Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija                                                                                                                                           Likumprojekts trešajam lasījumam

                                                                                                              Grozījumi Patentu likumā

(reģ.nr.1222)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

 

Pr.

nr.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

(13)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā trešā lasījuma redakcija

 

Patentu likums

 

Grozījumi Patentu likumā

 

 

 

Grozījumi Patentu likumā

 

   Izdarīt Patentu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 69.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

   Izdarīt Patentu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2004, 69.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nacionālais patenta pieteikums - patenta pieteikums, kas iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdei saskaņā ar šā likuma prasībām;

2) nacionālais patents - uz nacionālā patenta pieteikuma pamata izsniegts Latvijas Republikas patents;

3) Eiropas patenta pieteikums - saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei (European Patent Office, turpmāk arī - EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika;

4) attiecinātais Eiropas patents - uz Eiropas patenta pieteikuma pamata EPO izsniegts patents, kuru pieprasīts attiecināt uz Latvijas Republiku;

5) reģistrētais Eiropas patents - EPO izsniegts patents, kas reģistrēts Latvijas Republikas Patentu valdē saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajiem īpašajiem noteikumiem par Eiropas patenta reģistrāciju pārejas periodā;

6) starptautiskais pieteikums - pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju jebkurā šā līguma dalībvalstī;

7) konvencijprioritāte - prioritātes datums, kuru piešķir patenta pieteikumam saskaņā ar Parīzes konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (turpmāk - Parīzes konvencija).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Izteikt likumprojekta 1. un 2. pantu kā 4. un 5. pantu un papildināt likumprojektu ar 1.,2.,3.,6.,7.,8. un 9. pantu šādā redakcijā:

“1. Papildināt 1.pantu aiz 7.punkta ar šādiem terminiem:

       

        "8) bioloģisks materiāls - materiāls, kas satur ģenētisku informāciju, un ir spējīgs pats vairoties vai ko var pavairot bioloģiskā sistēmā;

        9) biotehnoloģiskie izgudrojumi - izgudrojumi, kas attiecas uz produktiem, kas sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots;

        10) mikrobioloģisks paņēmiens - paņēmiens, kurā iesaistīts vai kura rezultātā rodas mikrobioloģisks materiāls, vai kurš veikts ar mikrobioloģisku materiālu;

        11) bioloģisks paņēmiens - augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija."

 

 

 

 

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.2

 

 

 

2

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 1.pantu šādā redakcijā:

 

“1. Papildināt 1.pantu ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

        "8) bioloģisks materiāls – materiāls, kas satur ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats vairoties vai ko var pavairot bioloģiskā sistēmā;

        9) biotehnoloģiskie izgudrojumi – izgudrojumi, kas attiecas uz produktiem, kas sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots;

        10) mikrobioloģisks paņēmiens – tehnisks paņēmiens, kurā iesaistīts vai kura rezultātā rodas mikrobioloģisks materiāls, vai kurš veikts ar mikrobioloģisku materiālu;

        11) bioloģisks paņēmiens - augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija."”

Atbalstīts

1. Papildināt 1.pantu ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

        "8) bioloģisks materiāls – materiāls, kas satur ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats vairoties vai ko var pavairot bioloģiskā sistēmā;

        9) biotehnoloģiskie izgudrojumi – izgudrojumi, kas attiecas uz produktiem, kas sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots;

        10) mikrobioloģisks paņēmiens – tehnisks paņēmiens, kurā iesaistīts vai kura rezultātā rodas mikrobioloģisks materiāls, vai kurš veikts ar mikrobioloģisku materiālu;

     11) bioloģisks paņēmiens - augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija."

 

 

 

 

 

 

2.pants. Izgudrojuma patentspēja

(1) Patentu izsniedz uz izgudrojumu, kas ir jauns, rūpnieciski izmantojams un kam ir izgudrojuma līmenis.

(2) Izgudrojums ir jauns, ja tas neatkārto neko no tām profesionālajām zināšanām, kuru kopums veido tehnikas līmeni. Tehnikas līmenis attiecībā uz izgudrojumu ietver jebkuras profesionālās zināšanas, kas līdz patenta pieteikuma (turpmāk - pieteikums) saņemšanas vai pieprasītās prioritātes dienai atklātas izmantošanas ceļā vai jebkurā citādā ceļā (rakstveidā vai mutvārdos) kļuvušas pieejamas plašai sabiedrībai.

(3) Izgudrojums nav jauns, ja tas šā panta otrās daļas prasībām gan atbilst, bet ir jau aprakstīts cita patenta pieteicēja (turpmāk - pieteicējs) pieteikumā, kas reģistrēts Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk - Patentu valde) ar agrāku prioritāti un publicēts Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

(4) Šā panta otrā un trešā daļa nav attiecināma uz izgudrojumiem, kuru novitāte izpaužas to pielietojumā, ja pats pielietojums neizriet no tehnikas līmeņa.

(5) Informācijas izpaušana, kas citos apstākļos ietekmētu pieteiktā izgudrojuma patentspēju, to neiespaido, ja informācija izpausta ne agrāk kā 12 mēnešu laikā pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas vai pieprasītās prioritātes dienas un ja šādu informāciju izpauduši:

1) izgudrotājs vai cita persona, kurai pieteikuma iesniegšanas dienā bija tiesības uz patentu;

2) Patentu valde gadījumos, kad šī informācija tikusi pausta:

a) citā tā paša izgudrotāja pieteikumā un Patentu valde šo informāciju nedrīkstēja izpaust,

b) pieteikumā, kuru bez izgudrotāja ziņas vai piekrišanas iesniegusi trešā persona, kas šo informāciju tieši vai netieši ieguvusi no izgudrotāja;

3) trešā persona, kas šo informāciju tieši vai netieši ieguvusi no izgudrotāja. Prasību par šīs daļas noteikumu piemērošanu var izvirzīt jebkurā laikā bez noilguma. Ja tiek apstrīdēta iespēja piemērot šīs daļas noteikumus, personai, kas izvirzījusi prasību par minēto noteikumu piemērošanu, jāpierāda, ka attiecīgie apstākļi patiešām ir radušies.

