Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

trešajam lasījumam

Grozījumi likumā

"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

(reģ. nr. 1261)

Spēkā esošā likuma attiecīgo pantu redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

( 25 )

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā trešā lasījuma redakcija

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.) šādus grozījumus:

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta ievaddaļā aiz skaitļiem “2005, 7.nr.” ar skaitļiem “2006,.2.nr.”.

Atbalstīts

1. Aizstāt visā likumā vārdus “likums “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums” (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdus “likums “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums” (attiecīgā locījumā).

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1).....17)

18) valsts dzīvojamā māja - valsts īpašumā esoša dzīvojamā māja, kas nodota valsts iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) valdījumā;

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs

A. Radzevičs

Aizstāt 1. panta 18. punktā vārdus ”uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)” ar vārdu ”kapitālsabiedrības”.

Atbalstīts

2. Aizstāt 1. panta 18. punktā vārdus ”uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)” ar vārdu ”kapitālsabiedrības”.

6.pants. Personas, kurām ir tiesības privatizēt dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, kā arī viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas

Privatizēt šā likuma 7. un 8. pantā minētos privatizācijas objektus šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības:

1) privatizācijas sertifikātu īpašniekiem - Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

2) privatizācijas sertifikātu īpašniekiem - juridiskajām personām, kurām ir tiesības pirkt zemi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, izņemot valsti, pašvaldības un uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļas atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs

A. Radzevičs

Aizstāt 6. panta 2. punktā vārdu ”uzņēmējsabiedrības” ar vārdu ”kapitālsabiedrības”

Atbalstīts

3. Aizstāt 6. panta 2. punktā vārdu ”uzņēmējsabiedrības” ar vārdu ”kapitālsabiedrības”.

7.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

(1) Ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā kaut vienam no privatizētājiem pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, Dzelzceļa likumu vai citiem likumiem, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.

(2) Ja daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras iegūšanu īpašumā privatizētājam pastāv ierobežojumi saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, Dzelzceļa likumu vai citiem likumiem, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.

(4) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

2. 7. pantā:

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārda „dzīvoklis” ar vārdiem „(kopējā dzīvokļa domājamā daļa)”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa “ ar vārdiem “Ja viendzīvokļa māja”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, kura pilnībā vai daļēji atrodas pašvaldības domes (padomes) apstiprinātā teritorijas plānojumā iezīmētajās ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajās līnijās, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu. Privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem.

(6) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras atrodas arī citas atbilstoši šā likuma nosacījumiem neprivatizējamas ēkas, un saskaņā ar pašvaldības domes (padomes) apstiprinātajiem teritorijas plānošanas noteikumiem nav iespējama valsts vai pašvaldības īpašumā esošās zemes sadale, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un kopā ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu. Dzīvojamā māja tiek privatizēta kopā ar valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu, kura ir proporcionāla attiecīgās mājas inventarizācijas lietā norādītajai lietderīgajai platībai.”

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 2. pantā

Papildināt panta tekstu aiz otrās rindkopas ar vārdiem:

“aizstāt ceturtajā daļā vārdus “trešajā daļā” ar vārdiem “trešajā, piektajā un sestajā daļā”;

Juridiskais birojs

Izteikt 7. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras atrodas arī ēkas, kas nav privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar pašvaldības domes (padomes) apstiprināto pašvaldības teritorijas attīstības plānojumu nav pieļaujams no valstij vai pašvaldībai piederošā zemes gabala atdalīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu.”

Atbalstīts

4. 7. pantā:

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārda „dzīvoklis” ar vārdiem „(kopējā dzīvokļa domājamā daļa)”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Ja viendzīvokļa māja, tās domājamā daļa “ ar vārdiem “Ja viendzīvokļa māja”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “trešajā daļā” ar vārdiem “trešajā, piektajā un sestajā daļā”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

(6) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, uz kuras atrodas arī ēkas, kas nav privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar pašvaldības domes (padomes) apstiprināto pašvaldības teritorijas attīstības plānojumu nav pieļaujams no valstij vai pašvaldībai piederošā zemes gabala atdalīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu.”

8.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes

Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir daudzdzīvokļu mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu mājas domājamo daļu vai viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, vai daudzdzīvokļu māja.

