģijai un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai būvizstrādājumiem, materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar tehnisko projektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā.	88 89	Juridiskais birojs Likumprojekta 22.pantā: Iesakām precizēt otrajā daļa termina “būvizstrādājumi” lietojumu; Atbildīgā komisija Izslēgt 22. panta otrajā daļā vārdu “būvizstrādājumi”.	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.89 atbalstīt	(2) Tehniskās specifikācijas publiskiem būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem un kas raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības noteikumus, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, fasējumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju un citus tehniskos noteikumus, ko pasūtītājs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, kādus paredzēts izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar tehnisko projektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā.
(3) Publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem tehniskajās specifikācijās nosaka nepieciešamo piegāžu un pakalpojumu prasības un apjomus. Publiskiem pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī galarezultātu. Publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem tehniskajās specifikācijās papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas pasūtītāja noteiktās prasības precei vai pakalpojumam kā kvalitātes līmenis, noteikumi par vides aizsardzību, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļūšanas iespējām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumus, izmērus, terminoloģiju, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, prasības preces nosaukumam, ar kādu tā tiek pārdota, iesaiņojuma un marķēšanas prasības, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesus un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.	90	Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre L. Mūrniece Izslēgt 22. panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus “un apjomus”.	atbalstīt	(3) Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem nosaka nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Publiskiem pakalpojumu līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī galarezultātu. Tehniskajās specifikācijās publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas pasūtītāja noteiktās prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, noteikumi par vides aizsardzību, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļuves iespējām), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iesaiņojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesus un metodes, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.
(4) Tehniskās specifikācijas veido, izmantojot kādu no šādiem veidiem:	91	Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda Izteikt 22.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ņemot vērā nacionālos normatīvos aktus un ar nosacījumu, ka tie atbilst Eiropas Kopienu tiesībām, tehniskās specifikācijas veido, izmantojot kādu no šādiem veidiem:	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.92
1) ar atsauci uz standartiem šādā secībā - Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālie standarti, citas tehniskās atsauces sistēmas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents";		1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā - Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minētie neeksistē, Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents";
2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības nosaka precīzi, lai pretendents varētu noteikt līguma priekšmetu un pasūtītājs varētu salīdzināt piedāvājumus;		2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības nosaka precīzi, lai pretendents varētu noteikt līguma priekšmetu un pasūtītājs varētu salīdzināt piedāvājumus;
3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šās daļas 2.punktu un ar atsauci uz standartiem saskaņā ar šās daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;		3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un ar atsauci uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;
4) norādot dažus raksturojumus saskaņā ar šā panta otrās un trešās daļas prasībām un ar atsauci uz standartiem saskaņā ar šās daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šās daļas 2.punktu.		4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu.
	92	Atbildīgā komisija Izteikt 22.panta ceturto daļu šādā redakcijā:	atbalstīt
		“(4) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:		(4) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:
		1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, tad šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”;		1) ar atsauci uz šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un uz standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti un Eiropas tehniskie apstiprinājumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, tad šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”;
		2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu un pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus;		2) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, var iekļaut arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu un pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus;
		3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;		3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;
		4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu.		4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu.
(5) Ja pasūtītājs veido tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina pasūtītāja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā.				(5) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina pasūtītāja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā.
(6) Ja pasūtītājs veido tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, tas nenoraida piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem un Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālajiem standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis pasūtītājs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātā prece, pakalpojumi vai būvdarbi, kas atbilst iepriekš minētajiem standartiem, apmierina pasūtītāja noteiktās funkcionālās prasības vai darbības prasības.				(6) Ja pasūtītājs sagatavo tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās prasības vai darbības prasības, tas nenoraida piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem un Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas nacionālajiem standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis pasūtītājs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātie būvdarbi, prece vai pakalpojumi, kas atbilst iepriekš minētajiem standartiem, apmierina pasūtītāja noteiktās funkcionālās prasības vai darbības prasības.
(7) Ja pasūtītājs vides aizsardzības prasības nosaka kā funkcionālās prasības vai kā darbības prasības saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu, tas var piemērot detalizētas specifikācijas, kas noteiktas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu, vai specifikāciju daļas, ja:				(7) Ja pasūtītājs vides aizsardzības prasības nosaka kā funkcionālās prasības vai kā darbības prasības saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu, tas var piemērot detalizētas specifikācijas, kas noteiktas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu, vai specifikāciju daļas, ja:
1) šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets;				1) šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets;
2) prasības ekomarķējumam ir sagatavotas, izmantojot zinātnisku informāciju;	93	Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs Aizstāt 22. panta septītās daļas 2. punktā vārdu “izmantojot” ar vārdiem “pamatojoties uz”.	atbalstīt	2) prasības ekomarķējumam sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju;
3) ekomarķējums ir apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās organizācijas – valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas;				3) ekomarķējums apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās organizācijas — valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas;
4) ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.				4) ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.
