Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu"

Izdarīt likumā "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 4.pantā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" ar vārdiem "Vides ministrija".

2. Papildināt likumu ar 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka:

1) kārtību, kādā īsteno Protokola 6.pantā minētos projektus un Protokola 12.pantā minēto tīras attīstības mehānismu, kā arī informē par to sabiedrību;

2) kārtību, kādā atbilstoši Protokolam piešķir emisijas samazināšanas vienības, sertificētas emisijas samazināšanas vienības, piesaistes vienības un noteiktā daudzuma vienības;

3) kārtību, kādā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā izmanto emisijas samazināšanas vienības un sertificētas emisijas samazināšanas vienības."

3. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"Pārejas noteikums

Šā likuma 5.pantā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2005.gada 11.novembrim."

4. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra Direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus."

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta “ Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvijas Republikas Saeima 2002.gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu (likums “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”). Līdz ar Kioto protokola spēkā stāšanos 2005.gada 16.februārī, sāk darboties arī Kioto protokolā paredzētie elastīgie mehānismi, ar kuru palīdzību dalībvalstis var īstenot savas emisiju samazināšanas saistības – kopīgi īstenojamie projekti (KĪP), tīras attīstības mehānisms (TAM) un starptautiskā emisiju tirdzniecība. Līdz šim Ministru kabinets ir lēmis par dalību KĪP – Ministru kabinets ar 2002.gada 7.novembra rīkojumu Nr.653 apstiprināja ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģiju (2002.–2012.gadam). Tomēr šajā politikas plānošanas dokumentā nav noteikta detalizēta KĪP realizācija. Bez tam, nav normatīvo aktu, kuri noteiktu kārtību, kādā tiek realizēts KĪP un TAM un kādā piešķir Kioto protokolā noteiktās vienības (emisiju samazināšanas vienības, sertificētas emisiju samazināšanas vienības, piesaistes vienības un noteiktā daudzuma vienības). Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2005.gada 13.novembrim jāpārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus, prasības. Atsevišķas direktīvas prasības pārņemtas likumā „Par piesārņojumu” (ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2005. likumu). Bez tam, patreizējā likuma redakcijā atrodams iepriekšējais Vides ministrijas nosaukums – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”” precizē Vides ministrijas patreizējo nosaukumu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”” nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus, prasību pārņemšanu. Bez tam, likumprojekts veicinās KĪP un TAM realizāciju. Likumprojekts paredz izdot Ministru kabineta noteikumus atbilstoši likumprojekta 2.pantā noteiktajam deleģējumam. Šo noteikumu mērķis ir noteikt kopīgi īstenojamo projektu un tīras attīstības mehānismu realizācijas mehānismu, noteikt kārtību, kādā piešķir Kioto protokolā noteiktās vienības (emisiju samazināšanas vienības, sertificētas emisiju samazināšanas vienības, piesaistes vienības un noteiktā daudzuma vienības) un pārņemt atsevišķas Direktīvas 2004/101/EK prasības. Papildus tam, likumprojekts precizē patreizējo Vides ministrijas nosaukumu, kā arī tiek papildināts ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu 2004/101/EK.
3. Cita informācija	Likumprojektā paredzētos Ministru kabineta noteikumus paredzēts pieņemt līdz 2005.gada 11.novembrim, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus, prasību pārņemšanu.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Tiešas ietekmes uz makroekonomisko vidi normatīvajam aktam nebūs.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvais akts ietekmēs sekojošas tautsaimniecības nozares pēc NACE: augkopība (A.01.1); lopkopība (A.01.2); elektroenerģija, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgāde (E.40.1); būvniecība (F.45); sauszemes transports (I.60.2). Ieviešot normatīvo aktu, tiks vienkāršota administratīvā procedūra kopīgi īstenojamo projektu statusa piešķiršanai un starpvalstu līgumu, kuri attiecas uz kopīgi īstenojamiem projektiem, parakstīšanai.