Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, Likumprojekts trešajam lasījumam

vides un reģionālās politikas komisija

Grozījumi “Likumā par ostām”

(reģ. nr. 1158)

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr. p.k.	Priekšlikumi (10)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija trešajam lasījumam
Likums par ostām	Grozījumi “Likumā par ostām”				Grozījumi “Likumā par ostām”
	Izdarīt “Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt “Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.) šādus grozījumus:
	1. Aizstāt visā likumā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgā skaitlī un locījumā).				1. Aizstāt visā likumā vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “komercsabiedrība” (attiecīgā skaitlī un locījumā) un vārdus “uzņēmējdarbība” (attiecīgā locījumā) — ar vārdu “komercdarbība” (attiecīgā locījumā).
		1	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters Aizstāt visā likumā vārdus “uzņēmējdarbība” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “komercdarbība” (attiecīgā skaitlī un locījumā).	Atbalstīts
6.pants. Ostas noteikumi (1) Ostas noteikumus izstrādā ostas pārvalde un apstiprina satiksmes ministrs. Ostas noteikumos jānorāda:	2. Aizstāt 6.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus “apstiprina satiksmes ministrs” ar vārdiem “pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju apstiprina attiecīgā vietējās pašvaldības dome (padome)”.	2 3	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters Izteikt 6.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: „(1) Ostas noteikumus izstrādā ostas pārvalde un pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju attiecīgā vietējās pašvaldības dome (padome) pieņem tos kā saistošos noteikumus.” Atbildīgā komisija Izteikt 6.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ostas noteikumu projektu izstrādā ostas pārvalde un pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju attiecīgā vietējās pašvaldības dome (padome) izdod tos saistošo noteikumu veidā.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts 3.priekšlikumā Atbalstīts	2. Izteikt 6.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ostas noteikumu projektu izstrādā ostas pārvalde, un pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju attiecīgā vietējās pašvaldības dome (padome) izdod tos saistošo noteikumu veidā.”
1) apstiprinātās ostas zemes un akvatorijas robežas;
2) kuģu pieņemšanas tehniskās iespējas sadalījumā pa ostas rajoniem (piestātnēm);
3) noteikumi par kuģu satiksmi akvatorijā - kārtība, kādā sniedzama informācija par kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas, noformējami dokumenti, izmantojama sakaru sistēma, noteikumi attiecībā uz loču pakalpojumiem, kustības ātrumu, manevrēšanas rajoniem;
4) kuģu stāvēšanas noteikumi - stāvvietu koordinātas reidā, pietauvošanās un attauvošanās kārtība, kuģu apsardze ostā, stāvēšanas laikā veicamo remontdarbu kārtība, kravas operāciju noteikumi;
5) vides aizsardzības noteikumi ostā;
6) ostas padziļināšanai izvirzāmās prasības;
7) ostas drošības uzraudzības pamatprincipi;
8) muitas, robežapsardzības, sanitārais, ugunsdrošības režīms ostā;
9) atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu;
10) ostā ņemamās maksas;
11) citas ostas darbību reglamentējošas normas.
(2) Ostas noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai uzturas ostā, un to izpildi pārrauga ostas pārvalde. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.99. likumu un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.07.2000.)
7.pants. Ostas pārvaldes funkcijas (1) Ostas pārvalde ir iestāde, kuru izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir arī Ministru kabineta pārraudzībā. Turklāt Rīgas ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Rīgas ostas pārvaldes nolikumu Rīgas Dome iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam. Citu ostu pārvalžu nolikumus apstiprina attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu. Liepājas ostas pārvaldi nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums.
(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:
1) nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15.pantā minētajiem pakalpojumiem;
2) nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;
3) nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;
4) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;
5) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;
6) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšanu, piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās. Ministru kabinets nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību;
7) nodrošina ziemas navigāciju ostā saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas izstrādāto kārtību, kuru apstiprina satiksmes ministrs;
8) nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) prasību izpildi ostā un kontrolē ostas teritorijā izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu iekārtu aizsardzības plāniem.
		4	Deputāts P.Kalniņš Papildināt likuma 7.panta otro daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: “9) pieņem lēmumu par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. “	Atbalstīts	3. Papildināt 7.panta otro daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: “9) pieņem lēmumu par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.”
