Likums

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"

Izdarīt likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2.nr.; 1996, 24.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 14.nr.; 2004, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 5.panta otro teikumu šādā redakcijā:

"Lēmumi un rīkojumi stājas spēkā ar to pieņemšanas dienu, instrukcijas – ar to publicēšanas dienu, un tie ir jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām."

2. Izslēgt 15.panta pirmo daļu.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

Likumprojekta “Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2004.gada pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās tika konstatētas Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma nepilnības.

Ņemot vērā minēto situāciju, Ministru prezidents ar 2005.gada 11.maija rīkojumu Nr.188 izveidoja darba grupu, lai pilnveidotu vēlēšanu norises tiesisko regulējumu un izvērtētu nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos un uzdeva tieslietu ministram līdz 2005.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Darba grupa izstrādāja grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā un Saeima vēlēšanu likumā, kas dod tiesības pārsūdzēt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumus pēc to pieņemšanas. Savukārt likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 5.pants paredz, ka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi stājas spēkā ar to publicēšanas brīdi. Līdz ar to, pieņemot darba grupas izstrādātos likumprojektus, radīsies situācija, ka būs pārsūdzami Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi pirms to spēkā stāšanās.

Spēkā esošā likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” redakcija paredz, ka Centrālai vēlēšanu komisijai ir juridiskās personas tiesības. Šāda norma ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas paredz, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā, kur Latvijas Republika ir sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona. Turklāt ar Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojumu Nr.322 tika apstiprināta Koncepcija neatkarīgo jeb patstāvīgo iestāžu statusa regulēšanai, kas paredz noteikt izņēmumus no Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās padotības Ministru kabinetam. Arī šajā koncepcijā tika norādīts, ka šobrīd Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē Centrālā vēlēšanu komisija ir tiešās pārvaldes iestāde, kurai nav juridiskas personas tiesības.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta 1.pants nosaka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu spēkā stāšanos ar to pieņemšanas brīdi.

Likumprojekta 2.pants paredz svītrot no likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” normu, kas noteic, ka Centrālai vēlēšanu komisijai ir juridiskas personas tiesības, tādā veidā saskaņojot minētā likuma normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

3. Cita informācija

Likumprojekts skatāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” un „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tie sību akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums Tiesību akta projekts šo jomu neskar .

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību akta izpilde notiks esošo valsts institūciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks sagatavota informācija Tieslietu ministrijas mājas lapā, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	S.Mertena

22.09.2005; 13:38

961

S.Mertena.7036709

Sanita.Mertena@tm.gov.lv

Valsts sekretārs