Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"

Likumprojekts

 

Grozījumi Krimināllikumā

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

 

"88.pants. Terorisms

 

(1) Par šādām darbībām, ja tās ir veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskās organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskās organizācijas interesēm:

1) spridzināšana;

2) dedzināšana;

3) kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču ražošana, uzkrāšana, lietošana, izplatīšana, zinātniskā izpēte vai attīstīšana;

4) personas nolaupīšana;

5) ķīlnieku sagrābšana;

6) šaujamieroču, šaujamieroču munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu neatļauta izgatavošana, remontē­šana, iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, realizēšana;

7) gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļa sagrābšana;

8) tīša darbība, kas vērsta uz cilvēku iznīcināšanu, miesas bojājumu vai cita kaitējuma nodarīšanu cilvēku veselībai;

9) uzņēmumu, būvju, kontinentālajā šelfā nostiprināto platformu, naftas vai gāzes vadu, elektrolīniju, satiksmes ceļu vai līdzekļu, elektronisko sakaru tīklu, valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu iznīcināšana vai bojāšana;

10) kodolavāriju vai radiācijas avāriju izraisīšana;

11) masveida saindēšana;

12) epidēmiju, epizootiju izplatīšana;

13) šīs daļas iepriekš minētajos punktos paredzēto darbību piedraudējums, ja ir pamats uzskatīt, ka šie draudi var tikt izpildīti, –

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās ir izdarītas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās (teroristu grupa), –

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

(3) Par teroristu grupas vadīšanu –

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu."

 

2. Izslēgt 154.panta pirmajā daļā vārdus "valsti, starptautisku organizāciju".

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

Ē.Jēkabsons

 

 

 

 

LIKUMPROJEKTA

„Grozījumi Krimināllikumā”

ANOTĀCIJA

 

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Cīņa ar terorismu tiek izvirzīta par prioritāro katras valsts uzdevumu. Terora aktu skaita pieaugums un valstu politiskie, militārie un administratīvie pasākumi norāda uz vienotās teorētiskās un praktiskās izpratnes nepieciešamību attiecībā uz terorismu veidojošo darbību kopumu. Vienotās izpratnes un attieksmes pret terora aktiem izveides nolūkos ir nepieciešams maksimāli tuvināt ES dalībvalstu terorisma krimināltiesisko regulējumu.

Vienlaikus, ņemot vērā to, ka ANO nav izstrādājusi vienotu visai starptautiskai sabiedrībai terorisma definīciju, nolūkā nodrošināt tiesisku pamatu efektīvai cīņai ar terorismu un starptautiskai sadarbībai pretterorisma jomā, ir nepieciešams pilnveidot Krimināllikumu atbilstoši mūsdienu terorisma apdraudējumam.

Pēc Drošības policijas sniegtās informācijas, ir vērojamas šādas tendences mūsdienu terorisma izpausmēs:

1.Terorisma izpausmēm ir tendence uz smagu seku radišanu;

2.Smagas sekas ir nodarītas radikāļu vai separatistu veikto noziegumu rezultātā;

3.Noziegumu (terora aktu) izdarīšana piedalījās vairāku valstu pilsoņi;

4.Noziegumi tiek izdarīti grupā.

Lai izvērtētu Latvijas Republikas nacionālajā krimināltiesību likumdošanā definētā ”terorisma” jēdziena atbilstību Eiropas Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumā (2002/475/TI) par terorisma apkarošanu (turpmāk – Pamatlēmums), kā arī citos Eiropa Savienības normatīvajos aktos noteiktajam tiesiskajam regulējumam, 2004. gada 23. septembrī ar Iekšlietu ministrijas rīkojumu Nr. 960 tika izveidota darba grupa, kuru veidoja pārstāvji no Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām, padotībā esošām iestādēm (Valsts policija, Drošības policija), Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, kā arī krimināltiesību zinātnieki.

Pamatojoties uz Pamatlēmumā noteiktā tiesiskā regulējuma tiešo saistošo spēku attiecībā uz Latvijas Republiku, kā arī, ņemot vērā cīņas ar terorismu nozīmi visu valstu konstitucionālo vērtību aizsardzības stratēģijas veidošanā, darba grupas darbības rezultātā tika izstrādāts likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, kas precizē un saskaņo šodienas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem terorisma jēdzienu veidojošo noziedzīgo darbību krimināltiesisko definējumu.

Pamatlēmuma 1.pants nosaka, ka katra dalībvalsts uzskata par teroristiskiem pārkāpumiem šādās noziedzīgas darbības:

·        uzbrukumi personas dzīvībai, kas var izraisīt nāvi;

·        uzbrukumi personas fiziskajam veselumam;

·        personas nolaupīšana vai ķīlnieku sagrābšana;

·        plašas iznīcināšanas nodarīšana valdības vai sabiedriskai iekrātai, transporta sistēmai, infrastruktūras objektam, tajā skaitā informācijas sistēmai, stacionārai platformai kontinentālajā šelfā, sabiedriskai vietai vai privātīpašumam, kas iespējami apdraud cilvēka dzīvību vai rada būtisku mantisku zaudējumu;

·        gaisa kuģa, kuģa vai cita sabiedriskā vai preču transportlīdzekļa sagrābšana;

·        ieroču, sprāgstvielu vai kodolieroču, bioloģisko vai ķīmisko ieroču ražošana, valdījums, iegūšana, transportēšana, piegāde vai lietošana, kā arī bioloģisko un ķīmisko ieroču zinātniskā izpēte un attīstīšana,

·        bīstamo vielu izlaišana vai ugunsgrēku, plūdu vai sprādzienu radīšana, kuru sekas apdraud cilvēka dzīvību;

·        ūdens, elektroenerģijas vai jebkuru citu dabas pamatresursu apgādes kavēšana vai pārtraukšana, kura sekas apdraud cilvēka dzīvību;

·        draudēšana veikt jebkuru no darbībām, kas tika uzskaitītas.

