Likumprojekts

Grozījumi Informācijas atklātības likumā

Izdarīt Informācijas atklātības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 2003, 6., 12., 24.nr.; 2004, 2., 6.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) iestāde – ikviena valsts iestāde vai persona, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas;

5) atkalizmantošana – valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav sākotnējais mērķis, kuram informācija tika radīta."

2.  2.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības pieejamību informācijai, kas ir iestādes rīcībā vai ko atbilstoši normatīvajiem aktiem valsts pārvaldes iestādei un pašvaldību iestādei ir jārada. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.";

izslēgt ceturto daļu.

3. Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Informācijas autors vai iestādes vadītājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu."

4.  7.pantā:

aizstāt vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdu "komercdarbības";

aizstāt otrajā daļā vārdus "fizisko un juridisko" ar vārdu "privātpersonu".

5. Papildināt III nodaļas nosaukumu aiz vārdiem "informācijas sniegšana" ar vārdu "atkalizmantošana".

6. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Pienākums sniegt informāciju

(1) Iestāde, pamatojoties uz lietderības apsvērumiem, nodrošina piekļuvi noteiktu kategoriju vispārpieejamai informācijai tiešsaistes režīmā.

(2) Vispārpieejamo informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par šādu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka informācija neattiecas uz pieprasītāju.

(3) Kārtību, kādā iestādes rīcībā esošo informāciju nodod atklātībai un atkalizmantošanai, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja informācijas kopums ietver arī ierobežotas pieejamības informāciju, iestāde sniedz tikai vispārpieejamās informācijas daļu."

7. Papildināt likumu ar 10.¹ pantu šādā redakcijā:

"10.¹ pants. Pieejamās informācijas veids

(1) Informāciju sniedz jebkurā esošā veidā un valodā, ja iespējams, izmantojot tiešsaistes režīmu.

(2) Iestādei nav pienākums izstrādāt vai pielāgot dokumentus, lai izpildītu informācijas pieprasījumu, kā arī izsniegt dokumentu izrakstus vai turpināt radīt noteikta veida informāci ju, ja tas saistīts ar nesamērīgu resursu patēriņu."

8.  13.pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Maksa par informācijas izsniegšanu nedrīkst pārsniegt dokumentu vai informācijas meklēšanas, papildu apstrādes un pavairošanas izdevumus. Maksā nevar iekļaut jebkurus citus izdevumus, kas radušies, risinot juridiskos vai politiskos jautājumus, kas saistīti ar atbildes sniegšanu uz informācijas pieprasījumu. Kārtību, kādā veic samaksu par informācijas sniegšanu, kā arī maksas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(3) Ikviens informācijas pieprasītājs drīkst lūgt atbrīvojumu no maksas par pakalpojumu. Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad privātpersonai samazina maksu par informācijas sniegšanu vai atbrīvo no tās.

(4) Iestāde publicē samaksas aprēķināšanas kārtību, kā arī maksas apmēru par informācijas sniegšanu, nodrošinot šīs informācijas pieejamību tiešsaistes režīmā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Publiskās personas dibinātai komercsabiedrībai par informācijas atkalizmantošanu savai komercdarbībai piemēro tādu pašu maksu un sniegšanas kārtību kā citiem informācijas pieprasītājiem."

9. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Informācijas sniegšanas termiņi

(1) Iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) septiņu dienu laikā nosūtīt informācijas pieprasījumu citai iestādei, par to paziņojot iesniedzējam, ja pieprasītās informācijas nav šīs iestādes rīcībā;

2) 15 dienu laikā atbildēt iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde;

3) 30 dienu laikā atbildēt iesniedzējam, ja informācijai ir nepieciešama papildu apstrāde, par to paziņojot iesniedzējam ne vēlāk kā 15 dienu laikā.

(2) Iestāde, nosūtot informācijas pieprasījumu citai iestādei, ir tiesīga pieprasīt, lai tā informē pieprasījuma nosūtītājiestādi par informācijas sniegšanu.

(3) Atbilde uz kolektīvu informācijas pieprasījumu jānosūta personai, kura pirmā parakstījusi attiecīgo informācijas pieprasījumu, vai personai, kuru norādījuši kolektīvie informācijas pieprasītāji."

10. Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdus "fiziskā vai juridiskā persona" ar vārdiem "privātpersona".

11. Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdus "informāciju dienesta vajadzībām" ar vārdiem "ierobežotas pieejamības informāciju".

12. Papildināt likumu ar 16.¹ un 16.² pantu šādā redakcijā:

"16.¹ pants. Informācijas atkalizmantošanas prasības

(1) Iestāde nodrošina, ka informācijas atkalizmantošana ir bez nosacījumiem.

(2) Izņēmuma gadījumā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu informācijas atkalizmantošanu, iestāde, neierobežojot konkurenci, var paredzēt atkalizmantošanas nosacījumus.

16.² pants. Ekskluzīva vienošanās

(1) Ir aizliegts piešķirt ekskluzīvas tiesības informācijas atkalizmantošanai, izņemot gadījumu, ja ekskluzīvas tiesības nepieciešamas, lai sniegtu informācijas sabiedrības pakalpojumus sabiedrības interesēs. Šādas vienošanās ir atklātas, un tās tiek publicētas. Vienošanās pamatotība jāpārskata ne retāk kā reizi trijos gados.

(2) Kārtību, kādā tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības, nosaka Ministru kabinets."

13. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"3. Esošās ekskluzīvās vienošanās, kuras neatbilst nosacījumiem attiecībā uz šā likuma 16.² panta pirmajā daļā paredzēto izņēmumu, tiek izbeigtas, beidzoties to termiņam, bet ne vēlāk kā 2008.gada 31.decembrī.

4. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 10.panta trešajā daļā, 13.panta otrajā un trešajā daļā un 16.² panta otrajā daļā minētos noteikumus.

5. Līdz šā likuma 10.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.jūnijam ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 3.augusta noteikumi Nr.275 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

6. Šā likuma 10.panta pirmā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī."

15. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu."

Īpašu uzdevumu ministrs

elektroniskās pārvaldes lietās

J.Reirs

Likumprojekta

"Grozījumi Informācijas atklātības likumā"

