Likumprojekts trešajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" (reģ.nr.1134)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija	Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts	Pr. nr.	Iesniegtie priekšlikumi (36)	Atbildīgās komisijas atzinums	Redakcija, kurā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija
	Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 23.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 23.nr.) šādus grozījumus:
2.pants. Likumi, kas regulē tiesu varu (1) Tiesu iekārtu Latvijas Republikā nosaka šis likums. (2) Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, šis likums, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, kā arī likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". (3) Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu (turpmāk - zemesgrāmatu nodaļas) darbību regulē šis likums un citi likumi, kas nosaka nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās. (4) Satversmes tiesas darbību regulē Satversmes tiesas likums. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.94. likumu un 29.01.97. likumu, kas stājas spēkā no 27.02.97.)	1. Izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus "šis likums".				1. Izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus "šis likums".
6.pants. Tiesas spriešana krimināllietās Krimināllietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgās personas vai arī atzīstot personas par vainīgām nozieguma izdarīšanā un nosakot tām sodu.		1.	Juridiskā komisija Aizstāt 6.pantā vārdu “nozieguma” ar vārdiem “noziedzīga nodarījuma”.	Atbalstīt	2. Aizstāt 6.pantā vārdu “nozieguma” ar vārdiem “noziedzīga nodarījuma”.
13.pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja neaizskaramība (1) Tiesnesis, kā arī tiesas piesēdētājs ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā ir neaizskarams. (2) Krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. (3) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā nevar saukt pie kriminālatbildības un apcietināt bez tās pašvaldības piekrišanas, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. (4) Tiesnesim nevar piemērot administratīvos sodus, viņu nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā. Par administratīviem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības saskaņā ar šā likuma 14. nodaļas noteikumiem. (5) Par zaudējumiem, kas sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu radušies personai, kura piedalās lietā, tiesnesis nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts. (6) Persona, kas uzskata, ka tiesas nolēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret tiesnesi, kurš šo lietu izskatījis. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, kas stājas spēkā no 27.02.97.)		2. 3. 4. 5.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Papildināt likuma 13.panta otro daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā: „Ja tiesnesis ir notverts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākā tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.” Juridiskā komisija Papildināt likuma 13.panta otro daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā: „Ja tiesnesis ir notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.” Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Papildināt likuma 13.panta trešo daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā: „Ja tiesas piesēdētājs ir notverts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākā tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.” Juridiskā komisija Papildināt likuma 13.panta trešo daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā: „Ja tiesas piesēdētājs ir notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.”	Neatbalstīt Atbalstīt Neatbalstīt Atbalstīt	3. 13.pantā: papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ja tiesnesis notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.”; papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ja tiesas piesēdētājs notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.”
23.pants. Nevainīguma prezumpcija (1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. (2) Tiesājamajam nav jāpierāda savs nevainīgums. (3) Visas šaubas par tiesājamā vainu tiesai jāvērtē par labu tiesājamajam.		6.	Juridiskā komisija Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.”	Atbalstīt	4. Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.”
		7. 8.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Papildināt likumu ar 3.^1nodaļu šādā redakcijā: „3.^1nodaļa Informācijas pieejamība 28.^2 pants Tiesas nolēmumu pieejamība (1) Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, – ar tā pieņemšanas brīdi. (2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa, ja tās pasludinātas publiski, ir vispārpieejama informācija. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā norādīto informāciju izsniedz ar norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību. 28.^3 pants. Lietas materiālu pieejamība (1)Atklātā tiesas sēdē izskatīto lietu materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija, un ir pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. (2) Lietas materiāli, līdz spēkā stājies galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības ir paredzētas procesuālajos likumos. (3) Citām valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām atklātā un slēgtā tiesas sēdē izskatīto lietu materiāli ir pieejami, ja tas nepieciešams to funkciju veikšanai. Nododot lietas materiālos ietverto informāciju, saņēmējs tai nodrošina šajā likumā paredzēto aizsardzību. 28.^4 Slēgtā tiesas sēdē izskatīto lietu materiālu pieejamība (1) Slēgtā tiesas sēdē izskatīto lietu materiāli pirms šajā pantā paredzēto termiņu notecējuma ir pieejami tikai tām personām, kam šādas tiesības ir paredzētas procesuālajos likumos. (2) Slēgtā tiesas sēdē izskatīto lietu materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 20 gadus pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā. (3) Lietās, kuras slēgtā tiesas sēdē izskatītas valsts noslēpuma saglabāšanas interesēs, lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, beidzoties lietā esošās informācijas slepenības termiņam. (4) Slēgtās tiesas sēdēs izskatītās lietās par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību un personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 75 gadus pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā. 28.