Saeimas Prezidijam

 

     .09.2005.

9/8 -

 

 

           Saeimas Prezidijam

 

          

           Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 14. septembra komisijas sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā"   (Reģ. nr.1307)    (Dok. nr.4504, 4504A)  un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

           Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

 

           Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

 

 

Dzintars Jaundžeikars

                   

 

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Dzelzceļa likumā

 

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabi­neta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 3.panta 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) personas, kuras pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, dzelzceļa ritošā sastāva būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, manevru darbus)."

 

2. Izslēgt 19.panta ceturto daļu.

 

3. Papildināt 19.panta piekto daļu aiz vārdiem "pieturas punktus" ar vārdiem "kuri ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekti".

 

4. Izteikt 27. un 28.pantu šādā redakcijā:

 

"27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārval­dījumā esošajā infrastruktūrā.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras jauda publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vien­līdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izman­tošana.

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pār­valdītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.


(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem pārvadājumu veikšanas iesniegumiem, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infra­struktūru. Iesniegumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji.

(5) Kārtību, kādā tiek sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infra­struktūra ir pārslogota), pārvadājumu veikšanas iesnieguma saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, iesniegumu izska­tīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka Ministru kabinets. 

(6) Iesniegumus izskata, ievērojot šā panta piektajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību un ņemot vērā pieejamo un atbilstoši likumā noteik­tajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

(7) Lai veicinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ja tas paredzēts ar pārvadātāju noslēgtajā līgumā par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā pieprasīta, bet netiek izmantota. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neizmantoto jaudu, no kuras atteicies pārvadātājs, iedala citiem pārvadātājiem, ievērojot šā panta piektajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību.

(8) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija.

(9) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu ap­mērā.

(10) Publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu tikai pēc tam, kad izstrādāts un ar pārslogotās infrastruktūras izmantotājiem apspriests jaudas palielināšanas plāns.

(11) Pārvadātājam, kam piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.

(12) Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu šīs infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvi un finanšu jautājumi. Ja līguma darbības termiņš pārsniedz  viena kustības grafika spēkā esības laiku, slēdz vienošanos par dzelzceļa infra­struktūras ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.

28.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats

 

Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sagatavo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskatu (tīkla pārskats), kura saturu un publicēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

5. Aizstāt 31.panta pirmās daļas 13.punktā vārdus "satiksmes ministra" ar vārdiem "Ministru kabineta".

 

6. Izteikt 33.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) kontrolēt civilās aizsardzības pasākumu (to skaitā preventīvo, rea­ģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu) veikšanu dzelzceļa ekspluatācijā;".

 

7. Aizstāt 34.panta trešajā daļā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

 

8. Aizstāt 36.1 panta trešajā un ceturtajā daļā un 37.panta otrajā daļā vār­dus "satiksmes ministrs" ar vārdiem "Ministru kabinets".

 

9.  Izteikt 41.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"41.pants. Rīcība ārkārtas apstākļos uz dzelzceļa

(1) Privātpersonas, kuru darbība saistīta ar dzelzceļa ekspluatāciju, ārkār­tas apstākļos (ugunsgrēks, dabas katastrofa, avārija un citi ārkārtas apstākļi), rīkojas atbilstoši Civilās aizsardzības likumam un citiem normatīvajiem aktiem."

 

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

 

"14. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 19.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.

 

15. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Satiksmes ministrijas notei­kumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Satiksmes ministrijas 2001.gada 13.septembra noteikumi Nr.25 "Dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrācijas kārtība";

2) Satiksmes ministrijas 2004.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.21 "Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas kārtība";

3) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.1 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kompetences sertifikāta izsniegšanu, tā derīguma termiņa pagarināšanu un anulēšanu";

4) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 "Noteikumi par dzelzceļa speciālista profesionālo kvalifikāciju".

 

16. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 27.panta piektajā daļā, 28.pantā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā, 36.1 panta trešajā un ce­tur­tajā daļā un 37.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus."