Aizsardzības un iekšlietu komisija

Aizsardzības un iekšlietu komisija                                                                                                                                  Likumprojekts 2. lasījumam       

 

Grozījumi Imigrācijas likumā (reģ. nr. 1320)

[Ministru kabineta Noteikumi Nr.521 (izdoti Satversmes 81.panta kārtībā)]

 

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

 

(8)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 101.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 101.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. (1) Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:

 

1) ir derīgs ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā;

 

2) ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja;

 

3) ir derīga veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu atpakaļ ārzemnieka mītnes zemē viņa smagas slimības vai nāves gadījumā. Gadījumus, kad ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets;

 

4) nav citu likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktu šķēršļu ieceļošanai Latvijas Republikā;

 

5) ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot. Nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un to, kā konstatēt finanšu līdzekļu esamību, nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punkts neattiecas uz ārzemnieku, kurš:

 

1) ieceļo un uzturas kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu;

 

2) par ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi;

 

3) par ceļošanas dokumentu izmanto Vatikāna pasi;

 

4) par ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi;

 

5) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu);

 

6) ir kruīza kuģa pasažieris, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām un ārzemnieks nav šā panta astotajā daļā minēto valstu pilsonis vai iedzīvotājs, vai ārzemnieks, kuram ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.

 

(3) Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš saskaņā ar šā likuma noteikumiem iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

 

(4) Kārtību, kādā tiek atzīti ārzemnieku ceļošanas dokumenti, nosaka Ministru kabinets.

 

(5) Ceļošanas dokumentu, vīzu, uzturēšanās atļauju, zīmogu un spiedogu paraugus iekļauj dokumentu paraugu informācijas sistēmā. Kārtību, kādā tiek veidota un izmantota dokumentu paraugu informācijas sistēma, nosaka Ministru kabinets.

 

(6) Ārzemnieku veselības apdrošināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemnieks saņem veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, nosaka Ministru kabinets.

 

(7) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punkta noteikumi neattiecas uz ārzemnieku, kurš ir starptautisku reisu jūras transporta vai gaisa kuģa apkalpes loceklis un ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajiem ieceļošanas un uzturēšanās noteikumiem. Šajos līgumos paredzēto ieceļošanas un uzturēšanās noteikumu piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(8) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem un iedzīvotājiem, apstiprinot ielūgumu vai izsaukumu vai izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, nepieciešams veikt papildu pārbaudi, kā arī nepieciešama vīza, lai ieceļotu Latvijas Republikā kruīza kuģa pasažiera statusā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 6.punktu. Papildu pārbaude veicama arī tiem ārzemniekiem, kuriem ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003. likumu, 22.04.2004. likumu un  MK 12.07.2005. noteikumiem nr.521)

1.  4.pantā:

 

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) ir kruīza kuģa pasažieris, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām un ārzemnieks nav šā panta astotajā daļā minēto valstu pilsonis vai iedzīvotājs, vai ārzemnieks, kuram ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.";

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem un iedzīvotājiem, apstiprinot ielūgumu vai izsaukumu vai izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, nepieciešams veikt papildu pārbaudi, kā arī nepieciešama vīza, lai ieceļotu Latvijas Republikā kruīza kuģa pasažiera statusā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 6.punktu. Papildu pārbaude veicama arī tiem ārzemniekiem, kuriem ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss."

 

 

 

1.  4.pantā:

 

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6) ir kruīza kuģa pasažieris, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām un ārzemnieks nav šā panta astotajā daļā minēto valstu pilsonis vai iedzīvotājs vai ārzemnieks, kuram ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss.";

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem un iedzīvotājiem, apstiprinot ielūgumu vai izsaukumu vai izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, nepieciešams veikt papildu pārbaudi, kā arī vajadzīga vīza, lai ieceļotu Latvijas Republikā kruīza kuģa pasažiera statusā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 6.punktu. Papildu pārbaude veicama arī tiem ārzemniekiem, kuriem ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss."

24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt:

 

1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgajam bērnam;

 

2) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu;

 

3) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem un viņu laulātajiem saskaņā ar šā likuma 30.pantu;

 

4) ārzemniekam, kurš uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 7.punktu, ja šajā punktā minētais kapitālieguldījums joprojām pastāv;

 

5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, turklāt apguvis vispārējās vidējās izglītības pilnu programmu, mācoties valsts valodā;

 

6) ārzemniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu;

 

7) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz 10 gadus, un viņa laulātajam, ja viņš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz pēdējos piecus gadus;

 

8) Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis;

 

9) ārzemniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un viņa ģimenes loceklim;

 

10) ārzemniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss, un viņa ģimenes loceklim, kurš ieceļojis Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

(2) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst valsts interesēm.

 

(3) Šā panta pirmās daļas 7.punkta nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktu.

 

(4) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētais ārzemnieks pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz 30 dienu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas.

 

(5) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētais ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu. Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, nosaka Ministru kabinets.

 

(6) Ja ārzemnieks nav izpildījis šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

papildināt 24. panta pirmās daļas 6. punktu pēc vārdiem “vecākiem ir” ar vārdiem “vai ir bijis”.

