Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

 

             Grozījumi Dzelzceļa likumā  (Steidzams)

(reģ. Nr. 1307)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (5)

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Dzelzceļa likums 

Grozījumi Dzelzceļa likumā

 

 

 

Grozījumi Dzelzceļa likumā

 

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabi­neta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabi­neta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

 

 

 

 

3.pants. Dzelzceļa jēdziens

Dzelzceļš ir transporta sistēma, kura kā organizatoriski tehnisks komplekss ietver:

 

 

 

 

 

1) dzelzceļa infrastruktūru;

 

 

 

 

 

2) ritošo sastāvu un tā funkcionēšanai nepieciešamās ēkas un būves;

 

 

 

 

 

3) pārvadātājus;

 

 

 

 

 

4) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus;

 

 

 

 

 

5) personas, kuras pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (infrastruktūras tehniskā aprīkojuma pārvaldīšana, remonts, būvniecība, ritošā sastāva remonts, būvniecība, manevru darbi stacijas robežās u.tml.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu)

1. Izteikt 3.panta 5.punktu šādā redakcijā:

"5) personas, kuras pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, dzelzceļa ritošā sastāva būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, manevru darbus)."

1

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 1.panta (likuma 3.panta 5.punkts) tekstu aiz vārda “apkopi” ar vārdu “un”;

 

atbalstīts

1. Izteikt 3.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) personas, kuras pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, dzelzceļa ritošā sastāva būvniecību, remontu un tehnisko apkopi un manevru darbus).”

II nodaļa. Dzelzceļa infrastruktūra

 

 

 

 

 

19.pants. Stacija, izmaiņas punkts un pieturas punkts

 

 

 

 

 

(1) Stacija ir dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu.

 

 

 

 

 

(2) Izmaiņas punkts ir tehnoloģisks sadales punkts vienceļa līnijās, kur ceļu izvietojums paredzēts vilcienu krustošanās un apdzīšanas vajadzībām dzelzceļa infrastruktūras iecirkņa vilcienu caurlaides jaudas palielināšanai.

 

 

 

 

 

(3) Pieturas punkts ir vieta, kur apstājas vilciens. Tam nav ceļu izvērsuma, un tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

 

 

 

 

 

(4) Staciju darbības kritērijus, staciju darba uzdevumus un staciju darbinieku tiesības un pienākumus nosaka atbilstoši satiksmes ministra apstiprinātajam nolikumam.

2. Izslēgt 19.panta ceturto daļu.

 

 

 

2. 19.pantā:

izslēgt ceturto daļu;

(5) Stacijas, izmaiņas punktus un pieturas punktus atklāj, slēdz un tiem nosaukumus piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

3. Papildināt 19.panta piekto daļu aiz vārdiem "pieturas punktus" ar vārdiem "kuri ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekti".

 

 

 

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “pieturas punktus” ar vārdiem “kuri ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekti”.

IV nodaļa. Ritošā sastāva kustības koordinācija un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

 

 

 

 

 

27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas pamatprincipi

4. Izteikt 27. un 28.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

2

Juridiskais birojs

Izteikt likuma 27.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

atbalstīts

3. Izteikt 27. un 28.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārvaldījumā esošajā infrastruktūrā.

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārval­dījumā esošajā infrastruktūrā.

 

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārval­dījumā esošajā infrastruktūrā.

 

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārvaldījumā esošajā infrastruktūrā.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras jauda publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana. Kārtību, kādā tiek sadalīta dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota), nosaka satiksmes ministrs.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras jauda publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vien­līdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izman­tošana.

 

(2) Dzelzceļa infrastruktūras jauda publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vien­līdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izman­tošana.

 

redakc.

precizēts

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana.

(3) Satiksmes ministrs valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā ir tiesīgs noteikt prioritāti tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pār­valdītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.

 

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pār­valdītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.

 

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.

(4) Dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, institūciju, kas sadalīs dzelzceļa infrastruktūras jaudu, nosaka satiksmes ministrs.

