Likumprojekts

Muzeju likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) muzeja priekšmets – priekšmets, kas pēc zinātniskās izpētes un apstrādes ir atzīts par priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā;

2) muzejisks priekšmets – priekšmets, kas pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes atbilst muzeja priekšmeta prasībām, bet nav iekļauts muzeja krājumā;

3) muzeja krājums – vēsturiski izveidojies, zinātniski pamatots muzeja priekšmetu kopums, kas atrodas muzejā un sastāv no pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma;

4) muzeja kolekcija – muzeja priekšmetu kopums, ko saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums;

5) publisks muzejs – valsts, pašvaldības vai autonoms muzejs, kura valdījumā nodots muzeja krājums un kurš īsteno šajā likumā noteiktās funkcijas;

6) valsts muzejs – Ministru kabineta izveidota aģentūra (iestāde) vai tās struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno šajā likumā noteiktās funkcijas;

7) pašvaldības muzejs – pašvaldības izveidota aģentūra (iestāde) vai tās struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno šajā likumā noteiktās funkcijas;

8) autonoms muzejs – atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas (izņemot pašvaldības) izveidota iestāde (aģentūra) vai tās struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno šajā likumā noteiktās funkcijas, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiska persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiska persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno šajā likumā noteiktās funkcijas;

9) privāts muzejs – biedrību un nodibinājumu reģistrā fiziskās vai privāto tiesību juridiskās personas reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno šajā likumā noteiktās funkcijas.

2.pants. Likuma mērķis un darbība

(1) Šā likuma mērķis ir noteikt muzeja funkcijas, valsts un sabiedrības attiecības muzeju jomā, kā arī nodrošināt muzeju darbību, lai sekmētu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstības iespējas.

(2) Likums attiecas uz publiskiem muzejiem, kā arī akreditētiem privātiem muzejiem.

3.pants. Muzeja jēdziens un funkcijas

(1) Muzejs ir sabiedrībai pieejama izglītojoša un zinātniskās pētniecības institūcija, kuras uzdevums ir atbilstoši muzeja darbības specifikai vākt, saglabāt un popularizēt sabiedrībā dabas, materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kā arī sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai.

(2) Muzejs veic šādas funkcijas:

1) materiālās un nemateriālās kultūras vai dabas vērtību uzkrāšana, dokumentēšana un saglabāšana;

2) muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas zinātniskā pētniecība;

3) sabiedrības izglītošana, materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību popularizēšana, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī izmantojot citus ar muzeja darbību saistītus izglītošanas un popularizēšanas veidus.

4.pants. Ministru kabineta kompetence muzeju jomā

Ministru kabinets:

1) lemj par valsts muzeju un to filiāļu dibināšanu;

2) apstiprina Muzeju valsts pārvaldes nolikumu;

3) nosaka kārtību, kādā akreditējami valsts, pašvaldību, autonomie un privātie muzeji;

4) nosaka Nacionālā muzeju krājuma (turpmāk – Nacionālais krājums) veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas un finansēšanas kārtību, darbību ar tajā esošajiem priekšmetiem un kolekcijām, kā arī kārtību, kādā priekšmetu var atsavināt un izņemt no Nacionālā krājuma (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi par Nacionālo krājumu).

5.pants. Kultūras ministrijas kompetence muzeju jomā

Kultūras ministrija:

1) izstrādā valsts stratēģiju un īsteno valsts politiku muzeju jomā;

2) koordinē valsts muzeju starptautiskos sadarbības projektus, kā arī informē citu publisko tiesību juridisko personu un privātpersonu muzejus par starptautisko sadarbību;

3) piešķir akreditētajiem muzejiem īpašu kultūrvēsturisku, tēlotājmākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu īstenošanai valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus;

4) izveido Latvijas Muzeju padomi un apstiprina tās nolikumu;

5) veido Nacionālā krājuma kopkatalogu.

6.pants. Muzeju valsts pārvalde

Muzeju valsts pārvalde ir kultūras ministra padotībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts kultūrpolitiku publiskajos un privātajos muzejos. Publiskie muzeji ir Muzeju valsts pārvaldes funkcionālā padotībā.

