Saeima ir pieņēmusi un Valsts

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"

 

Izdarīt likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "komersants" (attiecīgā locījumā).

 

2. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) kredītiestāde – Latvijas Republikā reģistrēta banka, elektroniskās naudas institūcija vai ārvalsts un dalībvalsts bankas vai elektroniskās naudas institūcijas filiāle;";

 

papildināt pantu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

 

"7) patiesais labuma guvējs – fiziska persona, kurai faktiski (tieši vai netieši) pieder vai kura faktiski (tieši vai netieši) kontrolē šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klientu, vai kuras interesēs tiek veikts darījums. Par komersanta patieso labuma guvēju tiek uzskatīta fiziska persona, kurai faktiski (tieši vai netieši) pieder 25 vai vairāk procentu no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

8) čaulas banka – banka, kuras vadības, personāla vai finanšu pakalpo­jumu sniegšanas vieta nav valstī, kurā tā ir reģistrēta, un nav tās darbību uzrau­gošās institūcijas (čaulas banka ir arī komercsabiedrība, kura veic bezskaidras naudas pārskaitījumus trešo personu uzdevumā, izņemot gadījumus, ja šādus pārskaitījumus veic elektroniskās naudas institūcija vai tie notiek starp viena likumā noteiktā kārtībā reģistrēta koncerna sabiedrībām (dalībniekiem))."

 

3. Papildināt I nodaļu ar 5.1, 5.2 un 5.pantu šādā redakcijā:

 

"5.1 pants. (1) Kredītiestāde, uzsākot korespondentattiecības ar ārvalsts banku, veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus, tos dokumen­tējot, lai pārliecinātos, ka šajā valstī ir spēkā tiesību akti par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un ka šī ārvalsts banka ievēro šos tiesību aktus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās prasības nav attiecināmas uz gadīju­miem, ja korespondentattiecības tiek dibinātas ar banku, kura reģistrēta ārvalstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībniece.

 

5.2 pants. Lai izpildītu šā likuma prasības, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamo legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kredītiestādei un finanšu iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Nederīgo dokumentu reģistra, Sodu reģistra un Iedzīvotāju reģistra informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, trešajām personām un saviem esošajiem un potenciālajiem klientiem un darbiniekiem, nodrošinot saņemtās informācijas pienācīgu aizsardzību.

 

5.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas nedrīkst veikt darījumus ar čaulas bankām."

 

4. Izteikt 8., 9. un 10.pantu šādā redakcijā:

 

"8.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas pieprasa klienta parakstītu paziņojumu par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā trešajām personām, ja šā likuma 6. un 7.pantā minētie darījumi tiek veikti šīs trešās personas uzdevumā, kā arī veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus patiesā labuma guvēja, tai skaitā trešās personas, noskaidrošanai un identificē paziņojuma iesniedzēju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu aizpilda, veicot šā likuma 6. un 7.pantā noteiktos darījumus.

(3) Paziņojumā par patieso labuma guvēju, tai skaitā par trešo personu, norāda šā likuma 6.pantā minēto informāciju.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto darbību apjomu, veidu un biežumu nosaka šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas, izvērtējot iespē­jamos riskus attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kas saistīti ar attiecīgo klientu un darījumu.

(5) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu pienākums ir dokumen­tēt darbības patiesā labuma guvēja, tai skaitā trešās personas, klienta organiza­toriskās uzbūves, saimnieciskās darbības specifikas, kā arī klienta īpašumtiesību un kontroles struktūras, noskaidrošanu un pēc pieprasījuma uzrādīt šos doku­mentus šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām.