(8) Piemērojot šā panta septīto daļu, pasūtītājs var norādīt, ka tas pieņem, ka preces vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām un procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Pasūtītājs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.				(8) Piemērojot šā panta septīto daļu, pasūtītājs var norādīt, ka tas pieņem, ka preces vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās noteiktajām un procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Pasūtītājs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.
(9) Tehniskās specifikācijas veido, ņemot vērā invalīdu piekļūšanas nosacījumus, ja tas nepieciešams konkrētajam projektam.				(9) Tehniskās specifikācijas sagatavo, ņemot vērā invalīdu piekļuves noteikumus, ja tas nepieciešams konkrētajam projektam.
(10) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai rada noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var lietot, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu. Šajā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".				(10) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem “vai ekvivalents”.
23.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība				19.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība
(1) Pasūtītājs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma nodod tiem tehniskās specifikācijas, kuras pasūtītājs regulāri izmanto publiskos piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, kuras tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums.	94	Juridiskais birojs Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdus “Pasūtītājs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma nodod tiem” ar vārdiem “Pasūtītājs atbilstoši šā likuma 35.pantam pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma izsniedz tiem”.	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.95
	95	Atbildīgā komisija Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdus “nodod tiem” ar vārdiem “izsniedz tiem”.	atbalstīt	(1) Pasūtītājs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma izsniedz tiem tehniskās specifikācijas, kuras regulāri izmanto publiskos būvdarbu piegādes vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums.
(2) Ja tehniskās specifikācijas ir sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, pasūtītājs atsaucas uz šiem dokumentiem.				(2) Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, pasūtītājs atsaucas uz šiem dokumentiem.
24.pants. Piedāvājumu varianti				20.pants. Piedāvājumu varianti
(1) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, pasūtītājs var noteikt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus.				(1) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, pasūtītājs var paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus.
(2) Pasūtītājs paziņojumā par līgumu norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav pieļaujama.				(2) Pasūtītājs paziņojumā par līgumu norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav pieļaujama.
(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.				(3) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.
(4) Pasūtītājs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst pasūtītāja noteiktajam minimālajam prasību līmenim.				(4) Pasūtītājs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajam minimālajam prasību līmenim.
(5) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu un pasūtītājs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā publiska piegādes līguma vietā tiks noslēgts publisks pakalpojumu līgums vai publiska pakalpojumu līguma vietā - publisks piegādes līgums.				(5) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu un pasūtītājs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā publiska piegādes līguma vietā tiks noslēgts publisks pakalpojumu līgums vai publiska pakalpojumu līguma vietā — publisks piegādes līgums.
25.pants. Apakšuzņēmēju līgumi
(1) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuras tas nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus. Apakšuzņēmējus drīkst mainīt tikai ar pasūtītāja rakstisku piekrišanu.
(2) Piegādātāja personālu, kuru tas iesaistījis līguma izpildē un par kuru tas sniedzis informāciju saskaņā ar šā likuma 47.panta otrās daļas 3. un 6.punktu, drīkst mainīt tikai ar pasūtītāja rakstisku piekrišanu.	96	Juridiskais birojs Iesakām likumprojekta 25.panta otrajā daļā izvērtēt, uz kādu laika posmu attiecas tajā norādītais nosacījums attiecībā piegādātāja personāla maiņu un izvērtēt šīs normas lietderīgāko atrašanās vietu šā likumprojekta tekstā.	daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik. nr.97
	97	Atbildīgā komisija Izteikt 25. pantu kā 21. pantu šādā redakcijā: “25.pants. Apakšuzņēmēju līgumi Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.”	atbalstīt	21.pants. Apakšuzņēmēju līgumi
				Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.
26.pants. Līguma izpildes noteikumi				22.pants. Līguma izpildes noteikumi
Pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt speciālus līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar sociāliem apstākļiem vai vides aizsardzības prasībām, ievērojot nosacījumu, ka tie nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām un tie ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu.				Pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt speciālus līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar sociāliem apstākļiem vai vides aizsardzības prasībām, ievērojot nosacījumu, ka šie noteikumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām un ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu.
V nodaļa
Iepirkuma komisija	98	Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta B sadaļas V nodaļu kā jaunu III nodaļu ar nosaukumu šādā redakcijā “III nodaļa Iepirkuma komisija”.	atbalstīt	III nodaļa. Iepirkuma komisija
27.pants. Iepirkuma komisijas izveide				23.pants. Iepirkuma komisijas izveide
(1) Iepirkuma procedūras veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju. Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju.				(1) Iepirkuma procedūras veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju. Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju.
(2) Izveidojot iepirkuma komisiju, nodrošina, lai tā būtu kompetenta iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.				(2) Izveidojot iepirkuma komisiju, nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.
(3) Pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs personas. Ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka par 500000 latiem, pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kas sastāv vismaz no piecām personām.			Redakc. precizēta	(3) Pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Ja iepirkuma paredzamā līgumcena