Likumprojekts otrajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (reģ.nr. 1383)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi (3)

Komisijas atzinums

Redakcija, kurā likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.; 1997, 12., 21.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 5., 10.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

10. Saeimas deputātu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

(1996.gada 6.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.96.)

Juridiskais birojs

Aizstāt 10.pantā vārdus “Korupcijas novēršanas likums” ar vārdiem “likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Atbalstīt

1.Aizstāt 10.pantā vārdus “Korupcijas novēršanas likums” ar vārdiem “likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

18. (1) Deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums.

(2) Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš:

1) ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likuma noteikumus;

2) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;

3) ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu;

4) vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm;

5) izdarījis nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi viņam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt;

6) likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.96. likumu un 16.12.99. likumu, kas stājas spēkā no 12.01.2000.)

Deputāts M.Grīnblats

Papildināt likuma 18.panta otro daļu ar jaunu septīto punktu šādā redakcijā:

“7) pārkāpj Saeimas deputāta svinīgajā solījumā sacīto attiecībā uz uzticību Latvijai, tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.”

Neatbalstīt

149. (1) Saeimā pastāvīgi darbojas šādas komisijas:

1) Ārlietu komisija;

2) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija;

3) Juridiskā komisija;

4) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija;

5) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija;

6) Aizsardzības un iekšlietu komisija;

7) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija;

8) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija;

9) Sociālo un darba lietu komisija;

10) Mandātu un iesniegumu komisija;

11) Pieprasījumu komisija;

12) Publisko izdevumu un revīzijas komisija;

13) Saimnieciskā komisija;

14) Nacionālās drošības komisija;

15) Pilsonības likuma izpildes komisija;

16) Eiropas lietu komisija;

17) Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija.

(2) Katras komisijas skaitlisko sastāvu, kā arī komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima.

(3) Ārpolitiskai darbībai nepieciešamos budžeta izdevumus komisija saskaņo ar Prezidiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.95. likumu, 07.10.98. likumu,16.12.99. likumu un 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 05.11.2002.)

1. Izteikt 149.panta pirmās daļas desmito punktu šādā redakcijā:

‘’10) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija’’.

2. Izteikt 149.panta pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

“10) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija;”.

179. Mandātu un iesniegumu komisija:

1) sagatavo Saeimas ziņojumu par deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu;

2) sagatavo Saeimas lēmuma projektu sakarā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu personas brīvības ierobežošanu, kā arī priekšlikumus sakarā ar iesniegumiem par administratīvā soda uzlikšanu Saeimas loceklim;

3) sagatavo reizi mēnesī pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Iesniegumu birojā, un par to izskatīšanu Saeimas frakcijās un komisijās.

(1998.gada 7.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.11.98.)

2. 179. pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo punktu šādā redakcijā:

‘’3) pārrauga Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskata Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas.’’

uzskatīt līdzšinējo trešo punktu par ceturto punktu;

papildināt pantu ar otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

‘’(2) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ievēlē pa vienam deputātam no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Komisijas locekļi atturas no darbībām, kuras var uzskatīt par nepamatotu vēršanos pret politiskajiem oponentiem vai par deputātu rīcības nepamatotu aizstāvību viņu politiskās piederības dēļ.

(3) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesnieguma. Iesniegumā norādāms:

1) lietas būtības izklāsts;

2) kādā veidā izpaudies Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums;

3) pierādījumi, ja tādi ir iesniedzēja rīcībā;

4) citi fakti, kuriem var būt nozīme lietas izskatīšanā.

(4) Ja iesniegums nav pietiekoši pamatots, to nekavējoties nosūta iesniedzējam nepilnību novēršanai un precizēšanai.

(5) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāk ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc ierosināšanas. Nekavējoties pēc lietas ierosināšanas komisija nosūta ierosinājumu tam deputātam par kura rīcību ierosināta Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lieta. (Pievieno iesniegumu).

(6) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu Komisija izskata atklātā sēdē ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lietas ierosināšanas. Komisija ar divu trešdaļu balsu vairākumu var nolemt noturēt slēgtu sēdi. Slēgtas sēdes rīkošanu var ierosināt komisijas loceklis.