(3) Ostas pārvalde kā privāto tiesību subjekts veic šādas funkcijas:
1) izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas plānojumam;
2) nodrošina Latvijas Ostu padomē akceptētās ostas attīstības programmas realizāciju;
3) apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu — hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;
4) izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē;
5) organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai;
6) veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti;
7) slēdz līgumus ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai;
8) savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem;
9) nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā.
(4) Privātajās ostās pārvaldes kārtību nosaka ostas īpašnieks, bet kuģošanas drošība tiek nodrošināta šā likuma piektajā nodaļā noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.97. likumu, 11.11.99. likumu, 11.05.2000. likumu, 22.03.2001. likumu, 19.06.2003. likumu, 23.10.2003. likumu un 30.10.2003. likumu)
9.pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem Uz ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu uzņēmējdarbību, ienākumu gūšanu, amatu savienošanu un darbu pildīšanu attiecas Korupcijas novēršanas likuma nosacījumi. (2000.gada 11.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2000.)	3. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā: “9.pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem Ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.”				4. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā: “9.pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem Ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.”
10.pants. Latvijas Ostu padome (1) Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome.
(2) Ministru kabinets izveido Latvijas Ostu padomi šādā sastāvā:		5	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters Izteikt 10.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: „(2) Latvijas Ostu padomes sastāvā ir:...”	Atbalstīts	5. 10.pantā: izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: “(2) Latvijas Ostu padomes sastāvā ir:”;
padomes priekšsēdētājs - Ministru prezidents;
padomes locekļi:
satiksmes ministrs un divi Satiksmes ministrijas pārstāvji;
Rīgas domes priekšsēdētājs;
Liepājas domes priekšsēdētājs;
Ventspils domes priekšsēdētājs;
Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldnieki;
citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Mazo ostu asociācija;
Latvijas Jūras administrācijas direktors;
Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis;
finanšu ministrs;
ekonomikas ministrs;
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs;
vides ministrs;
zemkopības ministrs;
Jūrniecības savienības pārstāvis;
Aizsardzības ministrijas pārstāvis;
Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis.
(3) Pārstāvji Latvijas Ostu padomē tiek deleģēti ar attiecīgās institūcijas vadītāja lēmumu.		6	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters Papildināt 10.panta trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā: „ , par ko tiek informēts Ministru prezidents.”	Atbalstīts. Redakc. precizēts	papildināt trešo daļu pēc vārda “lēmumu” ar vārdiem “un par to tiek informēts Ministru prezidents”.
(4) Latvijas Ostu padomes nolikumu apstiprina Ministru prezidents. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.97. likumu, 11.05.2000. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.2003.)
19. pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi (1) Ostas pārvaldes iznomāto zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.
(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.
(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.
(4) Pirmpirkuma tiesības uz ostas zemi un citu nekustamo īpašumu neatkarīgi no tās īpašnieka ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei aizliegts ostas zemi un citu nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta septītajā daļā.
(5) Zemes īpašuma tiesību atjaunošanas ierobežojumi, kas noteikti likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantā, nav attiecināmi uz to zemi, kura tika iekļauta Rīgas ostas teritorijā pēc 1994.gada 20.aprīļa un Ventspils ostas teritorijā — pēc 1995.gada 4.maija. Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme pašreizējā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav a tjaunotas likumā noteikto ierobežojumu dēļ, ir tiesības zemes reformas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt līdzvērtīgu zemi vai īpašuma kompensācijas sertifikātus.
(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām.