^5pants.Tiesu informatīvā sistēma. (1) Tiesu informatīvās sistēmas un tās programmnodrošinājuma īpašniece ir Latvijas valsts. (2) Tiesu informatīvās sistēmas uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta. (3) Tiesu informatīvās sistēmas turētājs ir Tieslietu ministrija. (4) Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datu bāzi no tiesu nolēmumiem, kuriem ir nozīme tiesu judikatūras veidošanā. (5) Judikatūras datu bāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (6) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī minimālo iekļaujamās informācijas apjomu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. (7) Tiesu informatīvajā sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot judikatūras datu bāzi, kurā iekļautā informācija ir vispārpieejama. (8) Tiesu nolēmumus no Tiesu informatīvās sistēmas trešajām personām izsniedz saskaņā ar šā likuma 28.^2panta trešo daļu. ” Juridiskā komisija Papildināt likumu ar 3.^1nodaļu šādā redakcijā: „3.^1nodaļa Informācijas pieejamība 28.^2 pants Tiesas nolēmumu pieejamība (1) Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, – ar tā pieņemšanas brīdi. (2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa, ja tās pasludinātas publiski, ir vispārpieejama informācija. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā norādīto informāciju izsniedz ar norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību. 28.^3 pants. Lietas materiālu pieejamība (1)Atklātā tiesas sēdē izskatīto lietu materiāli pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija, un ir pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. (2) Lietas materiāli, līdz spēkā stājies galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības ir paredzētas procesuālajos likumos. (3) Citām valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām atklātā un slēgtā tiesas sēdē izskatīto lietu materiāli ir pieejami, ja tas nepieciešams to funkciju veikšanai. Saņēmējs informācijai nodrošina šajā likumā paredzēto aizsardzību. 28.^4 Slēgtā tiesas sēdē izskatīto lietu materiālu pieejamība (1) Slēgtā tiesas sēdē izskatīto lietu materiāli pirms šajā pantā paredzēto termiņu notecējuma ir pieejami tikai tām personām, kam šādas tiesības ir paredzētas procesuālajos likumos un šā likuma 28.^3 panta trešajā daļā. (2) Slēgtā tiesas sēdē izskatīto lietu materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 20 gadus pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā. (3) Lietās, kuras slēgtā tiesas sēdē izskatītas valsts noslēpuma saglabāšanas interesēs, lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, beidzoties lietā esošās informācijas slepenības termiņam. (4) Slēgtās tiesas sēdēs izskatītās lietās par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību un personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 75 gadus pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā. 28.^5pants.Informācijas atteikuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība (1) Tiesas atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. (2 Izsniedzot informāciju, tiesa ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā). 28.^6pants.Tiesu informatīvā sistēma (1) Tiesu informatīvās sistēmas un tās programmnodrošinājuma īpašniece ir Latvijas valsts. (2) Tiesu informatīvās sistēmas uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta. (3) Tiesu informatīvās sistēmas turētājs ir Tieslietu ministrija. (4) Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datu bāzi. (5) Judikatūras datu bāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (6) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī minimālo iekļaujamās informācijas apjomu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. (7) Tiesu informatīvajā sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot judikatūras datu bāzi, kurā iekļautā informācija ir vispārpieejama.”	Atbalstīt daļēji (Iekļauts pr.nr. 8) Atbalstīt	5. Papildināt likumu ar 3.^1nodaļu šādā redakcijā: “3.^1nodaļa Informācijas pieejamība 28.^2 pants. Tiesas nolēmumu pieejamība (1) Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, – ar tā pieņemšanas brīdi. (2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemta tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa, ja tās pasludinātas publiski, ir vispārpieejama informācija. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju izsniedz ar norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību. 28.^3 pants. Lietas materiālu pieejamība (1)Atklātā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija un ir pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. (2) Lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. (3) Citām valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām atklātā un slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli ir pieejami, ja tas nepieciešams šīm institūcijām savu funkciju veikšanai. Saņēmējs nodrošina informācijai šajā likumā paredzēto aizsardzību. 28.^4 pants. Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiālu pieejamība (1) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pirms šajā pantā paredzētā termiņa izbeigšanās ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos un šā likuma 28.^3 panta trešajā daļā. (2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 20 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā. (3) Tās lietas materiāli, kura slēgtā tiesas sēdē izskatīta valsts noslēpuma saglabāšanas interesēs, kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, izbeidzoties lietā esošās informācijas slepenības termiņam. (4) Slēgtā tiesas sēdē izskatītajā lietā par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību un personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 75 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā. 28.^5pants.Informācijas atteikuma apstrīd ēšanas un pārsūdzēšanas kārtība (1) Tiesas atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. (2) Tiesa, izsniedzot informāciju, ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā. 28.^6pants.Tiesu informatīvā sistēma (1) Tiesu informatīvās sistēmas un tās programmnodrošinājuma īpašniece ir Latvijas valsts. (2) Tiesu informatīvās sistēmas uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta. (3) Tiesu informatīvās sistēmas turētāja ir Tieslietu ministrija. (4) Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi. (5) Judikatūras datubāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (6) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī minimālo iekļaujamās informācijas apjomu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. (7) Tiesu informatīvajā sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot judikatūras datubāzi, kurā iekļautā informācija ir vispārpieejama.”