(7) Konstatējot Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) izsaka deputātam mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā;

2) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu;

3) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņo par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu laikrakstā ‘’Latvijas Vēstnesis’’.’’

3. 179. pantā:

papildināt pantu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pārrauga Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskata Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu lietas;”;

uzskatīt līdzšinējo 3.punktu par 4.punktu;

papildināt pantu ar otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(2) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ievēlē pa vienam deputātam no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Komisijas locekļi atturas no darbībām, kuras var uzskatīt par nepamatotu vēršanos pret politiskajiem oponentiem vai par deputātu rīcības nepamatotu aizstāvību viņu politiskās piederības dēļ.

(3) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums, kurā:

1) izklāstīta lietas būtība;

2) paskaidrots kādā veidā izpaudies Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums;

3) sniegti pierādījumi, ja tādi ir iesniedzēja rīcībā;

4) minēti citi fakti, kuriem var būt nozīme lietas izskatīšanā.

(4) Ja iesniegums nav pietiekami pamatots, to nekavējoties nosūta iesniedzējam nepilnību novēršanai un precizēšanai.

(5) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāk ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc ierosināšanas. Pēc lietas ierosināšanas komisija nekavējoties nosūta ierosinājumu un iesnieguma kopiju tam deputātam, par kura rīcību ierosināta Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lieta.

(6) Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu Komisija izskata atklātā sēdē ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lietas ierosināšanas. Komisija ar divu trešdaļu balsu vairākumu var nolemt par slēgtas sēdes rīkošanu. Slēgtas sēdes rīkošanu var ierosināt komisijas loceklis.

(7) Konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) izsaka deputātam mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā;

2) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu;

3) izsaka deputātam rakstveida brīdinājumu, paziņo par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

3. Papildināt likumu ar 179.¹ pantu šādā redakcijā;

‘’179.^1. Pēc deputāta rakstveida lūguma komisija sniedz ieteikumus vai deputāta paredzamā rīcība no ētikas viedokļa strīdīgās situācijās nebūs pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Ja saņemts šāds deputāta lūgums komisijas sēde tiek sasaukta pēc iespējas tuvākajā laikā, vienojoties ar iesniedzēju. ‘’.

4.Papildināt likumu ar 179.¹ pantu šādā redakcijā:

“179.^1. Pēc deputāta rakstveida lūguma komisija izvērtē vai tas, kā viņš nodomājis rīkoties sarežģītā situācijā, no ētikas viedokļa nebūs pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Ja saņemts šāds deputāta lūgums, komisijas sēde tiek sasaukta pēc iespējas tuvākajā laikā, vienojoties ar iesniedzēju.”

4. Papildināt likumu ar pielikumu šādā redakcijā:

“Saeimas deputātu ētikas kodekss

5.Papildināt Saeimas kārtības rulli ar pielikumu šādā redakcijā:

“Saeimas deputātu ētikas kodekss

1. Saeimas deputātu ētikas kodeksa (turpmāk — Ētikas kodekss) mērķis ir iedibināt augstus uzvedības standartus un tādējādi vairot sabiedrības uzticību Saeimai.

2. Ētikas kodekss ir vienlīdz saistošs visiem Saeimas deputātiem.

3. Ētikas kodekss ir Saeimas darba organizācijas sastāvdaļa. Tas ietver deputāta profesionālās ētikas principus, normas un ieteikumus, kas jāievēro attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, kā arī attiecībās ar citām institūcijām un sabiedrību.

4. Deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos.

5. Deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus.

6. Deputāts ir morāli atbildīgs sabiedrībai par savu darbību (runām, balsojumiem u.c.).

Deputāts nevar izmantot valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu par attaisnojumu balsojumam pret savu sirdsapziņu.

Deputāts atzīst savas kļūdas un cenšas labot tās.

7. Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

8. Deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.

Deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli.

9. Deputāts nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu un izvairās no situācijām, kas sabiedrībā var radīt pamatotas aizdomas par šāda konflikta pastāvēšanu.

