Likumprojekts

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. I nodaļā:

izteikt terminu "Budžeta finansētas institūcijas" šādā redakcijā:

"Budžeta finansētas institūcijas – budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie komersanti un organizācijas.";

izteikt terminu "Budžeta iestāde" šādā redakcijā:

"Budžeta iestāde – valsts vai pašvaldības iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai un kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī valsts un pašvaldību aģentūras.";

izteikt terminu "Tieši no budžeta finansētie komersanti" šādā redakcijā:

"Tieši no budžeta finansētie komersanti – komersanti, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei."

2.  2.pantā:

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets nosaka Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību."

3. Papildināt 5.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ministru kabinets divus mēnešus pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšanas izdod noteikumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem un kārtību, kādā nosaka rezultatīvos rādītājus un sniedz pārskatus par to izpildi."

4. Aizstāt 11.panta 3.punktā vārdus "vispārējo valdības parāda" ar vārdiem "vispārējās valdības parāda".

5. Izteikt 14.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu iepriekšējā gadā, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas un pašvaldības līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus un mēneša laikā pēc sagatavošanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par gada publiskā pārskata pieņemšanu un iespēju iepazīties ar pilnu tā tekstu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas gada publiskos pārskatus publicē savā mājas lapā internetā. Pašvaldības gada publiskos pārskatus iesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā publicēšanai tās mājas lapā internetā, kā arī publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā vai atsevišķā sabiedrībai pieejamā izdevumā. Ministru kabinets nosaka gada publiskā pārskata saturu un sagatavošanas kārtību."

6. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšana

Finanšu ministrs informē ministrijas un citas centrālās valsts iestādes par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem, vidējā termiņa izdevumu plānošanas pamatprincipiem un vidējā termiņa ekonomiskās situācijas prognozi, kā arī par finanšu ierobežojumiem, kas jāievēro, sagatavojot budžeta aprēķinus."

7.  18.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) iesniedz citus valsts budžeta finansētas institūcijas finanšu darbības rādītājus saskaņā ar budžeta pieprasījuma izstrādāšanas pamatprincipiem.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Budžeta finansētas institūcijas, kas tieši saņem valsts budžeta dotāciju, izstrādā valsts budžeta pieprasījumu saskaņā ar budžeta pieprasījuma izstrādāšanas pamatprincipiem."

8. Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts kase piešķir asignējumus izdevumiem saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju un nodrošina to izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

9. Izslēgt 29.panta otrās daļas otro teikumu.

10. Papildināt 31.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Finanšu ministrija līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.novembrim iesniedz Ministru kabinetā Valsts ieņēmumu dienesta apkopoto informāciju par valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu ieņēmumiem, nodokļu parādiem un nesaņemtajām nodokļu summām, kas piešķirtas komersantiem saskaņā ar nodokļu likumos noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem."

11. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

"34.pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu ieguldīšana

(1) Finanšu ministrs naudas vadības ietvaros var ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta ienākuma vērtspapīru vai noguldījumu veidā uz tādiem termiņiem un ar tādiem noteikumiem, kādus viņš atzīst par pieņemamiem, likvidēt šādus ieguldījumus, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas vadības ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus.

(2) Budžeta izpildītājiem attiecībā uz pašvaldību budžetu, speciālo budžetu, ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentiem ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par pašvaldību budžeta līdzekļu, speciālā budžeta, ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļu atlikuma ieguldīšanu noguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros."

12.  36.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas, darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kā arī citus darījumus valsts parāda vadības ietvaros saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ārvalstu finanšu institūciju aizdevuma līgumu nosacījumiem, kā arī pamatojoties uz finanšu tirgus resursu izmaksām, kārto finanšu ministrs.";

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus "pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu".

13.  37.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tikai finanšu ministram ir tiesības valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros sniegt galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, ar noteikumu, ka:

1) viņš ir saņēmis no attiecīgās ministrijas un izskatījis galvojuma sniegšanai nepieciešamo pamatojumu un saistības ar ierosinātajiem vai jau esošajiem galvojumiem;

2) izdevumi, kas rodas sakarā ar šo galvojumu saistību izpildi, tiek attiecināti uz valsts parādu.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Galvojumus valsts vārdā sniedz tikai studiju un studējošo kreditēšanas, Valsts investīciju programmas projektu un komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai."

