Likumprojekts

Iesniedz Korupcijas, kontrabandas

un organizētās noziedzības novēršanas

un apkarošanas uzraudzības komisija

Grozījumi Būvniecības likumā

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 32.punktu šādā redakcijā:

“sabiedriski nozīmīga būve – ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, publiskās ēkas, kur paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā simts cilvēkiem, ražošanas ēkas, tilti, ceļu pārvadi, torņi, tuneļi un vairāk kā viena stāva apakšzemes būves.”

2. Papildināt 7.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Vietējā pašvaldība ne retāk kā reizi mēnesī informē sabiedrību par saņemtajiem būvniecības iesniegumiem – uzskaites kartēm un saistībā ar tām pieņemtajiem pašvaldības lēmumiem, publicējot vietējā laikrakstā vai mājas lapā internetā.”

3. Papildināt 8.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) projekta ekonomiskā ekspertīze.”

4. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. (1) Pašvaldībai, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, jānodrošina paredzētās būvniecības publiska apspriešana, ja:

1) tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

2) jaunbūves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai pašvaldību līdzekļiem pārsniedz 120 000 latu;

3) būvniecība būtiski samazina iedzīvotāju sadzīves apstākļu līmeni vai samazina nekustamā īpašuma vērtību;

4) būvniecība paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā;

5) būvniecība ietekmē kultūras un dabas mantojumu (saskaņā ar konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību).

(2) Kārtību, kādā nodrošināma būvniecības publiskā apspriešana, nosaka Ministru kabinets.

(3) Izskatot būvniecības iesniegumu – uzskaites karti un konstatējot, ka iecerētā būvniecība atbilst kādam no šī panta pirmajā daļā norādītajiem gadījumiem, pašvaldība pieņem lēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas nepieciešamību, vai arī pieņem motivētu lēmumu par atteikšanos rīkot publisko apspriešanu. Pieņemot lēmumu pašvaldība publicē vietējā laikrakstā vai mājas lapā internetā.”

5. Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja būvprojektā paredzētas atkāpes no būvniecību reglamentējošo tehnisko normatīvo aktu prasībām, tās jāsaskaņo ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, kas pārrauga būvniecību un Valsts būvinspekciju, kura var pieņemt lēmumu par būvprojekta ekspertīzes nepieciešamību.”

6. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. (1) Būvprojektu ekspertīze ir obligāta, ja būvniecību paredzēts veikt par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, kuru tāmes izmaksas pārsniedz 120 000 latu, autoceļiem 150 000 latu, kā arī visiem sabiedriski nozīmīgiem objektiem neatkarīgi no finansēšanas avota.

(2) Būvekspertīzi rīko, ja risināms strīdus jautājums starp būvniecības dalībniekiem, kā arī pēc pasūtītāja vai būvvaldes ierosinājuma un citos gadījumos, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos.”

7. 30.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu vai motivētu lēmumu par iespēju turpināt būvniecību Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.”