7.pants. Latvijas Muzeju padome un tās sastāvs

(1) Latvijas Muzeju padome (turpmāk – Muzeju padome) ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas saistīti ar valsts stratēģijas izstrādi muzeju jomā, kā arī ar muzeju darbību un Nacionālo krājumu.

(2) Muzeju padomes sastāvā ir 15 locekļu: astoņi Rīgas un Rīgas rajona akreditēto muzeju deleģēti pārstāvji, četri Latvijas novadu akreditēto muzeju deleģēti pārstāvji (pa vienam no katra novada), viens Latvijas Pašvaldību savienības deleģēts pārstāvis, viens Latvijas Muzeju asociācijas deleģēts pārstāvis un kultūras ministrs (vai viņa deleģēts pārstāvis).

(3) Muzeju darba koordinēšanai novados var veidot sabiedriskās konsultatīvās novadu muzeju padomes. Sabiedriskā konsultatīvā novadu muzeju padome deleģē savu pārstāvi darbībai Muzeju padomē.

8.pants. Muzeju padomes kompetence

Muzeju padome:

1) veicina publisko un privāto muzeju attīstību un sadarbību;

2) iesniedz ministrijām un pašvaldībām priekšlikumus par valsts un pašvaldību budžeta projekta sadaļām, kas saistītas ar muzeju finansēšanu, kā arī par citiem ar muzeju darbību saistītiem jautājumiem;

3) sniedz publisko muzeju īpašniekiem konsultācijas par muzeju dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī akreditēto privāto muzeju īpašniekiem – par muzeju likvidāciju;

4) iesniedz Muzeju valsts pārvaldē priekšlikumus par muzeju atbilstību akreditācijas prasībām;

5) iesniedz Muzeju valsts pārvaldē priekšlikumus par muzeja priekšmetu izņemšanu no Nacionālā krājuma;

6) iesniedz Muzeju valsts pārvaldē priekšlikumus par Nacionālā krājuma veidošanu un saglabāšanu;

7) iesniedz ministrijās un pašvaldībās priekšlikumus par muzeju direktoru amata kandidatūrām;

8) iesniedz Muzeju valsts pārvaldē priekšlikumus par muzeju speciālistu (personāla) sagatavošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu.

9.pants. Muzeju dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtība

(1) Valsts muzejus un to filiāles dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Kultūras ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma, konsultējoties ar Muzeju padomi.

(2) Pašvaldības muzejus un to filiāles dibina, reorganizē un likvidē attiecīgās pašvaldības dome (padome), konsultējoties ar Muzeju padomi.

(3) Autonomos muzejus un to filiāles dibina, reorganizē un likvidē attiecīgās atvasināto publisko tiesību juridiskās personas, kā arī privāto tiesību juridiskās personas, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiska persona.

(4) Privātos muzejus un to filiāles dibina, reorganizē un likvidē fiziskās vai privāto tiesību juridiskās personas, biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības (nodibinājumi) vai komercreģistrā reģistrētas komercsabiedrības (līgumsabiedrības, komersanti).

10.pants. Muzeju akreditācija un reģistrācija

(1) Valsts un pašvaldības muzejam ir pienākums nokārtot akreditāciju. Autonomais un privātais muzejs akreditācijai piesakās pēc paša iniciatīvas.

(2) Muzeju var akreditēt, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

1) ir apstiprināts muzeja nolikums (statūti);

2) ir veikta muzeja krājuma uzskaite;

3) ir telpas, iekārtas un drošības sistēmas, kas garantē muzeja krājuma saglabāšanu;

4) ir nodrošināta muzeja krājuma pieejamība sabiedrībai.

(3) Ja valsts un pašvaldības muzejs netiek akreditēts, tas gada laikā var atkārtoti pieteikties akreditācijai. Ja arī pēc atkārtotas pieteikšanās muzejs netiek akreditēts, to likvidē.