14. Papildināt 46.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.augustam iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pārskata gadā piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, politiku un darbību rezultatīvo rādītāju izpildi, kā arī skaidrojumu par rezultatīvo rādītāju izpildes novirzēm, ja tādas ir."

15. Pārejas noteikumos:

izslēgt 6.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

"Šā likuma 5.panta desmitajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz 2006.gadu Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.aprīlim."

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

“Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums		1. 2002.gada 6.jūnijā tika pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas stājās spēkā ar 2003.gada 1.janvāri. Valsts pārvaldes iekārtas likums maina valsts pārvaldes jēgas izpratni, kā arī izpratni par valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, līdz ar to nepieciešams precizēt atsevišķus Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – Likums) Terminus. 2. Likuma 2.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka valsts budžeta procesa izpildes nodrošināšanas kārtību, izņemot šā Likuma 13.panta trešajā daļā un 36.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus (tas ir, attiecībā uz izdevumiem, kas satur valsts noslēpumu, kā arī darījumiem ar valsts aizņēmumiem un aizdevumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajos ietvaros). Likuma 2.panta piektās daļas esošā redakcija paredz, ka Ministru kabinets nosaka Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtību. Pēc Ekonomikas ministrijas uzskatiem vārds „realizācija” ir izvēlēts neatbilstoši tā nozīmei un to pareizāk ir aizstāt ar vārdiem „īstenošanas un uzraudzības”. 3. Likuma spēkā esošajā redakcijā nav noteikta ministriju un citu centrālo valsts iestāžu atbildība par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu atbilstoši definētajiem valsts budžeta programmu un apakšprogrammu mērķu sasniegšanas rezultatīvajiem rādītājiem. 4. Likuma 11.panta 3.punktā termins „vispārējo valdības parāda” ir neprecīzs, jo atbilstoši institucionālo sektoru iedalījumam vārds „vispārējais” attiecas uz vārdu „valdība’, nevis uz vārdu „parāds”. Tāpat Finanšu ministrija ir saņēmusi iebildumus par dotā termina nekorektu lietošanu atzinumos par pašlaik izstrādājamo Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par vispārējo valdības parāda klasifikāciju” VSS-801 (09.06.2005., prot.Nr.22, 19.§). 5. Likuma 14.panta trešajā daļā ir uzdots publicēt „Latvijas Vēstnesī” valsts un pašvaldību gada publiskos pārskatus. Ņemot vērā apjomīgo informācijas apjomu, rastos problēmas nodrošināt visas informācijas publicēšanu. Tāpat nav izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību, kurā būtu iespējams noteikt, cik detalizētā veidā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir jāatspoguļo valsts un pašvaldību gada publiskajā pārskatā ietvertā informācija. 6. Likuma 17.pantā ir noteikts, ka Finanšu ministrs izdod budžeta pieprasījuma izstrādāšanas instrukciju, kura ir saistoša visām budžeta finansētajām institūcijām, taču tas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma normām. 7. Atbilstoši Anotācijas šīs sadaļas 6.punktā minētajam, ir nepieciešams grozīt likuma 18.panta pirmās daļas 9.punktu un 18.panta trešo daļu. 8. Likuma 24.panta otrajā daļā ir noteikts deleģējums Valsts kasei piešķirt asignējumus tādiem izdevumiem, kas noteikti apropriācijas kartībā saskaņā ar likumu, pamatojoties uz Ministru kabineta noteiktā kartībā izstrādātajiem finansēšanas plāniem. Š.g. 28.jūnijā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.478 „Finansēšanas plānu izstrādes kartība” (turpmāk tekstā – Noteikumi). Noteikumu projekta saskaņošanā Valsts kanceleja atzinumā noradīja, ka Noteikumos ir pārsniegts Likuma 24.panta otrajā daļā noteiktais pilnvarojums un piedāvāja izslēgt Noteikumu 20. – 24.punktus. Ņemot vērā, ka iepriekšminētos punktos minētās normas ir būtiskas budžeta izpildes procesa nodrošināšanā, tad Noteikumi tika pieņemti iesniegtajā redakcijā. 