3. Papildināt 8. pantu pēc vārda “dzīvoklis” ar vārdiem “(kopējā dzīvokļa domājamā daļa)”.

5. Papildināt 8. pantu pēc vārda “dzīvoklis” ar vārdiem “(kopējā dzīvokļa domājamā daļa)”.

9.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir kopīpašums

(1) Ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu privatizē kā dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas, ja iepriekš, ievērojot likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 24.panta noteikumus un šā likuma pārejas noteikumu 20.punktu, ir noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām. Veicot kopīpašuma sadali, nav piemērojami Civillikuma 1075.panta noteikumi.

(2) Ja starp kopīpašniekiem nav panākta vienošanās par kopīpašuma - dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu - sadali saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 20.punktu, valsts vai pašvaldība pārdod sev piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šo likumu .

4. Izslēgt 9.panta otrajā daļā vārdus „un šo likumu”.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 4. pantu.

Atbalstīts

IV nodaļa

Secība, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras uzceltas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

14.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis

(1) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts.

(2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(3) Kopējo dzīvokli var privatizēt, ja:

1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

5. Izteikt 14.panta pirmo, otro un trešo dalu šādā redakcijā:

“ (1) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(2) Kopējo dzīvokli kā vienu veselu objektu var privatizēt, ja:

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(3) Viens vai vairāki dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņu īrētajai dzīvokļa platībai var, ja:

1) pārējie kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no kopējā dzīvokļa privatizācijas. Šajā gadījumā privatizācijas komisija atkārtoti nosūta paziņojumu privatizēt konkrēto privatizācijas objektu īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas;

2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu;

3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dz īvokļa turpmākās lietošanas kārtību. “

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 5. pantu šādā redakcijā:

“5. 14. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kopējo dzīvokli var privatizēt šā panta trešajā vai 3 ¹daļā paredzētajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar 3. ¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņa īrētajai dzīvokļa platībai ja:

1) kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi ir atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā;

2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu;

3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību. “

Atbalstīts

6. 14. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kopējo dzīvokli var privatizēt šā panta trešajā vai 3. ¹daļā paredzētajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar 3. ¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņa īrētajai dzīvokļa platībai ja:

1) kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi ir atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā;

2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu;

3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību. “

V nodaļa

Secība, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras uzceltas uz fizisko vai juridisko personu zemes

20.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis

(1) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts.

(2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(3) Kopējo dzīvokli var privatizēt, ja:

1)dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

6. Izteikt 20.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“ (1) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(2) Kopējo dzīvokli kā vienu veselu objektu var privatizēt, ja:

2) nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.

(3) Viens vai vairāki dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņu īrētajai dzīvokļa platībai var, ja:

2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu;

3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību.”

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 6. pantu šādā redakcijā:

“6. 20. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kopējo dzīvokli var privatizēt šā panta trešajā vai 3. ¹ daļā paredzētajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar 3. ¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņa īrētajai dzīvokļa platībai ja:

1) kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi ir atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā;

2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu;

3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību. “

Atbalstīts

7. 20. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kopējo dzīvokli var privatizēt šā panta trešajā vai 3. ¹ daļā paredzētajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar 3. ¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Kopējā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņa īrētajai dzīvokļa platībai ja:

1) kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi ir atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā;

2) nav celta prasība tiesā par to īres līgumu izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu;

3) ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību. “

34.pants. Atteikums privatizēt piedāvāto objektu

(1) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu īrnieks un viņa ģimenes locekļi, nomnieks, viendzīvokļa mājas kopīpašnieks vai zemes īpašnieks ne vēlāk kā mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas rakstveidā paziņo privatizācijas komisijai.

(2) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31. augustam, izņemot šā likuma 79.pantā paredzētos gadījumus.

7. 34.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31. augustam; ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts pēc 2006.gada 28. februāra, – sešu mēnešu laikā pēc tam, kad privatizācijas komisija vai valsts aģentūra „Mājokļu aģentūra” pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kopējā dzīvokļa īrnieku un viņu ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.augustam.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 2. lasījumā pieņemto 34. panta ceturto daļu.