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Visām ES dalībvalstīm līdz 2005.gada 1.jūlijam ir jāievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (turpmāk - direktīva). Direktīva izveido minimālo noteikumu kopumu, kas reglamentē dalībvalstu valsts sektora iestāžu rīcībā esošas informācijas atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas veicināšanai, iesakot, kur vien tas iespējams un ir lietderīgi, atkalizmantošanu veikt ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību. Ar šo direktīvu jāpanāk minimālā saskaņošana dalībvalstu starpā tādos jautājumos kā atkalizmantošanas pieprasījumi, atkalizmantošanas nosacījumi, ieskaitot pieejamos formātus, tarifikācijas principus, atklātību un licenzēšanu, kā arī nediskriminācija un godīga tirdzniecība, ieskaitot aizliegumu slēgt ekskluzīvas vienošanās par informācijas atkalizmantošanu. Veicot esošās normatīvo aktu bāzes analīzi, ir konstatēts, ka direktīvas mērķis un darbības joma līdzinās spēkā esošajam Informācijas atklātības likumam (Vēstnesis 334/335 06.11.1998). Informācijas atklātības likums (turpmāk – likums) nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldību iestādēs (turpmāk - iestādes) ir tiesīgas iegūt informāciju, kas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai ir iestāžu rīcībā, un to izmantot. Likums ietver virkni tiesību normu, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu. Tajā pašā laikā likums pašlaik nenosaka regulāciju jautājumā par ekskluzīvu tiesību piešķiršanu iestāžu rīcībā esošas informācijas atkalizmantošanai, kamēr direktīva paredz šādu tiesību aizliegumu un visu esošo ekskluzīvo vienošanos izbeigšanu ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim. Šādas ekskluzīvas vienošanās eksistē, un kā piemērs tām kalpo Latvijas Uzņēmumu reģistra līgums ar SIA „Lursoft”, ar kuru visas tiesības darīt pieejamu Uzņēmumu reģistra informāciju, izmantojot internetu, tiek nodotas SIA „Lursoft”, uzliekot valstij aizliegumu slēgt līdzīgas vienošanās ar citiem uzņēmumiem. Tāpat likumā nav nosaukts un paskaidrots atkalizmantošanas jēdziens direktīvas izpratnē. Likums patlaban nenosaka regulāciju samaksas noteikšanai par informācijas izsniegšanu gadījumā, ja informācijas atkalizmantošanu veic iestāde.
2. Normatīvā akta projekta būtība	1. Likumprojektā tiek ieviests un skaidrots atbilstoši direktīvas izpratnei termins „atkalizmantošana”. 2. Likumprojektā tiek noteikts, ka informācijas atkalizmantošanā uz iestādēm attiecas jebkuriem lietotājiem piemērojamie nosacījumi un maksas. 3. Likumprojektā tiek ieviests ekskluzīvu vienošanos aizliegums informācijas atkalizmantošanai, kā arī pārejas noteikumi esošo ekskluzīvo vienošanos izbeigšanai. 4. Likumprojektā paredzētās normas nodrošinās Informācijas atklātības likuma piemērošanu pēc tam, kad likums „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” zaudēs spēku. Turklāt likumprojektā tiek precizēta Informācijas atklātības likuma valoda, tādējādi ievērojot nevalstisko organizāciju, it sevišķi sabiedriskās organizācijas „Delna” izteiktos iebildumus attiecībā uz Informācijas atklātības likuma precizēšanas nepieciešamību. Grozījumi Informācijas atklātības likuma 2.pantā nodrošinās informācijas dienesta vajadzībām aizsardzību.
3. Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts pavērs iespēju visiem tirgus dalībniekiem uz nediskriminējošu noteikumu pamata izmantot iestāžu rīcībā esošo informāciju, vienlaikus attiecinot uz visiem informācijas lietotājiem līdzīgus tarifikācijas principus.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likum -projekts šo jomu neskar	Likum -projekts šo jomu neskar	Likum -projekts šo jomu neskar	Likum -projekts šo jomu neskar	Likum -projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likum -projekts šo jomu neskar	Likum -projekts šo jomu neskar	Likum -projekts šo jomu neskar	Likum -projekts šo jomu neskar	Likum -projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Paredzami (šobrīd neprognozējami un, visticamāk, nebūtiski) ieņēmumi, ko iestādes saņems kā samaksu gadījumos, kad citas iestādes atkalizmantos šo iestāžu rīcībā esošu informāciju kā izejmateriālu savām komerciālām darbībām, kuras neietilpst to publiskajā uzdevumā. Paredzami papildus izdevumi, kuri grupējas sekojoši: 1. būtiski izdevumi var izrādīties nepieciešami, lai pārtrauktu tās atkalizmantošanas ekskluzīvās tiesības, ko iestādes piešķīrušas kā atlīdzību par pakalpojumiem, ko tās saņem no līgumslēdzējiem; 2. var parādīties (šobrīd neprognozējami un, visticamāk, nebūtiski) izdevumi samaksai par informācijas atkalizmantošanu gadījumos, kad publiskās personas dibināta komercsabiedrība izmanto informāciju savām komerciālām darbībām, kuras neietilpst to publiskajā uzdevumā. Lai izpildītu direktīvas prasību pārtraukt esošās ekskluzīvās vienošanās par informācijas atkalizmantošanu līdz 2008.gada 31.decembrim, jāveic sekojoši pasākumi: 1) papildus izpēte – esošo līgumsaistību audits; 2) iestāžu līgumu pārskatīšana un tiesību nošķiršana, atdalot atkalizmantošanu no pakalpojumiem, ko iestādes saņem no līgumslēdzējiem; 3) budžeta plānošana, lai izpildītu finansiālās saistības, kuras ir par pamatu ekskluzīvajām atkalizmantošanas tiesībām. Papildus izdevumi, kas varētu rasties valsts institūcijām likumprojekta izpildes gaitā, tiks finansēti tām piešķirtā gadskārtējā budžeta ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Līdz 2006.gada 1.jūlijam ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā iestādes rīcībā esošā informācija nododama atklātībai un atkalizmantošanai. Pēc likuma 13.panta grozījumu pieņemšanas nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka maksas par informācijas izsniegšanu apmēru un samaksas kārtību iestādē. Pēc likuma 16.^2panta grozījumu pieņemšanas nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā tiek piešķirtas ekskluzīvās tiesības.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1.Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvas 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu tiesību normu pilnīgu ieviešanu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju	Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu.