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem pārvadājumu veikšanas iesniegumiem, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infra­struktūru. Iesniegumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji.

 

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem iesniegumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infra­struktūru. Iesniegumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji.

 

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem iesniegumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru. Iesniegumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji.

(5) Dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu apmērā.

 

(5) Kārtību, kādā tiek sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infra­struktūra ir pārslogota), pārvadājumu veikšanas iesnieguma saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, iesniegumu izska­tīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka Ministru kabinets. 

 

(5) Dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija.

 

redakc.

precizēts

(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija.

(6) Infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu tikai pēc tam, kad izstrādāts un ar pārslogotās infrastruktūras izmantotājiem apspriests jaudas palielināšanas plāns.

(Skat. "Pārejas noteikumi" 8.punktu)

(6) Iesniegumus izskata, ievērojot šā panta piektajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību un ņemot vērā pieejamo un atbilstoši likumā noteik­tajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

 

(6) Iesniegumus izskata, ievērojot šā panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību un ņemot vērā pieejamo un atbilstoši likumā noteik­tajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

 

redakc.

precizēts

(6) Iesniegumus izskata, ievērojot šā panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību, kā arī pieejamo un atbilstoši likumā noteiktajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

 

(7) Lai veicinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ja tas paredzēts ar pārvadātāju noslēgtajā līgumā par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā pieprasīta, bet netiek izmantota. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neizmantoto jaudu, no kuras atteicies pārvadātājs, iedala citiem pārvadātājiem, ievērojot šā panta piektajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību.

 

(7) Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu atbilstoši sadalītajai jaudai attiecīgās infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvi un finanšu jautājumi. Ja līguma darbības termiņš pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības laiku, slēdz vienošanos par dzelzceļa infra­struktūras ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.

 

redakc.

precizēts

(7) Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu atbilstoši sadalītajai jaudai attiecīgās infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvie un finanšu jautājumi. Ja līguma darbības termiņš pārsniedz viena kustības grafika spēkā esamības laiku, tiek slēgta vienošanās par dzelzceļa infrastruktūras ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.

 

(8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija.

 

(8) Pārvadātājam, kam piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.

 

redakc.

precizēts

(8) Pārvadātājam, kuram piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.

 

(9) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu ap­mērā.

 

(9) Lai veicinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ja tas paredzēts ar pārvadātāju noslēgtajā līgumā par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā piešķirta, bet netiek izmantota. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neizmantoto jaudu, no kuras atteicies pārvadātājs, iedala citiem pārvadātājiem, ievērojot šā panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību.

 

redakc.

precizēts

(9) Lai veicinātu optimālu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, šīs infrastruktūras pārvaldītājam, ja tas paredzēts ar pārvadātāju noslēgtajā līgumā par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā piešķirta, bet netiek izmantota. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neizmantoto jaudu, no kuras atteicies pārvadātājs, iedala citiem pārvadātājiem, ievērojot šā panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību.

 

(10) Publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu tikai pēc tam, kad izstrādāts un ar pārslogotās infrastruktūras izmantotājiem apspriests jaudas palielināšanas plāns.

 

(10) Publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Attiecīgo maksu var paaugstināt tikai pēc tam, kad izstrādāts un ar pārslogotās infrastruktūras izmantotājiem apspriests jaudas palielināšanas plāns.

 

redakc.

precizēts

(10) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Maksu drīkst paaugstināt tikai pēc tam, kad izstrādāts un ar pārslogotās dzelzceļa infrastruktūras izmantotājiem apspriests jaudas palielināšanas plāns.

 

(11) Pārvadātājam, kam piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.

 

(11) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu ap­mērā.

 

(11) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu apmērā.