(6) Izgudrojumam ir izgudrojuma līmenis, ja attiecīgās nozares speciālists konstatē, ka tas acīm redzami neizriet no iepriekšējā tehnikas līmeņa. Novērtējot izgudrojuma līmeni, nav ņemami vērā šā panta trešās daļas noteikumi.

(7) Izgudrojums ir uzskatāms par rūpnieciski izmantojamu, ja tā objekts izgatavojams vai izlietojams jebkurā tautsaimniecības nozarē.

(8) Cilvēka un dzīvnieka organisma ārstēšanas ķirurģiskie vai terapeitiskie paņēmieni kā tādi nav uzskatāmi par rūpnieciski izmantojamiem un tāpēc nav patentspējīgi. Šis noteikums neattiecas uz ierīcēm un vielām, kas ir izmantojamas minētajos ārstēšanas paņēmienos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(skat. priekšlikumu Nr.4)

2. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

“2.1 pants. Patenti biotehnoloģijā

(1)Patentu izsniedz uz tādiem izgudrojumiem biotehnoloģijā, kuri:

1) satur bioloģisku materiālu, kas izdalīts no tā dabīgās vides vai iegūts ar tehniska paņēmiena palīdzību, pat ja tas iepriekš ir bijis sastopams dabā;

2) attiecas uz augiem vai dzīvniekiem, ja izgudrojuma tehniskā būtība neaprobežojas ar kādu konkrētu augu vai dzīvnieku šķirni;

3) attiecas uz mikrobioloģisku vai citu tehnisku paņēmienu vai ar šādu paņēmienu iegūtu produktu, ja tas nav augu vai dzīvnieku šķirne.

(2) Elements, kas izdalīts no cilvēka ķermeņa vai citādi iegūts tehniska paņēmiena rezultātā, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, var būt patentējams izgudrojums, pat ja šā elementa struktūra ir identiska dabīgam elementam.

(3) Gēna sekvences vai daļējas sekvences rūpnieciskā izmantošana norādāma patenta pieteikumā.”

 

3.pants. Izgudrojuma objekts un neaizsargājamie objekti

(1) Izgudrojuma objekts cita starpā var būt ierīces, paņēmieni, vielas, mikroorganismu celmi, augu un dzīvnieku šūnu kultūras, kā arī līdz šim zināmu ierīču, paņēmienu, vielu un mikroorganismu celmu līdz šim nezināms pielietojums citu sabiedrības vajadzību apmierināšanai.

(2) Saskaņā ar šo likumu par izgudrojumu nav atzīstami:

1) atklājumi, zinātniskās teorijas un matemātiskās metodes;

2) dizaina konstruēšanas rezultāti;

3) plāni, intelektuālās darbības metodes, skaitļotāju (datoru) programmas;

4) informācijas sniegšanas paņēmieni.

(3) Šis noteikums izslēdz norādīto objektu patentēšanu tikai tad, ja tiek pieprasīta pašu šo objektu patentaizsardzība.

(4) Patentu neizsniedz:

1) uz izgudrojumiem, kuru publicēšana vai izmantošana ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā valdošo morāli, taču attiecīgu secinājumu nedrīkst izdarīt, pamatojoties uz faktu, ka izgudrojuma izmantošana aizliegta ar likumu vai administratīvu priekšrakstu;

2) uz augu šķirnēm un dzīvnieku sugām, galvenokārt uz augu šķirņu un dzīvnieku sugu izveides bioloģiskajiem paņēmieniem; šis noteikums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem paņēmieniem un uz produktiem, kas iegūti ar šādiem paņēmieniem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

2. Papildināt 3. pantu aiz ceturtās daļas šādā redakcijā:

 

“(5)  Patentu izsniedz izgudrojumiem biotehnoloģijā, kas:

        1) satur bioloģisku materiālu, kas izdalīts no tā dabīgās vides vai kas iegūts ar tehniska paņēmiena palīdzību, pat, ja tas iepriekš ir bijis sastopams dabā;

        2) attiecas uz augiem vai dzīvniekiem, ja izgudrojuma tehniskā būtība neaprobežojas ar kādu konkrētu augu vai dzīvnieku šķirni;

        3) attiecas uz mikrobioloģisku vai citu tehnisku paņēmienu, vai ar šādu paņēmienu iegūtu produktu, ja tas nav augu vai dzīvnieku šķirne.

 

(6)   Saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu patentu neizsniedz izgudrojumiem biotehnoloģijā, kas attiecas, jo īpaši uz:

        1) cilvēka klonēšanu;

        2) cilvēka ģenētiskās identitātes modificēšanu dzimumšūnās;

        3) cilvēka embrija izmantošanu rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem;

        4) dzīvnieku ģenētiskās identitātes modificēšanas paņēmieniem, kas tiem var sagādāt ciešanas, nedodot būtisku medicīnisku labumu cilvēkiem vai dzīvniekiem, kā arī uz šādos paņēmienos iegūtiem dzīvniekiem.

 

(7) Cilvēka ķermenis dažādās tā veidošanās un attīstības stadijās un vienkārša kāda tā elementa atklāšana, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, nevar būt patentējams izgudrojums.

 

(8) Elements, kas izdalīts no cilvēka ķermeņa vai citādi iegūts tehniska paņēmiena rezultātā, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, var būt patentējams izgudrojums, pat ja šā elementa struktūra ir identiska dabīgam elementam.

(9) Gēna sekvences vai daļējas sekvences rūpnieciskā izmantošana jānorāda patenta pieteikumā."

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.4

 

 

 

4

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 2. un 3.pantu šādā redakcijā:

“2. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

“2.1 pants. Patenti biotehnoloģijā

(1)Patentu izsniedz uz tādiem izgudrojumiem biotehnoloģijā, kuri:

1) satur bioloģisku materiālu, kas izdalīts no tā dabīgās vides vai iegūts ar tehniska paņēmiena palīdzību, pat ja tas iepriekš ir bijis sastopams dabā;

2) attiecas uz augiem vai dzīvniekiem, ja izgudrojuma tehniskā būtība neaprobežojas ar kādu konkrētu augu vai dzīvnieku šķirni;

3) attiecas uz mikrobioloģisku vai citu tehnisku paņēmienu vai ar šādu paņēmienu iegūtu produktu, ja tas nav augu vai dzīvnieku šķirne.

(2) Elements, kas izdalīts no cilvēka ķermeņa vai citādi iegūts tehniska paņēmiena rezultātā, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, var būt patentējams izgudrojums, pat ja šā elementa struktūra ir identiska dabīgam elementam.

(3) Gēna sekvences vai daļējas sekvences rūpnieciskā izmantošana norādāma patenta pieteikumā.”

 

3. Papildināt 3.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu patentu neizsniedz uz tādiem izgudrojumiem biotehnoloģijā, kuri it īpaši attiecas uz:

1) cilvēka klonēšanu;

2) cilvēka ģenētiskās identitātes modificēšanu dzimumšūnās;

3) cilvēka embrija izmantošanu rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem;

4) dzīvnieku ģenētiskās identitātes modificēšanas paņēmieniem, kas tiem var sagādāt ciešanas, nedodot būtisku medicīnisku labumu cilvēkiem vai dzīvniekiem, kā arī uz dzīvniekiem, kas iegūti ar šādiem paņēmieniem.

(6) Cilvēka ķermenis dažādās tā veidošanās un attīstības stadijās un vienkārša kāda tā elementa atklāšana, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, nevar būt patentējams izgudrojums.””

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

          (skat.7.lpp.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt 3.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu patentu neizsniedz uz tādiem izgudrojumiem biotehnoloģijā, kuri it īpaši attiecas uz:

1) cilvēka klonēšanu;

2) cilvēka ģenētiskās identitātes modificēšanu dzimumšūnās;

3) cilvēka embrija izmantošanu rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem;

4) dzīvnieku ģenētiskās identitātes modificēšanas paņēmieniem, kas tiem var sagādāt ciešanas, nedodot būtisku medicīnisku labumu cilvēkiem vai dzīvniekiem, kā arī uz dzīvniekiem, kas iegūti ar šādiem paņēmieniem.

(6) Cilvēka ķermenis dažādās tā veidošanās un attīstības stadijās un vienkārša kāda tā elementa atklāšana, ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, nevar būt patentējams izgudrojums.”

 

 

 

 

 

 

7.pants. Pieteikums

(1) Persona, kas vēlas iegūt patentu uz izgudrojumu, iesniedz pieteikumu Patentu valdei. Pieteicējs ir tiesīgs pieprasīt patenta izsniegšanu, iekams nav pierādīts, ka viņam nav uz to tiesību, turklāt pieteikumā jānorāda izgudrotājs, bet gadījumā, kad izgudrojumu radījušas vairākas personas kopīgi, - vis i izgudrotāji.

(2) Izgudrotājam ir tiesības speciālā lūgumā prasīt, lai patentā vai jebkurā citā Patentu valdes oficiālajā publikācijā viņu nemin kā attiecīgā izgudrojuma autoru.

(3) Pieteikums iesniedzams latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Ja pieteikums iesniegts angļu, franču, krievu vai vācu valodā, pieteicējs triju mēnešu laikā papildina to ar izgudrojuma formulas, izgudrojuma kopsavilkuma un rasējumu apzīmējumu tulkojumu latviešu valodā. Šie materiāli uzskatāmi par pieteikuma sastāvdaļu. Pieteicējs var, ievērojot šā likuma 10.panta trešās daļas noteikumus un iepriekš samaksājot attiecīgo nodevu, iesniegt minēto materiālu koriģētu tulkojumu jebkurā pieteikuma izskatīšanas laikā.

(4) Pieteikumam jāietver:

1) iesniegums par patenta izsniegšanu;

2) izgudrojuma apraksts;

3) izgudrojuma formula;

4) rasējumi, ja tie nepieciešami, lai izprastu izgudrojumu un tā formulas būtību;

5) izgudrojuma kopsavilkums;

6) dokuments par pieteikuma nodevas samaksu;

7) pilnvara, ja pieteikumu iesniedz ar pilnvarotās personas (patentu pilnvarotā) starpniecību.

(5) Šā likuma 12., 20.pantā un X nodaļā paredzētajos strīda gadījumos pēc Patentu valdes Apelācijas padomes (turpmāk - Apelācijas padome) vai tiesas pieprasījuma pieteicējam vai patenta īpašniekam līdz ar materiāliem, kas norādīti šā panta ceturtajā daļā, jāiesniedz izgudrojuma apraksts latviešu valodā.

(6) Izgudrojuma aprakstam jābūt tik skaidram un pilnīgam, lai speciālists varētu izgudrojumu īstenot bez izgudrotāja papildu jaunrades. Aprakstā arī jāuzrāda pieteicējam zināmais tehnikas līmenis.

(7) Izgudrojuma formula sastāv no viena vai vairākiem punktiem, kas nosaka izgudrojuma aizsardzības apjomu.

 

 

 

 

 

(8) Ja izgudrojums paredz specifiska, ierobežoti pieejama mikroorganisma izmantošanu, pieteicējam ir jāiesniedz Patentu valdei dokuments par attiecīgā mikroorganisma (kultūras) celma deponēšanu vienā no starptautiski atzītām kolekcijām.

(9) (Zaudējusi spēku ar 22.04.2004. likumu no 01.05.2004).

 

5

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

3. Izteikt 7.panta astoto daļu šādā redakcijā:

 

"Ja izgudrojums paredz tāda bioloģiska materiāla izmantošanu, kas nav publiski pieejams un kuru nevar patenta pieteikumā aprakstīt tā, lai to varētu īstenot lietpratējs attiecīgajā nozarē, kopā ar pieteikumu jāiesniedz izziņa par bioloģiskā materiāla deponēšanu starptautiski atzītā depozitārijā saskaņā ar Budapeštas 1977.gada 28 aprīļa Līgumu par mikroorganismu deponēšanas  starptautisko atzīšanu patentēšanas procedūras vajadzībām. Ja bioloģiskais materiāls, kas deponēts, vairs nav pieejams atzītajā depozitārija iestādē, materiālu atļauj deponēt no jauna ar tiem pašiem nosacījumiem, kā šajā daļā minētā līguma izklāstītajos nosacījumos."