2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
1.pants. Likumā lietotie termini 5) atkalizmantošana – valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav sākotnējais mērķis, kuram informācija tika radīta.”.	2.pants. Definīcijas 4. "atkalizmantošana" ir valsts sektora iestāžu rīcībā esošo dokumentu izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav sākotnējs mērķis, kuram dokuments tika izgatavots, pildot publisko uzdevumu. Dokumentu apmaiņa starp valsts sektora iestādēm, kas tiek veikta, vienīgi pildot to publiskos uzdevumus, nav atkalizmantošana;	Atbilst
10.pants. Pienākums sniegt informāciju Papildināt ar sekojošo (1) Iestāde, pamatojoties uz lietderības apsvērumiem, nodrošina piekļuvi noteiktu kategoriju vispārpieejamajai informācijai tiešsaistes režīmā. (3) Kārtību, kādā iestādes rīcībā esošā informācija nododama atklātībai un atkalizmantošanai, nosaka Ministru kabinets.	9.pants. Praktiskas metodes Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejamas praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu, piemēram, galveno dokumentu līdzekļu saraksti, kuriem, vēlams, vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, un portālu vietnes, kam ir saites ar decentralizētiem līdzekļu sarakstiem.	Atbilst.
10.^1pants. Pieejamās informācijas forma (1) Informāciju sniedz jebkādā iepriekš esošā formā un valodā, ja iespējams, izmantojot tiešsaistes režīmu. (2) Iestādei nav pienākums izstrādāt vai pielāgot dokumentus, lai izpildītu informācijas pieprasījumu, kā arī izsniegt izrakstus no dokumentiem vai turpināt radīt noteiktas formas informāciju, ja tas saistīts ar nesamērīgu resursu patēriņu.	5.pants. Pieejamie formāti 1 Valsts sektora iestādes, kad vien iespējams un ja tas ir lietderīgi, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, dara dokumentus pieejamus jebkādā iepriekš esošā formātā vai valodā. Tas neietver pienākumu valsts sektora iestādēm radīt vai pielāgot dokumentus, lai izpildītu pieprasījumu, un tas arī neietver pienākumu izsniegt izrakstus no dokumentiem, ja tas būtu saistīts ar nesamērīgiem pūliņiem, kas pārsniedz vienkāršu darbību. 2. Pamatojoties uz šo direktīvu, nevar pieprasīt, lai valsts sektora iestādes turpinātu izgatavot noteikta veida dokumentus, lai privātas vai valsts sektora iestādes tos atkalizmantotu.	Atbilst.
13.pants. Maksa par informācijas izsniegšanu papildināt ar sekojošo: (4) Iestāde publicē informācijas izsniegšanas maksu un tās aprēķināšanas kārtību nodrošinot šīs informācijas pieejamību tiešsaistes režīmā. (5) Ja publiskās personas dibināta komercsabiedrība atkalizmanto informāciju savām komerciālām darbībām, piemēro tādu pašu maksu un izsniegšanas kārtību kā citiem informācijas pieprasītājiem.	7. pants. Pārredzamība Jebkurus piemērojamus nosacījumus un standarta maksas par valsts sektora iestāžu rīcībā esošo dokumentu atkalizmantošanu nosaka iepriekš un publicē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi. Valsts sektora iestāde pēc pieprasījuma norāda pamatu publicēto maksu aprēķiniem. Attiecīgā valsts sektora iestāde arī norāda, kādi faktori tiks ņemti vērā, aprēķinot maksu par netipiskiem gadījumiem. Valsts sektora iestādes nodrošina, ka dokumentu atkalizmantošanas pieteikumu iesniedzējus informē par pieejamiem pārsūdzēšanas līdzekļiem attiecībā uz tos skarošiem lēmumiem vai praksi. 10.pants. Nediksriminācija 2. Ja valsts sektora iestāde atkalizmanto dokumentus kā izejmateriālus savām komerciālajām darbībām, kuras neietilpst tās publiskajā uzdevumā, tad dokumentu sagādei šīm darbībām piemēro tādas pašas maksas un nosacījumus kā citiem lietotājiem.	Atbilst. Atbilst.	Attiecīgā direktīvas norma jau ir ieviesta Informācijas atklātības likuma 15.pantā Informācijas atteikuma pārsūdzēšanas kārtība.