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvajam aktam būs pozitīva ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni, jo tie veicinās investīciju piesaisti, nodrošinot lielākus ieņēmumus un jaunas darba vietas.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvais akts veicinās emisiju samazinājumu vidē sakarā ar energoefektivitātes p alielināšanu uzņēmumā un iespējamo siltumnīcefekta gāzu emisiju atļaujas anulēšanu gadījumos, kad netiek izpildīti atļaujas vai emisiju monitoringa nosacījumi. Normatīvā akta ietekme uz vidi būs pozitīva, jo kopīgi īstenojamo projektu un tīras attīstības mehānisma realizācija sekmēs jaunu, videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu., samazināsies gaisa piesārņojums ar oglekļa dioksīdu (CO2), metānu (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīdu (N2O), fluorogļūdeņražiem (HFC), perfluoroglekļa savienojumiem (PFC), sēra heksafluorīdu (SF6), oglekļa oksīdu (CO), slāpekļa oksīdiem (NOx) un nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem (NMGOS).
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus atbilstoši likumprojekta 2.pantā noteiktajam deleģējumam. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus, prasībām, noteikumi jāizdod līdz 2005.gada 13.novembrim. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”” 3.pants paredz izdot Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem tiks pārņemtas atsevišķas direktīvas 2004/101/EK prasības, līdz 2005.gada 11.novembrim. Patreiz noteikumu projekts nav sagatavots. Noteikumu mērķis ir noteikt kopīgi īstenojamo projektu un tīras attīstības mehānismu realizācijas mehānismu, noteikt kārtību, kādā piešķir Kioto protokolā noteiktās vienības (emisiju samazināšanas vienības, sertificētas emisiju samazināšanas vienības, piesaistes vienības un noteiktā daudzuma vienības) un pārņemt atsevišķas Direktīvas 2004/101/EK prasības.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus, pārņemšanu valstī. Direktīvas mērķis ir palielināt siltumnīcefekta gāzu emisiju globālas samazināšanas rentabilitāti, t.i., dalībvalstis var atļaut operatoriem Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros izmantot Kioto protokolā noteikto projekta mehānismu – kopīgi īstenojamo projektu (KĪP) un tīras attīstības mehānismu (TAM) – rezultātā radušās vienības. Likumprojekta 2.pantā noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, ar kuru palīdzību tiks nodrošināta pilnīga Eiropas Savienības normatīvā akta prasību pārņemšana. Saskaņā ar direktīvas 2004/101/EK nosacījumiem, tās prasības jāpārņem līdz 2005.gada 13.novembrim.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Noteikumu projekts ir saistīts ar starptautisku dokumentu ieviešanu. Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 2002.gada 30.maijā Kioto protokolu, tādējādi uzņemdamās pildīt virkni saistību klimata pārmaiņu samazināšanas jomā.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Saskaņā ar Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas valdību un Dānijas Karalistes valdību par sadarbību ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola īstenošanā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumiem Nr.431, parakstīts Luksemburgā (Luksemburga) 2003.gada 27.oktobrī), Latvijas Republikas valdība veicinās KĪP izstrādi un īstenošanu, atbalstot projekta realizācijā ieinteresētos potenciālos saņēmējus, kā arī nodrošinās KĪP īstenošanā radušo emisiju samazināšanas vienību nosūtīšanu Dānijas Karalistes valdībai.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija			Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Tā kā konsultācijas nav notikušas, nevalstisko organizāciju pozīcija nav zināma.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedrības domas viedoklis	Noteikumi tiks ievietoti Vides ministrijas mājas lapā, publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejami normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma īstenošanu veiks Vides ministrija esošo funkciju ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.	Sabiedrība par likumprojekta pieņemšanu tiks informēta vispārējā kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”, kā arī ievietots Vides ministrijas interneta mājas lapā un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Vides ministrs R.Vējonis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
G.Puķītis	A.Stašāne	V.Puriņš	L.Leja

30.03.2005. 16:01

1518

L.Leja

7026512, Linda.Leja@vidm.gov.lv