 

9.pants. Šajā likumā ietvertās klientu identifikācijas un patieso labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, noskaidrošanas prasības nav attiecināmas uz:

1) finanšu darījumiem, kuros šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klients ir:

a) Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde vai finanšu iestāde,

b) kredītiestāde vai finanšu iestāde, kurai licence izsniegta valstī, kuras attiecīgie normatīvie akti atbilst Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kas paredz novērst finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai,

c) valsts vai pašvaldība, vai valsts vai pašvaldības iestāde, vai komersants, kuru kontrolē valsts vai pašvaldība;

2) Eiropas Savienības valstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstī reģistrētu finanšu instrumentu tirgus organizatoru vai tirgus organizatoru, kas ir Starptautiskās fondu biržas federācijas loceklis, vai komer­santu (tā meitas sabiedrību), kura kapitāla daļas iekļautas šādu tirgus organizatoru oficiālajos sarakstos;

3) apdrošināšanas sabiedrībām (apdrošinātājiem), ja klienta periodiski iemaksājamās apdrošināšanas prēmijas viena gada laikā kopsummā nepārsniedz 1000 eiru ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai vienreizēji iemaksājamā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par 2500 eiru ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, – neatkarīgi no apdrošināšanas summas.

 

10.pants. (1) Ja klients identificēts šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona klienta identifikācijas datus aplieci­nošu dokumentu kopijas glabā vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanās.

(2) Ja klients identificēts šā likuma 7.pantā noteiktajā kārtībā, patiesā labuma guvējs vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētā trešā persona noskaid­rota šā likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā un paziņojuma iesniedzējs identi­ficēts šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona klienta un paziņojuma iesniedzēja identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, darījumus apliecinošus dokumentus un paziņojumu par patieso labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, glabā vismaz piecus gadus pēc darījuma veikšanas."

 

5. 11.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) 14 dienu laikā pēc Kontroles dienesta rakstiska pieprasījuma saņem­šanas sniegt tam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo papildu informāciju un dokumentus par klienta finanšu darījumu, par kuru ir saņemts ziņojums no šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām vai veikta informācijas apmaiņa ar šā likuma 39.pantā minētajām iestādēm un institūcijām, bet par pārējiem šā klienta darījumiem – ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu. Ņemot vērā sniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, pēc saskaņošanas ar Kontroles dienestu pieprasījuma izpildes termiņš var tikt pagarināts.";

 

papildināt otro daļu aiz vārda "pienākums" ar vārdu "nekavējoties".

 

6. Papildināt III nodaļu ar 16.pantu šādā redakcijā:

 

"16.pants. (1) Lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamo legali­zāciju vai terorisma finansēšanu, kredītiestāde pēc Eiropas Savienības dalībvalstī vai ārvalstī, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībniece, reģistrētas korespondentbankas lūguma sniedz tai savu klientu, patiesā labuma guvēju, tai skaitā trešo personu, identificējošu informāciju un ziņas par veiktajiem darījumiem, ja attiecīgās valsts likumdošanas akti paredz analoģisku pienākumu tās jurisdikcijā esošajām kredītiestādēm.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai kredīt­iestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība."

 

7. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

 

"17.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām jāatturas no darījuma vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas, tai skaitā no iespējamām noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja  rodas aizdomas par to saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, legalizācijas mēģinā­jumu vai terorisma finansēšanu.

(2) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas par atturēšanos nekavējoties ziņo Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 12.panta prasībām, pievienojot ziņojumam to rīcībā esošos ar atturēšanos saistītos dokumentus.

(3) 14 dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas par atturēšanos Kontroles dienests:

1) izdod rīkojumu atbilstoši šā likuma 17.2 panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un par to rakstiski paziņo šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai;

2) rakstiski paziņo šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, ka, lai tiktu izlemts jautājums par finanšu līdzekļu debeta operāciju klienta kontā vai citas mantas kustības apturēšanu, ir nepieciešama ziņojumā iekļautās informā­cijas papildu analīze un informācijas un dokumentu pieprasīšana, tai skaitā ar šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu starpniecību no klienta, par klientu un tā darījumiem, vai rakstiski paziņo šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, ka nav pamata rīkojuma izdošanai atbilstoši šā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

(4) Par informācijas sniegšanas faktu pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā vai par šādas rīcības neiespējamību saistībā ar atturēšanos Kontroles dienests var informēt šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu, kā arī tās uzraudzības un kontroles institūciju."

 

8. Izteikt 17.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ja, pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, legalizācijas mēģinājums vai terorisma finansēšana, Kontroles dienests var dot šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz laiku, kas nepārsniedz 45 dienas."

