Likumprojekts

Bāriņtiesu likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt bāriņtiesas izveidošanas principus un kārtību, bāriņtiesas kompetenci un darbības principus, kā arī lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2.pants. Bāriņtiesas izveidošana

(1) Bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.

(2) Novados, pilsētās un pagastos, kuros nav zvērināta notāra, bāriņtiesa Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, nodrošina mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(3) Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada, pilsētas vai pagasta administratīvā teritorija.

(4) Vienā novadā, pilsētā vai pagastā pēc attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas. Šādā gadījumā pašvaldība nosaka katras bāriņtiesas darbības teritoriju, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(5) Vairākas pašvaldības saskaņā ar attiecīgo pašvaldību lēmumiem var izveidot vienu bāriņtiesu. Šādā gadījumā bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgo pašvaldību administratīvā teritorija.

(6) Informāciju par bāriņtiesas izveidošanu un tās darbības teritoriju, kā arī par bāriņtiesas darbības teritorijas izmaiņām pašvaldība publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(7) Veidojot bāriņtiesas nosaukumu, tajā iekļauj pašvaldības administratīvās teritorijas un bāriņtiesas darbības teritorijas lielākās apdzīvotās vietas nosaukumu.

3.pants. Bāriņtiesas finansēšana un darba tiesiskās attiecības

(1) Finanšu līdzekļus bāriņtiesas darbībai piešķir attiecīgās pašvaldības dome (padome). Ja bāriņtiesu kopīgi izveido vairākas pašvaldības, to finansē saskaņā ar attiecīgo pašvaldību vienošanos.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa darba attiecībās piemēro darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kurās noteikta vienlīdzīgu tiesību principa un aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas ievērošana, kā arī noteikts darba un atpūtas laiks, darba samaksa, darbinieka civiltiesiskā atbildība un termiņi, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Bāriņtiesas darba organizācijas un dokumentu aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

4.pants. Bāriņtiesas darbības principi

(1) Bāriņtiesa savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem.

(2) Bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

5.pants. Bāriņtiesas darbības pārraudzība

(1) Attiecībā uz šā likuma IV nodaļā noteikto uzdevumu izpildi bāriņtiesas ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas funkcionālajā pārraudzībā.

(2) Tieslietu ministrija sniedz bāriņtiesām metodisko palīdzību šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē.

(3) Bāriņtiesas lietu paraugsarakstu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.

(4) Bāriņtiesa ne retāk kā reizi gadā sniedz attiecīgās pašvaldības domei (padomei) pārskatu par savu darbību.

(5) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt bāriņtiesai pārskatu par tās darbību.

6.pants. Bāriņtiesas darbā lietojamie zīmogi

(1) Bāriņtiesai ir divu veidu zīmogi:

1) ar mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijas bāriņtiesas nosaukumu;

2) ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās bāriņtiesas teritorijas bāriņtiesas nosaukumu.

(2) Zīmogu ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijas bāriņtiesas nosaukumu lieto, izdarot apliecinājumus.

(3) Ja bāriņtiesa neizdara apliecinājumu, tā lieto zīmogu ar mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijas bāriņtiesas nosaukumu.

II nodaļa

Bāriņtiesas sastāvs

7.pants. Bāriņtiesas sastāvs

(1) Bāriņtiesas sastāvā ir bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi.

(2) Bāriņtiesas sastāvā var būt bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks. Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku pašvaldības dome (padome) ievēlē tāpat kā bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas locekļus.

8.pants. Citi bāriņtiesas darbinieki

(1) Bāriņtiesas lietvedību kārto sekretārs vai pašvaldības domes (padomes) norīkots darbinieks.

(2) Atbilstoši darba apjomam bāriņtiesa ir tiesīga pieņemt darbā citus darbiniekus bāriņtiesas darba nodrošināšanai.

III nodaļa

Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu ievēlēšana amatā, atbrīvošana, atstādināšana un
atcelšana no amata

9.pants. Ievēlēšanas termiņš un pretendentu konkurss

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un ne mazāk kā trīs bāriņtiesas locekļus ievēlē attiecīgā pašvaldības dome (padome) uz pieciem gadiem.

(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatu attiecīgā pašvaldība izsludina atklātu pretendentu konkursu.

10.pants. Prasības pretendentiem

(1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt rīcībspējīgu Latvijas Republikas pilsoni vai nepilsoni, kurš sasniedzis 25 gadu vecumu un kuram ir otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša profesionālā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība (nepilsonim nepieciešamas arī trešā līmeņa B pakāpes valsts valodas zināšanas).

(2) Par bāriņtiesas locekli var ievēlēt rīcībspējīgu Latvijas Republikas pilsoni vai nepilsoni, kurš sasniedzis 25 gadu vecumu un kuram ir pirmā līmeņa (koledžas) vai otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša profesionālā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība (nepilsonim nepieciešamas arī trešā līmeņa B pakāpes valsts valodas zināšanas).

(3) Ja persona par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli tiek ievēlēta pirmo reizi, tā gada laikā pēc ievēlēšanas apgūst attiecīgu mācību programmu.

(4) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Personas, kuras nevar ievēlēt bāriņtiesas sastāvā

Par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli nevar ievēlēt personu, kurai atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības, kā arī personu, kura:

1) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) atbrīvota no kriminālatbildības, soda vai soda izciešanas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) pārkāpusi bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus;

4) saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

5) ir notiesātais, tiesājamais, apsūdzētais vai aizdomās turamais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

6) atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā.

12.pants. Atbrīvošana no amata

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata pēc viņa vēlēšanās.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanos, ja viņš netiek ievēlēts atkārtoti.

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata, ja viņš ir ievēlēts pašvaldības domē (padomē) vai citā vēlētā amatā.

13.pants. Atstādināšana no amata

(1) Ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi, attiecīgās pašvaldības dome (padome) viņu var atstādināt no amata līdz lietas apstākļu noskaidrošanai.

(2) Ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā, procesa virzītājs viņam var aizliegt pildīt minētos amata pienākumus.

(3) Attiecīgās pašvaldības domei (padomei) ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona, pildot savus pienākumus, kaitē paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.

(4) Attiecīgās pašvaldības domei (padomei) ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata (no pienākumu pildīšanas), ja minētā amatpersona neapgūst šā likuma 10.panta trešajā daļā minēto apmācības programmu vai ir saņēmusi neapmierinošu vērtējumu par programmas apgūšanu.

(5) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja atstādināšanas laiku bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai attiecīgās pašvaldības dome (padome) no bāriņtiesas locekļu vidus norīko citu personu par bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.

14.pants. Atcelšana no amata

Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atceļ no amata, ja:

1) viņš, pildot savus pienākumus, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi;

2) ir radies kāds no šā likuma 11.pantā minētajiem apstākļiem.

15.pants. Amatu savienošanas ierobežojumi

Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas loceklis papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem vienlaikus nedrīkst pildīt arī tās pašvaldības sociālā dienesta vadītāja vai sociālā darba speciālista pienākumus, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.

IV nodaļa

Bāriņtiesas kompetence

16.pants. Bāriņtiesas tiesības

Bāriņtiesai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus;

2) pieprasīt un bez maksas saņemt no kredītiestādēm ziņas par fiziskās personas – mantojuma atstājēja – kontu atlikumiem, lai sastādītu mantu sarakstu (mantojuma inventāra sarakstu), kā arī ziņas par mantojuma masas, bērna vai citas rīcībnespējīgas personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis nesniedz bāriņtiesai pieprasīto informāciju par bērna vai citas rīcībnespējīgās personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka sniegtas nepatiesas ziņas;

3) veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, aizgādības vai adopcijas jautājumu izlemšanai;

4) uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību;

5) iesniegt tiesā prasības pieteikumus un pieteikumus bērna vai citas rīcībnespējīgas personas interesēs;

6) veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes;

7) lūgt psihologu veikt personas (ģimenes) psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem.

17.pants. Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi

Bāriņtiesa:

1) aizstāv bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības;

2) atbilstoši kompetencei izskata iesniegumus un sūdzības (arī iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību);

3) piedalās lietas izskatīšanā tiesā un sniedz atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;

4) sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un policijas iestādēm, lai nodrošinātu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību;

5) noskaidro ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par šīm ģimenēm nepieciešamo palīdzību;

6) neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai;

7) atbilstoši kompetencei sniedz palīdzību bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;

8) Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāv bērnu vai citu rīcībnespējīgu personu kriminālprocesā.

18.pants. Bērna personisko interešu aizstāvība

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām:

1) lemj par atļaujas izsniegšanu stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja šādu atļauju nav devis neviens no vecākiem vai aizbildnis;

2) lemj par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

3) nosūta bērnu konsultācijas saņemšanai pie ģimenes ārsta, psihologa vai cita speciālista, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai un bērna vecāki vai aizbildnis nepiekrīt konsultācijas saņemšanai;

4) lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte, izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksu personai, kura faktiski audzina bērnu;

5) lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas, atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte, izmaksas pārtraukšanu personai, kas faktiski bērnu neaudzina, un izmaksu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu;

6) veic citus normatīvajos aktos noteiktos bērna personisko interešu aizsardzības pasākumus.

19.pants. Domstarpību izšķiršana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna uzvārda, vārda vai tautības ieraksta maiņu, ja vecāki par to nevar vienoties.

(2) Bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu.

(3) Bāriņtiesa izšķir bērna un vecāku domstarpības.

(4) Bāriņtiesa izšķir bērna un aizbildņa domstarpības, kā arī aizbildņa un bērna vecāku domstarpības.