29.pants. Rajona (pilsētas) tiesas izveidošana (1) Latvijas Republikā tiek izveidotas šādas rajona (pilsētas) tiesas: 1) Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā: a) Kuldīgas rajona tiesa, b) Liepājas tiesa, c) Saldus rajona tiesa, d) Talsu rajona tiesa, e) Ventspils tiesa; 2) Latgales apgabaltiesas darbības teritorijā: a) Balvu rajona tiesa, b) Daugavpils tiesa, c) Krāslavas rajona tiesa, d) Ludzas rajona tiesa, e) Preiļu rajona tiesa, f) Rēzeknes tiesa; 3) Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā: a) Jūrmalas pilsētas tiesa, b) Ogres rajona tiesa, c) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, d) Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, e) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, f) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, g) Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, h) Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, I) Rīgas rajona tiesa, j) Siguldas tiesa; 4) Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijā: a) Alūksnes rajona tiesa, b) Cēsu rajona tiesa, c) Gulbenes rajona tiesa, d) Limbažu rajona tiesa, e) Madonas rajona tiesa, f) Valkas rajona tiesa, g) Valmieras rajona tiesa; 5) Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijā: a) Aizkraukles rajona tiesa, b) Bauskas rajona tiesa, c) Dobeles rajona tiesa, d) Jelgavas tiesa, e) Jēkabpils rajona tiesa, f) Tukuma rajona tiesa; 6) Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorijā:           administratīvā rajona tiesa. (2) Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijas nosaka tieslietu ministrs. (1997.gada 1.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2003. likumu)		9.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Likuma 29.panta otrajā daļā aizstāt vārdus „tieslietu ministrs” ar vārdiem „Ministru kabinets”.	Atbalstīt	6. Aizstāt 29.panta otrajā daļā vārdus “tieslietu ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.
32.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneši (1) Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā ir tiesas priekšsēdētājs un tiesneši. (2) Rajona (pilsētas) tiesā var būt tiesas priekšsēdētāja vietnieki. (3) Tiesas tiesnešu skaitu nosaka Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.)	2. Papildināt 32.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus norīko rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz laiku līdz trim gadiem. Izmeklēšanas tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumu pildīšanai var skatīt civillietas. Izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājs.”				7. Papildināt 32.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus norīko rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz laiku līdz trim gadiem. Šis tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumu pildīšanai var skatīt civillietas. Izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājs.”
33.pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs (1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku no šīs tiesas tiesnešu vidus uz pieciem gadiem ieceļ tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku atbrīvo no amata pēc paša lūguma tieslietu ministrs. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku atceļ no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs: 1) vada un kontrolē tiesas darbu; 2) norīko tiesnešus par tiesas sēžu priekšsēdētājiem pēc vispārīgiem, abstraktiem un lietišķi objektīviem principiem atbilstoši lietu sadales plānam, kā arī sadala citus pienākumus starp tiesnešiem; 3) organizē juridiskās mācības piesēdētājiem; 4) organizē tiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā; 5) vada tiesu prakses pētīšanas un vispārināšanas, kā arī tiesu statistikas kārtošanas darbu; 6) organizē tiesas darbinieku kvalifikācijas celšanu; 7) realizē citas likumdošanas aktos noteiktās pilnvaras; 8) organizē darbu, kas saistīts ar tiesas nolēmumu nodošanu izpildei. (3) Tiesas priekšsēdētājs personiski piedalās lietu izskatīšanā tiesas sēdēs. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.98. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.)	3. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā: "33.pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs (1) Rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs. (2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju pēc Tiesu administrācijas priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Tieslietu ministrs var tiesas priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs: 1) rīkojas ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem; 2) nosaka tiesas darbinieku un tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus; 3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai); 4) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem; 5) sagatavo ikgadējā tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijai; 6) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu. (4) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs var dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā."				8. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā: "33.pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs (1) Rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs. (2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju pēc Tiesu administrācijas priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Tieslietu ministrs var tiesas priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs: 1) rīkojas ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem; 2) nosaka tiesas darbinieku un tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus; 3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai); 4) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem; 5) sagatavo ikgadējā tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijai; 6) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu. (4) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs var dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā."
	4. Papildināt likumu ar 33.^1pantu šādā redakcijā: "33.^1pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā."				9. Papildināt likumu ar 33.^1pantu šādā redakcijā: "33.^1pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā."