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas

priekšlikumā Nr.6

 

 

 

6

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 4. pantu šādā redakcijā:

“4. Izteikt 7.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja izgudrojums paredz tāda bioloģiska materiāla izmantošanu, kurš nav publiski pieejams un kuru nevar patenta pieteikumā aprakstīt tā, lai to varētu izmantot lietpratējs attiecīgajā nozarē, kopā ar pieteikumu iesniedzama izziņa par šā bioloģiskā materiāla deponēšanu starptautiski atzītā depozitārijā saskaņā ar Budapeštas 1977.gada 28.aprīļa Līgumu par mikroorganismu deponēšanas starptautisko atzīšanu patentēšanas procedūras vajadzībām. Šā līguma noteikumi piemērojami arī gadījumos, ja attiecīgo bioloģisko materiālu atļauj deponēt no jauna, jo iepriekš deponētais bioloģiskais materiāls vairs nav pieejams atzītajā depozitārijā.””

 

          attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

 

Atbalstīts

 

4. Izteikt 7.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja izgudrojums paredz tāda bioloģiska materiāla izmantošanu, kurš nav publiski pieejams un kuru nevar patenta pieteikumā aprakstīt tā, lai to varētu izmantot lietpratējs attiecīgajā nozarē, kopā ar pieteikumu iesniedzama izziņa par šā bioloģiskā materiāla deponēšanu starptautiski atzītā depozitārijā saskaņā ar Budapeštas 1977.gada 28.aprīļa Līgumu par mikroorganismu deponēšanas starptautisko atzīšanu patentēšanas procedūras vajadzībām. Šā līguma noteikumi piemērojami arī gadījumos, ja attiecīgo bioloģisko materiālu atļauj deponēt no jauna, jo iepriekš deponētais bioloģiskais materiāls vairs nav pieejams atzītajā depozitārijā.”

 

 

 

 

 

 

21.pants. Patentu valde un tās pamatfunkcijas

(1) Patentu valdi izveido Ministru kabinets. Patentu valde ir patstāvīga valsts institūcija, kuru pārrauga Tieslietu ministrija. Patentu valdes darbību reglamentē šis likums un Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Patentu valdes direktoru un direktora vietniekus pēc tieslietu ministra priekšlikuma amatā ieceļ Ministru kabinets. Patentu valdei ir zīmogs ar papildinātā valsts mazā ģerboņa attēlu. Ar to apzīmogo patentus un preču zīmju reģistrācijas apliecības, kā arī attiecīgos Patentu valdes dokumentus.

 

 

 

 

 

(2) Patentu valde savu finansiālo darbību veic atbilstoši speciālā budžeta noteikumiem. Patentu valde Ministru kabineta noteiktajā apmērā ņem nodevu par sniegtajiem pakalpojumiem un maksu sakarā ar rūpnieciskā īpašuma tiesisko aizsardzību. Ministru kabinets nosaka, kādi atskaitījumi no Patentu valdes ieņēmumiem tiek piešķirti tās darbības finansēšanai.

        1. Izslēgt 21.panta otrās daļas pirmo teikumu.

 

 

redakcionāls

labojums

        5. Izslēgt 21.panta otrās daļas pirmo teikumu.

 (3) Patentu valde pieņem un izskata juridisko un fizisko personu pieteikumus izgudrojumu, dizainparaugu un preču zīmju tiesiskajai aizsardzībai, veic izgudrojumu, dizainparaugu un preču zīmju ekspertīzi, izsniedz tos aizsargājošus patentus un apliecības, kārto attiecīgos valsts reģistrus. Patentu valde uzkrāj un glabā materiālus, rasējumus, aprakstus, kā arī citus dokumentus un priekšmetus, kas attiecas uz patentiem un preču zīmju reģistrāciju.

(4) Patentu valde savas kompetences ietvaros:

1) izstrādā noteikumus, priekšrakstus, formulārus, izskaidrojumus;

2) par atlīdzību konsultē juridiskās un fiziskās personas;

3) sastāda un izdod savu oficiālo izdevumu, kā arī citus šā likuma 26.panta otrās daļas 2. punktā minētos materiālus;

4) atestē patentu pilnvarotos;

5) sadarbojas ar Latvijas Republikas, ārvalstu un starptautiskajām organizācijām rūpnieciskā īpašuma tiesiskās aizsardzības jomā. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27.pants. Apelācijas padome

(1) Patentu strīdu izskatīšanai tiek izveidota Patentu valdes Apelācijas padome, kas darbojas atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam nolikumam.

(2) Apelācijas padomes sastāvā ir trīs Patentu valdes pārstāvji, kā arī četri neatkarīgi speciālisti zinātnē, tehnikā un jurisprudencē.

(3) Apelācijas padomes locekļus ieceļ uz trijiem gadiem.

(4) Apelācijas padome uz rakstveida iesnieguma pamata izskata pieteicēja pretenzijas. Katru apelācijas iesniegumu izskata ne mazāk kā trīs Apelācijas padomes locekļi, turklāt vienam no viņiem jābūt juristam.

(5) Apelācijas padomes sastāvā iesniegumu izskatīšanai nedrīkst iekļaut speciālistu, kas veicis iepriekšējo izskatīšanu vai ekspertīzi.

(6) Katru apelācijas iesniegumu izskata triju mēnešu laikā.

 

    2. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Apelācijas padome

(1) Patentu valdes Apelācijas padome ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izveidota kā Patentu valdes struktūrvienība ar patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām saistīto strīdu izskatīšanai.

(2) Pēc Patentu valdes direktora priekšlikuma tieslietu ministrs nosaka Apelācijas padomes locekļu kopskaitu un ieceļ uz trim gadiem Apelācijas padomes locekļus, no kuriem vienu apstiprina par Apelācijas padomes priekšsēdētāju. Apelācijas padomes sastāvā ir Patentu valdes pārstāvji un zinātnes, tehnikas vai jurisprudences speciālisti.

(3)  Apelācijas padome, pamatojoties uz rakstveida apelāciju vai iebildumu, izskata ar patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām saistītus strīdus. Apelācijas padomes sastāvu konkrētas lietas izskatīšanai apstiprina Apelācijas padomes priekšsēdētājs, ņemot vērā lietas raksturu, Apelācijas padomes locekļu kompetenci un noslogotību. Katru apelāciju un iebildumu izskata nepāra skaits Apelācijas padomes locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi, turklāt vismaz vienam no viņiem jābūt juristam. Izskatot  apelāciju un iebildumu, Apelācijas padomes sastāvā vairākumā jābūt speciālistiem, kuri nav Patentu valdes darbinieki. Ja nepieciešams, Apelācijas padome var pieaicināt neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai strīda jautājumos.