Atbalstīts

8. Izteikt 34.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31. augustam; ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts pēc 2006. gada 28. februāra, – sešu mēnešu laikā pēc tam, kad privatizācijas komisija vai valsts aģentūra „Mājokļu aģentūra” pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu.”

54.pants. Zemes gabala īpašnieka pienākumi un tiesības

(1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku.

(2) Zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala īpašnieku.

(3) Ja zemes gabala īpašnieks, kas noslēdzis nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku (īpašniekiem), pārdod zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem), ievērojot šā likuma 7.panta noteikumus.

(4) Ja atbilstoši šā likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.

8. Izteikt 54. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Zemes gabala īpašniekam pārdodot zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem).”

10.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likuma 54. panta trešo daļu (likumprojekta 8. pants) šādā redakcijā:

“(3) Ja zemes gabala īpašnieks pārdod zemes gabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem).”

Atbalstīts

9. Izteikt 54. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja zemes gabala īpašnieks pārdod zemes gabalu, uz kura atrodas privatizācijas objekts, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam (īpašniekiem).”

59.pants. Valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” kompetence

(2) Valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” ir tiesības:

1) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);

2) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);

3) izdot pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām metodiskos norādījumus par dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darba organizāciju;

4) pieprasīt un saņemt no pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām, kā arī no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām informāciju, kas saistīta ar privatizāciju;

11.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs

A. Radzevičs

Aizstāt 59. panta otrās daļas 4. punktā vārdus ”uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām” ar vārdu ”kapitālsabiedrībām”

Atbalstīts

10. Aizstāt 59. panta otrās daļas 4. punktā vārdus ”uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām” ar vārdu ”kapitālsabiedrībām”.

72.pants. Tiesas kompetence, izskatot strīdus, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju

(1) Tiesai ir piekritīgi šādi ar dzīvojamo māju privatizāciju saistītie strīdi:

1) strīdi par dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa mājas vai tās domājamās daļas un daudzdzīvokļu māju izsoles noteikumu pārkāpšanu;

2) strīdi par privatizācijas subjekta tiesībām un par priekšrocības tiesībām privatizēt objektu;

3) strīdi, kas saistīti ar pirkuma līguma izpildi, grozīšanu un atcelšanu;

4) strīdi par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas vai tās domājamās daļas nodošanu īpašumā bez atlīdzības;

5) strīdi, kas saistīti ar privatizētā objekta īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

6) strīdi, kas saistīti ar valsts dzīvojamo māju, kā arī valsts dzīvojamā mājā esošu dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu privatizācijas tehnisko izpildi, tas ir, ar privatizācijas objekta vērtības noteikšanu, nomā nododamā vai privatizējamā zemesgabala platības noteikšanu un privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu;

7) citi strīdi, kuri rodas dzīvojamo māju privatizācijas procesā un kuru izskatīšana nav pašvaldības domes (padomes) kompetencē.

9. Izteikt 72. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) strīdi, kas saistīti ar pirkuma līguma noslēgšanu, izpildi, grozīšanu vai atcelšanu;”.

&nbs p;

11. Izteikt 72. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) strīdi, kas saistīti ar pirkuma līguma noslēgšanu, izpildi, grozīšanu vai atcelšanu;”.

XVI nodaļa
Nobeiguma noteikumi

74.pants.Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai

(1)Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

(2) Dzīvojamās mājas, kuras iekļautas valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā tikai pēc tam, kad tās izslēgtas no valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitāla.

(3) Valsts dzīvojamās mājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nododamas privatizācijai valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldībām. Pašvaldībām nodotās dzīvojamās mājas kļūst par pašvaldību īpašumu. Valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” nodotās dzīvojamās mājas paliek iepriekšējā valdītāja valdījumā un apsaimniekošanā arī pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, izņemot gadījumus, kad pēc vienošanās ar iepriekšējo valdītāju valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” pārņem attiecīgās dzīvojamās mājas savā valdījumā un apsaimniekošanā.