 

9. Papildināt IV nodaļu ar 19.2 pantu šādā redakcijā:

 

"19.pants. (1) Lai šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas varētu izpildīt šā likuma prasības, novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamo legali­zāciju vai terorisma finansēšanu, tām ir tiesības pieprasīt saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt informāciju un dokumentus par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā par trešajām personām, un jebkuru klienta veikto darījumu, tā saimniecisko, personīgo darbību, finansiālo stāvokli un līdzekļu avotiem.

(2) Ja klients nesniedz vai atsakās sniegt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju un dokumentus, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas lemj par darījuma attiecību ar attiecīgo klientu turpināšanu vai izbeigšanu vai par attiecīgā klienta saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu, kā arī par tām pašām darbībām attiecībā uz citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesā labuma guvēji vai kas veic darījumus to pašu trešo personu uzdevumā. Minētajām darbībām jābūt dokumentētām, un dokumentiem jābūt pieejamiem šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām.

(3) Ja finanšu iestāde vai kredītiestāde izbeidz darījuma attiecības ar savu klientu, attiecīgā klienta konti finanšu iestādē vai kredītiestādē tiek slēgti un tajos esošie naudas līdzekļi vai finanšu instrumenti pēc klienta lūguma pārskai­tāmi vienīgi uz šī paša klienta kontu citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, no kuras saņemti klienta naudas līdzekļi vai finanšu instrumenti vai kas reģistrēta un sniedz finanšu pakalpojumus, ieskaitot noguldījumu pieņemšanu, reģistrā­cijas valstī, kas ir  cita Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

(4) Finanšu iestādēm un kredītiestādēm ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par personām, ar kurām šajā pantā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, kā arī izveidot un uzturēt attiecīgus reģistrus par šādām personām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju un izpaužamas vienīgi pašām finanšu iestādēm, kredīt­iestādēm un institūcijai, kas izveidota šādu ziņu apmaiņai, kā arī Kredītiestāžu likuma 63.pantā minētajām valsts institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Kredītiestādei neiestājas juridiska atbildība par darījuma attiecību izbeigšanu ar klientu vai tā saistību izpildes pirmstermiņa pieprasījumu šajā pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā."

 

10. Papildināt 20.pantu ar 1.daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Finanšu iestādes un kredītiestādes veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus savu klientu veikto darījumu uzraudzībai, kā arī pārlie­cinās par klientu veikto darījumu atbilstību faktiskajai šā klienta saimnieciskās darbības specifikai. Minētajām darbībām jābūt dokumentētām, un dokumentiem jābūt pieejamiem finanšu iestādes un kredītiestādes uzraudzības un kontroles institūcijām."

 

11. Aizstāt 26.pantā vārdus "lai samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legali­zācijai" ar vārdiem "lai nepieļautu vai samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizā­cijai vai terorisma finansēšanai".

 

12. Papildināt VI nodaļu ar 26.pantu šādā redakcijā:

 

"26.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām ir tiesības publicēt statistiku par šā likuma noteikumu pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām."

 

13. Papildināt 29.pantu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

 

"6) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju par nozie­dzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanas un legalizācijas raksturīgākajiem paņēmieniem un vietām, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu iespējas izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu un kapitāla tirgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizā­cijai un terorisma finansēšanai;

7) pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma atbilstoši to kom­petencei sniegt ziņas par šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti."

 

14. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

 

"30.pants. Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehnis­kos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Kontroles dienestā saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Kontroles dienesta priekšnieks pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru. Informāciju par finanšu darījumiem Kontroles dienestā glabā vismaz piecus gadus."

 

15. Izteikt 33.panta otro apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"2) ierosināta operatīvās uzskaites lieta Operatīvās darbības likuma 21. un 22.pantā noteiktajā kārtībā."

 

16. Izteikt 35.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Kontroles dienesta sniegto informāciju var publiskot ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības."

 

17. Izslēgt 36.panta trešās daļas otro teikumu.

 

18. Aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi".

 

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2. Šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu struktūrvienībām un meitas sabiedrībām ārvalstīs."