40.pants. Apgabaltiesas priekšsēdētājs (1) Apgabaltiesas priekšsēdētāju no šīs tiesas tiesnešu vidus ieceļ Saeima uz pieciem gadiem pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Apgabaltiesas priekšsēdētāju atbrīvo no amata pēc paša lūguma Saeima. Apgabaltiesas priekšsēdētāju atceļ no amata Saeima pēc tieslietu ministra vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (2) Apgabaltiesas priekšsēdētājs: 1) vada un kontrolē tiesas darbu; 2) sadala pienākumus starp saviem vietniekiem un citiem tiesnešiem; 3) organizē juridiskās mācības piesēdētājiem; 4) organizē tiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā; 5) vada tiesu prakses pētīšanas un vispārināšanas, kā arī tiesu statistikas kārtošanas darbu; 6) organizē tiesas darbinieku kvalifikācijas celšanu; 7) organizē darbu, kas saistīts ar tiesas nolēmumu nodošanu izpildei; 8) nodroš ina lietu sadali pēc vispārīgiem, abstraktiem un lietišķi objektīviem principiem atbilstoši lietu sadales plānam; 9) īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras. (3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs personiski piedalās lietu izskatīšanā tiesas sēdēs. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, 15.10.98. likumu  un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.)	5. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā: "40.pants. Apgabaltiesas priekšsēdētājs (1) Apgabaltiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs. (2) Apgabaltiesas priekšsēdētāju pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā Saeima, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Saeima var apgabaltiesas priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs veic šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktās funkcijas."				10. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā: "40.pants. Apgabaltiesas priekšsēdētājs (1) Apgabaltiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs. (2) Apgabaltiesas priekšsēdētāju pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā Saeima, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Saeima var apgabaltiesas priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs veic šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktās funkcijas."
41.pants. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki (1) Apgabaltiesas priekšsēdētājam ir vietnieki, kas vienlaikus var izpildīt arī tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus. (2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekus uz pieciem gadiem ieceļ tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekus atbrīvo no amata pēc pašu lūguma tieslietu ministrs. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekus atceļ no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.)	6. Izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā."				11. Izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā."
44.pants. Augstākās Tiesas izveidošana (1) Augstākās Tiesas tiesnešu kopskaitu, kā arī tiesnešu skaitu Senātā un tiesu palātās pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma nosaka Saeima. (2) Senāta un tiesu palātu sastāvu apstiprina un Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās Tiesas plēnums. (3) Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi.	7. Papildināt 44.panta otro daļu pēc vārdiem "Augstākās tiesas plēnums" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu".				12. Papildināt 44.panta otro daļu pēc vārdiem "Augstākās tiesas plēnums" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu".
50.pants. Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki (1) Augstākās   tiesas  darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto  tiesnešu  vidus  pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem. (2) Augstākās Tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās Tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes. (3) Augstākās  tiesas  priekšsēdētājs  iesniedz priekšlikumu Saeimai par ģenerālprokurora  iecelšanu  amatā  un  īsteno  citas  Prokuratūras  likumā noteiktās  pilnvaras,   kas   saistītas   ar   ģenerālprokurora  iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu. (4) Divus  Augstākās  Tiesas priekšsēdētāja vietniekus ievēlē plēnums uz septiņiem gadiem  no  Senāta  departamentu  priekšsēdētāju  un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus. ( Ar grozījumiem,  kas  izdarīti ar 15.06.94. likumu, 15.10.98. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.)	8. Papildināt 50.panta ceturto daļu pēc vārdiem "tiesu palātu priekšsēdētāju vidus" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu".	10.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Papildināt likuma 50. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: „(5) Augstākās Tiesas priekšsēdētājs sasauc un vada Augstākās Tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību.”	Atbalstīt	13. 50.pantā: papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "tiesu palātu priekšsēdētāju vidus" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu"; papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Augstākās Tiesas priekšsēdētājs sasauc un vada Augstākās Tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību.”
		11.	Juridiskā komisija Papildināt likumu ar 50.^1 pantu šādā redakcijā: "50.^1 pants. Augstākās tiesas Administrācija (1) Augstākās tiesas Administrācija ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kas organizē un nodrošina tiesas administratīvo darbu. (2) Augstākās tiesas Administrācijas vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (3) Augstākās tiesas Administrācija: 1) veic finanšu vadību; 2) gādā materiāltehnisko nodrošinājumu; 3) kārto lietvedību; 4) organizē personālvadību un mācības; 5) nodrošina komunikāciju ar sabiedrību; 6) veic starptautisko sadarbību.”	Atbalstīt	14. Papildināt likumu ar 50.^1 pantu šādā redakcijā: "50.^1 pants. Augstākās tiesas Administrācija (1) Augstākās tiesas Administrācija ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kas organizē un nodrošina tiesas administratīvo darbu. (2) Augstākās tiesas Administrācijas vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (3) Augstākās tiesas Administrācija: 1) veic finanšu vadību; 2) gādā par materiāltehnisko nodrošinājumu; 3) kārto lietvedību; 4) organizē personālvadību un mācības; 5) nodrošina saziņu ar sabiedrību; 6) veic starptautisko sadarbību.”