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Būves nojaukšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Patreizējās situācijas raksturojums			Būvniecības nozare ir viena no straujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā par ko liecina būvniecības apjoma arvien pieaugošie tempi. Nozares attīstība veicina jaunu prasību pieaugumu attiecībā pret būvniecības normatīvo regulējumu atklājot tiesību normas, kuras būtu precizējamas vai uzlabojamas atbilstoši šīs dienas apstākļiem. Jaunās būvniecības rezultātā rodas arvien jauni būvobjekti un būves, par kurām sabiedrība ne vienmēr ir pietiekami informēta un iesaistīta šo jauno būvobjektu tapšanas procesā. Veicot pētījumus par korupciju Latvijā valstiskās (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) un nevalstiskās organizācijas (tādas, kā „Providus”, sabiedrība par atklātību „Delna”, u.c.) būvniecību ir iezīmējušas kā nozari ar paaugstinātu korupcijas iespējamības risku. Tāpat par signālu būvniecības normatīvo aktu regulējuma pārskatīšanai kalpo līdz šim esošā tiesu prakse atsevišķās administratīvajās lietās. Teritoriālo plānojumu trūkums divās trešdaļās Latvijas pašvaldību būtiski sarežģī jautājuma risināšanu par būvniecības ieceres publisko apspriešanu. Aktuāla problēma būvniecībā ir patvaļīga būvniecības veikšana un nelikumīgi uzbūvēto būvju nojaukšana. Līdz šim, saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta ceturto daļu noteikts, ka gadījumos, kad būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā vai par iespēju turpināt būvniecību. Dažādu iemeslu dēļ pašvaldības nelabprāt pieņem lēmumus par būvobjekta nojaukšanu.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Likumprojekts paredz būvniecības normatīvā regulējuma pilnveidošanu šādos jautājumos: 1) Publiskās apspriešanas nepieciešamības kritēriji un sabiedriski nozīmīgas būves definīcija. Līdz šim vairākos būvniecības normatīvajos aktos iekļauts regulējums attiecībā uz gadījumiem, kad būve vai būvobjekts ir sabiedriski nozīmīga būve, nesniedzot šī termina skaidrojumu attiecīgā juridiskā līmeņa normatīvajā aktā. Tiek precizēti gadījumi, kad nepieciešama būvniecības publiskā apspriešana vienlaicīgi pieļaujot pašvaldības tiesības ar pamatotu lēmumu noteikt, ka publiskā apspriešana konkrētā gadījumā nav nepieciešama. 2) Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par būvniecības iecerēm attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek paredzēts pašvaldības pienākums vismaz reizi mēnesī informēt sabiedrību plašsaziņas līdzekļos, t.i., interneta mājas lapā vai vietējā laikrakstā. 3) Precizē prasības attiecībā uz būvekspertīzes nepieciešamību un gadījumus, kad būvekspertīze ir obligāta. 4) Nosaka, ka nelikumīgas būvniecības gadījumā pašvaldība pieņem lēmumu par būves nojaukšanu. Gadījumā, ja pašvaldība pieņem lēmumu par būvniecības turpināšanu šim lēmumam ir jābūt motivētam. Papildus tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par būvju nojaukšanas kārtību.
3. Cita informācija			Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi					Precizējot likuma prasības tiek nodrošinātas vienlīdzīgas konkurences iespējas, mazinot korupcijas iespējamības risku un dodot iespēju būvuzņēmējiem un būvētājiem plānot būvniecības ieceres realizācijas laiku.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums					Pieaugs sabiedrības informētība par būvniecības iecerēm un plānotajiem projektiem pašvaldības teritorijā (publikācijas internetā vai vietējā laikrakstā) un tiks nodrošināta sabiedriski nozīmīgo būvju publiskā apspriešana.
4. Ietekme uz vidi					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija					Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1		2		3				4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija		Definējot sabiedriski nozīmīgu būvi varētu palielināties objektu skaits, kuriem nepieciešama publiskā apspriešana. No otras puses jāņem vērā, ka: 1) no 2006.gada 1.janvāra spēkā jāstājas likumam „Publisko iepirkumu likums”, līdz ar to atbilstoši jaunai valsts un pašvaldību iepirkumu kārtībai likumprojektā pārskatīta un noteikta projekta vērtība, no kuras nepieciešama publiskā apspriešana (no Ls 50000 uz Ls 120000); 2) vienai trešdaļai pašvaldību nav apstiprināta teritoriālā plānojuma, kas nozīmē nepieciešamību apspriest visas būvniecības ieceres attiecīgo pašvaldību administratīvajās teritorijās. Papildus izdevumus no valsts un pašvaldību budžetiem var radīt prasība publicēt informāciju par būvniecības ieceri vietējā laikrakstā vai interneta mājas lapā. Prasības izpildei papildus līdzekļi būs nepieciešami tām pašvaldībām, kurām nav izveidota mājas lapa. Perspektīvā izveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, kurā tiks apkopota visa informācija par būvobjektiem no būvniecības ieceres brīža līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā, sabiedrības informēšana varēs notikt šīs informācijas sistēmas ietvaros. Ņemot vērā iepriekš minēto nav iespējams precīzi noteikt likumprojekta iespējamo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Saskaņā ar likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 10.pantu, ar likuma “Grozījumi Būvniecības likumā” spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 1997.gada 2.septembra noteikumi Nr.309 „Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi”, līdz ar to, nepieciešams izdot jaunus noteikumus par būvniecības publiskās apspriešanas kārtību. Papildus, atbilstoši jaunajam deleģējumam Ministru kabinetam būs jāizdod noteikumi par būvju nojaukšanas kārtību.
2. Cita informācija					Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.						Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)				Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas						Ar sabiedrību par atklātību „Delna”, „Providus”
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)						Likumprojektā iestrādāti minēto organizāciju priekšlikumi un tās atbalsta likumprojekta pieņemšanu
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis						Šādi pasākumi netika veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem						Šādi pasākumi netika veikti.
5. Cita informācija						Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Jaunu institūciju radīšana vai paplašināšana nav nepieciešama.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” pēc tā pieņemšanas tiks publicēti laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā ”Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”. Papildus tiks informēti plašsaziņas līdzekļi, izplatot preses relīzes, kā arī informācija tiks izvietota Ekonomikas ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Normatīvais akts indivīda tiesības aizstāvēt savas tiesības neierobežo.
4. Cita informācija					Nav

01.11.2005 17:11

1165

S.Liepa

7013267, santa.liepa@em.gov.lv