16.^1pants. Informācijas atkalizmantošanas prasības Iestāde nodrošina, ka informācijas atkalizmantošana ir bez nosacījumiem vai, iestāde, neierobežojot konkurenci, paredz nosacījumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu informācijas atkalizmantošanu.	8. pants. Licences 1. Valsts sektora iestādes var atļaut atkalizmantot dokumentus bez nosacījumiem vai arī var paredzēt nosacījumus, attiecīgos gadījumos izmantojot licenci, kas nosaka attiecīgos jautājumus. Šie nosacījumi neparedz nevajadzīgus ierobežojumus atkalizmantošanas iespējām, un tos neizmanto, lai ierobežotu konkurenci.
16.^2pants. Ekskluzīvās vienošanās (1) Ir aizliegts piešķirt ekskluzīvas tiesības informācijas atkalizmantošanai, izņemot gadījumus, kad ekskluzīvas tiesības nepieciešamas, lai sniegtu informācijas sabiedrības pakalpojumus sabiedrības interesēs, un šādas vienošanās ir atklātas un tiek publicētas, turklāt to pamatotība jāpārskata ne retāk kā reizi trijos gados. (2) Kārtību, kādā tiek piešķirtas ekskluzīvās tiesības, nosaka Ministru kabinets.	11.pants. Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās 1. Dokumentu atkalizmantošana ir pieejama visiem iespējamiem tirgus dalībniekiem, pat ja viens vai vairāki tirgus dalībnieki jau izmanto produktus ar pievienoto vērtību, kuru pamatā ir šie dokumenti. Līgumi vai citas vienošanās starp valsts sektora iestādēm, kuru rīcībā ir dokumenti, un trešām personām, nepiešķir ekskluzīvas tiesības. 2. Tomēr, ja nepieciešamas ekskluzīvas tiesības, lai sniegtu pakalpojumus sabiedrības interesēs, šādu tiesību piešķiršanas iemesla pamatotību regulāri pārskata un katrā ziņā to pārskata reizi trijos gados. Ekskluzīvas vienošanās, kuras noslēgtas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ir pārredzamas un tiek darītas zināmas atklātībai. 3. Esošās ekskluzīvās vienošanās, kuras atbilst nosacījumiem attiecībā uz 2. punktā paredzēto izņēmumu, tiek izbeigtas, beidzoties termiņam vai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī.	Atbilst.	Pakalpojumi sabiedrības interesēs direktīvas izpratnē skaidroti preambulā (20.izklāsta punkts).
Pārejas noteikumus papildināt ar 3.punktu šādā redakcijā: Esošās ekskluzīvās vienošanās, kuras neatbilst nosacījumiem attiecībā  uz 16.^2 panta pirmajā daļā paredzēto izņēmumu, tiek izbeigtas, beidzoties termiņam bet ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī.	11. pants Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās 3. Esošās ekskluzīvās vienošanās, kuras atbilst nosacījumiem attiecībā uz 2. punktā paredzēto izņēmumu, tiek izbeigtas, beidzoties termiņam vai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī.	Atbilst.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav notikuši
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Piedalīšanās ES darba grupu sanāksmēs par direktīvas ieviešanu, kur skaidroti jautājumi par direktīvas prasībām un ieviešanu dalībvalstīs. Elektroniska sarakste par atsevišķu jautājumu skaidrošanu, direktīvu piemērojot Latvijas likumdošanai.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība ar likumprojektu tiks informēta ar oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” starpniecību.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.	Ja netiks ievērotas likumprojekta prasības, persona varēs vērsties augstākā iestādē vai tiesā Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Tāpat, ja persona uzskatīs, ka likumprojektā ietvertās normas pārkāpj Satversmē noteiktās tiesības, indivīds var vērsties Satversmes tiesā.
4. Cita informācija	Nav.

Īpašu uzdevumu ministrs

elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja	Juridiskās nodaļas vadītāja p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Gudele	I.Gaidele	E.Slastjunova	Z.Vanaga

08.09.2005 11:09

2032

Z.Vanaga

7114123, zane.vanaga@eps.gov.lv