(4) Apelācijas padomes sastāvā apelācijas vai iebilduma izskatīšanai nedrīkst iekļaut personu, kas Patentu valdē veikusi attiecīgā pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu vai ekspertīzi. Apelācijas padomes loceklis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir personiski tieši vai netieši ieinteresēts attiecīgās lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Lietas dalībnieki var pieteikt Apelācijas padomes loceklim noraidījumu. Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem attiecīgais Apelācijas padomes sastāvs.

(5) Pieņemot lēmumu, Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi un nav pakļauti rīkojumiem vai citādai ietekmei. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Apelācijas padomes loceklis, kas piedalījies lietas izskatīšanā, nav tiesīgs atturēties no balsošanas. 

(6) Apelācijas padome izskata apelācijas un iebildumus šajā likumā, likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", Dizainparaugu likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

redakcionāls

labojums

    6. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Apelācijas padome

(1) Patentu valdes Apelācijas padome ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izveidota kā Patentu valdes struktūrvienība ar patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām saistīto strīdu izskatīšanai.

(2) Pēc Patentu valdes direktora priekšlikuma tieslietu ministrs nosaka Apelācijas padomes locekļu kopskaitu un ieceļ uz trim gadiem Apelācijas padomes locekļus, no kuriem vienu apstiprina par Apelācijas padomes priekšsēdētāju. Apelācijas padomes sastāvā ir Patentu valdes pārstāvji un zinātnes, tehnikas vai jurisprudences speciālisti.

(3)  Apelācijas padome, pamatojoties uz rakstveida apelāciju vai iebildumu, izskata ar patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām saistītus strīdus. Apelācijas padomes sastāvu konkrētas lietas izskatīšanai apstiprina Apelācijas padomes priekšsēdētājs, ņemot vērā lietas raksturu, Apelācijas padomes locekļu kompetenci un noslogotību. Katru apelāciju un iebildumu izskata nepāra skaits Apelācijas padomes locekļu, bet ne mazāk kā trīs locekļi, turklāt vismaz vienam no viņiem jābūt juristam. Izskatot  apelāciju un iebildumu, Apelācijas padomes sastāvā vairākumā jābūt speciālistiem, kuri nav Patentu valdes darbinieki. Ja nepieciešams, Apelācijas padome var pieaicināt neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai strīda jautājumos.

(4) Apelācijas padomes sastāvā apelācijas vai iebilduma izskatīšanai nedrīkst iekļaut personu, kas Patentu valdē veikusi attiecīgā pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu vai ekspertīzi. Apelācijas padomes loceklis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir personiski tieši vai netieši ieinteresēts attiecīgās lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Lietas dalībnieki var pieteikt Apelācijas padomes loceklim noraidījumu. Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem attiecīgais Apelācijas padomes sastāvs.

(5) Pieņemot lēmumu, Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi un nav pakļauti rīkojumiem vai citādai ietekmei. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Apelācijas padomes loceklis, kas piedalījies lietas izskatīšanā, nav tiesīgs atturēties no balsošanas. 

(6) Apelācijas padome izskata apelācijas un iebildumus šajā likumā, likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", Dizainparaugu likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

31.pants. Izņēmuma tiesību apjoms

(1) No patenta izrietošo izņēmuma tiesību aizsardzības apjomu nosaka izgudrojuma formula. Aizsardzības apjoma noskaidrošanai un izgudrojuma formulas interpretācijai var izmantot izgudrojuma aprakstu un rasējumus.

(2) Izgudrojuma apraksts un rasējumi nav izmantojami izgudrojuma formulas paplašinātai interpretācijai.

(3) Patents ir spēkā visā Latvijas Republikas teritorijā, arī iekšējos un teritoriālajos ūdeņos; no patenta izrietošās tiesības ir spēkā arī kontinentālajā šelfā pie Latvijas Republikas krastiem un ekonomiskajā zonā, uz kuru Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības saskaņā ar 1958.gada 29.aprīļa Jūras tiesību konvenciju, ciktāl tā skar ar derīgo izrakteņu meklēšanu vai ieguvi saistīto darbību.

(4) Izņēmuma tiesības pilnā apjomā stājas spēkā ar patenta izsniegšanas dienu un izbeidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(5) (Zaudējusi spēku ar 22.04.2004. likumu no 01.05.2004).

(6) Laika posmā starp dienu, kad tiek publicēts 11.panta pirmajā daļā minētais paziņojums par pieteikumu (koriģētais tulkojums), un patenta izsniegšanas dienu izgudrojumam tiek piešķirta pagaidu tiesiskā aizsardzība (11.panta piektā daļa). Tomēr šā likuma 11.panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā, ja izgudrojuma koriģētais tulkojums iesniegts pēc datuma, kad publicēts paziņojums par pieteikumu, vai pēc 18.panta septītajā daļā noteiktā datuma, pagaidu tiesiskā aizsardzība tiek piešķirta no koriģētā tulkojuma publikācijas datuma vai no datuma, kad pieteicējs darījis zināmu personai, kura Latvijas Republikā izmanto attiecīgo izgudrojumu, izgudrojuma formulas koriģēto tulkojumu.

(7) Šā laika posma ietvaros trešajām personām ir atļauts izmantot patentējamo izgudrojumu arī bez tā pieteicēja piekrišanas, taču samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību gadījumā, ja uz šo izgudrojumu tiks izsniegts patents.

(8) Ja uz izgudrojumu izsniedz patentu, trešajām personām, kas sākušas izgudrojumu izmantot laika posmā, kad spēkā bija izgudrojuma pagaidu aizsardzība, jāpārtrauc šā izgudrojuma izmantošana vai arī jāsaņem no patenta īpašnieka licence, kas ļauj turpināt izgudrojuma izmantošanu. Pretējā gadījumā iestājas atbildība par patenta īpašnieka tiesību pārkāpšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

6. Papildināt likumu ar 31.1 pantu šādā redakcijā:

 

"31.1 pants. Izņēmuma tiesību apjoms biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem

 

(1) Aizsardzība, ko patents piešķir bioloģiskam materiālam, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas uz jebkādu bioloģisko materiālu, kas iegūts no sākotnējā bioloģiskā materiāla identiskā vai atšķirīgā pavairošanas ceļā un kam piemīt tās pašas pazīmes.