20.pants. Piekrišana atzīt paternitāti

Ja bērns ir nepilngadīgs un viņam nav nodibināta aizbildnība, bāriņtiesa lemj par piekrišanu atzīt paternitāti, ja:

1) bērna māte mirusi;

2) tiesa bērna māti vai tēvu atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ;

3) bērna mātes atrašanās vieta nav zināma.

21.pants. Bērna mantisko interešu aizsardzība

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt bērna vārdā viņam piekritušo mantojumu;

2) lemj par bērnam piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par mantojuma sadalīšanu, bērna mantas (ja tās vērtība nepārsniedz 1000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par bērnam piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 1000 latu) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu bērnam;

6) ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp bērnu un vecākiem;

7) lemj par mantojuma, pārvaldīšanas un lietošanas tiesību atņemšanu, ja pārdzīvojušais laulātais bērnam piekritušo mantojumu pārvalda vai lieto nekārtīgi;

8) lemj par vecāka atstādināšanu no bērna mantas pārvaldības, ja vecāks pārvalda bērna mantu neatbilstoši bērna interesēm;

9) veic citus bērna mantisko tiesību aizsardzības pasākumus.

22.pants. Bērna aprūpes un aizgādības tiesību atņemšana un atjaunošana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākam, ja:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz iespēju aprūpēt bērnu;

2) bērns vecāka vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai;

5) ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu.

(2) Ja bērna aprūpes tiesību atņemšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu.

(3) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, ja:

1) vecāks pret bērnu izturas īpaši slikti (piemēram, konstatēta vardarbība pret bērnu;

2) vecāks nerūpējas par bērnu (piemēram, ilgstoši ļaunprātīgi izvairās no pienākumu pildīšanas, sešu mēnešu laikā pēc aprūpes tiesību atņemšanas tās nav iespējams atjaunot vecāka nolaidības dēļ);

3) vecāks nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai.

(4) Sagatavojot lietu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu vai nepieciešamību sniegt prasību tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu vecākam, bāriņtiesa:

1) noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika atņemtas bērna aprūpes tiesības;

2) pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par iespējām bērnam atgriezties vecāka aprūpē;

3) pieprasa no audžuģimenes, aizbildņa vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas informāciju par bērna un vecāka saskarsmi, garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā;

4) pieprasa citu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu.

23.pants. Vienpersoniska lēmuma pieņemšana

(1) Ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī, ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa pilnvērtīgu attīstību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:

1) bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem;

2) bērna izņemšanu no aizbildņa ģimenes un aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna izņemšanu no audžuģimenes.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos bāriņtiesa bērnu nogādā audžuģimenē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, slimnīcā vai citos drošos apstākļos.

(3) Vienpersonisku lēmumu pieņem mutiski un 24 stundu laikā noformē rakstiski, kā arī par to paziņo bērna vecākiem, aizbildnim vai audžuģimenei.

(4) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi. Par lēmumu nekavējoties informē bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu, kā arī bāriņtiesu, kura lēmusi vai kuras pārraudzībā ir attiecīgā aizbildnības vai audžuģimenes lieta.

(5) Vienpersonisku lēmumu izpilda nekavējoties. Pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur tā darbību.

(6) Ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi un attiecīgajā brīdī nav informācijas par bērna vecākiem, aizbildni vai audžuģimeni, bāriņtiesa rīkojas saskaņā ar šā panta otro daļu.

24.pants. Vienpersoniska lēmuma darbības ilgums

(1) Bāriņtiesa ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc vienpersoniska lēmuma pieņemšanas sasauc sēdi, lai lemtu par:

1) aprūpes tiesību atjaunošanu bērna vecākiem;

2) bērna atgriešanos aizbildņa ģimenē vai aizbildņa atcelšanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna atgriešanos audžuģimenē vai uzturēšanās izbeigšanu audžuģimenē.

(2) Ja nav iespējams bērna vecākiem atjaunot aprūpes tiesības, kā arī nav iespējama bērna atgriešanās aizbildņa ģimenē vai audžuģimenē, bāriņtiesa lemj par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bērnam citā ģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu sēdes sasaukšanai var pagarināt līdz 30 dienām, ja lietas dalībniekiem ir attaisnojoši apstākļi, kuru dēļ viņi nevar ierasties uz bāriņtiesas sēdi.

25.pants. Audžuģimene

(1) Bāriņtiesa lemj par:

1) ģimenes (personas) piemērotību audžuģimenes funkciju veikšanai;

2) audžuģimenes statusa piešķiršanu;

3) bērna ievietošanu audžuģimenē un uzturēšanās izbeigšanu tajā.

(2) Bāriņtiesa lemj par audžuģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka audžuģimene nepilda audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm vai atsakās no audžuģimenes pienākumu pildīšanas.

(3) Audžuģimenes statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību, bērna un audžuģimenes savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības, audžuģimeņu finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā, nosaka Ministru kabinets.

26.pants. Aizbildnības nodibināšana un aizbildņa iecelšana

(1) Bāriņtiesa, n egaidot radinieku vai citu piederīgo lūgumu, lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja:

1) bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem;

2) bērna vecākiem ir atņemtas bērna aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) bērna vecāki ir atzīti par rīcībnespējīgiem;

4) bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā;

5) bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu;

6) abi bērna vecāki ir nepilngadīgi;

7) radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;

8) citos neatliekamos gadījumos (nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu).

(2) Īpaši grūtos un sarežģītos aizbildnības gadījumos bāriņtiesa var iecelt vairākus aizbildņus, bet ne vairāk par trim.

(3) Pagaidu aizbildni bāriņtiesa ieceļ, ja:

1) aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību;

2) aizbildnis ir atstādināts no pienākumu pildīšanas.

(4) Bāriņtiesa lemj par cita aizbildņa iecelšanu, ja:

1) konstatē pārkāpumus, ko aizbildnis pieļāvis aizbildnības pārvaldībā;

2) iepriekšējais aizbildnis atcelts vai atlaists no aizbildņa pienākumu pildīšanas;

3) aizbildnis ir miris;

4) aizbildnis nolēmis adoptēt savu aizbilstamo.

(5) Ar testamentu ieceltajam aizbildnim bāriņtiesa izsniedz aizbildņa apliecību, iekārto bērna aizbildnības lietu un uzrauga aizbildņa darbību atbilstoši šajā likumā un Civillikumā noteiktajām prasībām.

(6) Bāriņtiesa ieceļ aizbilstamajam sevišķu aizbildni, ja bērna un aizbildņa intereses saduras.

27.pants. Aizbildnības vai aizgādnības nodibināšana ārvalstniekam

(1) Ja bāriņtiesa konstatē, ka tās darbības teritorijā dzīvo vai uzturas bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, vai cita rīcībnespējīga persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, bāriņtiesa nekavējoties informē kompetento aizbildnības vai aizgādnības iestādi valstī, kuras pilsonis ir bērns vai cita rīcībnespējīga persona, vai iepriekšējās mītnes zemes aizbildnības vai aizgādnības iestādi un lūdz izvērtēt nepieciešamību nodibināt aizbildnību vai aizgādnību un iecelt aizbildni vai aizgādni.

(2) Bāriņtiesa lemj par ārvalsts aizbildnības vai aizgādnības lietas pārņemšanu, ja ārvalsts kompetentā aizbildnības vai aizgādnības iestāde ir iecēlusi aizbildni vai aizgādni un lūgusi pārņemt aizbildnības vai aizgādnības lietu.

(3) Par aizbildnības vai aizgādnības lietas pārņemšanu bāriņtiesa informē bērna vai citas rīcībnespējīgas personas pilsonības valsts vai iepriekšējās mītnes zemes aizbildnības vai aizgādnības iestādi.

(4) Ja bāriņtiesa aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus vai nepilnības (piemēram, konstatē aizbildņa ļaunprātīgu rīcību, bērna atrašanās pie aizbildņa apdraud bērna dzīvību vai veselību), tā lemj par aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un pagaidu aizbildņa iecelšanu vai bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un nekavējoties par to informē ārvalsts aizbildnības iestādi.

(5) Ja bāriņtiesa konstatē nekārtības (piemēram, konstatē aizgādņa ļaunprātīgu rīcību, rīcībnespējīgas personas atrašanās pie aizgādņa kaitē rīcībnespējīgās personas interesēm), tā lemj par aizgādņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un pagaidu aizgādņa iecelšanu un nekavējoties par to informē ārvalsts aizgādnības iestādi.

28.pants. Atlīdzība līdzaizbildņiem par aizbildņa pienākumu pildīšanu

(1) Bāriņtiesa lemj par atlīdzības izmaksu konkrētai personai par aizbildņa pienākumu pildīšanu un pabalsta izmaksu par bērna uzturēšanu, ja bērnam iecelti līdzaizbildņi.

(2) Izvērtējot aizbildņu pienākumus, bāriņtiesa nosaka konkrētu atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu katram līdzaizbildnim, ievērojot, lai līdzaizbildņu kopā saņemtā summa nebūtu lielāka par normatīvajos aktos par valsts sociālo pabalstu aizbildņiem noteikto atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu vienam aizbildnim.

29.pants. Personas atbilstība aizbildņa pienākumu veikšanai

(1) Bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu veikšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:

1) motivāciju kļūt par aizbildni;

2) ģimenes locekļu savstarpējās attiecības;

3) nodarbinātību;

4) dzīves apstākļus;

5) spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

(2) Izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu veikšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumus par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, pie kura persona ir reģistrēta un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatrs un narkologs.