Deputāts nepieņem privātu uzaicinājumu un nepiedalās pasākumā vai izvairās no citādas situācijas, ja sakarā ar to var rasties pamatotas aizdomas par interešu konfliktu vai Saeimas prestiža pazemināšanu.

10. Deputāts atturas no iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijās, ja izmeklējamā joma un periods ir saistīti ar viņa darbību.

11. Deputāts neizmanto savu stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldību institūciju lēmumus.

12. Konfidenciālu informāciju, kuru deputāts ieguvis kā amatpersona, viņš neizmanto savās privātās vai ar viņu saistītu personu privātajās interesēs.

13. Deputāts pēc iespējas racionālāk lieto viņam piešķirto mantu un līdzekļus.

14. Deputāts Saeimā uzturas darba videi piemērotā apģērbā un pienācīgā izskatā. Sabiedriskās vietās deputāts neuzturas alkohola vai psihoaktīvo vielu reibumā vai klaji nepiedienīgā izskatā.

15. Deputāts pakļaujas sabiedrisko kārtību uzturošo amatpersonu likumīgām prasībām.

16. Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.

17. Deputāts pastāvīgi izglītojas, apgūst savas valsts un citu valstu demokrātijas un politiskās kultūras pieredzi.

18. Deputāts kopj savu runas un valsts valodas prasmi. Deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.

19. Deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.

20. Savā personīgajā dzīvē deputāts nedara neko tādu, kas grauj Saeimas prestižu vai rada šaubas par viņa spēju godprātīgi veikt deputāta pienākumus.

21. Deputāts uztur pastāvīgu un atklātu saikni ar sabiedrību.

22. Deputāts ir atsaucīgs attieksmē pret sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.

23. Deputāts neizvairās no atbildēšanas uz jautājumiem, izņemot jautājumus, kas skar konfidenciālu informāciju vai privāto dzīvi.”

Mandātu un iesniegumu komisija

Izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

“Deputāts kopj savu runas un valsts valodas prasmi.”

Atbalstīt

1. Saeimas deputātu ētikas kodeksa (turpmāk — Ētikas kodekss) mērķis ir iedibināt augstus uzvedības standartus un tādējādi vairot sabiedrības uzticēšanos Saeimai.

2. Ētikas kodekss ir vienlīdz saistošs visiem Saeimas deputātiem.

4. Deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos.

5. Deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus.

6. Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.).

Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.

Deputāts atzīst savas kļūdas un cenšas labot tās.

7. Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

8. Deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.

9. Deputāts nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu un izvairās no situācijām, kas sabiedrībā var radīt aizdomas par šāda konflikta pastāvēšanu.

Deputāts nepieņem privātu uzaicinājumu un nepiedalās pasākumā vai izvairās no citādas situācijas, ja sakarā ar to var rasties aizdomas par viņa interešu konfliktu vai Saeimas prestiža pazemināšanu.

10. Deputāts atturas no iesaistīšanās parlamentārās izmeklēšanas komisijās, ja izmeklējamā joma un periods ir saistīti ar viņa darbību.

11. Deputāts neizmanto savu stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldību institūciju lēmumus.

12. Konfidenciālu informāciju, kuru deputāts ieguvis kā amatpersona, viņš neizmanto savās paša vai ar viņu saistītu personu privātajās interesēs.

13. Deputāts pēc iespējas racionālāk lieto viņam piešķirto mantu un līdzekļus.

15. Deputāts pakļaujas sabiedrisko kārtību uzturošo amatpersonu likumīgām prasībām.

16. Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.

17. Deputāts pastāvīgi izglītojas, apgūst savas valsts un citu valstu demokrātijas un politiskās kultūras pieredzi.

18. Deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.

19. Deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.

20. Savā personiskajā dzīvē deputāts nedara neko tādu, kas grautu Saeimas prestižu vai radītu šaubas par viņa spēju godprātīgi veikt deputāta pienākumus.

21. Deputāts uztur pastāvīgu un atklātu saikni ar sabiedrību.

22. Deputāts ir atsaucīgs attieksmē pret sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

23. Deputāts neizvairās no atbildēšanas uz jautājumiem, izņemot jautājumus, kuri skar konfidenciālu informāciju vai viņa privāto dzīvi.”