52.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša kandidāts (1) Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura: 1) ir Latvijas pilsonis; 2) prot valsts valodu augstākajā līmenī; 3) sasniegusi 30 gadu vecumu; 4) ieguvusi augstāko juridisko izglītību; 5) darbojusies vismaz piecus gadus juridiskajā specialitātē; 6) nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. (2) Juridiskās specialitātes darba stāžā tiek ieskaitīts arī tiesas priekšsēdētāja palīga, tiesneša palīga un tiesas konsultanta amatā nostrādātais laiks. (3) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.). (4) Kārtību, kādā tiesneša kandidāts stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka tieslietu ministrs. (5) Stažēšanās laiks, ievērojot tiesneša kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni, tiek noteikts no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem. (6) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, 15.10.98. likumu, 31.10.2002. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)	9. 52.pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā:  "(5) Stažēšanās laiku nosaka, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni."; papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:  "(7) Atkārtoti pretendēt uz tiesneša amatu var ne agrāk kā pēc gada. Gada termiņu sāk skaitīt ar dienu, kad tiesneša amata kandidāts saņēmis atteikumu attiecībā uz viņa kandidatūras turpmāko virzību uz tiesneša amatu."	12. 13.	Juridiskais birojs Papildināt likumprojekta 9.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā: “papildināt panta nosaukumu un ceturto daļu pēc vārda “tiesneša” ar vārdu “amata”;”. Juridiskā komisija Izteikt 52.panta piekto daļu šādā redakcijā:  "(5) Stažēšanās laiku nosaka pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni.";	Atbalstīt Atbalstīt	15. 52.pantā: papildināt panta nosaukumu un ceturto daļu pēc vārda “tiesneša” ar vārdu “amata”; izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Stažēšanās laiku nosaka pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni."; papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:  "(7) Atkārtoti pretendēt uz tiesneša amatu var ne agrāk kā pēc gada. Gada termiņu sāk skaitīt ar dienu, kad tiesneša amata kandidāts saņēmis atteikumu attiecībā uz viņa kandidatūras turpmāko virzīšanu tiesneša amatam."
54.^1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtība Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, nosaka stažēšanās laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka tieslietu ministrs. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)	10. Aizstāt 54.^1panta pirmajā teikumā vārdus "no viena mēneša līdz trim mēnešiem" ar vārdiem un skaitli "atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai".				16. Aizstāt 54.^1panta pirmajā teikumā vārdus "no viena mēneša līdz trim mēnešiem" ar vārdiem un skaitli "atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai".
55.pants. Personas, kuras nevar būt par tiesneša kandidātu Par tiesneša kandidātu nevar būt personas: 1) kuras agrāk sodītas par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); 2) kuras agrāk izdarījušas noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu; 3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata; 4) par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana. 5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji; 6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.94. likumu)		14.	Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “55.pantā: papildināt panta nosaukumu un tekstu pēc vārda “tiesneša” ar vārdu “amata”; aizstāt vārdu “noziegums” attiecīgā locījumā ar vārdu “noziedzīgs nodarījums” attiecīgā locījumā.”	Atbalstīt	17. 55.pantā: papildināt panta nosaukumu un tekstu pēc vārda “tiesneša” ar vārdu “amata”; aizstāt vārdu “noziegums” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “noziedzīgs nodarījums” (attiecīgā locījumā).”
64.pants. Tiesas piesēdētāju ievēlēšanas kārtība (1) Tiesas piesēdētāju skaitu nosaka tieslietu ministrs. Apgabaltiesu piesēdētāju skaitu no katra rajona (pilsētas) nosaka tieslietu ministrs proporcionāli rajona iedzīvotāju skaitam. (2) Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu piesēdētājus ievēlē likumā noteiktajā kārtībā uz pieciem gadiem rajonu (pilsētu) pašvaldības. (3) Ja tiesas piesēdētāju pilnvaras izbeidzas lietas iztiesāšanas laikā, tās tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.		15. 16.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izteikt likuma 64.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: „(1) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētāju skaitu nosaka Ministru kabinets proporcionāli katras pašvaldības iedzīvotāju skaitam. (2) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētājus ievēl pašvaldības uz pieciem gadiem.” Juridiskā komisija Izteikt likuma 64.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: „(1) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētāju skaitu nosaka Ministru kabinets. (2) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētājus ievēl pašvaldības uz pieciem gadiem.”	Atbalstīt daļēji (Iekļauts pr.nr.16) Atbalstīt	18. Izteikt 64.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “1) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētāju skaitu nosaka Ministru kabinets. (2) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētājus ievēlē pašvaldības uz pieciem gadiem.”
71.pants. Tiesneša mantija un amata zīme (1) Tiesnesis pilda savus pienākumus, tērpies mantijā un aplicis amata zīmi. (2) Tiesneša amata zīmi piešķir, tiesnesim stājoties amatā. (3) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim nav mantijas, bet ir zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata zīme, ko piešķir, tiesnesim stājoties amatā. (4) Mantijas lietošanas un amata zīmes piešķiršanas kārtību nosaka tieslietu ministra un Augstākās Tiesas priekšsēdētāja apstiprināts nolikums. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, kas stājas spēkā no 27.02.97.)		17.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izteikt likuma 71.panta ceturto daļu šādā redakcijā: „Mantijas lietošanas un amata zīmes piešķiršanas kārtību pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.”	Atbalstīt	19. Izteikt 71.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Mantijas lietošanas un amata zīmes piešķiršanas kārtību pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs”.