(3) Ja persona vēlas ņemt aizbildnībā bērnu un bāriņtiesai nav zināms bez vecāku gādības palicis bērns, kuram būtu nepieciešams nodibināt aizbildnību un iecelt aizbildni, bāriņtiesa lemj par personas atbilstību aizbildņa pienākumu veikšanai.

(4) Ja persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, nedzīvo tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura lemj par aizbildnības nodibināšanu, bāriņtiesa pieprasa attiecīgās personas dzīvesvietas bāriņtiesai atzinumu par to, vai attiecīgajai personai ir aizbildņa pienākumu veikšanai nepieciešamās spējas un īpašības.

30.pants. Aizbildņa apliecība

(1) Bāriņtiesa aizbildnim (arī pagaidu aizbildnim un ārvalstī ieceltam aizbildnim) izsniedz aizbildņa apliecību.

(2) Aizbildņa apliecības paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

31.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizbildnības uzraudzībā

(1) Bāriņtiesa pastāvīgi uzrauga aizbildņu rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā:

1) pieprasot, lai aizbildnis pieņem bērna mantu pēc saraksta un vienu saraksta eksemplāru iesniedz bāriņtiesā;

2) uzraugot, vai aizbildnis gādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu;

3) uzraugot, lai aizbildnis nerīkojas ar bērnam piederošo mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja saskaņā ar likumu tā ir nepieciešama;

4) pārbaudot, vai aizbildnis pārvalda aizbilstamā mantu atbilstoši bērna interesēm un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

5) noskaidrojot, vai aizbildnis normatīvajos aktos par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā ir informējis pašvaldību par nepieciešamību pēc bērna pilngadības sasniegšanas nodrošināt viņam dzīvojamo telpu;

6) katru gadu pārbaudot aizbilstamā dzīves apstākļus aizbildņa ģimenē.

(2) Bāriņtiesa pieprasa no aizbildņa, kas atlaists vai atcelts no aizbildnības pirms tās nobeiguma, sniegt galīgo norēķinu.

(3) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizbildnībai izbeidzoties, saņem un pārbauda aizbildņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu.

32.pants. Bāriņtiesas pienākumi, ja konstatēti pārkāpumi aizbildņa rīcībā

(1) Ja konstatētas kļūdas aizbildņa iesniegtajā norēķinā vai bērna interesēm neizdevīga aizbildņa darbība, bāriņtiesa:

1) dod aizbildnim attiecīgus norādījumus;

2) lemj par aizbildņa atstādināšanu;

3) lemj par aizbildņa atcelšanu.

(2) Ja aizbildņa rīcība radījusi aizbilstamajam zaudējumus, par kuriem aizbildnis ir atbildīgs, bāriņtiesa uzdod jaunieceltajam aizbildnim celt tiesā attiecīgu prasību.

(3) Ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitējusi aizbilstamā interesēm, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.

33.pants. Aizbildņa atlaišana no pienākumu pildīšanas

(1) Bāriņtiesa lemj par aizbildņa atlaišanu no pienākumu pildīšanas Civillikumā paredzētajos gadījumos, kā arī, ja ir izbeigušies šā likuma 26.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie aizbildnības dibināšanas iemesli.

(2) Atlaižot aizbildni no pienākumu pildīšanas, ja aizbilstamais ir sasniedzis pilngadību, bāriņtiesa no aizbildņa pieprasa:

1) iesniegt bāriņtiesā norēķinu aizbilstamajam;

2) sniegt galīgo norēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību;

3) nodot aizbilstamajam aizbildņa pārvaldībā esošo bērna mantu pēc saraksta.

(3) Pēc tam kad bāriņtiesā iesniegts aizbildņa lūgums par viņa atlaišanu, kā arī saņemts bijušā aizbilstamā paraksts par to, ka visu viņam pienākošos mantu tas ir saņēmis un ka bijušajam aizbilstamajam pret aizbildni nav pretenziju, bāriņtiesa atlaiž aizbildni.

(4) Bāriņtiesa sešus mēnešus pirms bērna pilngadības sasniegšanas informē aizbilstamo un pašvaldības sociālo dienestu par sociālo garantiju saņemšanu.

(5) Pārējos gadījumos, atlaižot aizbildni no pienākumu pildīšanas, bāriņtiesa no aizbildņa pieprasa:

1) sniegt aizbilstamā vecākiem, adoptētājam vai jaunieceltajam aizbildnim norēķinu bāriņtiesā;

2) sniegt galīgo norēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību;

3) nodot aizbilstamā vecākiem, adoptētājam vai jaunieceltajam aizbildnim aizbildņa pārvaldībā esošo bērna mantu pēc saraksta.

(6) Aizbildni atlaiž un, ja nepieciešams, ieceļ citu aizbildni tā bāriņtiesa, kas aizbildni iecēlusi.

34.pants. Adopcija

(1) Bāriņtiesa lemj par:

1) personas atzīšanu par adoptētāju;

2) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos;

3) bērna adopciju uz ārvalstīm;

4) bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

5) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

6) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

(2) Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas sēdē ir obligāta. Citi adopcijas dalībnieki piekrišanu bērna adopcijai izsaka personiski savas dzīvesvietas bāriņtiesā vai iesniedz publiski pie notāra vai bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu.

(3) Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.

35.pants. Bērna ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā

(1) Bāriņtiesa lemj par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

(2) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietotam bērnam aizbildņa pienākumus pilda šīs institūcijas vadītājs.

36.pants. Ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna tiesību un interešu ievērošanas uzraudzība

(1) Bāriņtiesa katru gadu:

1) pārbauda bērna personisko un mantisko tiesību ievērošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

2) ja bērna mantas pārvaldībai nav iecelts sevišķais aizbildnis, pieprasa no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

(2) Bāriņtiesa lemj par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja:

1) bērna vecākiem ir atjaunotas aprūpes vai aizgādības tiesības;

2) bērnam ir nodibināta aizbildnība;

3) bērns tiek nodots audžuģimenei;

4) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par bērna adopcijas apstiprināšanu.

(3) Lemjot par bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bāriņtiesa no institūcijas vadītāja pieprasa norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

(4) Ja bērna aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā izbeidzas tādēļ, ka bērns sasniedz pilngadību, bāriņtiesa nelemj par bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bet pieprasa institūcijai galīgo norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

(5) Bāriņtiesa noskaidro, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs normatīvajos aktos par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā ir informējis pašvaldību par nepieciešamību pēc bērna pilngadības sasniegšanas nodrošināt viņam dzīvojamo telpu.

37.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

Bāriņtiesa lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi slimības dēļ nevar bērnu aprūpēt.

38.pants. Apliecība sociālo garantiju saņemšanai

(1) Bāriņtiesa bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam izsniedz apliecību sociālo garantiju saņemšanai.

(2) Apliecības paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

39.pants. Bāriņtiesas pienākumi bērna ārpusģimenes aprūpes laikā

(1) Bāriņtiesa pēc lēmuma pieņemšanas par bērna ārpusģimenes aprūpi nekavējoties par to informē bērna vecāku dzīvesvietas sociālo dienestu un lūdz sniegt nepieciešamo palīdzību bērna vecākiem.

(2) Bāriņtiesa seko, lai aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija veicinātu bērna un vecāka saskarsmi, ja bāriņtiesa nav pieņēmusi lēmumu par satikšanās aizliegumu.

(3) Bāriņtiesa lemj par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna un vecāka vai tuvu radinieku satikšanās aizliegumu, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem.

(4) Pēc tam kad bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns ieguvis vispārējo pamatizglītību, bāriņtiesa sadarbībā ar aizbildni, audžuģimeni vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju izvērtē bāreņa vai bez vecāku gādības palikušā bērna tālākās izglītības iespējas.

40.pants. Aizgādņa iecelšana

(1) Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni:

1) rīcībnespējīgai personai un tās mantai;

2) personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

3) promesošas un pazudušas personas mantai;

4) mantojumam;

5) testamenta izpildīšanai (arī ja mantojums novēlēts labdarīgiem mērķiem un paredzēts jaundibināmai juridiskajai personai).

(2) Bāriņtiesa aizgādņus pirmām kārtām izvēlas no tuviniekiem vai mantojuma lietā ieinteresētajām personām un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības.

(3) Bāriņtiesa lēmuma norakstu par aizgādņa iecelšanu nosūta tiesai, kura nodibinājusi aizgādnību.

(4) Pagaidu aizgādni bāriņtiesa ieceļ, ja:

1) aizgādnis ir kavēts uzņemties aizgādnību;

2) aizgādnis ir atstādināts.

(5) Bāriņtiesa lemj par cita aizgādņa iecelšanu, ja:

1) konstatē pārkāpumus aizgādņa rīcībā;

2) aizgādnis ir atcelts no pienākumu pildīšanas;

3) aizgādnis ir miris.

41.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizgādnības uzraudzībā

(1) Bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību viņa pienākumu izpildē, Civillikumā paredzētajos gadījumos atļauj aizgādnim kārtot darījumus.

(2) Bāriņtiesa, aizstāvot rīcībnespējīgās personas mantiskās intereses, Civillikumā paredzētajos gadījumos:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt rīcībnespējīgai personai piekritušo mantojumu;

2) lemj par rīcībnespējīgai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par rīcībnespējīgai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nav lielāka par 1000 latiem) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par rīcībnespējīgai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība ir lielāka par 1000 latiem) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu rīcībnespējīgai personai;

6) seko, lai aizgādnis nerīkojas ar rīcībnespējīgai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama;

7) pārbauda, vai aizgādnis pārvalda aizgādājamā mantu atbilstoši aizgādājamā interesēm un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(3) Bāriņtiesa pieprasa aizgādnim, kas atstādināts, atlaists vai atcelts no aizgādnības pirms tās nobeiguma, sniegt norēķinu.