Savukārt Pamatlēmuma 2.panta 2.punkts nosaka, ka katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir sodāmas šādas tīšas darbības:

·        teroristu grupas vadīšana (Pamatēmuma 5.panta 3.punkts paredz vadīšanu kā kvalificējošo pazīmi);

·        dalība teroristu grupas darbībās, tajā skaitā informācijas vai materiālo līdzekļu sniegšana vai tās darbības finansēšana jebkādā veidā, apzinoties faktu, ka šāda dalība veicinās teroristu grupas noziedzīgo darbību.

 

 

 

2. Likumprojekta būtība

 

1.  a) Likumprojekta 1.pantā ietvertā Krimināllikuma (KL) 88.panta pirmā daļa satur precizēto terorisma nolūka definīciju, kas ir saskaņots ar Pamatlēmuma 1.panta prasībām. Minētais „īpašais” nolūks ir galvenā pazīme, pēc kuras terorisms ir nošķirams no citiem „konkurējošajiem” noziedzīgo nodarījumu sastāviem.

 

b) Likumprojekta 1.pantā ietvertā KL 88.panta pirmā daļa tiek papildināta ar vairākām KL Sevišķas daļas darbībām, kas veido tiesību normu konkurenci, proti:

-         personas nolaupīšana;

-         ķīlnieku sagrābšana;

-         kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču ražošana, uzkrāšana, lietošana, izplatīšana, zinātniskā izpēte un attīstīšana;

-         šaujamieroču, šaujamieroču munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu neatļauta izgatavošana, remontēšana, iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, realizēšana;

-         nostiprināto platformu kontinentālajā šelfā iznīcināšana vai bojāšana (likumprojekta 1.pantā ietvertā 88.panta redakcijas papildināšanu ar minēto darbību pamato ne tikai Pamatlēmums, bet arī Apvienoto Nāciju Organizācijas 1998. gada 10. marta protokols par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu, kas Saeimā ir pieņemts 2002.gada 31.oktobrī);

-         gaisa, sauszemes un ūdens transportlīdzekļa sagrābšana;

-         88.panta pirmās daļas punktos minēto darbību piedraudējums, ja ir pamats uzskatīt, ka šie draudi var tikt izpildīti nolūkā kaitēt valstij vai tās iedzīvotājiem.

Tādējādi spēkā esošā redakcija tiek precizēta atbilstoši Pamatlēmuma prasībām un veido vienādu (harmonizētu) Eiropas Savienības dalībvalstu terorisma definīcijas izpratni.

 

c) Likumprojekta 1.pantā ietvertā KL 88.panta pirmās daļas redakcija tiek precizēta atbilstoši Elektronisko sakaru likumā lietotajai terminoloģijai, aizstājot vārdus „telekomunikāciju tīklu” ar vārdiem „elektronisko sakaru tīklu”.

 

d) Likumprojekta 1.pantā ietvertā 88.KL panta otrā daļa paredz personas saukšanu pie kriminālatbildības par minētā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās ir izdarītas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās (teroristu grupa).

 

e) Likumprojekta 1.pantā ietvertā KL 88.panta trešā daļa nosaka kriminālatbildību par teroristu grupas vadīšanu.

Minētā noziedzīga nodarījuma sastāva iekļaušanu Sevišķajā daļā pamato Pamatlēmuma 5.panta 3.punkts. Tā kā vadīšana pēc sava rakstura un sekām ir bīstamākais līdzdalības veids, kriminālatbildība par to ir jāparedz atsevišķajā noziedzīga nodarījuma sastāvā.

 

2. Likumprojekta 2.pantā ietvertā grozījuma mērķis ir izslēgt KL 154.panta pirmajā daļā ietvertos vārdus „valsti, starptautisku organizāciju”, līdz ar to nodalot tādu noziedzīgo nodarījumu kā ķīlnieku sagrābšana terorisma nolūkā un ķīlnieka sagrābšana citos nolūkos.

 

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

II. Kāda var būt likuma

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5.Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

tūkst. Ls

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Finansiālā ietekme

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

IV. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1.Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām likumprojekts atbilst

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Padomes Pamatlēmums (2002.gada 13.jūnijs) par terorisma apkarošanu (2002/475/TI)

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988. gada 10. marta protokols par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu

 

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

 

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienas tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Padomes Pamatlēmums (2002.gada 13.jūnijs) par terorisma apkarošanu (2002/475/TI)

 

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

 

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” 1.pants

Padomes Pamatlēmuma (2002.gada 13.jūnijs) par terorisma apkarošanu (2002/475/TI) 1., 2. un 5.pants

Atbilst

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” 1.pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988. gada 10. marta protokola par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu 1., 2. un 3.pants

Atbilst

 

 

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

 

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Netika veikti.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

 

 

1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Papildus institūciju izveide nav nepieciešama. Visas darbības tiks veiktas esošo institūciju kompetences ietvaros.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Persona var aizstāvēt savas tiesības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

 

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs                                                                                  Ē.Jēkabsons

 

 

 

 

 

 

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs

Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja

 

Par kontroli atbildīgā amatpersona

 

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

R.Bluķis

I.Šnepsta

T.Stragova

D.Trofimovs

 

 

 

 

 

 

09.08.2005 10:10

1314

D.Trofimovs 7219420

dmitrijs.trofimovs@iem.gov.lv