72.pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja apliecība Tiesnesim un tiesas piesēdētājam izsniedz apliecību, kuras paraugu apstiprina Saeimas noteiktajā kārtībā.	11. Aizstāt 72.pantā vārdus "Saeimas noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "tieslietu ministrs".	18.	Juridiskā komisija Aizstāt 72.pantā vārdus "Saeimas noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju.”	Atbalstīt	20. Aizstāt 72.pantā vārdus "Saeimas noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju”.
75.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša aizstāšana Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku - ne ilgāku par diviem gadiem - uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus citas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, Goda tiesnesim, apgabaltiesas tiesnesim, kas atbilst šā likuma 52.pantā noteiktajām rajona (pilsētas) tiesas tiesneša kandidātam izvirzītajām prasībām, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu. (1998.gada 15.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar ST 05.11.2004. spriedumu, kas stājas spēkā no 05.11.2004.)	12. Izteikt 75.panta tekstu šādā redakcijā: “Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus citas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu.”				21. Izteikt 75.panta tekstu šādā redakcijā: “Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus citas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu.”
84.pants. Tiesneša atstādināšana no amata (1) Ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā. Ja rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā sauc pie kriminālatbildības, tieslietu ministrs atstādina šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā. (2) Ja par Augstākās tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā. Ja Augstākās tiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā sauc pie kriminālatbildības, Augstākās tiesas priekšsēdētājs atstādina šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.	13. Papildināt 84.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Atstādinātajam tiesnesim saglabā minimālo mēneša amatalgu."				22. Papildināt 84.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Atstādinātajam tiesnesim saglabā minimālo mēneša amatalgu."
85.pants. Tiesas piesēdētāja atbrīvošana no piesēdētāja pienākumu pildīšanas (1) Pamatojoties uz rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētāja iesniegumu, rajona (pilsētas) pašvaldība lemj jautājumu par piesēdētāja atbrīvošanu no piesēdētāja pienākumu pildīšanas. (2) Piesēdētāju pirms termiņa atbrīvo no pienākumu pildīšanas, ja viņš: 1) notiesāts par izdarītu noziegumu; 2) pieļāvis tīšu likumības pārkāpumu, kas saistīts ar tiesas spriešanu; 3) izdarījis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesas piesēdētāja statusu.		19.	Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Aizstāt 85.pantā vārdu “noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu”.	Atbalstīt	23. Aizstāt 85.pantā vārdu “noziegumu” ar vārdiem “noziedzīgu nodarījumu”.
86.^1 pants. Tiesneša tiesības ieņemt citus amatus (1) Tiesnesi ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku var norīkot darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā vai starptautiskā organizācijā (turpmāk — cita institūcija). (2) Rīkojumu par tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbā citā institūcijā izdod tieslietu ministrs. Rīkojumu par Augstākās tiesas tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbā citā institūcijā izdod Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tam, kad saņemta attiecīgās palātas vai attiecīgā departamenta priekšsēdētāja piekrišana. (3) Tiesnesi var norīkot darbā citā institūcijā uz laiku, kas nav mazāks par trim mēnešiem, bet nepārsniedz trīs gadus. Šajā laikā tiesnesis nevar pildīt tiesneša pienākumus tajā tiesā, no kuras viņš norīkots darbā citā institūcijā. (4) Tiesnesis, veicot darbu citā institūcijā, saņem tiesneša amatalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, ja vien šī institūcija nav pārņēmusi saistības maksāt tiesnesim atalgojumu. (5) Tiesneša darbu citā institūcijā ieskaita tiesneša darba stāžā.	14. Papildināt 86.^1panta pirmo daļu pēc vārdiem "Tieslietu ministrijā" ar vārdiem "Tiesu administrācijā".				24. Papildināt 86.^1panta pirmo daļu pēc vārdiem "Tieslietu ministrijā" ar vārdiem "Tiesu administrācijā".
92.pants. Tiesnešu konference (1) Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Tās darbā piedalās visi republikas tiesneši. (2) Tiesnešu konference: 1) izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus; 2) iesniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniegumus par tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kuri būtu jāapspriež Augstākās tiesas plēnumam; 3) apspriež materiālās un sociālās nodrošināšanas un citus būtiskus tiesnešu darba jautājumus; 4) aizklāti balsojot, ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un tās priekšsēdētāju uz četriem gadiem; 5) ievēlē tiesnešu disciplinārkolēģiju uz četriem gadiem. (3) Nekustamo īpašumu reģistrēšanas un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanas prakses aktuālu jautājumu izskatīšanai var sasaukt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu konferenci. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, 15.10.98. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.)	15. Aizstāt 92.panta trešajā daļā vārdu "reģistrēšanas" ar vārdu "ierakstīšanas".				25. Aizstāt 92.panta trešajā daļā vārdu "reģistrēšanas" ar vārdu "ierakstīšanas".