9. Likuma esošajā redakcijā 29.panta otrajā daļā ir noteikts, ka „Budžeta iestādes Ministru kabineta noteiktajā kartībā kārto grāmatvedības uzskaiti, ievērojot Ministru kabineta apstiprinātās pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus. Ministru kabinets izdod budžetu finanšu uzskaites noteikumus”. Nepieciešams redakcionāli precizēt minēto pantu, jo finanšu uzskaite ir tā pati grāmatvedības uzskaite, kas jau ir noteikta 29.panta otrās daļas pirmajā teikumā. 10. Likuma spēkā esošajā redakcijā, kā arī citos normatīvajos aktos nav paredzētas saistošas normas, uz kā pamata izstrādāt pārskatus, lai pilnīgāk informētu sabiedrību par valstij pienākošo un faktiski iekasēto nodokļu apjomu un gūtu pārliecību, ka visi nodokļi un nodevas budžetā ir ieskaitīti atbilstoši likumdošanā noteiktajam apjomam. 11. Likuma 34.panta redakcija neatbilst šā brīža situācijai, kas veidojusies, attīstoties jauniem finanšu vadības instrumentiem un mainoties normatīvajiem aktiem. 12. Likuma 36.panta spēkā esošā redakcija nosaka, ka tikai finanšu ministrs var kārtot valsts aizņēmumu un aizdevumu lietas, kā arī pilnvarot citas personas aizņēmumu vai aizdevumu līgumu parakstīšanai, balstoties uz Ministru kabineta lēmumu. 13. Valsts vārdā sniegtie galvojumi (turpmāk – galvojumi) pēc būtības ir valsts atbalsta politikas instruments tautsaimniecības attīstības prioritārajām nozarēm. Galvojumi tiek sniegti gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros. Līdzšinējā Likuma 37.panta redakcija pieļauj iespēju, ka kādu pantā neminētu mērķu īstenošanai, valsts vārdā galvojumus var sniegt kāds cits, paredzot to kādā citā normatīvā aktā. (Piemēram likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 27’.pants RAPLM izpratnē ir cits gadījums, un uz šī panta pamata tika izstrādāti MK noteikumu projekti, kuri paredzēja, ka Hipotēku banka sniegs valsts galvojumus Mājokļu programmas īstenošanai.) 14. Likuma spēkā esošajā redakcijā nav ietvertas normas, kas nodrošinātu Ministru kabinetam iespēju precīzi izvērtēt budžeta institūciju saņemto līdzekļu izlietošanas lietderīgumu un efektivitāti, kontrolēt nosprausto mērķu sasniegšanu un analizēt rezultatīvo rādītāju neizpildi.  Likuma Pārējas noteikumu 6.punkts nosaka, ka termina „budžeta finansētās institūcijas” skaidrojumā minētās normas saistībā ar valsts un pašvaldību aģentūrām stājas spēkā vienlaikus ar likuma par aģentūrām spēkā stāšanos. Šāda pārējas norma bija nepieciešama, kamēr likums par aģentūrām vēl nebija stājies spēkā.
2. Normatīvā akta projekta būtība		1. Likumprojektā ir paredzēts terminu „budžeta iestādēs” attiecināt arī uz valsts un pašvaldību aģentūrām, kā arī novērst Likumā lietoto terminu definīciju neatbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma normām. 2. Likumprojektā ir paredzēts svītrot Likuma 2.panta ceturto daļu, jo tā satur pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par valsts budžeta procesa izpildes nodrošināšanas kārtību, taču pašreiz nav nepieciešams regulēt attiecīgo sfēru ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem. Likumprojekta 2.pantā paredzēts vārdu „realizācijas” aizstāt ar vārdiem „īstenošanas un uzraudzības”, jo šāds formulējums precīzāk atspoguļo situācijas būtību. 3. Likumprojekta 3.pants ir nepieciešams, lai stiprinātu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu atbildību par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu atbilstoši definētajiem valsts budžeta programmu un apakšprogrammu mērķu sasniegšanas rezultatīvajiem rādītājiem. 