(4) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizgādni atlaižot vai atstādinot, saņem un pārbauda aizgādņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu.

(5) Bāriņtiesa var uzlikt aizgādnim par pienākumu jebkurā laikā sniegt norēķinu par aizgādnības pārvaldību.

42.pants. Bāriņtiesas pienākumi, ja tiek konstatēti pārkāpumi aizgādņa rīcībā

(1) Ja konstatētas kļūdas aizgādņa iesniegtajā norēķinā vai aizgādnības pārvaldības interesēm neizdevīga aizgādņa darbība, bāriņtiesa:

1) dod aizgādnim attiecīgus norādījumus;

2) lemj par aizgādņa atstādināšanu;

3) lemj par aizgādņa atcelšanu.

(2) Ja aizgādnis atstādināts vai atcelts, bāriņtiesa ieceļ citu aizgādni.

(3) Ja aizgādņa rīcība radījusi zaudējumus, par kuriem aizgādnis ir atbildīgs, bāriņtiesa uzdod jaunieceltajam aizgādnim celt tiesā attiecīgu prasību.

(4) Ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizgādņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.

43.pants. Aizgādņa atbrīvošana no pienākumu pildīšanas

(1) Bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, ja:

1) tiesa garā slimo personu atzinusi par rīcībspējīgu un izbeigusi aizgādnību un aizgādnis iesniedzis norēķinu un nodevis veselību atguvušajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;

2) ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu aizgādnības nodibināšanai personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un tiesa izbeigusi aizgādnību;

3) tiesa izbeigusi aizgādnību promesošas vai pazudušas personas mantai;

4) ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums vai notārs izdevis apliecību par mantojuma pieprasītāja tiesībām un aizgādnis pret parakstu nodevis mantojumu kopā ar galīgo norēķinu tiesas vai notāra apstiprinātiem mantiniekiem un iesniedzis galīgo norēķinu bāriņtiesai.

(2) Ja mantinieki bez svarīga iemesla neparakstās par mantas saņemšanu, bet bāriņtiesa nav konstatējusi aizgādņa ļaunprātīgu darbību, bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas.

44.pants. Pieteikums personas atzīšanai par rīcībspējīgu

Bāriņtiesa lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai rīcībnespējīgo personu, kura ir izveseļojusies, atzītu par rīcībspējīgu.

V nodaļa

Bāriņtiesas darba organizācija

45.pants. Bāriņtiesas darba vadība

Bāriņtiesas darbu vada bāriņtiesas priekšsēdētājs. Bāriņtiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis.

46.pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumi

Bāriņtiesas priekšsēdētājs:

1) vada, organizē un kontrolē bāriņtiesas darbu un pārstāv bāriņtiesu;

2) nosaka bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka, bāriņtiesas locekļu un darbinieku pienākumus;

3) norīko bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekļus par bāriņtiesas sēžu priekšsēdētājiem, kā arī sadala citus pienākumus bāriņtiesas darbiniekiem;

4) organizē bāriņtiesas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu;

5) organizē bāriņtiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā;

6) nodrošina datu sniegšanu valsts statistikas pārskata sagatavošanai par bāriņtiesas darbu.

47.pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja uzdevumi

Bāriņtiesas priekšsēdētājs:

1) pārvalda bāriņtiesas finanšu, personāla un citus resursus;

2) pieņem darbā un atlaiž no darba šā likuma 8.pantā minētos darbiniekus;

3) pilnvaro bāriņtiesas locekļus un citus darbiniekus pārstāvībai administratīvajās iestādēs un tiesā;

4) personiski piedalās lietu izskatīšanā bāriņtiesas sēdēs;

5) īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras.

48.pants. Lietu izskatīšana

(1) Bāriņtiesa lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli bāriņtiesas sēdē.

(2) Bāriņtiesas sēdi vada bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis. Bāriņtiesas sēdē piedalās sēdes vadītājs un vismaz divi bāriņtiesas locekļi.

49.pants. Lēmumu stāšanās spēkā un pārsūdzēšana

(1) Bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā un izpildāmi nekavējoties. Bāriņtiesas lēmumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām, izņemot šā likuma 51.pantā minētos lēmumus.

(2) Bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma izpildi.

(3) Par administratīviem aktiem nav uzskatāmi un nav pārsūdzami tiesā lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 22.panta trešo daļu, 29.panta piekto daļu un 50. un 52.pantu.

50.pants. Pēc tiesas pieprasījuma pieņemtie lēmumi

Bāriņtiesa pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumus, kas nepieciešami šādos gadījumos:

1) saskarsmes tiesības izmantošanas kārtībai;

2) viena vecāka atsevišķas aizgādības noteikšanai;

3) aizgādības tiesību atņemšanai un atjaunošanai;

4) paternitātes atzīšanai vai apstrīdēšanai;

5) citos Civilprocesa likumā paredzētajos gadījumos.

51.pants. Tiesā apstiprināmie lēmumi

Bāriņtiesa iesniedz tiesā apstiprināšanai lēmumus par:

1) pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

2) atlīdzību aizbildnim (aizgādnim), ja tā pārsniedz 300 latu;

3) mājas kārtībā izdarītu mantojuma dalīšanu, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz 1000 latu.

52.pants. Tiesā izšķiramās lietas

Bāriņtiesa iesniedz izšķirt tiesā lietas par bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 1000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām.

53.pants. Bāriņtiesu sadarbība

(1) Bāriņtiesas savstarpēji sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus.

(2) Bāriņtiesa var lūgt citai bāriņtiesai sniegt atzinumu jautājumā, kas ir atzinuma sniedzējas bāriņtiesas kompetencē.

(3) Ja persona, kurai atņemtas vai atjaunotas bērna aprūpes tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā pārcēlusies dzīvot attiecīgā persona, lietas materiālu kopijas par aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu.

(4) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, bāriņtiesa pēc lēmuma pieņemšanas par prasības sniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai informē otra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesu par prasības celšanu tiesā.

(5) Ja ģimene, kurā netiek nodrošināti apstākļi bērna pilnvērtīgai augšanai un attīstībai, maina dzīvesvietu, bāriņtiesa par šādu ģimeni informē attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesu.

(6) Ja aizbildnis vai aizgādnis dzīvo citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, bāriņtiesa, kura nodibinājusi aizbildnību vai iecēlusi aizgādni, nosūta aizbildņa vai aizgādņa dzīvesvietas bāriņtiesai aizbildnības vai aizgādnības lietas materiālu kopijas aizbildnības vai aizgādnības pārraudzībai.

VI nodaļa

Lietu piekritība

54.pants. Ārpusģimenes aprūpe

(1) Lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna mātes dzīvesvieta. Ja bērna mātes dzīvesvieta nav deklarēta, bet bērna tēva dzīvesvieta ir deklarēta, lēmumu pieņem bērna tēva dzīvesvietas bāriņtiesa.

(3) Ja, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.

(4) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā faktiski dzīvo bērna vecāki.

(5) Ja bērna vecāki nav zināmi vai bērns ir atradenis, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērns ir atrasts.

(6) Bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par:

1) aizliegumu bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem;

2) bērna uzturēšanos pie vecākiem vai svešā ģimenē;

3) bērna uzturēšanos viesģimenē ārvalstī;

4) atļauju rīkoties ar bērna mantu;

5) bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

6) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

7) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu adopcijas gadījumā;

8) bērna adopciju uz ārvalstīm;

9) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

55.pants. Bērna aprūpes tiesību atņemšana un atjaunošana

(1) Lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu vecākiem pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta nav deklarēta, lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo.

(3) Ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vai atjaunošanu pieņem abas bāriņtiesas, kuru darbības teritorijā deklarēta attiecīgā vecāka dzīvesvieta vai kuru darbības teritorijā attiecīgais vecāks faktiski dzīvo.

56.pants. Prasības iesniegšana tiesā aizgādības tiesību atņemšanai

Lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai bērna vecākiem bāriņtiesa pieņem atbilstoši šā likuma 55.pantā noteiktajai lietu piekritībai.

57.pants. Adopcija

(1) Lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju pieņem adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Ja adoptē otra laulātā bērnu, lēmumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm pieņem bāriņtiesa tā vecāka dzīvesvietā, ar kuru bērns dzīvo kopā.

58.pants. Atzinuma sniegšana tiesai

(1) Atzinumu tiesai šā likuma 50.pantā minētajos gadījumos sniedz bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, atzinumu tiesai par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību un atsevišķas aizgādības noteikšanu sniedz katra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesa.

(3) Atzinumu tiesai par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā dzīvo bērns un vecāki. Minētā bāriņtiesa pieprasa lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju no tās personas dzīvesvietas bāriņtiesas, kura vērsusies tiesā ar prasību par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību.

59.pants. Mantisko interešu aizsardzība

(1) Lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna vecāku vai rīcībnespējīgās personas dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta deklarēta dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta bērna mātes dzīvesvieta. Ja bērna mātes dzīvesvieta nav deklarēta, bet bērna tēva dzīvesvieta ir deklarēta, lēmumu pieņem bērna tēva dzīvesvietas bāriņtiesa.