(7) Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumus vai ieķīlāt par labu trešajai personai īpašumā esošo un valdījumā nodoto zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, kā arī tiesības un saistības tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru un attiecīgo pašvaldību, ja ieķīlājamā zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.97. likumu, 11.05.2000. likumu, 24.10.2002. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 25.06.2003.)	4. Izteikt 19.panta septīto daļu šādā redakcijā: “Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumu vai ieķīlāt par labu trešajai personai tās īpašumā esošo zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā, bet valdījumā nodoto zemi un citu nekustamo īpašumu — tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru vai attiecīgo pašvaldību, ja ieķīlājamā zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai.”	7 8	Deputāts A.Tolmačovs Izslēgt likumprojekta 4.pantu (par likuma 19.panta septītās daļas izteikšanu jaunā redakcijā). Juridiskais birojs Izteikt 19.panta septīto daļu šādā redakcijā: “Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumu vai ieķīlāt par labu trešajai personai tās īpašumā esošo zemi un citu nekustamo īpašumu, kas atrodas ostas teritorijā, bet valdījumā nodoto valsts vai pašvaldības zemi un citu nekustamo īpašumu – tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru, ja zeme vai cits nekustamais īpašums pieder valstij, vai attiecīgo pašvaldību, ja zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai”.	Nav atbalstīts Atbalstīts	6. Izteikt 19.panta septīto daļu šādā redakcijā: “Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumu vai ieķīlāt par labu trešajai personai tās īpašumā esošo zemi un citu nekustamo īpašumu, kas atrodas ostas teritorijā, bet valdījumā nodoto valsts vai pašvaldības zemi un citu nekustamo īpašumu — tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru, ja zeme vai cits nekustamais īpašums pieder valstij, vai attiecīgo pašvaldību, ja zeme vai cits nekustamais īpašums pieder pašvaldībai.”
25.pants. Ostu noteikumu saskaņošana Šajā nodaļā minēto ostu noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija, saskaņojot tos ar attiecīgo pašvaldību un ievērojot šā likuma 6.panta prasības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.07.2000.)	5. Izslēgt 25.pantu.				7. Izslēgt 25.pantu.
Pārejas noteikumi 1. Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts vai pašvaldības juridisko personu valdījumā, paliek to valdījumā uz laiku līdz 30 gadiem. Ostas pārvaldei sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jānoslēdz ar šiem uzņēmumiem zemes nomas līgumi par šo objektu ekspluatāciju šā likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā.
2. Līgumi par citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ēku un būvju izmantošanu paliek spēkā tik ilgi, līdz par labu ostas pārvaldei saskaņā ar šā likuma 4.pantu tiek nodibināts tāds servitūts, kas attiecas uz šo līgumu. Līdz ar šāda servitūta nodibināšanu līgumi zaudē spēku, un tie pēc tam slēdzami no jauna ar ostas pārvaldi.
3. Līdz 1996.gada 31.decembrim ar līgumu vai piespiedu kārtā nodibinātais servitūts uzskatāms par spēkā esošu ar dienu, kad attiecīgais līgums notariāli apstiprināts vai stājies spēkā rīkojums par servitūta nodibināšanu. Attiecīgais servitūts ierakstāms zemesgrāmatā līdz 1997.gada 31.decembrim. Ja servitūts šajā termiņā nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas automātiski tiek atcelts.
4. Pašvaldības izveido ostu pārvaldes saskaņā ar šo likumu līdz 1994.gada 1.augustam.
5. Ostu zemi, akvatoriju, piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves Satiksmes ministrija un pašvaldības līdz 1994.gada 1.oktobrim nodod ostu pārvaldēm. Ostu pārvaldēm ir tiesības slēgt nomas līgumus par tām va ldījumā nodoto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.97. likumu, kas stājas spēkā no 24.04.97.)
6. (Izslēgts ar 22.03.2001. likumu, kas stājas spēkā no 20.04.2001.)
7. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 7.panta otrās daļas 6.punktā minētos noteikumus.(2001.gada 22.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.04.2001.)
8. Grozījumi 17.panta ceturtajā daļā attiecībā uz kuģa arestu stājas spēkā vienlaicīgi ar Saeimas pieņemto Jūras kodeksu. (2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)
9. 18.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaicīgi ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. (2002.gada 24.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.11.2002.)
	6. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā: “10. Līdz attiecīgās vietējās pašvaldības domes (padomes) apstiprināto ostas noteikumu spēkā stāšanās dienai spēkā ir satiksmes ministra apstiprinātie ostas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim.”	9 10	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Peters Papildināt Pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā: „10. Līdz attiecīgās vietējās pašvaldības domes (padomes) apstiprināto ostas noteikumu, kā saistošo noteikumu, spēkā stāšanās dienai spēkā ir satiksmes ministra apstiprinātie ostas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim.” Atbildīgā komisija Papildināt Pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā: „10. Līdz šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim, ir spēkā satiksmes ministra apstiprinātie ostas noteikumi.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts 10.priekš-likumā Atbalstīts	8. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā: “10. Līdz šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim ir spēkā satiksmes ministra apstiprinātie ostas noteikumi.”