 

(12) Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu šīs infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvi un finanšu jautājumi. Ja līguma darbības termiņš pārsniedz  viena kustības grafika spēkā esības laiku, slēdz vienošanos par dzelzceļa infra­struktūras ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(12) Kārtību, kādā tiek sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infra­struktūra ir pārslogota), pārvadājumu veikšanas iesnieguma saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, iesniegumu izska­tīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka Ministru kabinets.”;

 

 

 

(12) Kārtību, kādā tiek sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī šā infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota), pārvadājumu veikšanas iesnieguma saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, iesniegumu izskatīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka Ministru kabinets.

28.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumu pārskats un pieteikumu izskatīšanas kārtība

28.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats

 

Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sagatavo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskatu (tīkla pārskats), kura saturu un publicēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

28.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats

Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sagatavo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskatu (tīkla pārskats), kura saturu un publicēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs satiksmes ministra noteiktajā kārtībā sagatavo pārskatu par plānotajiem pakalpojumiem (to skaitā par sadalāmo jaudu) un sniedz par to publisku informāciju.

 

 

 

 

 

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem pieteikumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru.

 

 

 

 

 

(3) Pieteikumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji. Pieteikumu saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, pieteikumu izskatīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka satiksmes ministrs.

 

 

 

 

 

(4) Pieteikumus izskata, ievērojot šā likuma 27.panta otrajā daļā minēto satiksmes ministra noteikto kārtību un ņemot vērā pieejamo un atbilstoši satiksmes ministra noteiktajām prioritātēm jau sadalīto dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

 

 

 

 

 

(5) Lai veicinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, sadalot dzelzceļa infrastruktūras jaudu satiksmes ministra noteiktajā kārtībā (27.panta otrā daļa), ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā pieprasīta, bet netiek izmantota.

 

 

 

 

 

(6) Pārvadātājam, kam piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.

 

 

 

 

 

(7) Par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu šīs infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvi un finanšu jautājumi. Par laikposmu, kas ilgāks par viena kustības grafika spēkā esamības laiku, slēdz vienošanos par dzelzceļa infrastruktūras ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.

 

 

 

 

 

31.pants. Valsts dzelzceļa administrācijas funkcijas

 

 

 

 

 

(1) Valsts dzelzceļa administrācija pilda šādas funkcijas:

 

 

 

 

 

1) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

 

 

 

 

 

2) saskaņo dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;

 

 

 

 

 

3) pēc dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu noslēgšanas reģistrē tos un kontrolē šo līgumu izpildi;

 

 

 

 

 

4) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

 

 

 

 

 

5) sniedz satiksmes ministram tā pieprasīto informāciju par administrācijas darbību un pieņemtajiem lēmumiem;

 

 

 

 

 

6) savas kompetences ietvaros veicina pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;

 

 

 

 

 

7) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

 

 

 

 

 

8) informējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;

 

 

 

 

 

9) savas kompetences ietvaros sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumu jomā;

 

 

 

 

 

10) izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku, ko apstiprina satiksmes ministrs, izstrādā un apstiprina rīcības programmu un uztur vides aizsardzības paškontroles sistēmu;

 

 

 

 

 

11) izvērtē apdraudējumu, ko dzelzceļa infrastruktūra rada cilvēku veselībai un videi, un veic nepieciešamos šā apdraudējuma samazināšanas pasākumus;

 

 

 

 

 

12) veic infrastruktūras reģistrāciju;

 

 

 

 

 

13) veic ritošā sastāva reģistrāciju satiksmes ministra noteiktajā kārtībā;

5. Aizstāt 31.panta pirmās daļas 13.punktā vārdus "satiksmes ministra" ar vārdiem "Ministru kabineta".

3

Juridiskais birojs

Izteikt 31.panta pirmās daļas 13.punktu (likumprojekta 5.pants) šādā redakcijā:

“13) veic ritošā sastāva reģistrāciju atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets”;

nav atbalstīts

4. Aizstāt 31.panta pirmās daļas 13.punktā vārdus “satiksmes ministra” ar vārdiem “Ministru kabineta”.

14) izsniedz pārvadātāja licences dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai;

 

 

 

 

 

15) sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa posmu vai sliežu ceļa slēgšanu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

(2) Valsts dzelzceļa administrācija, pildot ar šo likumu un citiem likumiem noteiktās funkcijas, ievēro valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē un transporta attīstības nacionālo programmu.