(3) Ja, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras teritorijā deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.

VII nodaļa

Apliecinājuma izdarīšana un citu funkciju pildīšana

60.pants. Par apliecinājuma izdarīšanu atbildīgās amatpersonas

(1) Apliecinājumu izdara un citas šajā nodaļā minētās funkcijas veic bāriņtiesas priekšsēdētājs.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim izdarīt apliecinājumu un veikt citas šajā nodaļā noteiktās funkcijas.

61.pants. Bāriņtiesas funkcijas

(1) Bāriņtiesa tās darbības teritorijā pilda šādas funkcijas:

1) apliecina vai izgatavo un apliecina darījuma aktu, ja darījumu slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 3000 latu;

2) apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali (neatkarīgi no īpašuma vērtības), ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;

3) ieraksta testamentu grāmatā attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju testamentus, pieņem glabāšanā to privātos testamentus (neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības), kā arī pieņem bāriņtiesai glabāšanā nodoto testamentu atsaukumus (neatkarīgi no testatora dzīvesvietas);

4) apliecina vai izgatavo un apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras) un pieņem pilnvaras atsaukumus;

5) apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju paraksta īstumu uz dokumentiem, kā arī sagatavo šādu dokumentu projektus;

6) apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kas attiecas uz konkrēto personu, vai izgatavo šādu dokumentu un apliecina tā pareizību;

7) pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja tās dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;

8) apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60.pants), ja viens no līdzējiem dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā.

(2) Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam.

(3) Visi apliecinājumi un citas darbības ierakstāmas attiecīgajā bāriņtiesas reģistrā. Reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

62.pants. Personas, kuru darījumus apliecina bāriņtiesa

(1) Bāriņtiesa apliecina darījumu, ja tai ir noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un ir rīcībspējīgi.

(2) Ja bāriņtiesai nav pazīstama persona, kurai jāsastāda darījuma akts vai jāizdara apliecinājums vai kura jāidentificē cita iemesla dēļ, bāriņtiesa noskaidro šīs personas identitāti pēc personas pases datiem. Darījuma aktā vai apliecinājumā norāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.

63.pants. Darījuma akta sagatavošana

(1) Darījuma dalībnieki iesniedz bāriņtiesā sagatavotu apliecināmā darījuma akta projektu vai vēršas bāriņtiesā ar lūgumu sastādīt darījuma akta projektu pēc viņu vārdiem.

(2) Apliecinot vai sastādot darījuma akta projektu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis to nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt darījuma akta noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta darījuma aktu vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu.

64.pants. Darījuma akta apliecināšana

(1) Pēc darījuma akta parakstīšanas to ieraksta reģistrā. Uz darījuma akta izdara apliecinājuma uzrakstu, kurā norāda:

1) apliecināšanas gadu, mēnesi un dienu;

2) bāriņtiesas nosaukumu;

3) numuru, ar kādu darījuma akts ierakstīts reģistrā;

4) norādi par to, ka darījuma dalībnieki ir rīcībspējīgi, un viņu pases datus (arī personas kodu) vai atzīmi, ka darījuma dalībnieki ir personiski pazīstami.

(2) Apliecinājuma uzrakstu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis. Zem uzraksta uzspiež bāriņtiesas zīmogu.

(3) Apliecinātā darījuma akta viens eksemplārs glabājas bāriņtiesas lietā.

65.pants. Darījuma akta ierakstīšana zemesgrāmatā

Šā likuma 61., 62. un 63.pantā noteiktajā kārtībā apliecināts darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā.

66.pants. Testamenta apliecināšana

Taisot testamentu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, diviem lieciniekiem klātesot (Civillikuma 435. un 448.pants), nolasa testatoram sastādītā akta projektu un jautā, vai viņš piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Ja atbilde ir apstiprinoša, testamentu paraksta testators un liecinieki un tiek izdarīts apliecinājums.

67.pants. Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta izsniegšana

(1) Bāriņtiesa testatoram izsniedz testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu.

(2) Pēc testatora nāves testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu bāriņtiesa izsniedz ar testamentu ieceltajam mantiniekam, testamenta izpildītājam, zvērinātam notāram vai tiesai pēc to lūguma.

(3) Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta apliecinājumā norāda bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu testaments ierakstīts reģistrā. Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis paraksta apliecinājumu un uzspiež zīmogu.

(4) Par testamenta izraksta izsniegšanu izdara atzīmi testamentu grāmatā.

(5) Testamentu grāmata sastāv no testamentu oriģināliem, kas sakopoti sējumā reģistra numuru secībā.

68.pants. Testamenta pieņemšana glabāšanā

(1) Bāriņtiesa pieņem glabāšanā privātus testamentus un ieraksta testamentu grāmatā aktu par testamenta pieņemšanu glabāšanā.

(2) Pieņemot testamentu glabāšanā, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārliecinās par testatora personību un rīcībspēju.

(3) Bāriņtiesai glabāšanā nodotam privātam testamentam ir publiska testamenta spēks, ja ir ievēroti Civillikuma 439.panta noteikumi.

69.pants. Testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšana

(1) Testamentu grāmatā ierakstītu aktu var atsaukt testators personīgi.

(2) Pēc lūgumu saņemšanas par testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšanu bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pēc testatora identitātes un rīcībspējas pārbaudes sastāda testamenta atsaukšanas aktu. Testamenta atsaukšanas aktu testators paraksta divu liecinieku klātbūtnē.

(3) Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas uz testamenta oriģināla izdara atzīmi par tā atsaukšanu.

70.pants. Glabāšanā nodota testamenta atsaukšana

(1) Bāriņtiesai glabāšanā nodotu testamentu var atsaukt testators personīgi vai viņa ar īpašu pilnvaru pilnvarots pilnvarnieks.

(2) Pēc lūgumu saņemšanas par glabāšanā nodota testamenta atsaukšanu bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis sastāda testamenta atsaukšanas aktu.

(3) Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas tā apliecinātu kopiju ievieto glabājamā testamenta vietā.

71.pants. Pilnvaras apliecināšana un atsaukšana

(1) Pirms pilnvaras apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda pilnvarotāja identitāti un rīcībspēju.

(2) Apliecinājumu uz pilnvaras izdara šā likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā un ieraksta reģistrā.

(3) Apliecinātās pilnvaras viens eksemplārs glabājas bāriņtiesas lietā.

(4) Pēc iesnieguma saņemšanas par pilnvaras atsaukšanu bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda iesniedzēja identitāti, rīcībspēju, izdara ierakstu reģistrā un publicē attiecīgu paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Par pilnvarojuma atsaukšanu paziņo pilnvarniekam, ja viņa dzīvesvieta ir zināma.

(6) Izdevumus par pilnvaras atsaukšanas paziņojuma publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" sedz pilnvarotājs.

72.pants. Paraksta īstuma apliecināšana

Pirms paraksta īstuma apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda parakstītāja identitāti, kā arī izdara ierakstu reģistrā. Apliecinot paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūguma, Zemesgrāmatu likumā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa pārbauda arī parakstītāja rīcībspēju un izdara par to atzīmi apliecinājuma uzrakstā.

73.pants. Dokumenta noraksta vai kopijas apliecināšana

(1) Lai apliecinātu dokumenta norakstu vai kopiju, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis to salīdzina ar uzrādīto dokumentu.

(2) Apliecinājuma uzrakstā norāda dokumenta uzrādītāju, apliecināšanas gadu, mēnesi, dienu, bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu apliecinājums ierakstīts reģistrā, kā arī norāda, kādi uzrādītajā dokumentā ir labojumi, svītrojumi un citas īpatnības.

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nepārbauda uzrādītā dokumenta izdošanas likumību, bet pārbauda tikai tā atbilstību uzrādītajam dokumentam un to atzīmē apliecinājumā.

(4) Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim aizliegts apliecināt tāda dokumenta norakstu vai kopiju, kura saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

(5) Par apliecinājumu izdara ierakstu reģistrā.

74.pants. Paziņojumu izsniegšana

(1) Lūgumu par paziņojuma izsniegšanu iesniedz rakstveidā, un to ieraksta reģistrā. Paziņojuma noraksts glabājas bāriņtiesas lietās.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda iesniedzēja identitāti un raksta apliecinājumu uz iesniegtā lūguma.

(3) Adresātam izsniedz iesniegtā paziņojuma apliecinātu norakstu vai apliecinātu kopiju. Paziņojumu izsniedz adresātam personiski vai nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē (jāsaņem pasta apliecinājums par vēstules izsniegšanu).

(4) Par paziņojuma izsniegšanu bāriņtiesa izsniedz apliecību. Apliecībā norāda iesniedzēja un adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, paziņojuma saturu un laiku, kad paziņojums izsniegts.

(5) Par apliecības izsniegšanu izdara ierakstu reģistrā.

75.pants. Darījuma akta apliecināšana, ja persona neprot vai nevar rakstīt

Ja persona neprot vai nevar rakstīt, parakstās tas, kam šī persona to uztic, un par to izdara atzīmi darījuma akta apliecinājumā vai pašā darījuma aktā. Darījuma aktu paraksta divu liecinieku klātbūtnē.

76.pants. Apliecinājuma izdarīšana iedzīvotāja dzīvesvietā vai atrašanās vietā

Taisīt testamentu, kā arī izdarīt apliecinājumu bāriņtiesa var attiecīgās pašvaldības iedzīvotāja dzīvesvietā vai atrašanās vietā, ja iedzīvotājs slimības vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties bāriņtiesā.

