Līgums par Konstitūciju Eiropai

Pielikumi

Nobeiguma akts

Anotācija

Likumprojekts

Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai

1.pants. 2004.gada 29.oktobrī Romā parakstītais Līgums par Konstitūciju Eiropai un tā Nobeiguma akts ar deklarācijām (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Līgums stājas spēkā tā IV-447.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

Ārlietu ministrs

A.Pabriks

Likumprojekta “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		2001.gada decembrī Lākenas Eiropadomē ES dalībvalstu un valdību vadītāji pieņēma Deklarāciju par ES nākotni, apņemoties panākt demokrātiskāku, caurskatāmāku un efektīvāku Savienību, kā arī lēmumu par Konventa izveidošanu. Par Konventa uzdevumu tika noteikts plašās un atklātās debatēs diskutēt par Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem, lai nākamajai starpvaldību konferencei sagatavotu priekšlikumus par nepieciešamajām ES reformām un grozījumiem pamatlīgumos. Ar 2002. gada 14. februāra un 24. decembra LR Ministru kabineta rīkojumiem Nr. 85 (zaudējis spēku) un Nr. 714 attiecīgi tika iecelts valdības pārstāvis un viņa vietnieks dalībai Lākenas Eiropadomes izveidotajā Konventā. Savukārt ar 2002. gada 28. decembra Saeimas paziņojumu Eiropas Konventa darbā iesaistījās četri Latvijas pārstāvji, kuru uzdevums bija pārstāvēt Latvijas pozīciju šī jaunā Eiropas Savienības primārā tiesību akta izstrādē. Papildus oficiāli norīkotiem pārstāvjiem no Latvijas Konventa darbā piedalījās arī vairāki neatkarīgie eksperti un akadēmiskās jomas pārstāvji. 2003. gada 20. jūnijā Konventa Prezidents V. Žiskārs Destēns (V. Giscard D’Estaing) Eiropadomei iesniedza Konstitucionālā līguma projektu. Galīgā vienošanās ES dalībvalstu starpā par visiem būtiskajiem jautājumiem tika panākta 2004. gada 18. jūnijā, kad Starpvaldību konferencē 25 ES dalībvalstis panāca vienošanos par jautājumiem, par kuriem netika panākta vienošanās Konventā, galvenokārt, institucionālo jautājumu jomā. Līgums par Konstitūciju Eiropai (Konstitucionālais līgums) tika parakstīts 2004. gada 29. oktobrī Romā, Itālijā. Lai Konstitucionālais līgums stātos spēkā, to nepieciešams ratificēt visās ES dalībvalstīs atbilstoši to nacionālajām procedūrām. Konstitucionālais līgums stāsies spēkā 2006. gada 1. novembrī.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Konstitucionālais līgums aizstās līdz šim spēkā esošos Eiropas Savienības pamatlīgumus un noteiks turpmākos ES darbības pamatprincipus. Konstitucionālo līgumu veido preambula, četras daļas (Vispārējie noteikumi, pamattiesību Harta, ES politikas un Nobeiguma noteikumi), kā arī 36 protokoli, 2 pielikumi un 50 deklarācijas, kas ir neatņemama Konstitucionālā līguma sastāvdaļa. Pirmā daļa ir konstitucionālā daļa - 60 pantos tiek definēta Eiropas Savienība, tiek noteiktas tās vērtības, mērķi un kompetences. Šajā daļā tiek noteiktas arī institūcijas, darbības instrumenti, finansiālais ietvars, kā arī nosacījumi dalībai Eiropas Savienībā. Otrajā daļā ir ietverti Pamattiesību Hartas nosacījumi. Pamattiesību Harta kļūst par Konstitucionālā līguma sastāvdaļu un tādējādi iegūst juridisku statusu. Līdz ar to var teikt, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir dotas visplašākās definētās tiesības un brīvības pasaulē. Trešā daļa nosaka Eiropas Savienības politiku nosacījumus. Ceturtajā daļā ir apkopoti visi nobeiguma nosacījumi. Līguma 36 protokolos tiek pievienotas tās tiesību normas, kas ir juridiski saistošas arī pēc Līguma stāšanās spēkā. Tāpat Konstitucionālajam līgumam ir pievienoti arī protokoli, kas veido neatņemamu Konstitucionālā līguma sastāvdaļu. Konstitucionālajam līgumam ir pievienoti arī pielikumi (Saraksts, kas minēts Konstitūcijas III-226.pantā un Aizjūras zemes un teritorijas, uz kurām attiecas Konstitūcijas III daļas IV sadaļa). Konstitucionālajam līgumam ir pievienotas 50 deklarācijas, no kurām daļu veido atsevišķu dalībvalstu deklarācijas.
3. Cita informācija		Par deklarāciju par vienotās valūtas nosaukumu Ņemot vērā to, ka pēc Līguma projekta saskaņošanas latviešu un dažu citu ES oficiālo valodu tulkojumos ir ieviesta vienota EURO rakstība, kas ir pretrunā attiecīgo valodu pareizrakstības likumiem un valodas pamatprincipiem, Konstitucionālajam līgumam ir pievienota Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas deklarācija par vienotās valūtas nosaukuma rakstību Līgumā par Konstitūciju Eiropai. Par precizējumiem anotācijai MK ar 2004. gada 19. oktobra sēdes protokola Nr. 60 3.§ apstiprināja Ārlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”. 2004. gada 24. decembrī, pēc parakstītā Līguma teksta saņemšanas, Ārlietu ministrija minēto likumprojektu iesniedza Valsts kancelejā, savukārt Valsts kanceleja to 2005. gada 24. janvārī iesniedza Saeimā. 