 

 

 

 

 

(3) Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, 10.04.2003. likumu un 04.03.2004. likumu)

 

 

 

 

 

33.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcija

 

 

 

 

 

(1) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību Latvijā veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

 

 

 

 

 

(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kura tiek īstenota pārraudzības formā.

 

 

 

 

 

(3) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas galvenās funkcijas ir:

 

 

 

 

 

1) kontrolēt dzelzceļa ekspluatācijas un tās drošības jautājumos pieņemtajos likumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi;

 

 

 

 

 

2) kontrolēt dzelzceļa civilās aizsardzības sistēmas, ārkārtējo (avārijas) situāciju novēršanas un avāriju seku likvidēšanas sistēmas gatavību un darbību;

6. Izteikt 33.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) kontrolēt civilās aizsardzības pasākumu (to skaitā preventīvo, rea­ģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu) veikšanu dzelzceļa ekspluatācijā;".

 

 

 

5. Izteikt 33.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kontrolēt civilās aizsardzības pasākumu (to skaitā preventīvo, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu) veikšanu dzelzceļa ekspluatācijā;”.

3) izmeklēt vilcienu un manevru darba avārijas un pārkāpumu gadījumus un piedalīties uz dzelzceļa notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanā;

 

 

 

 

 

4) kontrolēt ritošā sastāva avāriju seku novēršanas darbu organizēšanu un veikšanu;

 

 

 

 

 

5) kontrolēt jaunu vai rekonstruētu dzelzceļa infrastruktūras objektu nodošanu ekspluatācijā un pārbaudīt to atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu un darba aizsardzības noteikumu prasībām;

 

 

 

 

 

6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt pārvadātājiem drošības sertifikātus;

 

 

 

 

 

7) noteiktā kārtībā izsniegt drošības apliecības;

 

 

 

 

 

8) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt profesionālās kompetences sertifikātus reglamentētajās sfērās.

 

 

 

 

 

(4) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savas kompetences ietvaros ir tiesīga:

 

 

 

 

 

1) pārbaudīt Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu neatkarīgi no tā, kam pieder pārbaudāmais objekts;

 

 

 

 

 

2) uz laiku pārtraukt vilcienu satiksmi, samazināt kustības ātrumu un aizliegt tehnisko līdzekļu ekspluatāciju, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība, satiksmes drošība vai vide;

 

 

 

 

 

3) līdz pilnīgai trūkumu novēršanai aizliegt lietot ritošo sastāvu un sliežu ceļu, ja to lietošana var apdraudēt vai apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, satiksmes drošību vai vidi;

 

 

 

 

 

4) dot saistošus norādījumus par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas dzelzceļa sistēmā;

 

 

 

 

 

5) pārbaudīt atsevišķu kategoriju dzelzceļa speciālistu atbilstību kvalifikācijas prasībām.

 

 

 

 

 

(5) Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju finansē no valsts pamatbudžeta. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas funkciju izpildes nodrošināšanai finanšu līdzekļus no Dzelzceļa infrastruktūras fonda ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.99. likumu un 04.03.2004. likumu)

 

 

 

 

 

VI nodaļa. Pārvadātāja licence, drošības sertifikāts un drošības apliecība

 

 

 

 

 

34.pants Pārvadātāja licence

 

 

 

 

 

(1) Speciālu atļauju dzelzceļa pārvadājumu veikšanai (turpmāk -pārvadātāja licence) tiesīgas saņemt komercsabiedrības, kuras var nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus, kā arī attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību.

 

 

 

 

 

(2) Pārvadātāja licence apliecina pārvadātāja tiesības nodarboties ar tajā norādīto komercdarbības veidu. Pārvadātāja licence, kas izsniegta dzelzceļa pārvadājumu veikšanai, nedod tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai.