77.pants. Atteikšanās pildīt amata pienākumus

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nedrīkst atteikties pildīt šajā nodaļā paredzētās darbības, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(2) Par atteikšanos pildīt amata pienākumus bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis triju dienu laikā izsniedz rakstveida atteikumu. Atteikumā norāda tā pamatojumu un pārsūdzības kārtību.

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim jāatsakās no akta sastādīšanas vai apliecinājuma izdarīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībā, kura acīmredzami kalpo prettiesiskam vai netikumīgam mērķim.

78.pants. Ierobežojums sastādīt aktu un izdarīt apliecinājumu

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim aizliegts sastādīt aktu un izdarīt apliecinājumu savās paša lietās, sava laulātā (arī bijušā), sava un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainiešu – līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai savās paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.

(2) Gribas izteikums, kas izteikts bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa sastādītā vai apliecinātā aktā un ir viņa paša vai citu šā panta pirmajā daļā minēto personu labā, nav spēkā.

79.pants. Uzticēto ziņu neizpaušana

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis un sekretārs nedrīkst izpaust trešajām personām viņiem uzticētās ziņas, kuras tiem kļuvušas zināmas, pildot amata pienākumus.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad minētās personas ir atstājušas savu amatu.

(3) Visas uzticētās lietas, aktus un dokumentus bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis un sekretārs glabā slepenībā.

(4) Izņēmumus šā panta pirmās daļas noteikumiem pieļauj attiecībā uz:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām to amata pienākumu pildīšanas laikā;

2) citām personām, ja saņemta akta vai apliecinājuma dalībnieka piekrišana.

80.pants. Valsts nodevas

(1) Valsts nodevas par bāriņtiesas pakalpojumiem ieskaita pašvaldības budžetā. Bāriņtiesa iekasē šādas valsts nodevas:

1) par darījuma akta sastādīšanu – 8 lati;

2) par darījuma akta apliecināšanu – 5 lati;

3) par testamenta sastādīšanu vai atsaukšanu – 13 latu;

4) par testamenta pieņemšanu glabāšanā – 24 lati;

5) par pilnvaras sagatavošanu – 3 lati;

6) par pilnvaras apliecināšanu – 2 lati;

7) par paraksta apliecināšanu – 2 lati;

8) par apliecinājumu un citu darbību reģistra izraksta sagatavošanu un izsniegšanu – 1 lats (par katru lappusi);

9) par noraksta vai izraksta izgatavošanu – 1 lats (par katru lappusi);

10) par noraksta, izraksta vai kopijas apliecināšanu – 0,30 latu (par katru lappusi);

11) par paziņojuma izsniegšanu – 3 lati;

12) par apliecības izsniegšanu par izsniegto paziņojumu – 3 lati;

13) par nostiprinājuma lūguma sagatavošanu – 5 lati;

14) par paraksta apliecināšanu uz nostiprinājuma lūguma – 3 lati;

15) par mantojuma saraksta sastādīšanu – 34 lati;

16) par cita veida dokumentu sastādīšanu – 3 lati (par katru lappusi).

(2) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piemērot valsts nodevu atvieglojumus.

81.pants. Bāriņtiesas faktiskās rīcības un lēmumu pārsūdzēšana

(1) Ja ieinteresētā persona uzskata bāriņtiesas rīcību apliecinājumu izdarīšanā un citu šajā nodaļā minēto darbību veikšanā par nepamatotu, tā var mēneša laikā iesniegt attiecīgu pieteikumu tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Bāriņtiesas atteikumu izdarīt apliecinājumu vai pildīt citas šajā nodaļā noteiktās darbības ieinteresētā persona mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VIII nodaļa

Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzība

82.pants. Mantojuma saraksts

Bāriņtiesa sniedz palīdzību mantiniekiem, ja mantinieks grib izlietot inventāra tiesību (sastādīt mantojuma sarakstu) un tiesa vai notārs to uzdevis bāriņtiesai (Civillikuma 709.pants).

83.pants. Mantojuma saraksta sastādīšanā pieaicināmās personas

Mantojuma saraksta sastādīšanā bāriņtiesa pieaicina mantinieku, kurš lūdzis sastādīt sarakstu, un citus mantiniekus, ja tādi ir zināmi, kā arī divus lieciniekus.

84.pants. Mantojuma saraksta sastādīšana

(1) Sastādot mantojuma sarakstu, atbilstoši Civilprocesa likumam rakstāms akts. Aktā norāda tā sastādīšanas laiku un vietu, personas, kas piedalās mantojuma saraksta sastādīšanā, katras lietas nosaukumu un pazīmes, kā arī tās vērtību.

(2) Ja mantinieki nepiekrīt mantas novērtējumam, bāriņtiesa ir tiesīga pieaicināt ekspertu. Ar eksperta pakalpojumiem saistītos izdevumus sedz mantinieki.

(3) Aktā ieraksta to personu paziņojumus, kuras piedalās saraksta sastādīšanā, ja šādi paziņojumi ir izteikti.

(4) Aktu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis un personas, kas piedalījušās saraksta sastādīšanā. Aktu apzīmogo ar bāriņtiesas zīmogu.

85.pants. Maksa par ceļa izdevumiem un citiem faktiskajiem izdevumiem

(1) Bāriņtiesa ir tiesīga iekasēt maksu par ceļa izdevumiem, kas saistīti ar mantojuma saraksta sastādīšanu, testamenta sastādīšanu vai apliecinājuma izdarīšanu ārpus bāriņtiesas telpām.

(2) Bāriņtiesa ir tiesīga iekasēt maksu par citiem faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar apliecinājumu izdarīšanu un citu funkciju veikšanu.

86.pants. Mantojuma apsardzība

Ja nomirst mantojuma atstājējs un klāt nav mirušā mantinieku, bāriņtiesa nodrošina mantojuma apsardzību, negaidot tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu mantojuma masai.

87.pants. Mantojuma apsardzības līdzekļi

Mantojuma apsardzības līdzekļi ir:

1) mantojamās mantas aizzīmogošana;

2) mantojamās mantas aprakstīšana un novērtēšana;

3) mantojamās mantas nodošana glabāšanā.

88.pants. Mantas aprakstīšana

Mantas aprakstīšanu bāriņtiesa veic šā likuma 84.pantā noteiktajā kārtībā.

89.pants. Aizzīmogošana

(1) Ja uzreiz pēc attiecīgās informācijas saņemšanas aprakstīt mantu nav iespējams, bāriņtiesa liecinieku klātbūtnē aizzīmogo telpu, kurā atrodas manta, vai aizzīmogo pašu mantu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Aizzīmogošanu veic arī tad, ja pirmajā dienā neizdodas aprakstīšanu pabeigt.

90.pants. Mantojuma aizgādnis

(1) Pēc mantas aprakstīšanas bāriņtiesa mantu pret parakstu nodod glabāšanā aizgādnim.

(2) Aizgādnis saņem atlīdzību no mantiniekiem vai no mantas bāriņtiesas noteiktajā apmērā.

91.pants. Mantas aprakstīšanas akts

Mantas aprakstīšanas akts glabājas bāriņtiesā. Akta norakstu izsniedz aizgādnim, kā arī nosūta notāram, kuram piekrīt mantojuma lieta, lai izsludinātu mantojuma atklāšanos.

IX nodaļa

Darba samaksa un pabalsti

92.pants. Darba samaksa

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētājs saņem pašvaldības domes (padomes) noteiktu mēnešalgu.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas locekļi saņem pašvaldības domes (padomes) noteiktu mēnešalgu vai atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu atbilstoši nostrādāto stundu skaitam pēc pašvaldības domes (padomes) noteiktas likmes.

93.pants. Atvaļinājuma un nelaimes gadījuma pabalsts

Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piešķirt pabalstu mēnešalgas apmērā bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim:

1) viņam aizejot kārtējā atvaļinājumā;

2) ja noticis smags nelaimes gadījums, kas radījis attiecīgās amatpersonas veselības traucējumus;

3) ja miris attiecīgās amatpersonas pirmās pakāpes radinieks.

94.pants. Papildu atvaļinājums

Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības piešķirt bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim papildu atvaļinājumu līdz 12 darbdienām kalendāra gadā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3., 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 17.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 5.nr.).

2. Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kuram šā likuma spēkā stāšanās dienā nav tā 10.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās izglītības, ir tiesības turpināt pienākumu veikšanu līdz ievēlēšanas termiņa beigām.

3. Šā likuma 3.panta otrā daļa, 93. un 94.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

4. Šā likuma 15.pantā minētais amatu savienošanas ierobežojums vienlaikus pildīt arī tās pašvaldības sociālā dienesta vadītāja vai sociālā darba speciālista pienākumus, kuras teritorijā atrodas šī bāriņtiesa, attiecas uz tiem bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem un bāriņtiesu locekļiem, kuri ievēlēti pēc šā likuma spēkā stāšanās.