(4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Privatizācijai netiek nodotas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un atsevišķi dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tad šāda māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Privatizācijai netiek nodotas neapdzīvojamās telpas, ja tajās izvietoti valsts un pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai iestādes. Ja pašvaldībai privatizācijai tiek nodota dzīvojamā māja, tās neapdzīvojamās telpas, kurās izvietoti valsts uzņēmumi vai iestādes, saglabājamas valsts īpašumā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda. Šis noteikums attiecas arī uz neapdzīvojamām telpām, kuras atrodas pašvaldībai privatizācijai nododamā valsts dzīvojamā mājā un kurās izvietotas valsts uzņēmējsabiedrības, ja attiecīgās neapdzīvojamās telpas nav iekļautas šo uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā.

10. Izteikt 74. panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Privatizācijai netiek nodotas valsts dzīvojamās mājas un dzīvojamo māju domājamās daļas, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to neprivatizēšanu un saglabāšanu valsts īpašumā vai pārdošanu izsolē saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, šāda dzīvojamā māja nododama privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Privatizācijai netiek nodotas

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un atsevišķi dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums. Pašvaldības dome (padome) var pieņemt lēmumu par to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un atsevišķu dzīvokļu neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kuri pēc 1995. gada 1. janvāra uzbūvēti vai kapitāli atjaunoti par attiecīgās pašvaldības līdzekļiem. Ja dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tad šāda māja nododama privatizācijai likumā noteiktajā kārtībā.”

12.

13.

14.

15.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs

Radzevičs

Aizstāt 74. panta otrajā daļā vārdu ”uzņēmējsabiedrību” ar vārdu ”kapitālsabiedrību” .

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 10. pantu.

Deputāte A. Kalniņa

Izteikt 74. panta piekto daļu šādā redakcijā:

”Privatizācijai netiek nodotas neizīrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un neizīrētie dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums.”

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs

Radzevičs

Aizstāt 74. panta sestajā

daļā vārdus ”uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)” ar vārdu ”kapitālsabiedrības”, vārdu ”uzņēmumi” ar vārdu ”kapitālsabiedrības” un vārdu ”uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu ”kapitālsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

Nav atbalstīts

Atbalstīts

12. 74. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu ”uzņēmējsabiedrību” ar vārdu ”kapitālsabiedrību” ;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

(5)Privatizācijai netiek nodotas neizīrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un neizīrētie dzīvokļi, par kuru neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, kas nepieciešams likumos noteikto pašvaldības funkciju realizēšanai, ir pieņemts attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums.”;

aizstāt sestajā daļā vārdus ”uzņēmumi(uzņēmējsabiedrības)” ar vārdu ”kapitālsabiedrības”, vārdu ”uzņēmumi” ar vārdu ”kapitālsabiedrības” un vārdu ”uzņēmējsabiedrība” (attiecīgā locījumā) ar vārdu ”kapitālsabiedrība” (attiecīgā locījumā).

77.pants. Rīcība ar neprivatizētām dzīvojamām mājām, dzīvojamās mājās esošiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām

< p style='margin:0cm;margin-bottom:.0001pt;text-align:justify'> (1) Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvojamās mājās esošus dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kuras piedāvātas privatizācijai un par kuru privatizēšanu līdz privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņa beigām nav noslēgti pirkuma līgumi vai arī kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, var atsavināt saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šajā pantā noteikto kārtību.

(2) (Izslēgta ar 07.04.2004. likumu).

(3) Izīrētu dzīvokli vai izīrētu viendzīvokļa māju var atsavināt citām personām tikai tad, ja ir saņemta īrnieka un viņa pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišana.

11. Izslēgt 77.pantu.

13. Izslēgt 77.pantu.

79.pants. Paziņojums par privatizāciju kavējošiem iemesliem

Privatizācijas komisija vai valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" nosūta izīrēto dzīvokļu, viendzīvokļa māju īrniekiem un viņu pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kā arī iznomāto mākslinieku darbnīcu nomniekiem paziņojumu par to, ka tā nevar uzsākt attiecīgās dzīvojamās mājas privatizāciju, jo pastāv kāds no šādiem privatizāciju kavējošiem iemesliem:

1) nav pabeigta kopīpašuma sadale un nav noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām atbilstoši šā likuma 9.panta noteikumiem;

2) nav pabeigta dzīvojamās mājas vai tās daļas izslēgšana no valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla atbilstoši šā likuma 74.panta noteikumiem;

16.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs

A. Radzevičs

Aizstāt 79. panta 2. punktā vārdu ”uzņēmējsabiedrības” ar vārdu ”kapitālsabiedrības”

Atbalstīts

14. Aizstāt 79. panta 2. punktā vārdu ”uzņēmējsabiedrības” ar vārdu ”kapitālsabiedrības”.

Pārejas noteikumi

12. Pārejas noteikumos:

17.