(4) Autonomais un privātais akreditētais muzejs zaudē akreditēta muzeja tiesības, ja tas neatbilst šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(5) Muzeju valsts pārvalde veido muzeju reģistru. Muzeju reģistrā tiek iekļauti visi publiskie muzeji, akreditētie privātie muzeji, kā arī – pēc vienošanās ar privātā muzeja īpašnieku – privātie neakreditētie muzeji.

11.pants. Muzeju vadība

(1) Valsts muzeju direktorus, ņemot vērā Muzeju padomes priekšlikumus, pieņem darbā un atlaiž no darba ministrs, kura padotībā atrodas valsts muzejs.

(2) Pašvaldības muzeju direktorus un vadītājus pieņem darbā attiecīgā pašvaldība, ņemot vērā Muzeju padomes priekšlikumus.

(3) Autonomo muzeju direktorus un vadītājus pieņem darbā muzeja dibinātājs.

12.pants. Nacionālais krājums

(1) Nacionālais krājums ir nacionālā bagātība, un tas ir valsts aizsardzībā.

(2) Nacionālo krājumu veido:

1) akreditēto publisko muzeju pamatkrājumi;

2) privāto muzeju kolekcijas vai atsevišķi muzejiski priekšmeti pēc Muzeju padomes ieteikuma un ar īpašnieka piekrišanu.

(3) Nacionālajā krājumā esošie priekšmeti un kolekcijas tiek iekļautas kopkatalogā.

(4) Valsts piešķir budžeta līdzekļus Nacionālajā krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanai un restaurēšanai.

(5) Veicot darījumus ar Nacionālajā krājumā esošajiem priekšmetiem vai kolekcijām, jāievēro šādi noteikumi:

1) aizliegts atsavināt Nacionālā krājuma kopkatalogā iekļauto kolekciju atsevišķus priekšmetus;

2) atsavinot kādu Nacionālā krājuma kopkatalogā iekļauto kolekciju vai priekšmetu, tas vispirms ar Muzeju valsts pārvaldes starpniecību un tās atļauju jāpiedāvā citam akreditētam muzejam, to pārdodot, dāvinot vai mainot.

(6) Priekšmetu var izņemt no Nacionālā krājuma, ja:

1) priekšmetam ir būtiski bojājumi, kuru dēļ to nav iespējams restaurēt;

2) priekšmets ir zudis vai dabiski sairis;

3) priekšmets ir iegūts prettiesiskā ceļā;

4) priekšmets ir zaudējis muzejisko vērtību.

(7) Atļauju priekšmeta izņemšanai no Nacionālā krājuma izsniedz Muzeju valsts pārvalde pēc tā muzeja ierosinājuma, kurā atrodas attiecīgais priekšmets, vai pēc priekšmeta īpašnieka ierosinājuma, ņemot vērā Muzeju padomes ieteikumus.

13.pants. Muzeju tiesības un pienākumi

(1) Akreditētajiem muzejiem ir tiesības:

1) pēc Muzeju valsts pārvaldes atļaujas saņemšanas uz laiku izvest muzeja kolekcijas vai atsevišķus priekšmetus ārpus valsts;

2) sniegt maksas pakalpojumus, veikt izdevējdarbību un izmantot iegūtos līdzekļus muzeja darbības attīstībai, kolekciju papildināšanai un saglabāšanai, restaurācijai, darbinieku profesionālo zināšanu pilnveidošanai, viņu materiālajai stimulēšanai un pētniecības darba nodrošināšanai;

3) saskaņā ar Autortiesību likumu īstenot autortiesības uz to pārvaldījumā esošo Nacionālā krājuma daļu;

4) saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus īpašu kultūrvēsturisku, tēlotājmākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu īstenošanai;

5) slēgt civiltiesiskus darījumus, lai sekmētu muzeja krājuma saglabāšanu un papildināšanu;

6) saņemt Muzeju valsts pārvaldes metodisko atbalstu.

(2) Akreditētajiem publiskajiem muzejiem ir tiesības saņemt valsts vai pašvaldības finansējumu.

(3) Publisko muzeju pienākums ir:

1) nodrošināt muzeja krājuma pieejamību apmeklētājiem un pētniekiem;

2) katru gadu sniegt Muzeju valsts pārvaldei darbības pārskatu un Muzeju padomei – nepieciešamo informāciju.