5. Līdz 2007.gada 1.janvārim bāriņtiesas lieto esošos zīmogus.

6. Līdz 2007.gada 1.janvārim pagasttiesas pārdēvē par bāriņtiesām. Līdz 2007.gada 1.janvārim pagasttiesām ir saistošs šis likums.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs

A.Baštiks

Likumprojekta „Bāriņtiesu likums” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Spēkā esošais likums „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” Saeimā pieņemts 1995.gada 6.novembrī un šajā laika periodā ir mainījusies situācija valstī. Bāriņtiesas un pagasttiesas, uzsākot to darbību, lielā mērā veica arī sociālo darbu, jo 1995.gadā pieņemtais likums „Par sociālo palīdzību” skaidri nenodalīja sociālo dienestu kompetenci un bāriņtiesu (pagasttiesu) funkcijas. 2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kurš paredz līdz 2008.gada 1.janvārim sociālo dienestu izveidi katrā pašvaldībā. Spēkā esošajā likumā „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” nav precīzi noteikta bāriņtiesu un pagasttiesu kompetence, tiesības un pienākumi, kas padara likumā ietverto tiesību normu piemērošanu neefektīvu. Bērnu un ģimenes lietu ministrijā apkopotā informācija par bāriņtiesu un pagasttiesu darbu liecina, ka bāriņtiesu un pagasttiesu darbu apgrūtina neprecīzi formulētās bāriņtiesu tiesības un pienākumi, kā arī neskaidri noteiktu lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas principi. Līdzšinējā bāriņtiesu un pagasttiesu prakse pierāda, ka būtiska loma bāriņtiesu un pagasttiesu darbā ir savstarpējai sadarbībai un sadarbībai ar citām institūcijām. Likumā „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” ietvertās normas neveicina starpinstitucionālo sadarbību bērnu tiesību aizsardzības un citos jautājumos. Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietverts princips, ka bērna ārpusģimenes aprūpes laikā tiek veikti nepieciešamie pasākumi bērna un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai, kā arī ārpusģimenes aprūpe pirmām kārtām nodrošināma ģimeniskā vidē. Likumā „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” nav skaidri noteiktas darbības, kas jāveic bāriņtiesām un pagasttiesām, lai īstenotu minēto principu. Likumā „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” nav ietverti lietu izskatīšanas teritoriālās piekritības principi, kas bieži rada situācijas, ka bāriņtiesas un pagasttiesas pieņem lēmumus, neievērojot teritoriālo piekritību. Likumā „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” noteiktās izglītības prasības bāriņtiesas vai pagasttiesas priekšsēdētāja un locekļa amatiem nav adekvātas veicamo pienākumi specifikai. Ņemot vērā to, ka bāriņtiesu un pagasttiesu priekšsēdētāji un locekļi ir vēlētas amatpersonas, uz viņiem nav pilnībā attiecināms Darba likumā noteiktais darba attiecību tiesiskais noregulējums, līdz ar to nav vienota un skaidri noteikta darba samaksas un sociālo garantiju saņemšanas kārtība bāriņtiesu un pagasttiesu priekšsēdētājiem un locekļiem. Likumā „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” noteikto nodevu apmēri par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu ir aprēķināti 1995.gadā un līdz šim nav mainīti, kaut arī minēto funkciju veikšanas izmaksas ir paaugstinājušās.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Balstoties uz līdzšinējo bāriņtiesu un pagasttiesu pieredzi pašreiz spēkā esošā likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” piemērošanu, likumprojektā „Bāriņtiesu likums” ir precīzi norobežota bāriņtiesu kompetence, tiesības un pienākumi, kā arī precīzāk noteikti lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas principi. Likumprojekts neparedz pašreiz pastāvošo dalījumu bāriņtiesās un pagasttiesās, līdz ar to, pašvaldībās, kurās nav zvērināta notāra, apliecinājumu izdarīšanu, kā arī mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību veiks attiecīgā bāriņtiesa, nevis pagasttiesa. Likumprojektā skaidri definēti bāriņtiesu pienākumi un tiesības, iekļauta nodaļa par lietu izskatīšanas piekritību, kā arī noteikts bāriņtiesu pienākums sadarboties ar citām bāriņtiesām un institūcijām, tādējādi veicinot starp institucionālo sadarbību bērnu tiesību aizsardzības un citos jautājumos. Likumprojektā paplašināti bāriņtiesas pienākumi bērna ārpusģimenes aprūpes laikā. Likumprojekts paredz bāriņtiesas pienākumu nodrošināt bērnam, ja nepieciešams bērnu šķirt no vecākiem, ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē, un tikai tad, ja tas nav iespējams, pieļaujams bērnu ievietot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē. Spēkā esošajā likumā nav noteiktas šādas prasības. Likumprojekts paredz obligātu prasību, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju var ievēlēt personas, kurām ir otrā līmeņa augstākā izglītība (jurists, pedagogs, sociālais darbinieks, psihologs, ārsts), savukārt par bāriņtiesas locekļiem var ievēlēt personas, kurām ir pirmā vai otrā līmeņa iepriekš norādītā augstākā izglītība. Izvirzot augstākas prasības bāriņtiesas darbiniekiem, tiks nodrošināta bāriņtiesu darba kapacitātes paaugstināšana. Likumprojektā ir ietverta tiesību norma, kas paredz, ka bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa darba attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, vienlaikus paredzot iespēju saņemt atvaļinājuma un nelaimes gadījuma pabalstu un papildu atvaļinājumu. Likumprojekts paredz, ka katrā bāriņtiesā ir sekretārs vai pašvaldības domes (padomes) norīkots darbinieks, kas kārto bāriņtiesas lietvedību. Likumprojektā iekļauta nodaļa par darba organizāciju bāriņtiesā, kas būtiski atvieglos bāriņtiesu, pašvaldību un sabiedrības kopumā izpratni par bāriņtiesas sastāvu, lēmumu pieņemšanu un to pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojektā ir noteikti valsts nodevu apmēri par apliecinājumu izdarīšanu un citu funkciju pildīšanu atbilstoši patēriņa cenu indeksa izmaiņām kopš 1995.gada (+ 60%).
3. Cita informācija	Likumprojekta Pārejas noteikumos paredzēts, ka 93. un 94.pants stājas spēkā tikai ar 2007.gada 1.janvāri, jo pašvaldībām savā budžetā savlaicīgi jāparedz izdevumi, kas saistīti ar pabalstu un papildu atvaļinājuma nodrošināšanu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts neskar uzņēmējdarbības vidi. Likumprojektā ietvertās normas atbilst Administratīvā procesa likumā ietvertajiem principiem, precizējot administratīvo procesu bāriņtiesā saskaņā ar bāriņtiesas darba specifiku, tādējādi padarot administratīvo procedūru bāriņtiesā skaidrāku un vienkāršāku. Likumprojektā ir ietvertas normas, kas veicina starpinstitucionālo sadarbību, tādējādi nodrošinot ātrāku lietu izskatīšanu.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojektā ietvertas normas, kas nodrošina vienu no bērnu tiesību aizsardzības principa īstenošanu bāriņtiesu darbībā – ģimeniskas vides nodrošināšana bērnam. Likumprojekts paredz arī efektīvāku rīcības nespējīgo personu tiesību un interešu aizsardzību. Likumprojekts paredz tiesisku noregulējumu darba samaksas un sociālo garantiju saņemšanas kārtībai bāriņtiesu priekšsēdētājiem, priekšsēdētāju vietniekiem un locekļiem.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas pašvaldības budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	129	129	129	129
2. Izmaiņas pašvaldības budžeta izdevumos:	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	2949,6	2942,9	2942,9	2945,1
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	-2820,6	-2813,9	-2813,9	-2816,1
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai netiek prognozēti.	Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai netiek prognozēti.	Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai netiek prognozēti.	Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai netiek prognozēti.	Kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai netiek prognozēti.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	1.Zīmogi. Likumprojekts paredz, ka tām bāriņtiesām, kuras izdara apliecinājumus, nepieciešami divu veidu zīmogi, tādēļ būs nepieciešams papildu finansējums zīmogu izgatavošanai. Aptuvenais bāriņtiesu un pagasttiesu skaits, kuras izdara apliecinājumus, ir 445. Ls 15 x 445 bāriņtiesas = Ls 6675 2. Darba alga sekretāram. Valstī ir 520 bāriņtiesas un pagasttiesas (82-bāriņtiesas, 438- pagasttiesas). No tām 230 ir sekretāri un 290 nav, līdz ar to, nepieciešams papildu finansējums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2004.gada decembrī 4.pamatgrupā (kalpotāji: sekretāri, kasieri, klientu informētāji, u.c.) strādājošie vidēji saņēma Ls 178 mēnesī. Alga Ls 178 x 290 sekretāri x 12 mēn. = Ls 619 440 gadā. Darba devēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% no Ls 619 440 = Ls 149 223 gadā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2004.gada decembrī 2.pamatgrupā (vecākie speciālisti) vidējā darba samaksa mēnesī bija Ls 283. 3.Darba alga bāriņtiesu priekšsēdētājiem Likumprojekts paredz, ka bāriņtiesu priekšsēdētāji strādā pilnu darba laiku. Pēc bāriņtiesu un pagasttiesu pārskata par darbu 2004.gadā valstī uz 2005.gada 1.janvāri darbojās 533 bāriņtiesas un pagasttiesas, no kurām: - 236 priekšsēdētāji strādā pilnu darba slodzi; - 241 priekšsēdētāji strādā nepilnu darba slodzi; Ls 141 (puse no Ls283) x 241 x 12 mēn. = Ls 407 772 gadā Darba devēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% no Ls 407 772 = Ls 98 232 gadā - 54 priekšsēdētāji saņem samaksu par nostrādātajām stundām; Ls ~ 141 (puse no Ls 283) x 54 x 12 mēn. = Ls 91 368 gadā Darba devēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% no Ls 91 368 = Ls 22 010 gadā - 2 priekšsēdētāji strādā bez atalgojuma. Alga Ls 283 x 2 x 12 mēn. = Ls 6 792 gadā Darba devēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% no Ls 6 792 = Ls 1 636 gadā 4. Darba alga bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem un bāriņtiesu locekļiem. Uz 2005.gada 1.janvāri valstī kopā ir 1494 bāriņtiesu un pagasttiesu locekļu, 43 no tiem strādā pilnu darba laiku, 68 – nepilnu darba laiku, 1218 – saņem atalgojumu par nostrādātajām stundām, 165 – atalgojumu par pienākumu pildīšanu nesaņem. Alga Ls 283 x 165 x 12 mēn. = Ls 560 340 gadā Darba devēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% no Ls 560 340 = Ls 134 985 gadā Likumprojektā tiek iekļauta norma, ka bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu darba attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kuras nosaka darba un atpūtas laiku un darba samaksu, līdz ar to nepieciešams papildu finansējums piemaksām par papildu darbu, par darbu īpašos apstākļos, par nakts darbu, par virsstundu darbu. Ievērojot bāriņtiesas darba specifiku, ka nepieciešamības gadījumā nekavējoties ir jārīkojas un jāpieņem lēmumi arī ārpus noteiktā darba laika un īpašos apstākļos, paredzam, ka vismaz viens bāriņtiesas darbinieks katru mēnesi 10 stundas veiks darbu ārpus noteiktā darba laika. Piemaksa Ls 18 x 533 x 11 mēn. (netiek ierēķināts atvaļinājuma mēnesis) = Ls 105 534 gadā Paredzams, ka bāriņtiesas priekšsēdētāja atvaļinājuma laikā viņa pienākumus pildīs bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, saņemot piemaksu par papildu darbu (~20% no darba algas). Ls 56 x 533 = Ls 29 848 gadā 5. Sociālās garantijas Ikgadējais atvaļinājums. Ls 283 x 446 = Ls 131 878 gadā (tiem, kas strādā pilnu darba laiku) Ls 283 x 1581 = Ls 447 423 gadā (tiem, kas strādā nepilnu darba laiku un saņem atalgojumu par nostrādātajām stundām) Darba devēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas 24,09% no Ls 579 301 = Ls 31 769 gadā Mācību atvaļinājums (paredzot, ka katrā bāriņtiesā vismaz viens darbinieks gadā izmantos mācību atvaļinājumu (20 dienas)) Ls 188 (vidējā izpeļņa par 20 dienām) x 533 = Ls 100 204 gadā Darba devēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas 24.09% no Ls 18 655 = Ls 4 493 gadā 6. Valsts nodevas par apliecinājumu izdarīšanu un citu funkciju pildīšanu. Likumprojektā valsts nodevu apmēri palielināti par ~ 60% no pašreiz noteiktajām nodevām, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas kopš 1995.gada (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš 1995.gada patēriņa cenu indekss palielinājies par 60,2 %) Pēc Bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku asociācijas sniegtās informācijas 2004.gadā pagasttiesas un bāriņtiesas, kuras izdarīja apliecinājumus un veica citas funkcijas, kopumā iekasēja valsts nodevas Ls 215 066 apmērā. Ieņēmumi pašvaldību budžetā no bāriņtiesu iekasētajām valsts nodevām palielināsies par 60% 60% no Ls 215 066 = Ls 129 040 gadā
6. Cita informācija	Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā iespējama bāriņtiesu skaita samazināšanās, kas kopumā varētu samazināt arī bāriņtiesām nepieciešamo finansējumu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Ar Bāriņtiesu likuma stāšanos spēkā likums „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” zaudē spēku. Likumprojektā paredzēts pilnvarojums izdot šādus Ministru kabineta noteikumus par: 1) bāriņtiesas darba organizācijas un dokumentu aprites kārtību; 2) audžuģimenes statusa piešķiršanas kārtību, bērna un audžuģimenes savstarpējās tiesiskās un mantiskās attiecības, šo ģimeņu finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā; 3) kārtību, kādā bāriņtiesās aizpilda apliecinājumu un citu darbību reģistru. Minētajiem Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā līdz ar Bāriņtiesu likuma stāšanos spēkā. Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektus: 1) Grozījumi Civillikumā; 2) Grozījums Kredītiestāžu likumā; 3) Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”; Ņemot vērā to, ka likumprojekts „Bāriņtiesu likums” neparedz pastāvošo dalījumu bāriņtiesās un pagasttiesās, nepieciešams izslēgt vārdu „pagasttiesa” šādos likumos: 1) Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums; 2) Valsts probācijas dienesta likums; 3) Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem; 4) Valsts sociālo pabalstu likums; 5) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums; 6) Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem; 7) Dzīvesvietas deklarēšanas likums; 8) Cilvēka genoma izpētes likums; 9) Seksuālās un reproduktīvās veselības likums; 10) Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos; 11) Darba likums; 12) Civilprocesa likums; 13) Bērnu tiesību aizsardzības likums; 14) Ārstniecības likums; 15) Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju; 16) Par privatizācijas sertifikātiem; 17) Par nodokļiem un nodevām; 18) Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu; 19) Par pašvaldībām; 20) Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas Notariāta likuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"; 21) Notariāta likums; 22) Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību; 23) Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļā; 24) Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību; 25) Par dzīvojamo telpu īri; 26) Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību; 27) Par tiesu varu; 28) Par grozījumiem Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma mantojuma tiesību daļā; 29) Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību; 30) Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru; 31) Zemesgrāmatu likums; Nepieciešams izdarīt grozījumus šādos Ministru kabineta noteikumos: 1) Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu; 2) Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu; 3) Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām; 4) Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju; 5) Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi; 6) Noteikumi par Statistiskās informācijas valsts programmu 2005.gadam; 7) Valsts un pašvaldību budžeta iestāžu gada pārskatu sagatavošanas kārtība; 8) Noteikumi par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte; 9) Noteikumi par valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm; 10) Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvie rādītāji 2004.gadam; 11) Noteikumi par gēnu donora piekrišanas dokumenta veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas un uzglabāšanas kārtību; 12) Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nolikums; 13) Kārtība, kādā reģistrē personas, kurām izmaksāti uzturlīdzekļi no uzturlīdzekļu garantiju fonda, un parādniekus; 14) Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai; 15) Noteikumi par bērna aprūpes pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību; 16) Kārtība, kādā veicama obligātā ārstēšana bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, un kārtība, kādā sociālās korekcijas izglītības iestādēs bērniem nodrošināma obligātā ārstēšana no alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības; 17) Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības; 18) Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatoriskā kārtība; 19) Noteikumi par adopcijas reģistru; 20) Noteikumi par atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību, kā arī atlīdzības piešķiršanas un izmaksas kārtību; 21) Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību; 22) Kārtība, kādā transportlīdzekli nogādā policijas iestādē pārbaudei, glabā un atdod īpašniekam, kā arī transportlīdzekļa pārbaudes veikšanas termiņi; 23) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība; 24) Tieslietu ministrijas nolikums; 25) Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi; 26) Adopcijas kārtība; 27) Kārtība, kādā anulējamas ziņas par deklarēto dzīvesvietu; 28) &nb sp;         Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība; 29) Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem; 30) Noteikumi par bērna uzturēšanos kopā ar notiesāto vai apcietināto māti ieslodzījuma vietā; 31) Noteikumi par izglītojamo uzņemšanu internātskolā, speciālās izglītības iestādē un  pirmsskolas izglītības iestādes speciālajā grupā un atskaitīšanu no speciālās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītības iestādes speciālās grupas; 32) Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu; 33) Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība; 34) Noteikumi par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem; 35) Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedzama nepieciešamā palīdzība; 36) Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos; 37) Noteikumi par dokumentiem, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības īrēt sociālo dzīvokli, un dzīvokļa kopējās platības normām.
2. Cita informācija	-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas projekta izstrādes gaitā ir notikušas ar: 1) Latvijas Bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku asociāciju; 2) Latvijas Pašvaldību savienību; 3) nevalstisko organizāciju „Latvijas Bērnu fonds”; 4) Latvijas organizāciju „Glābiet bērnus”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Latvijas Bāriņtiesu un pagasttiesu darbinieku asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji piedalījās likumprojekta darba grupas sanāksmēs un likumprojektu atbalsta. Likumprojekta 4.pantā iestrādāts Latvijas organizācijas „Glābiet bērnus” izteiktais priekšlikums, ka bāriņtiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros, tās rīcībai ir jābūt tiesiskai un konsekventai un, pieņemot lēmumus, bāriņtiesa ievēro objektivitāti.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Likumprojekts ievietots Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājas lapā www.bm.gov.lv, sadaļā „Projekti”.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas projekta izstrādes gaitā ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas.
5. Cita informācija	-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunu valsts institūciju izveidošana nav nepieciešama. Esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī būs pieejams Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājas lapā www.bm.gov.lv, sadaļā „Projekti”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Bāriņtiesas lēmumus, kā arī atteikumu izdarīt apliecinājumu un pildīt citas likumprojekta VII nodaļā paredzētās darbības ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieinteresētā persona, kura uzskata bāriņtiesas rīcību apliecinājumu un citu likumprojekta VII nodaļā noteikto darbību pildīšanā par nepamatotu, par bāriņtiesas rīcību var iesniegt sūdzību tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	-

28.07.2005., 16.00

3047

L.Rieksta-Riekstiņa

7356487, Laila.Rieksta-Riekstina@bm.gov.lv

Bērnu un ģimenes lietu ministra vietā satiksmes ministrs	Valsts sekretāres vietā valsts sekretāra vietniece	Politikas un juridiskā departamenta direktora p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Šlesers	I.Liepa	M.Dzērve	M.Dzērve	L.Rieksta- Riekstiņa