2005.gada 19.jūlijā Noteikumi Nr.539

Rīgā (prot. Nr.42 37.§)

Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1.panta pirmajā daļā vārdus "un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" ar vārdiem "starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem cilvēktiesību jomā".

2. Papildināt 2.panta 7.punktu aiz vārda "līgumiem" ar vārdiem "un Eiropas Savienības tiesību normām".

3. Papildināt 3.panta trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) sakarā ar Valsts cilvēktiesību biroja reorganizāciju vai likvidāciju."

4. Aizstāt 5.panta otrajā daļā vārdus "Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" ar vārdiem "starptautiskajos līgumos un Eiropas Savienības tiesību aktos cilvēktiesību jomā".

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Grozījumu Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju projekta

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pašreiz Likums par Valsts cilvēktiesību biroju dod izsmeļošu uzskaitījumu gadījumiem, kad Valsts cilvēktiesību biroja direktors ir atbrīvojams no amata. Taču tas neparedz iespēju atbrīvot no amata Valsts cilvēktiesību biroja direktoru gadījumā, ja Valsts cilvēktiesību birojs tiek reorganizēts. Tā kā likumprojekts „Tiesībsarga biroja likums” (dok. Nr. 2831; reģ.Nr. 858) tiek gatavots Saeimā otrajam lasījumā, ar kuru ir iecerēts Valsts cilvēktiesību biroju pārveidot par Tiesībsarga biroju, ir jāparedz iespēja atbrīvot no amata Valsts cilvēktiesību biroja direktoru sakarā ar Valsts cilvēktiesību biroja reorganizāciju. Tā kā atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 18. maija rīkojumam Nr. 324 „Par konkursa komisijas izveidi Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata pretendentu izvērtēšanai” (Latvijas Vēstnesis, 20.05.2005., 80 nr.) ir izveidota konkursa komisija, kurai līdz 2005. gada 15. jūlijam ir jāiesniedz Ministru kabinetam izvērtēšanai Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata kandidatūra, ko virzīt apstiprināšanai Saeimā, un tā kā iespējamais likumprojekta „Tiesībsarga biroja likums” pieņemšanas laiks sakritīs ar attiecīgā kārtībā izvirzītās Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata un iespējami apstiprinātās kandidatūras pilnvaru laiku, ir steidzami nepieciešams radīt tiesisko regulējumu situācijai, kad ir stājies spēkā Tiesībsarga biroja likums, bet Valsts cilvēktiesību biroja direktora pilnvaru termiņš nav beidzies. Situācijas regulējums ir steidzami nepieciešams arī, lai ievērotu tiesiskās paļāvības principa prasības.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Grozījumu Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju projekts (turpmāk – Noteikumu projekts) atspoguļo tiesiskās sistēmas izmaiņas, padarot Likumu par Valsts cilvēktiesību biroju atbilstīgu šai tiesiskajai sistēmai. Proti, tiek svītrota atsauce uz spēkā neesošu likumu „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” un tiek minēti Eiropas Savienības tiesību akti. Tomēr galvenais Noteikumu projekta papildinājums ir saistīts ar Likuma par Valsts cilvēktiesību biroja direktora atbrīvošanu no amata gadījumā, ja Valsts cilvēktiesību birojs tiek reorganizēts. Tādējādi tiks nodrošināts, ka Tiesībsarga biroja likums var stāties spēkā arī pirms pašlaik izvirzāmā Valsts cilvēktiesību biroja direktora pilnvaru termiņa beigām. Turklāt pašlaik izvirzāmajai kandidatūrai neradīsies pamats prasībai ieņemt tiesībsarga amatu vai saņemt atbilstošu kompensāciju par atbrīvošanu no amata tiesībsarga iecelšanas gadījumā.
3. Cita informācija	Noteikumu projektu ir apspriedusi un atbalstījusi Konkursa komisija, kas ir izveidota, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005. gada 18. maija rīkojumu Nr. 324 „Par konkursa komisijas izveidi Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata pretendentu izvērtēšanai” (Latvijas Vēstnesis, 20.05.2005., 80 nr.), un kas darbojas šādā sastāvā: 1) komisijas vadītāja – S.Āboltiņa (tieslietu ministre); 2) komisijas locekļi – B.Cilēvičs (Saeimas deputāts), I.Circene (Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja), E.Ektermane (Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās), K.Jarinovska (Tieslietu ministrijas Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore), A.Kučs (Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta direktors), M.Mits (Rīgas Juridiskās augstskolas lektors), E.Puriņš (Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks tiesu jautājumos), J.Radzēvičs (iekšlietu ministra padomnieks), I.Reine (Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās), A.Štokenbergs (Ministru prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos); 3) komisijas sekretāre – E.Niedra (Tieslietu ministrijas Personālvadības nodaļas vadītājas vietniece).

I. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Noteikumu projekts makroekonomisko vidi neietekmē
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Noteikumu projekts uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu neietekmē
3. Sociālo seku izvērtējums	Noteikumu projekts nerada sociālas sekas
4. Ietekme uz vidi	Noteikumu projekts nerada ietekmi uz vidi
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav
3. Finansiālā ietekme	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav
6. Cita informācija	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Noteikumu projekts neparedz izstrādāt citus tiesību aktus
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Noteikumu projektā ietvertās normas nav saistītas ar Latvijas Republikas saistībām pret Eiropas Savienību
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Noteikumu projektā ietvertās normas nav saistītas ar Latvijas Republikas saistībām pret citām starptautiskajām organizācijām
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Noteikumu projektā ietvertās normas nav saistītas ar saistībām, kas izriet no Latvijas Republikai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Likumprojekts nav tieši saistīts ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem vai citiem tās tiesību avotiem
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija		Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Noteikumu projekta izstrādes gaitā nav notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Par noteikumu projektu un tā saturu nav notikuši informēšanas pasākumi vai sabiedriskās domas noskaidrošana
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Noteikumu projekta izstrādē nebija pieaicināti starptautiski konsultanti
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Noteikumu projekta izpildei nav nepieciešama jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo funkciju paplašināšana
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība par Noteikumu projektu tiks informēta ar oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” starpniecību
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Ja persona uzskatīs, ka Noteikumu projekta ietvertās normas pārkāpj Satversmē noteiktās tiesības, persona varēs vērsties Satversmes tiesā
4. Cita informācija	Nav

Ministre	Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
S. Āboltiņa	M.Bičevskis	I. Nikuļceva	L.Popova	K.Jarinovska

18.07.2005 9:58

1044

7036781

kristine.jarinovska@tm.gov.lv