93.pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija (1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nostiprināt tiesnešu profesionālo neatkarību. (2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir divi Augstākās tiesas Senāta tiesneši, viens Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis, divi apgabaltiesu tiesneši, divi rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. (3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, Latvijas Policijas akadēmijas rektors vai viņu pilnvarotas personas, kā arī Latvijas Tiesnešu biedrības valdes pilnvarots pārstāvis. (4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģija no sava vidus. (5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.)	16. Papildināt 93.panta otro daļu pēc vārdiem "divi zemesgrāmatu nodaļu tiesneši" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu".	20. 21.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izteikt likuma 93.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir viens Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis, viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, divi rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi zemesgrāmatu nodaļu tiesneši.; Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Papildināt 93.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību nodrošina Tiesu administrācija."	Atbalstīt Atbalstīt	26. 93.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir viens Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis, viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, divi rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi zemesgrāmatu nodaļu tiesneši.”; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību nodrošina Tiesu administrācija.”
98.pants. Tiesnešu kvalifikācijas klases (1) Tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas var piešķirt piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi šādā secībā: 1)  piekto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā nostrādātiem gadiem; 2)  ceturto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā ar piekto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem; 3)  trešo kvalifikācijas klasi — pēc četriem amatā ar ceturto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem; 4)  otro kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar trešo kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem; 5)  pirmo kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar otro kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem. (2) Tiesnesim var piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi, ja viņš ar iepriekšējo kvalifikācijas klasi ir nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa un ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksāmenu. (3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību nosaka tieslietu ministrs kopīgi ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju. (4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto, trešo un otro kvalifikācijas klasi. (5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi. (6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar otro vai pirmo kvalifikācijas klasi. (7) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto un trešo kvalifikācijas klasi. (8) Ja tiesnesis pāriet no augstākas tiesas uz zemāka līmeņa tiesu, viņam piešķirtā kvalifikācijas klase un mēneša amatalga tiek saglabāta. (2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2003. likumu)		22.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izteikt likuma 98.panta trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību pēc tieslietu ministra priekšlikuma nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.”	Atbalstīt	27. Izteikt 98.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību pēc tieslietu ministra priekšlikuma nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.”
98.^1 pants. Zemesgrāmatu nodaļu statuss (1) Zemesgrāmatu nodaļas ietilpst tiesu sistēmā un tiek izveidotas nekustamo īpašumu ierakstīšanai, kā arī ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. (2) Zemesgrāmatu nodaļas pārzina apgabaltiesas, bet to organizatorisko vadību veic Tieslietu ministrija.	17. Aizstāt 98.^1panta otrajā daļā vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "Tiesu administrācija".				28. Aizstāt 98.^1panta otrajā daļā vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "Tiesu administrācija".
98.^2 pants. Zemesgrāmatu nodaļas sastāvs (1) Zemesgrāmatu nodaļa sastāv no zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem. (2) Nodaļas priekšnieku un, ja nepieciešams, viņa vietnieku no šīs nodaļas tiesnešu vidus uz pieciem gadiem ieceļ tieslietu ministrs. (3) Ja nepieciešams, tieslietu ministrs zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi ar viņa piekrišanu uz laiku var pārcelt uz citu zemesgrāmatu nodaļu. (4) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks vada un kontrolē nodaļas organizatorisko darbu saskaņā ar tieslietu ministra apstiprināto nolikumu.		23.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups 98.^2panta ceturtajā daļā svītrot vārdus „saskaņā ar tieslietu ministra apstiprināto nolikumu”.	Atbalstīt	29. Izslēgt 98.^2panta ceturtajā daļā vārdus „saskaņā ar tieslietu ministra apstiprināto nolikumu”.
106.pants. Tiesas darbinieka darba tiesiskās attiecības (1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina, Darba likumā noteiktajā kārtībā slēdzot darba līgumu ar tiesas priekšsēdētāju. (2) Tiesas darbinieka darba samaksu nosaka Ministru kabinets. (2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)	18. Izteikt 106.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina Darba likumā noteiktajā kārtībā."				30. Izteikt 106.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina Darba likumā noteiktajā kārtībā."