 

(2) Aizsardzība, ko patents piešķir paņēmienam, kas ļauj apstrādāt bioloģisku materiālu, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas arī uz bioloģisku materiālu, kas tieši iegūts ar šādu paņēmienu, un uz jebkuru citu bioloģisku materiālu, kuru iegūst no tieši iegūtā bioloģiskā materiāla, pavairojot identiskā vai atšķirīgā veidā, un kuram piemīt tās pašas pazīmes.

 

(3) Aizsardzība, ko patents piešķir produktam, kurā ietilpst vai kurš sastāv no ģenētiskas informācijas, attiecas arī uz visu materiālu, izņemot to, kas paredzēts šā likuma 3. panta septītajā daļā, kurā iekļauts produkts un kurš satur ģenētisko informāciju un veic savu funkciju.

 

(4) Ja patenta īpašnieks vai kāds cits ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā veidā realizē lauksaimniekam augu pavairošanas materiālu lauksaimnieciskiem mērķiem, kas ietver arī atļauju lauksaimniekam izmantot savas ražas produkciju pavairošanai savā saimniecībā, šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro apjomā un ar nosacījumiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 14. pantā vai Augu šķirņu aizsardzības likuma 24.pantā noteiktajam.

 

(5) Šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro, ja patenta īpašnieks vai kāds cits ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā veidā realizē lauksaimniekam vaislas dzīvniekus vai citu dzīvnieku reproduktīvo materiālu, kas nozīmē arī atļauju lauksaimniekam izmantot ar patentu aizsargātos mājdzīvniekus lauksaimnieciskiem mērķiem. Tas ietver dzīvnieka vai cita dzīvnieku reproduktīvā materiāla piedāvāšanu tādiem mērķiem, lai veiktu lauksaimnieciskās darbības, bet ne pārdošanu komerciālas pavairošanas ietvaros vai tās mērķiem. Šo daļu nepiemēro apjomā un ar nosacījumiem, ko nosaka Ministru kabinets.”

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar 7. pantu šādā redakcijā:

“7. Papildināt likumu ar 31.1 pantu šādā redakcijā:

“31.1 pants. Izņēmuma tiesību apjoms biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem

          (1) Aizsardzība, ko patents piešķir bioloģiskam materiālam, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas uz jebkuru bioloģisko materiālu, kas iegūts no sākotnējā bioloģiskā materiāla identiskā vai atšķirīgā pavairošanas ceļā un kam piemīt tās pašas pazīmes.

(2) Aizsardzība, ko patents piešķir paņēmienam, kas ļauj apstrādāt bioloģisku materiālu, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas arī uz to bioloģisko materiālu, kas tieši iegūts ar šādu paņēmienu, un uz jebkuru citu bioloģisku materiālu, kuru iegūst no tieši iegūtā bioloģiskā materiāla, pavairojot identiskā vai atšķirīgā veidā, un kuram piemīt tās pašas pazīmes.

         (3) Aizsardzība, ko patents piešķir produktam, kurā ietilpst ģenētiska informācija vai kurš sastāv no ģenētiskas informācijas, attiecas arī uz visu bioloģisko materiālu, izņemot šā likuma 3.panta sestajā daļā paredzēto materiālu, kurā iekļauts produkts un kurš satur ģenētisku informāciju un veic savu funkciju.

         (4) Ja patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā veidā nodod lauksaimniekam augu pavairošanas materiālu lauksaimnieciskiem mērķiem, kas ietver arī atļauju lauksaimniekam izmantot saražoto produkciju pavairošanai savā saimniecībā, šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kuri atbilst regulas (EK) Nr.2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 14.panta vai Augu šķirņu aizsardzības likuma noteikumiem.

 

      (5) Šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro, ja patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā veidā nodod lauksaimniekam vaislas dzīvniekus vai citu dzīvnieku reproduktīvo materiālu, kas ietver arī atļauju lauksaimniekam izmantot ar patentu aizsargātos mājdzīvniekus lauksaimnieciskiem mērķiem. Šī izmantošana ietver dzīvnieka vai cita dzīvnieku reproduktīvā materiāla piedāvāšanu lauksaimniecisku darbību veikšanai, bet ne pārdošanu komerciālas pavairošanas ietvaros vai tās mērķiem. Šo daļu nepiemēro tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kādus reglamentē Ministru kabinets.””

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas

priekšlikumā Nr.8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Papildināt likumu ar 31.1 pantu šādā redakcijā:

“31.1 pants. Izņēmuma tiesību apjoms biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem

         (1) Aizsardzība, ko patents piešķir bioloģiskam materiālam, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas uz jebkuru bioloģisko materiālu, kas iegūts no sākotnējā bioloģiskā materiāla identiskā vai atšķirīgā pavairošanas ceļā un kam piemīt tās pašas pazīmes.

(2) Aizsardzība, ko patents piešķir paņēmienam, kas ļauj apstrādāt bioloģisku materiālu, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas arī uz to bioloģisko materiālu, kas tieši iegūts ar šādu paņēmienu, un uz jebkuru citu bioloģisku materiālu, kuru iegūst no tieši iegūtā bioloģiskā materiāla, pavairojot identiskā vai atšķirīgā veidā, un kuram piemīt tās pašas pazīmes.

(3) Aizsardzība, ko patents piešķir produktam, kurā ietilpst ģenētiska informācija vai kurš sastāv no ģenētiskas informācijas, attiecas arī uz visu bioloģisko materiālu, izņemot šā likuma 3.panta sestajā daļā paredzēto materiālu, kurā iekļauts produkts un kurš satur ģenētisku informāciju un veic savu funkciju.

         (4) Ja patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā veidā nodod lauksaimniekam augu pavairošanas materiālu lauksaimnieciskiem mērķiem, kas  ietver arī atļauju lauksaimniekam izmantot saražoto produkciju pavairošanai savā saimniecībā, šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kuri atbilst regulas (EK) Nr.2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 14.panta vai Augu šķirņu aizsardzības likuma noteikumiem.