4. Likumprojektā ir paredzēts aizstāt Likuma 11.panta 3.punktā terminu „vispārējo valdības parāda” ar terminu „vispārējās valdības parāda”, lai nodrošinātu termina korekto lietošanu, attiecinot vārdu „vispārējais” uz valdību, nevis parādu. Tāpat, atbilstoši ministriju un citu centrālo valsts iestāžu norādījumiem, šobrīd tiek precizēts MK noteikumu projekts „Noteikumi par vispārējo valdības parāda klasifikāciju” VSS-801 (09.06.2005., prot.Nr.22, 19.§). 5. Likumprojekta 5.pantā ir paredzēts, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošas budžeta finansētas institūcijas un pašvaldības publicē laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” informāciju par gada publiska pārskata pieņemšanu un iespēju iepazīties ar tā pilnu tekstu, bet nevis pašu pārskatu. Tādā veidā „Latvijas Vēstnesim” nerādīsies problēmas gandrīz vienlaikus publicējot pilnus gada pārskatus, bet gan tikai informāciju par sagatavošanu un pieejamību. 6. Likumprojektā ir paredzēts, ka netiks izstrādāta Finanšu ministrijas budžeta pieprasījuma izstrādāšanas instrukcija, bet tās vietā Finanšu ministrija informēs par attiecīgajiem pamatprincipiem. 7. Atbilstoši Anotācijas šīs sadaļas 7.punktā minētajam ir nepieciešams grozīt Likuma 18.panta pirmās daļas 9.punktu un 18.panta trešo daļu. 8. Likumprojektā ir paredzēts plašāks deleģējums Ministru kabinetam reglamentēt budžeta izpildes procesa nodrošināšanu. Precizējums izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija protokola Nr.37 15.§, kas nosaka izstrādāt grozījumus Likuma 24.panta otrajā daļā. 9. Grozījumi Likuma 29.panta otrajā daļā nepieciešami, lai redakcionāli to saskaņotu. Finanšu uzskaite ir tā pati grāmatvedības uzskaite, kas jau ir noteikta Likuma 29.panta otrās daļas pirmajā teikumā, un nav nepieciešams divas reizes vienā pantā paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam izdot grāmatvedības uzskaites kārtību. 10. Likumprojekta 10.pants ir nepieciešams, lai pilnīgāk informētu sabiedrību par valstij pienākošo un faktiski iekasēto nodokļu apjomu un gūtu pārliecību, ka visi nodokļi un nodevas budžetā ir ieskaitīti atbilstoši likumdošanā noteiktajam apjomam. 11. Grozījumi Likuma 34. panta pirmajā daļā nepieciešami, lai precizētu investīciju veidu, kuros pieļaujami valsts budžeta līdzekļu ieguldījumi. Korektāks apzīmējums “valsts vērtspapīru” vietā būtu “fiksētā ienākuma vērtspapīri”, kuru drošības pakāpi noteiktu pēc kredītreitinga, jo daudzi starptautisko finanšu institūciju emitēti fiksēta ienākuma vērtspapīri ir ar ievērojami lielāku drošības pakāpi nekā atsevišķu zema reitinga valstu emitēti vērtspapīri. Lai samazinātu ar līdzekļu ieguldīšanu saistītos finanšu riskus un palielinātu valsts budžeta līdzekļu ieguldīšanas efektivitāti, 34.panta pirmajā daļā ir paredzēta iespēja naudas vadības ietvaros izmantot atvasinātos finanšu instrumentus. Tā kā Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka iekšējie normatīvie akti ir saistoši tikai izdēvējiestādei, ir izslēgta 34.panta otrā daļa. Vairākas pašvaldības ir ierosinājušas pašvaldību budžeta līdzekļu ieguldīšanu noguldījumu veidā. Saskaņā ar šo ierosinājumu ir veikti grozījumi Likuma 34.panta trešajā daļā. 12. Grozījumi Likuma 36.pantā nepieciešami, lai paredzētu iespēju valsts parāda vadībā izmantot atvasinātos finanšu instrumentus un citus darījumus valsts parāda vadībai. Jebkādus darījumus valsts parāda vadības ietvaros, aizņēmumu veikšanu un aizdevumu izsniegšanu finanšu ministram jāveic pamatojoties uz finanšu tirgus resursu izmaksām. Lai padarītu aizņēmumu vai aizdevumu līgumu parakstīšanas procedūru elastīgāku un efektīvāku, Likumprojekts paredz svītrot normu, kas nosaka, ka finanšu ministrs var pilnvarot citas personas aizņēmumu vai aizdevumu līgumu parakstīšanai, tikai balstoties uz Ministru kabineta lēmumu. 