 

 

 

 

 

(3) Pārvadātāja licence, nediskriminējot un ievērojot vienlīdzības principu, piešķirama komercsabiedrībai, kura iesniegusi pieteikumu pārvadātāja licences saņemšanai (turpmāk - pretendents) un kurai ir nevainojama reputācija un stabils finansiālais stāvoklis, šajā nolūkā pārbaudot tās:

7. Aizstāt 34.panta trešajā daļā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

 

 

 

6. Aizstāt 34.panta trešajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu”.

1) finanšu resursu pietiekamību;

 

 

 

 

 

2) darbības un vadības plānus;

 

 

 

 

 

3) līdzšinējo darbību, profesionālo atbilstību un pieredzi.

 

 

 

 

 

(4) Pretendentam jāpierāda sava profesionālā atbilstība, norādot uz to, ka:

 

 

 

 

 

1) darbiniekiem ir nepieciešamās zināšanas un pieredze, lai garantētu pārvadātāja licencē norādītās darbības drošu vadību;

 

 

 

 

 

2) ir atbilstoši sagatavoti un kvalificēti dzelzceļa speciālisti, kuri var garantēt sniedzamo pakalpojumu drošumu un kvalitāti augstā līmenī;

 

 

 

 

 

3) izmantojamais ritošais sastāvs, it īpaši vilces līdzekļi, ir drošs.

 

 

 

 

 

(5) Pretendenta reputācija atbilst labas reputācijas prasībām, ja:

 

 

 

 

 

1) šis pretendents ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu nav atzīts par maksātnespējīgu;

 

 

 

 

 

2) tā vadošie darbinieki nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

 

 

 

 

 

3) pretendents vai tā vadošie darbinieki gada laikā nav atkārtoti administratīvi sodīti par darba, darba aizsardzības, nodokļu, muitas, komercdarbības un citu tā darbībā ievērojamo normatīvo aktu pārkāpumiem;

 

 

 

 

 

4) (izslēgts ar 04.03.2004. likumu).

 

 

 

 

 

(6) Kārtību, kādā izsniedzama un anulējama pārvadātāja licence, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets var izvirzīt papildu nosacījumus pārvadātāja licences piešķiršanai.

 

 

 

 

 

(7) Valsts dzelzceļa administrācija izsniedz pārvadātāja licenci dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izsniedz pārvadātāja licenci dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veikšanai, ja ir izpildītas šajā likumā noteiktās prasības un samaksāta valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets. Par pārvadātāja licences izsniegšanu saņemtā nodeva tiek ieskaitīta valsts budžetā.

 

 

 

 

 

(8) Pārvadātāja licenci izsniedz uz pieciem gadiem. Ja licences saņēmējs pilda saistības, kas paredzētas šajā likumā, un atbilst licencē norādītajiem nosacījumiem, licenci pēc tās derīguma termiņa izbeigšanās pagarina, to pārreģistrējot.

 

 

 

 

 

(9) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, 10.04.2003. likumu un 04.03.2004. likumu)

 

 

 

 

 

VII nodaļa. Satiksmes drošība

 

 

 

 

 

36.1 pants. Ritošais sastāvs un tā ekspluatācija

 

 

 

 

 

(1) Ritošā sastāva īpašnieks vai lietotājs atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem nodrošina ritošā sastāva uzturēšanu un ekspluatāciju tā, lai tas neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, dzelzceļa satiksmes drošību un vidi.

 

 

 

 

 

(2) Ritošā sastāva tehnisko apkopi un remontu veic komercsabiedrība, kas noteiktā kārtībā saņēmusi drošības apliecību.

 

 

 

 

 

(3) Ritošā sastāva speciālā remonta un modernizācijas kārtību nosaka satiksmes ministrs.

8. Aizstāt 36.1 panta trešajā un ceturtajā daļā un 37.panta otrajā daļā vār­dus "satiksmes ministrs" ar vārdiem "Ministru kabinets".