       (5) Šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro, ja patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā veidā nodod lauksaimniekam vaislas dzīvniekus vai citu dzīvnieku reproduktīvo materiālu, kas ietver arī atļauju lauksaimniekam izmantot ar patentu aizsargātos mājdzīvniekus lauksaimnieciskiem mērķiem. Šī izmantošana ietver dzīvnieka vai cita dzīvnieku reproduktīvā materiāla piedāvāšanu lauksaimniecisku darbību veikšanai, bet ne pārdošanu komerciālas pavairošanas ietvaros vai tās mērķiem. Šo daļu nepiemēro tādā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, kādus reglamentē Ministru kabinets.”

 

 

 

 

 

 

32.pants. No patenta izrietošo izņēmuma tiesību ierobežojumi

Šā likuma 30.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētais patentētā izgudrojuma izmantošanas aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad izgudrojumu izmanto:

1) nekomerciālos (bezpeļņas) nolūkos;

2) zinātniskam eksperimentam vai pētnieciskos nolūkos, kā arī patentētā izgudrojuma priekšmeta pārbaudei;

3) aptiekā - vienreizējai zāļu izgatavošanai pēc ārsta receptes;

4) darbībai ar patentēto produktu pēc tam, kad to saimnieciskajā apritē Latvijas Republikas teritorijā ir iekļāvis pats patenta īpašnieks vai cita persona uz patenta īpašnieka izdotās licences pamata;

5) tāda ārvalsts transportlīdzekļa konstrukcijā vai tā ekspluatācijas gaitā, kurš uz laiku vai nejaušības dēļ atrodas Latvijas Republikas teritorijā, tās ūdeņos vai gaisa telpā, turklāt izgudrojuma izmantošana notiek tikai transportlīdzekļa vajadzībām.

 

 

 

 

 

 

 

9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

7. Papildināt 32. pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

 "6) Aizsardzība, kas minēta 31.1 panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, neattiecas uz bioloģisku materiālu, kas iegūts no tāda bioloģiskā materiāla pavairošanas, kuru Eiropas Ekonomikas zonā laidis tirgū pats patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu, ja pavairošana tieši izriet no tās izmantošanas, kurai bioloģiskais materiāls tika pārdots, ar noteikumu, ka iegūto materiālu pēc tam neizmanto citai pavairošanai."

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar 8. pantu šādā redakcijā:

“8. Papildināt 32.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma 31.1 panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktā aizsardzība neattiecas uz bioloģisku materiālu, ja tas vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) pavairots no tāda bioloģiskā materiāla, kuru Eiropas Ekonomikas zonā laidis tirgū pats patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu;

2) pavairošana tieši izriet no tās izmantošanas, kurai bioloģiskais materiāls tika pārdots;

3) pavairošanas rezultātā iegūto materiālu pēc tam neizmanto citai pavairošanai.””;

       uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

Atbalstīts, iekļauts komisijas

priekšlikumā Nr.10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Papildināt 32.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma 31.1 panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktā aizsardzība neattiecas uz bioloģisku materiālu, ja tas vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) pavairots no tāda bioloģiskā materiāla, kuru Eiropas Ekonomikas zonā laidis tirgū pats patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu;

2) pavairošana tieši izriet no tās izmantošanas, kurai bioloģiskais materiāls tika pārdots;

3) pavairošanas rezultātā iegūto materiālu pēc tam neizmanto citai pavairošanai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

 

 

 

 

 

 

39.pants. Piespiedu licences

(1) Ja četru gadu laikā no patenta izsniegšanas (vai ārvalsts patenta reģistrēšanas) dienas patentētais izgudrojums Latvijas Republikas teritorijā nav izmantots vai ir izmantots nepietiekamā apjomā, jebkura persona var griezties tiesā ar prasību, lai tai piešķir atļauju (piespiedu licenci) izmantot patentēto izgudrojumu atbilstoši noteikumiem, kurus nosaka tiesa. Šis noteikums netiek piemērots gadījumos, kad patenta īpašnieks pierāda, ka izgudrojuma neizmantošanai vai nepietiekamai izmantošanai ir bijuši attaisnojoši iemesli.

(2) Atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem patentētā izgudrojuma izmantošanas atļauju (piespiedu licenci) bez patenta īpašnieka piekrišanas var iegūt tiesas ceļā, pamatojoties uz vienu no šādiem nosacījumiem:

1) patentētajam objektam vai ar patentētu paņēmienu iegūtajam produktam ir vitāli svarīga nozīme Latvijas iedzīvotāju labklājības, tās ekonomikas vai aizsardzības interešu nodrošināšanā, bet patenta īpašnieks vai viņa licenciāts neizmanto izgudrojumu vai arī izmanto to tādā apjomā, kas objektīvi neapmierina Latvijas Republikas intereses;

2) izgudrojumu, kam ir svarīga saimnieciska nozīme, nevar izmantot bez cita agrāk patentēta izgudrojuma pielietojuma; šādos apstākļos agrāk izsniegtā patenta īpašnieks var pieprasīt izdot pretlicenci vēlāk patentētā izgudrojuma izmantošanai.

(3) Piespiedu licences vienmēr ir vienkāršas licences, tām nav tālāknodošanas tiesību.

 

 

 

 

 

 

 

 

11

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

8. Papildināt 39. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ja biotehnoloģiska izgudrojuma patenta īpašnieks nevar to izmantot, nepārkāpjot agrākas tiesības uz augu šķirni, viņš var pieteikties uz piespiedu licenci tās augu šķirnes izmantošanai, ko aizsargā minētās tiesības, maksājot īpašniekam tiesas noteiktu kompensāciju. Šādas licences piešķiršanas gadījumā šķirnes īpašniekam ir tiesības pretendēt uz pretlicenci ar pamatotiem nosacījumiem, lai izmantotu aizsargāto izgudrojumu.

 

(5) Piesakoties uz šā panta ceturtajā daļā minēto licenci jāpierāda, ka:

        1) bez panākumiem beigušās sarunas ar īpašnieku, kam pieder tiesības uz augu šķirni, lai iegūtu līgumisko licenci;

        2) izgudrojums ietver nozīmīgu tehnisku progresu ar ievērojamu ekonomisko nozīmi salīdzinājumā ar patentā pieteikto izgudrojumu vai aizsargāto augu šķirni." 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar 9. pantu šādā redakcijā:

 

“9. Papildināt 39.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja biotehnoloģiskā izgudrojuma patenta īpašnieks nevar šo izgudrojumu izmantot, nepārkāpjot agrākas tiesības uz augu šķirni, viņš var pieteikties uz piespiedu licenci tās augu šķirnes izmantošanai, kuru aizsargā augu šķirnes aizsardzības tiesības, maksājot īpašniekam tiesas noteiktu kompensāciju. Šādas piespiedu licences piešķiršanas gadījumā augu šķirnes īpašniekam ir tiesības pretendēt uz biotehnoloģiskā izgudrojuma patenta izmantošanu, noslēdzot par to licences līgumu (pretlicenci).