(4) Publiskie muzeji nedrīkst atsavināt vai izņemt priekšmetus no muzeja krājuma bez Muzeju valsts pārvaldes atļaujas.

(5) Privāto muzeju tiesības un pienākumus nosaka attiecīgā muzeja nolikumā (statūtos).

14.pants. Valsts muzeju finansēšana

(1) Valsts muzejus finansē no valsts budžeta, paredzot līdzekļus:

1) muzeja ēku uzturēšanai un restaurēšanai;

2) telpu īrei, komunālajiem maksājumiem, nodokļu un zemes nomas maksājumiem;

3) muzeja krājuma papildināšanai (iepirkšanai, ekspedīcijām), saglabāšanai, fiziskajai drošībai (apsardzei un ugunsdrošības tehnikai), kā arī muzeja krājuma izpētei un izmantošanai;

4) mikroklimata uzturēšanas iekārtām, muzeja priekšmetu konservācijai un restaurēšanai;

5) muzeja personāla algošanai;

6) starptautiskai sadarbībai;

7) sabiedrības izglītošanai un kultūrvēsturisko vērtību popularizēšanai, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī izmantojot citus ar muzeja darbību saistītus veidus.

(2) Valsts muzeji var saņemt papildu finanšu līdzekļus arī no citiem avotiem ziedojumu un dāvinājumu veidā, kā arī gūt ienākumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem. Līdzekļi, kas iegūti no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, tiek ieskaitīti muzeja pamatbudžeta kontā Valsts kases norēķinu centrā, un tos izmanto tikai muzeja darbības attīstībai.

(3) Ja valsts muzeji saņem ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā, tie atver speciālā budžeta kontu.

15.pants. Pašvaldības muzeju finansēšana

(1) Pašvaldības muzejus finansē attiecīgā pašvaldība, paredzot līdzekļus:

1) muzeja ēku uzturēšanai un restaurēšanai;

2) telpu īrei, komunālajiem maksājumiem, nodokļu un zemes nomas maksājumiem;

3) muzeja krājuma papildināšanai (iepirkšanai, ekspedīcijām), saglabāšanai, fiziskajai drošībai (apsardzei un ugunsdrošības tehnikai), kā arī muzeja krājuma izpētei un izmantošanai;

4) mikroklimata uzturēšanas iekārtām, muzeja priekšmetu konservācijai un restaurēšanai;

5) muzeja personāla algošanai;

6) starptautiskajai sadarbībai;

7) sabiedrības izglītošanai un kultūrvēsturisko vērtību popularizēšanai, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī izmantojot citus ar muzeja darbu saistītus izglītošanas un popularizēšanas veidus.

(2) Pašvaldības muzeji var saņemt papildu finanšu līdzekļus arī no citiem avotiem ziedojumu un dāvinājumu veidā, kā arī gūt ienākumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem. Līdzekļi, kas iegūti no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, tiek ieskaitīti muzeja pamatbudžeta kontā, un tos izmanto tikai muzeja darbības attīstībai.

(3) Ja pašvaldības muzeji saņem ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā, tie atver speciālā budžeta kontu.

16.pants. Autonomo muzeju finansēšana

(1) Ja autonomu muzeju veido privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona (komercsabiedrība vai nodibinājums), to finansē atbilstoši statūtos noteiktajai kārtībai.

(2) Ja autonomo muzeju veido atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (izņemot pašvaldību), muzeja finansēšanas kārtību nosaka piekritīgā institūcija, ievērojot šā likuma 15.pantu.

17.pants. Privāto muzeju finansēšana

(1) Privāto muzeju finansēšanas kārtību nosaka to īpašnieki.

(2) Ja tiek likvidēts akreditēts privātais muzejs, kas saņēmis valsts budžeta līdzekļus, valsts muzejiem ir priekšroka likvidējamā muzeja priekšmetu iegūšanā.

18.pants. Starptautiskā sadarbība

(1) Muzeji ir tiesīgi patstāvīgi sadarboties ar muzejiem citās valstīs, iestāties starptautiskajās muzeju organizācijās un piedalīties to darbībā.