 

 

 

7. Aizstāt 36.1 panta trešajā un ceturtajā daļā un 37.panta otrajā daļā vārdus “satiksmes ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

(4) Kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunbūvētu ritošo sastāvu vai ritošo sastāvu, kuram ir veikts speciālais remonts vai modernizācija, nosaka satiksmes ministrs.

 

 

 

 

(5) Aizliegts ekspluatēt ritošo sastāvu, kas nav reģistrēts valsts ritošā sastāva reģistrā.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

37.pants. Dzelzceļa speciālists

 

 

 

 

 

(1) Lai garantētu dzelzceļa drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību, visiem dzelzceļa darbībā iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem nepieciešamas pietiekami plašas un dziļas zināšanas par darba veikšanai atbilstošu darba organizāciju un Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

 

 

 

 

 

(2) Dzelzceļa speciālistu profesiju sarakstus, dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtību, dzelzceļa speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, prasības personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka satiksmes ministrs.

 

 

 

 

 

(3) Ministru kabinets nosaka to medicīnisko pretindikāciju sarakstu, kuras liedz iegūt dzelzceļa speciālista kvalifikāciju un pildīt šos pienākumus.

 

 

 

 

 

(4) Dzelzceļa speciālists ir disciplināri atbildīgs likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu)

 

 

 

 

 

 

41.pants. Rīcība ārkārtējās situācijās uz dzelzceļa

9.  Izteikt 41.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:  

"41.pants. Rīcība ārkārtas apstākļos uz dzelzceļa

 

 

 

8.  Izteikt 41.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:  

“41.pants. Rīcība ārkārtas apstākļos uz dzelzceļa

(1) Juridiskās un fiziskās personas, kuru darbība saistīta ar dzelzceļa ekspluatāciju ārkārtējās situācijās, rīkojas atbilstoši likumam "Par civilo aizsardzību", citiem normatīvajiem aktiem un satiksmes ministra noteiktajai kārtībai.

(1) Privātpersonas, kuru darbība saistīta ar dzelzceļa ekspluatāciju, ārkār­tas apstākļos (ugunsgrēks, dabas katastrofa, avārija un citi ārkārtas apstākļi), rīkojas atbilstoši Civilās aizsardzības likumam un citiem normatīvajiem aktiem."

 

 

 

(1) Privātpersonas, kuru darbība saistīta ar dzelzceļa ekspluatāciju, ārkārtas apstākļos (ugunsgrēks, dabas katastrofa, avārija un citi ārkārtas apstākļi) rīkojas atbilstoši Civilās aizsardzības likumam un citiem normatīvajiem aktiem.”

(2) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam nekavējoties jālikvidē avāriju sekas gadījumos, kad avārijas radušās dzelzceļa ekspluatācijas rezultātā.

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

 

 

 

 

 

1. Šā likuma 10., 30., 31., 32., 33. un 34.pants piemērojams ar 1999.gada 1.jūliju.

(1999.gada 4.februāra likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

2. Prasība par pārvadātāja licences saņemšanu (34.pants) līdz 1999.gada 1.septembrim neattiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saskaņā ar statūtiem līdz šā likuma pieņemšanas dienai faktiski uzsākuši dzelzceļa pārvadājumus.

(1999.gada 4.februāra likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

3. Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai šā likuma izpildē piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

 

 

4. Līdz 1999.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izveido Dzelzceļa tehnisko inspekciju.

 

 

 

 

 

5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku līdz tās noteikšanai saskaņā ar šo likumu (12.pants) apstiprina satiksmes ministrs.

(1999.gada 4.februāra likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.decembrim nosaka kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi, kā arī kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi.

(2003.gada 6.februāra likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

7. Lai novērstu šķērssubsīdijas dzelzceļa transportā, 2004.gadā no valsts pamatbudžeta dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem kompensētā dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa nedrīkst būt mazāka kā 2003.gadā dzelzceļa infrastruktūras fondam paredzētie atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu.