 

 

 

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

papildināt 24. panta pirmās daļas 6. punktu pēc vārdiem “Latvijas pilsonis” ar vārdiem “vai Latvijas nepilsonis”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas deputāts V.Buzaj evs:

papildināt 24. panta sesto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Šāda uzturēšanās atļauja izsniedzama uz desmit gadiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

31.pants. (1) Ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs saņemt:

 

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;

 

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;

 

3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

 

4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

 

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un viņu nepilngadīgajiem bērniem.

 

4

 

 

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

 

6

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

papildināt 31. panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “vecākiem ir” ar vārdiem “vai ir bijis”.

 

 

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

papildināt 31. panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “Latvijas pilsonis” ar vārdiem “vai Latvijas nepilsonis”.

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

izteikt 31. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;

 

2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

36.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

 

1) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;

 

2) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

 

3) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā;

 

4) ārzemnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem kalendāra gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī tad, ja ārzemnieks var pierādīt, ka prombūtnei bijis attaisnojošs iemesls;

 

5) ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;

 

6) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

 

7) ārzemnieks ir zaudējis vai viņam atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss;

 

8) ārzemnieks ir zaudējis repatrianta statusu;

 

9) ārzemnieks ir repatrianta statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis un saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā;

 

10) ārzemnieks ir bēgļa statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis;

 

11) pastāvīgās uzturēšanās atļauja izsniegta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 9. un 10.punktā minētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt tikai tad, ja pagājuši ne vairāk kā pieci gadi no tās izsniegšanas dienas.

 

(3) Ārzemniekam, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, to var anulēt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 11.punktā minētajos gadījumos.

 

7

Saeimas deputāts V.Buzajevs:

papildināt 36. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju neanulē, ja pagājuši desmit gadi no tās izsniegšanas dienas, izņemot šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto gadījumu.”

 

Neatbalstīt

 

50.pants. (1) Ārzemnieku piespiedu izraidīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Ārzemnieka piespiedu izraidīšanu veic Valsts robežsardze.

 

 

8

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais:

papildināt 50. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm piespiedu izraidīšanā pa gaisa telpu, šīs palīdzības apjomu, kā arī kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm, nosaka Ministru kabinets””.

Atbalstīt

2. Papildināt 50. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

(3) Kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm piespiedu izraidīšanā pa gaisa telpu, šīs palīdzības apjomu, kā arī kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm, nosaka Ministru kabinets”.

Pārejas noteikumi

 

1. Dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas iesniegti līdz 2003.gada 30.aprīlim, izskata saskaņā ar likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

 

2. Šā likuma 1.panta 7.punktā, 23.panta pirmās daļas 2., 3., 5., 7., 8. un 19.punktā un 24.panta pirmās daļas 4.punktā minētos nosacījumus attiecina arī uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), filiālēm, nodaļām un pārstāvniecībām līdz to ierakstīšanai komercreģistrā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā norādītajā termiņā.

 

3. Šā likuma 69.pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

 

(22.04.2004. likuma redakcijā)

 

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3., 10.nr.).

 

5. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

 

 

6. Līdz attiecīgo šā likuma 4.panta otrās daļas 5.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.maijam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumi nr.206 “Valstu saraksts, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, lai ieceļotu un uzturētos Latvijas Republikā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

(08.07.2003. likuma redakcijā)

 

7. Izbraukšanas rīkojumi, lēmumi par piespiedu izraidīšanu vai lēmumi par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, kuri pieņemti, pamatojoties uz kompetentu iestāžu sniegto informāciju un par kuriem ārzemnieks uzzinājis līdz 2005.gada 30.aprīlim, nav pārsūdzami, bet ārzemnieks ir tiesīgs prasīt, lai attiecīgā amatpersona pārskata lēmumu pēc būtības. Ja vēl pastāv apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 61.1panta otrajā daļā noteiktajam.

 

(16.06.2005. likuma redakcijā)

 

8. Līdz šā likuma 61.1panta ceturtajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.augustam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.216 "Kārtība, kādā izmanto, uztur un aktualizē sarakstu par ārzemniekiem, kuriem aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā".

 

(16.06.2005. likuma redakcijā)

 

9. Līdz šā likuma 24.panta piektās daļas grozījumos paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.319 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju".

 

(16.06.2005. likuma redakcijā)

 

10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.decembrim izdod šā likuma 4.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

 

(MK 12.07.2005. noteikumu nr.521 redakcijā)

 

 

11. Līdz šā likuma 4.panta astotajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim vīza nepieciešama un papildu pārbaude veicama to valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuras noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 "Ielūgumu apstiprināšanas kārtība''.

(MK 12.07.2005. noteikumu nr.521 redakcijā)

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

 

"10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.decembrim izdod šā likuma 4.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

 

11. Līdz šā likuma 4.panta astotajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim vīza nepieciešama un papildu pārbaude veicama to valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuras noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 "Ielūgumu apstiprināšanas kārtība''.''

 

 

 

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

 

"10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.decembrim izdod šā likuma 4.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

 

11. Līdz šā likuma 4.panta astotajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim vīza nepieciešama un papildu pārbaude veicama to valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuras noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 "Ielūgumu apstiprināšanas kārtība''.''