(5) Piesakoties uz šā panta ceturtajā daļā minēto piespiedu licenci, jāpierāda, ka:

1) sarunas par licences iegūšanu ar īpašnieku, kam pieder tiesības uz augu šķirni, beigušās bez panākumiem;

 

         2) izgudrojums ietver nozīmīgu tehnisko progresu ar ievērojamu ekonomisko nozīmi salīdzinājumā ar aizsargāto augu šķirni.””;

        attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas

priekšlikumā Nr.12

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Papildināt 39.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja biotehnoloģiskā izgudrojuma patenta īpašnieks nevar šo izgudrojumu izmantot, nepārkāpjot agrākas tiesības uz augu šķirni, viņš var pieteikties uz piespiedu licenci tās augu šķirnes izmantošanai, kuru aizsargā augu šķirnes aizsardzības tiesības, maksājot īpašniekam tiesas noteiktu kompensāciju. Šādas piespiedu licences piešķiršanas gadījumā augu šķirnes īpašniekam ir tiesības pretendēt uz biotehnoloģiskā izgudrojuma patenta izmantošanu, noslēdzot par to licences līgumu (pretlicenci).

(5) Piesakoties uz šā panta ceturtajā daļā minēto piespiedu licenci, jāpierāda, ka:

1) sarunas par licences iegūšanu ar īpašnieku, kam pieder tiesības uz augu šķirni, beigušās bez panākumiem;

          2) izgudrojums ietver nozīmīgu tehnisko progresu ar ievērojamu ekonomisko nozīmi salīdzinājumā ar aizsargāto augu šķirni.” 

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Latvijas Republikā tiek turpināta to Eiropas patentu reģistrācija, par kuriem pieteikums iesniegts Eiropas patentu iestādei līdz dienai, kad stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Eiropas patentu iestādes nolīgums par sadarbību patentu jomā, ja:

1) patenta īpašnieks iesniedzis Patentu valdei attiecīgu iesniegumu ne vēlāk kā gada laikā no Eiropas patenta izsniegšanas dienas;

2) iesniegumam pievienoti oficiāli apstiprināta patenta un izgudrojuma apraksta kopija, izgudrojuma formulas, izgudrojuma kopsavilkuma un rasējumu apzīmējumu tulkojums latviešu valodā;

3) samaksāta attiecīgā nodeva;

4) izgudrojums ir patentspējīgs.

 2. Reģistrētajam Eiropas patentam ir tāds pats tiesiskais spēks un piemērojami tie paši likuma noteikumi, kuri piemērojami Latvijas Republikas patentam, ar šādiem izņēmumiem:

1) izņēmuma tiesības, ko piešķir patents, stājas spēkā ar dienu, kad Patentu valde publicē paziņojumu par Eiropas patenta reģistrāciju, un izbeidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no dienas, kad Patentu valde saņēmusi iesniegumu par Eiropas patenta reģistrāciju;

2) šā likuma 33.panta pirmās daļas noteikumi attiecībā uz reģistrēto Eiropas patentu piemērojami gadījumos, kad izgudrojuma godprātīga izmantošana ir sākusies vai šādai izmantošanai nepieciešamie priekšdarbi ir veikti, pirms Patentu valdē saņemts iesniegums par Eiropas patenta reģistrāciju Latvijas Republikā;

3) Eiropas patenta atzīšana par spēkā neesošu vai tā spēkā esamības pirmstermiņa pārtraukšana izcelsmes zemē nav uzskatāma par pamatu reģistrētā patenta atzīšanai par spēkā neesošu Latvijas Republikā.

3. Šā likuma 31.panta piektās daļas noteikumi par patenta spēkā esamības termiņa pagarināšanu piemērojami arī tiem patentiem, kuri izsniegti pirms šā likuma spēkā stāšanās, ja ir izpildīti šā likuma 7.panta devītās daļas noteikumi.

 4. Persona, kura ir reģistrēta Patentu valdē kā profesionāls patentu pilnvarotais (29.panta sestā daļa) pirms šā likuma stāšanās spēkā, saglabā tiesības būt par pilnvaroto pārstāvi neatkarīgi no pilsonības.

 5. Līdz laikam, kamēr darbību nav uzsākušas Rīgas apgabaltiesa un citas apgabaltiesas, šā likuma 48.panta trešajā daļā paredzētās lietas izskatāmas rajona (pilsētas) tiesā pēc Patentu valdes atrašanās vietas, bet citi strīdi, kas izriet no patenttiesībām, un sūdzības par pirmās instances tiesu spriedumiem izskatāmas atbilstoši civilprocesuālās likumdošanas aktos noteiktajai tiesu piekritībai.

 6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1993.gada 2.marta Patentu likums (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 12.nr.). Šis likums, izņemot tā V nodaļu, stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Likuma V nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Republikas valdības un Eiropas patentu iestādes nolīguma par sadarbību patentu jomā spēkā stāšanos, par ko Patentu valde publicē paziņojumu savā oficiālajā izdevumā un nosūta šo paziņojumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:

“ 7. Šā likuma 27. panta trešās daļas noteikums par to, ka,  izskatot iebildumu, Apelācijas padomes sastāvā vairākumā jābūt speciālistiem, kuri nav Patentu valdes darbinieki, stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.”

 

 

redakcionāls

labojums

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:

“ 7. Šā likuma 27. panta trešās daļas noteikums par to, ka,  izskatot iebildumu, Apelācijas padomes sastāvā vairākumā jābūt speciālistiem, kuri nav Patentu valdes darbinieki, stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.”

 

 

13

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

9.Papildināt likumu aiz Pārejas noteikumiem ar informatīvo atsauci šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 6.jūlija Direktīvas 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā."

Atbalstīts

 

 

redakcionāli

labojumi

 

           11. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 6.jūlija direktīvas 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā.”