(30.10.2003. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

8. Šā likuma 13.panta trešā daļa un 27.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 39.panta trešajā daļā un 40.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

10. Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā, izdod noteikumus par kārtību, kādā tiek nodrošināta ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu savietojamība, un to, kāda informācija par Eiropas dzelzceļa sistēmām iekļaujama reģistrā, kā arī šīs informācijas aktualizēšanas un publicēšanas kārtību.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi nr.410 "Metodika stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumam kategorijās", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

12. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

 

 

 

 

 

1) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.111 "Dzelzceļa administrācijas nolikums";

 

 

 

 

 

2) Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.211 "Dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums".

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

13. Ar terminu "komercsabiedrība" šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu "komercdarbība" - arī uzņēmējdarbība likuma "Par uzņēmējdarbību" izpratnē.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

 

"14. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 19.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.

 

 

 

“14. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 19.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.

 

15. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Satiksmes ministrijas notei­kumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

4

Juridiskais birojs

Izteikt pārejas noteikumu (likumprojekta 10.pants) līdzšinējo pārejas noteikumu 15.punktu kā 16.punktu un 16.punktu kā 15.punktu;

Izteikt pārejas noteikumu līdzšinējā 15.punkta tekstu šādā redakcijā:

“Līdz šā likuma 27.panta divpadsmitajā daļā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā un 37.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim piemērojami attiecīgi šādi Satiksmes ministrijas noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

atbalstīts

 15. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 27.panta piektajā daļā, 28.pantā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā, 36.1 panta trešajā un ceturtajā daļā un 37.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

 

1) Satiksmes ministrijas 2001.gada 13.septembra noteikumi Nr.25 "Dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrācijas kārtība";

 

1) Satiksmes ministrijas 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.21 "Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas kārtība";

 

 

 

2) Satiksmes ministrijas 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.21 "Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas kārtība";

 

2) Satiksmes ministrijas 2001.gada 13.septembra noteikumi Nr.25 "Dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrācijas kārtība";

 

 

 

3) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.1 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kompetences sertifikāta izsniegšanu, tā derīguma termiņa pagarināšanu un anulēšanu";

&nb sp;

3) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.1 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kompetences sertifikāta izsniegšanu, tā derīguma termiņa pagarināšanu un anulēšanu";

 

 

 

4) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 "Noteikumi par dzelzceļa speciālista profesionālo kvalifikāciju".

 

4) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 "Noteikumi par dzelzceļa speciālista profesionālo kvalifikāciju".”;

 

 

 

16. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 27.panta piektajā daļā, 28.pantā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā, 36.1 panta trešajā un ce­tur­tajā daļā un 37.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus."

 

 

 

16. Līdz šā likuma 27.panta divpadsmitajā daļā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā un 37.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim piemērojami attiecīgi šādi Satiksmes ministrijas noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

 

 

 

 

 

1) Satiksmes ministrijas 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.21 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas kārtība”;

 

 

 

 

 

2) Satiksmes ministrijas 2001.gada 13.septembra noteikumi Nr.25 “Dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrācijas kārtība”;

 

 

 

 

 

3) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.1 “Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kompetences sertifikāta izsniegšanu, tā derīguma termiņa pagarināšanu un anulēšanu”;

 

 

 

 

 

4) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 “Noteikumi par dzelzceļa speciālista profesionālo kvalifikāciju”.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(04.03.2004. likuma redakcijā)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 91/440/EEC, 95/18/EC, 96/48/EC, 2001/12/EC, 2001/13/EC, 2001/14/EC un 2001/16/EC.

 

 

 

5

Juridiskais birojs

Izteikt likumā Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes1991.gada 29.jūlija Direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību, Padomes 1995.gada 19.jūnija Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu, Padomes 1996.gada 23.jūlija Direktīvas 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra Direktīvas 2001/12/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra Direktīvas 2001/13/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta Direktīvas 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību.”

atbalstīts

 

 

redakc.

precizēts

10. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991.gada 29.jūlija direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību;

2) Padomes 1995.gada 19.jūnija direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu;

3) Padomes 1996.gada 23.jūlija direktīvas 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/12/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/13/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju;

 

 

 

 

 

 

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta direktīvas 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību.”