2005. gada janvāra nogalē uz laiku tika apturēta likumprojekta par Līgumu par Konstitūciju Eiropai ratifikācijas gaita - Valdības akceptētais un Saeimā iesniegtais likumprojekts tika atsaukts, lai uzlabotu Līguma latviešu teksta kvalitāti. ES institūciju sagatavotie teksti visās oficiālajās ES valodās (izņemot angļu un franču, kurās Līguma teksts tika izstrādāts) laika posmā no 2004. gada jūlija līdz septembrim tika nodoti DV priekšlikumiem, lai tos sagatavotu Līguma parakstīšanai Romā 2004. gada 19. oktobrī. Latvijas institūcijas veica aktīvu darbu, kā rezultātā tika sagatavoti priekšlikumi teksta izmaiņām. ES padomes Ģenerālsekretariāta tulkošanas dienests, sagatavojot Līguma latviešu teksta variantu parakstīšanai, nebija ņēmis vērā lielāko daļu šo priekšlikumu. Argumenti – 1) ES nav prakses ES pamatlīgumos jau ieviestu terminu tulkojumus, 2) ierobežots laiks teksta stila uzlabojumiem. Neraugoties uz minēto, Ģenerālsekretariāts izteica pateicību Latvijas pusei par aktīvo un ieinteresēto sadarbību. Kopš 16. februāra, kad nosūtīju vēstuli H. Solanam ar tai pievienotajiem priekšlikumiem, kas iepriekš nebija tikuši ņemti vērā, ĀM uztur aktīvu dialogu ar ES Padomes Ģenerālsekretariātu. Sasniegtais rezultāts - ES padomes juridiskais dienests ir sniedzis atzinumu par Latvijas puses ierosinājumiem. Par tādiem, kas varētu radīt juridiska rakstura sekas, atzītas desmit, par tām ir izteikts piedāvājums izplatīt tās saskaņošanai visām ES DV, kas ir Līgumslēdzējas Puses, kā to paredz ES prakse, un sagatavot attiecīgu kļūdu labojumam, kas turpmāk tiks pievienots tekstam. Dialogs turpinās. Padomes institūciju atzinums joprojām tiek pamatots uz iepriekš pieminētajiem argumentiem. Tai pat laikā Līgumu apspriešana dalībvalstu nacionālajos parlamentos rit pilnā sparā. Līgumu jau ratificējušas 5 valstis. Arī citās valodās tiek konstatēti trūkumi, tomēr tas nav kavējis Līguma izskatīšanai pēc būtības. Šie procesi noris vienlaikus, un arī pēc ratifikācijas, kā to paredz starptautiskās tiesības. 2005. gada 10. maijā MK pieņēma zināšanai ĀM Informatīvo ziņojumu “Par pasākumiem Līguma par Konstitūciju Eiropai teksta redakcionālai precizēšanai”. ĀM turpina darbu pie teksta kvalitātes nodrošinājuma. Līdz ar to Līguma latviešu valodas teksts tiek iesniegts negrozītā veidā.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi				Ar šobrīd spēkā esošajiem Latvijas un ES tiesību aktiem Latvija ir panākusi tiesību aktu sistēmas atbilstību Eiropas Savienībā noteiktām prasībām un citiem nosacījumiem, kas atbilst Latvijas makroekonomiskai situācijai.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu				Ar šobrīd spēkā esošajiem Latvijas un ES tiesību aktiem Latvija ir panākusi tiesību aktu sistēmas atbilstību Eiropas Savienībā noteiktām prasībām un citiem nosacījumiem.
3. Sociālo seku izvērtējums				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi				Ar šobrīd spēkā esošajiem Latvijas un ES tiesību aktiem Latvija ir panākusi tiesību aktu sistēmas atbilstību Eiropas Savienībā noteiktām prasībām un citiem nosacījumiem.
5. Cita informācija
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			(tūkst. latu)
Rādītāji			Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2				3	4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Likum- projekts šo jomu neskar				Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar		Likum-projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Likum-projekts šo jomu neskar				Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar		Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme			Likum- projekts šo jomu neskar				Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar		Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Likum- projekts šo jomu neskar				Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar		Likum- projekts šo jomu neskar	Likum- projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Likumprojekts šo jomu neskar.
Cita informācija:
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Lai Konstitucionālais līgums stātos spēkā Latvijas teritorijā, Saeimā nepieciešams apstiprināt šī līguma spēku ar likumu (ratificēt).
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību							Likumprojekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem							Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.							Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)				Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.				Likumprojekts šo jomu neskar.				Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas						Konsultācijas ir notikušas par Konstitucionālā līguma tekstu.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)						Konsultācijas ir notikušas par Konstitucionālā līguma tekstu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis						Sabiedrība ir informēta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, izplatot paziņojumus, kā arī ekspertiem un valdības pārstāvjiem piedaloties publiskās diskusijās.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem						Konsultācijas ir notikušas par Konstitucionālā līguma tekstu.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcija							Normatīvā akta izpildi nodrošinās valdība un ministrijas to kompetences un funkciju ietvaros. Jaunas institūcijas netiek izveidotas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu							Par normatīvo aktu sabiedrība tiks informēta, to publicējot oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo							Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesas procedūrai.
4. Cita informācija

Ārlietu ministrs A. Pabriks

10.05.2005 15:00

1523

D.Dobrāja

Dace.Dobraja@mfa.gov.lv

7016178