 

 

 

 

 

Ministru prezidents

A.Kalvītis

 

 

 

 

 

Likumprojekta

"Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas novēršanu"" anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

  

Pašreiz likums nosaka kārtību, kādā identificējams kredītiestādes klients, taču svarīgi būtu arī noskaidrot patiesos labuma guvējus un trešās personas, kuru uzdevumā darījums tiek veikts vai varētu tikt veikts. Tāpat neatrisināta ir situācija ar kredītiestādes klienta līdzekļiem kredītiestādes kontos gadījumos, kad kredītiestāde atsakās sadarboties ar savu klientu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekts ir izstrādāts, lai definētu patieso labuma guvēju un noteiktu gadījumus, kad noskaidrojams patiesais labuma guvējs un trešā persona, kuras uzdevumā tiek veikts darījums. Papildus tiek noteiktas kredītiestādes tiesības sniegt savai korespondentbankai klientu identificējošu informāciju un ziņas par klientu veiktajiem darījumiem. Tāpat ir noteikts mehānisms, kā kredītiestāde sadarbojas ar savu klientu gadījumā, ja tas nesniedz vai atsakās sniegt informāciju par patieso labuma guvēju, trešo personu vai jebkuru veikto darījumu. Savukārt kontroles institūcijām ir noteiktas tiesības publicēt statistiku par šā likuma noteikumu pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām. Kontroles dienestam ir noteikts pienākums 14 dienu laikā no paziņojuma par atturēšanos no darījuma saņemšanas izvērtēt attiecīgo darījumu un atbilstoši rīkoties – izdot rīkojumu par finanšu līdzekļu debeta operāciju vai citas mantas kustības apturēšanu līdz 45 dienām, rakstiski pieprasīt informāciju darījuma papildus analīzei vai paziņot par darījuma apturēšanas nelietderību.

3. Cita informācija

 Nav.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi  

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu  

Likumprojekts mazinās iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai. Likumprojekts būtiski mazinās Latvijas finanšu sistēmas reputācijas zaudēšanas risku, kā arī nostiprinās Latvijas finanšu sistēmas starptautisko prestižu.

 

3. Sociālo seku izvērtējums 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

Nav.

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme 

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins  

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija  

Nav.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt  

Likumprojektu ir jāvirza izskatīšanai vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”; likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” un likumprojektu „Grozījums Latvijas kriminālprocesa kodeksā”.

2. Cita informācija 

 Nav.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

Līgums starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (Pievienošanās līgums).

 

Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā (Pievienošanās akts).

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Likumprojekts šo jomu neskar. 

 

4. Atbilstības izvērtējums                                                                                   1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju 

Nav.

 

 

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Nav

Nav

Nav

Nav

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

  

 

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Komercbanku asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)   

Atbalsta, izņemot likumprojekta 4. panta (likuma 8. panta) pirmo daļu, ierosinot to izteikt šādā redakcijā:

"(1) Šā likuma 2. panta otrajā daļā minētās personas, konstatējot, ka klients veic neparastus vai aizdomīgus darījumus, pieprasa klienta parakstītu paziņojumu par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā trešajām personām, ja šā likuma 6. un 7. pantā minētie darījumi tiek veikti šīs trešās personas uzdevumā, kā arī veic mērķtiecīgus, samērīgus un lietderīgus pasākumus patiesā labuma guvēja, tai skaitā trešās personas noskaidrošanai, un identificē paziņojuma iesniedzēju.".

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

Nav.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem  

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija  

Likumprojektā ņemti vērā Latvijas Bankas priekšlikumi.  

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Likuma izpildi nodrošinās valsts institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma tīvā akta ieviešanu

 

Likums tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tas tiks ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā www.fktk.lv, kur ar likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo  

 Likums neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

 Nav.

 

 

 

Ministru prezidents                                                          A.Kalvītis

 

 

Ministru prezidents

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

A.Kalvītis

J.Brazovskis

G.Cerbulis

 

 

 

 

2005.08.04.

950

G.Cerbulis

7774817, guntis.cerbulis@fktk.lv