Juridiskais birojs

Likumprojekta 12. pantā ierosinām:

Papildināt pārejas noteikumus ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2.¹ Šā likuma 7. panta sestajā daļā paredzētajā gadījumā rīcību ar attiecīgo valsts vai pašvaldības zemes gabalu reglamentē Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums.”

Atbalstīts

15. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2.¹ Šā likuma 7. panta sestajā daļā paredzētajā gadījumā rīcību ar attiecīgo valsts vai pašvaldības zemes gabalu reglamentē Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums.”;

3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas vai to daļas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas, izņemot šā likuma 9. un 77.pantā paredzētos gadījumus.

aizstāt 3.punktā skaitļus un vārdus “9. un 77.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “9. pantā un 74. panta ceturtajā daļā”;

18.

Juridiskais birojs

Izteikt grozījumu pārejas noteikumu 3.punktā šādā redakcijā:

“izslēgt 3. punktā vārdu un skaitli “un 77.”;

Nav atbalstīts

aizstāt 3.punktā skaitļus un vārdus “9. un 77.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “9. pantā un 74. panta ceturtajā daļā”;

20. Kopīpašuma izbeigšanas kārtība daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, ir šāda:

1) valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra"(turpmāk - Nekustamā īpašuma aģentūra), kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektus kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādātais kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekiem izskatīšanai, un sludinājums par kopīpašuma sadales projektu tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

20. punktā:

aizstāt 1.apakšpunktā vārdus "valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" (turpmāk – Nekustamā īpašuma aģentūra)" ar vārdiem "valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"";

20. punktā:

3) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Nekustamā īpašuma aģentūra vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" un šo pārejas noteikumu 20.punktu;

izteikt 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu un šo pārejas noteikumu 20.punktu;".

19.

Juridiskais birojs

Izteikt grozījumu Pārejas noteikumu 20. punkta 3. apakšpunktā šādā redakcijā:

”aizstāt 3. apakšpunktā vārdus ”Nekustamā īpašuma aģentūra” ar vārdiem ”valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi”;

Atbalstīts

aizstāt 3. un 4. apakšpunktā vārdus ”Nekustamā īpašuma aģentūra” ar vārdiem ”valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi”;

4) Nekustamā īpašuma aģentūra vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kas rīko izsoli, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par izsoli un termiņu, līdz kuram personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, var pieteikties uz attiecīgo izsoli, kā arī nosūta piedāvājumu realizēt pirmpirkuma tiesības šādām personām:

aizstāt 4.apakšpunktā vārdus "Nekustamā īpašuma aģentūra" ar vārdiem "valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"".

30. No 2006.gada 1.septembra dzīvojamās mājas un tajās esošie privatizācijas objekti tiek atsavināti Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot šā likuma 83.pantā paredzētos gadījumus.

izteikt 30.punktu šādā redakcijā:

"30. No 2006.gada 1.septembra valsts vai pašvaldības viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, to domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī dzīvojamās mājās esoši dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 30.¹ punktā paredzētos gadījumus.”;

20.

Juridiskais birojs

Aizstāt 2. lasījumā pieņemtajā 30. punktā vārdus “viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas” ar vārdiem “dzīvojamās mājas”;

Atbalstīts

izteikt 30.punktu šādā redakcijā:

"30. No 2006.gada 1.septembra valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, to domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī dzīvojamās mājās esoši dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 30.¹ punktā paredzētos gadījumus.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 30.¹ un 30.² punktu šādā redakcijā:

“30.¹ Šā likuma noteikumi piemērojami arī pēc 2006. gada 1. septembra šādos gadījumos:

1) privatizējot viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju domājamās daļas, ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī dzīvojamā mājā esošos privatizācijas objektus, kuru privatizācija atbilstoši šā likuma nosacījumiem valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldības domei (padomei) ir jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 2007. gada 30. jūnijam;

2) šā likuma 83. pantā paredzētajos gadījumos;

3) izbeidzot kopīpašumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, ja minētais kopīpašums ir izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam.