13. Lai nerastos dažādas Likuma normas tulkošanas iespējas, nepieciešams Likuma 37.pantā noteikt to, ka galvojumi valsts vārdā sniedzami tikai studiju un studējošo kreditēšanas, Valsts investīciju programmas projektu un komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai., un to var sniegt tikai finanšu ministrs. 14. Likumprojekta 14.pantā noteiktais grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu Ministru kabinetam iespēju izvērtēt budžeta institūciju saņemto līdzekļu izlietošanas lietderīgumu un efektivitāti, kontrolēt nosprausto mērķu sasniegšanu un analizēt rezultatīvo rādītāju neizpildi. 15. Likuma Pārejas noteikumu 6.punktu nepieciešams svītrot, jo atbilstoši Likumprojekta 1. pantam, punkts ir zaudējis aktualitāti, un likums par aģentūrām jau ir stājies spēkā. Ņemot vērā Likumprojekta 3.pantu, Likuma Pārejas noteikumos paredzēt Ministru kabinetam līdz 2006.gada 1.aprīlim izdot noteikumus Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem, un kārtību, kādā nosaka rezultatīvos rādītājus un sniedz pārskatus par to izpildi.
3. Cita informācija
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekta pieņemšana nepalielinās komersantu izmaksas.
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2005.			2006.	2007.	2008.
1	2			3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija:	Nav
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Likumprojektā ir ietverts: 1. Likumprojekta 3.pantā noteiktā izpildei ir ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc gadskārtējā likuma par valsts budžetu pieņemšanas jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem un kārtību, kādā nosaka rezultatīvos rādītājus un sniedz pārskatus par to izpildi. 2. Likumprojekta 8.pantā pilnvarojums Valsts kasei piešķirt asignējumus izdevumiem saskaņā ar likumā noteikto apropriāciju un nodrošināt to izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šobrīd jautājumu reglamentē 2005.gada 28.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.478 „Finansēšanas plānu izstrādes kartība”, kas izpilda šajos Likuma grozījumos doto pilnvarojumu. 3. Likumprojekta 10.pantā noteiktā izpildei Valsts ieņēmumu dienests līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.novembrim sagatavo „Pārskatu par valsts un pašvaldību nodokļu un nodevu ieņēmumiem, nodokļu parādiem un nesaņemtajām nodokļu summām”. 4. Likumprojekta 14.pantā noteiktā izpildei ministrijas un citas centrālās valsts iestādes savas kompetences ietvaros līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.augustam sagatavo informatīvo ziņojumu par pārskata gadā piešķirtā valsts budžeta līdzekļu racionālo un ekonomisko izlietojumu, ieviesto politiku un darbības rezultātu mērķu sasniegšanas rezultatīvo rādītāju izpildi, un skaidrojumu par apstiprināto programmu un apakšprogrammu rezultatīvo rādītāju izpildes novirzēm. 5. Saskaņā ar Likumprojekta 15.pantu noteikumus Par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem un kārtību, kādā nosaka rezultatīvos radītājus un sniedz pārskatus par to izpildi 2006.gadam Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.aprīlim.
2. Cita informācija				Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				-
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Konsultācijas nav notikušas.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija				Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.				Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Esošo institūciju funkcijas nepaplašinās.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Kompetento institūciju lēmumi varēs tikt apstrīdēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija				Nav

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktores vietā – direktores vietniece	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
V.Andrējeva	L.Vucēne	M.Radeiko	L.Jevčuka

16.09.2005 13:36

2110

L.Jevčuka

Ludmila.jevcuka@fm.gov.lv; 7095442