(2) Muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai Latvijā.

Pārejas noteikumi

Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1. Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumi Nr.265 "Latvijas Muzeju padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 217., 218.nr.; 2002, 139.nr.).

2. Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumi Nr.311 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 241./242.nr.; 2004, 28.nr.).

3. Ministru kabineta 1998.gada 27.oktobra noteikumi Nr.420 "Kārtība, kādā Kultūras ministrija akreditētajiem muzejiem piešķir valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus īpašu kultūrvēsturisku, tēlotājas mākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu realizēšanai" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 322.nr.).

4. Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.196 "Muzeju akreditācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 53.nr.).

Kultūras ministra vietā –

izglītības un zinātnes ministre

I.Druviete

Anotācija likumprojektam

“Muzeju likums”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts sagatavots, izpildot Ministru kabineta 2003.gada 26. februāra rīkojumu Nr.129 “Par valsts pārvaldes iekārtas likuma ieviešanas plānu” un 2004.gada 5.marta rīkojumu Nr. 147 "Par Koncepciju par izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozares valsts institūciju (izņemot augstskolas) juridisko statusu".

Muzeju likums pieņemts 1997.gadā un tajā paredzētie muzeju statusi neatbilst vēlāk pieņemtajiem Publisko aģentūru likumam, Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Komerclikumam.

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Ņemot vērā to, ka valsts muzeji tiek pārveidoti par aģentūrām, tiek izdarīti grozījumi, lai Muzeju likumu saskaņotu ar Publisko aģentūru likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Komerclikumu.

2. Tiek precizēta muzeju klasifikācija pēc juridiskā statusa, saskaņojot to ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un dalot muzejus publiskajos un privātajos muzejos. Publisko muzeju grupa ietver valsts, pašvaldību un autonomos muzejus. Atbilstoši jaunajai klasifikācijai tiek precizēti tie Muzeju likuma panti, kuros muzeju darbību nosaka to piederība attiecīgai grupai.

3. Cita informācija

Likumprojektā nav detalizēti regulēta Kultūras ministrijas un Muzeju valsts pārvaldes darbība, jautājumos, kas atbilstoši tiesību doktrīnai ir Ministru kabineta kompetencē un būtu regulējami ar iekšējiem normatīviem tiesību aktiem (ministrijas un pārvaldes nolikumiem).

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām ir sagatavots likumprojekta pilns teksts.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Samazināts privātā muzeja administratīvais regulējums

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Pieņemot Muzeju likumu jaunā redakcijā, spēku zaudēs šādi Ministru kabineta noteikumi:

1998.gada 21.jūlija noteikumi Nr. 265 „Latvijas Muzeju padomes nolikums”;
1998.gada 18. augusta noteikumi Nr. 311 „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”;
2004.gada 30. marta noteikumi Nr. 196 „Muzeju akreditācijas noteikumi”;
1998.gada 27.oktobra noteikumi „Kārtība, kādā Kultūras ministrija akreditētajiem muzejiem piešķir valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus īpašu kultūrvēsturisku, tēlotājas mākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu realizēšanai”.

Paredzēta šādu Ministru kabineta noteikumu izdošana:

1. „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”;

2. „Muzeju akreditācijas noteikumi”.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Muzeju asociācija

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsts, ņemti vērā visi izteiktie priekšlikumi

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēti muzeju direktori, uzklausīti viņu priekšlikumi.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Noteikumu projekta izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Noteikumu projekta izpildi nodrošinās esošā valsts institūcija – Muzeju valsts pārvalde.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība tiks informēta ar Muzeju valsts pārvaldes mājas lapas palīdzību;

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Savas tiesības indivīds var aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Kultūras ministre	Valsts sekretārs	Juridiskās nodaļas vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
__.03.2005.	__.03.2005.	__.03.2005.	_.03.2005.	__.03.2005.
H.Demakova	D.Pavļuts	I.Millersone	I.Bērziņa	J.Garjāns

24.03.2005.

994

J.Garjāns

7503871

Janis.Garjans@km.gov.lv