21.

22.

Juridiskais birojs

Izteikt 30¹. punktu šādā redakcijā:

“30.¹ Pēc 2006. gada 1. septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējamas:

1) dzīvojamās mājas un tajās esošie privatizācijas objekti, ja lēmumi par šo dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldības domei (padomei) jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2007. gada 30. jūnijam;

2) dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, un ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldības domei (padomei) jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2007. gada 30. jūnijam. Šis noteikums attiecas uz tām valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā esošajām daudzdzīvokļu mājām, kurās kopīpašums ir izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam;

3) šā likuma 83. pantā paredzētajos gadījumos.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 30¹. punktu šādā redakcijā:

“30.¹ Pēc 2006. gada 1. septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējamas:

2) dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, un ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldības domei (padomei) jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2007. gada 31. decembrim. Šis noteikums attiecas uz tām valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā esošajām daudzdzīvokļu mājām, kurās kopīpašums ir izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam;

3) privatizācijas objekti šā likuma 83. pantā paredzētajos gadījumos.

Atbalstīts

priekšlik.

nr. 22

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 30.¹ un 30.² punktu šādā redakcijā:

“30.¹ Pēc 2006. gada 1. septembra šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējamas:

2) dzīvojamo māju domājamās daļas, ja māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, un ja lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” vai pašvaldības domei (padomei) jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2007. gada 31. decembrim. Šis noteikums attiecas uz tām valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā esošajām daudzdzīvokļu mājām, kurās kopīpašums ir izveidojies laikā līdz 2006.gada 31.augustam;

3) privatizācijas objekti šā likuma 83. pantā paredzētajos gadījumos.

30.² Valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada 30. jūnijam."

23.

24.

25.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 2. lasījumā pieņemtajā pārejas noteikumu 30.²punktā skaitli un vārdu „30. jūnijam” ar skaitli un vārdu „31. decembrim”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 40. punktu šādā redakcijā:

“40. Ja iesniegumi par īpašuma tiesību iegūšanu uz dzīvokli, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai iesniegti privatizācijas komisijai līdz 2006. gada 30.jūnijam un pašvaldības dome (padome) līdz minētajam termiņam nav pieņēmusi lēmumu par dzīvokļa vai dzīvojamās mājas, kurā atrodas attiecīgās telpas, neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, privatizācijas komisija iesniegumu izskata un lēmumu par dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas privatizāciju pieņem, ievērojot šā likuma 74. panta piektās daļas noteikumus, kas stājušies spēkā 2006. gada 1. jūlijā. “

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2006. gada 1. jūlijā.”

Atbalstīts

30.² Valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2007.gada 31. decembrim." ;

papildināt pārejas noteikumus ar 40. punktu šādā redakcijā:

Likums stājas spēkā 2006. gada 1. jūlijā.

Grozījumi likumā

"Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1).....17)

18) valsts dzīvojamā māja - valsts īpašumā esoša dzīvojamā māja, kas nodota valsts iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) valdījumā;

6.pants. Personas, kurām ir tiesības privatizēt dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, kā arī viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas

7.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

8.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes

9.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir kopīpašums

IV nodaļa

Secība, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras uzceltas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

14.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis

V nodaļa

Secība, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, kuras uzceltas uz fizisko vai juridisko personu zemes

20.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis

34.pants. Atteikums privatizēt piedāvāto objektu

54.pants. Zemes gabala īpašnieka pienākumi un tiesības

(1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku.

59.pants. Valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” kompetence

72.pants. Tiesas kompetence, izskatot strīdus, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju

XVI nodaļa Nobeiguma noteikumi

74.pants.Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai

(1)Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

(2) Dzīvojamās mājas, kuras iekļautas valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā tikai pēc tam, kad tās izslēgtas no valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitāla.

77.pants. Rīcība ar neprivatizētām dzīvojamām mājām, dzīvojamās mājās esošiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām un neapdzīvojamām telpām

XVI nodaļa
Nobeiguma noteikumi