16.^2 nodaļa Tiesu sistēmai piederīgas iestādes (Nodaļa 1998.gada 14.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.) 106.^5 pants. Tiesu sistēmai piederīgas iestādes (1) Tiesu sistēmai piederīgas iestādes ir: 1) bāriņtiesas; 2) pagasttiesas; 3) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.); 4) dzimtsarakstu nodaļas. (2) Tiesu sistēmai piederīgās iestādes darbojas uz speciālu likumu pamata, un to metodisko vadību veic Tieslietu ministrija. (3) Tiesu sistēmai piederīgās iestādes, veicot tām ar likumu uzliktas funkcijas, ir neatkarīgas, to darbību reglamentē vienīgi likums, un to lēmumi pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā. 106.^6 pants. Bāriņtiesa (1) Bāriņtiesa ir tiesu sistēmai piederīga aizbildnības un aizgādnības iestāde, kura veic arī citas tai ar likumu uzliktas funkcijas. (2) Bāriņtiesas darbību regulē likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām". 106.^7 pants. Pagasttiesa (1) Pagasttiesa ir tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura pagastā veic bāriņtiesas uzdevumus, kā arī citas tai ar likumu uzliktas funkcijas. (2) Pagasttiesas darbību regulē likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām". 106.^8 pants. Dzimtsarakstu nodaļa (1) Dzimtsarakstu nodaļa ir tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura veic civilstāvokļa aktu - laulības, dzimšanas un miršanas reģistrāciju. (2) Dzimtsarakstu nodaļas darbību regulē likums "Par civilstāvokļa aktiem".	19. Izslēgt 16.^2nodaļu.				31. Izslēgt 16.^2nodaļu.
107.pants. Tieslietu ministrijas kompetence (1) Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā, un tā veic šajā likumā noteiktās funkcijas. (2) Tieslietu ministrija: 1) apstiprina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas noteikumus; 2) izvirza kandidātus rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam; 3) nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību. (2003.gada 4.decembra likuma redakcijā)		24.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izteikt likuma 107.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Tieslietu ministrija: 1) apstiprina metodiskos norādījumus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu; 2) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un zemesgrāmatu nodaļām ziņas, kas tai nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai; 3) uzrauga rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību.”	Atbalstīt	32. Izteikt 107.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Tieslietu ministrija: 1) apstiprina metodiskos norādījumus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu; 2) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un zemesgrāmatu nodaļām ziņas, kas tai nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai; 3) uzrauga rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību.”
107.^1 pants. Tiesu administrācijas funkcijas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatoriskās vadības jautājumos (1) Tiesu administrācija ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumā noteiktajos ietvaros. (2) Tiesu administrācija: 1) nodrošina pretendentu atlasi rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatam; 2) sagatavo priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām; 3) veic uzraudzību pār rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizāciju; 4) organizē rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu un darbinieku kvalifikācijas celšanu; 5) veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba statistisko uzskaiti; 6) rīkojas ar finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, zemesgrāmatu nodaļu un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem. (2003.gada 4.decembra likuma redakcijā)	20. Izteikt 107.^1pantu šādā redakcijā: "107.^1pants. Tiesu administrācija (1) Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un administratīvi vada rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, administratīvo tiesu iestāžu un zemesgrāmatu nodaļu darbu. (2) Tiesu administrācija: 1) izdod metodiskos norādījumus par administratīvā darba veikšanu tiesās un zemesgrāmatu nodaļās; 2) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba pārbaudes; 3) organizē tiesnešu un tiesu darbinieku personāllietu kārtošanu; 4) nodrošina tiesnešu amatu kandidātu atlasi; 5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, izdod rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem, kā arī citos gadījumos; 6) apstiprina tiesnešu un tiesas darbinieku amatu sarakstus un darba samaksas fondu; 7) apstiprina tiesas darbinieku darba pienākumu aprakstus; 8) pieņem darbā un atlaiž no darba tiesas darbiniekus, izdod rīkojumus par tiesas darbinieku atvaļinājumiem un komandējumiem, kā arī citos gadījumos; 9) nodrošina tiesnešu, tiesas darbinieku un tiesas piesēdētāju apmācību; 10) pieprasa no tiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to darbiniekiem – paskaidrojumus; 11) sagatavo materiālus par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi; 12) disciplināri soda tiesas darbiniekus par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem; 13) nodrošina tiesu informatīvās sistēmas un vienotās datorizētās zemesgrāmatas uzturēšanu un lietošanu; 14) apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu iesniegtos statistikas datus par to darbu un veic apkopoto datu analīzi; 15) rīkojas ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu finanšu līdzekļiem; 16) plāno tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, kā arī veic ekonomisko rādītāju analīzi; 17) veic grāmatvedības uzskaiti un sagatavo finanšu pārskatus; 18) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu saimnieciskās darbības un finanšu revīziju; 19) nodrošina darba samaksas izmaksu tiesnešiem un tiesas darbiniekiem; 20) nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar darba telpām, materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem. (3) Tiesu administrācija pilda Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Tiesnešu disciplinārkolēģijas sekretariāta funkcijas."	25. 26.	Juridiskā komisija Izslēgt Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra E.Jaunupa priekšlikumā nr.26. vārdus “administratīvo tiesu iestāžu”. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izteikt likuma 107.^1.pantu šādā redakcijā: „107.^1.pants. Tiesu administrācija (1) Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, administratīvo tiesu iestāžu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu. (2) Tiesu administrācija: 1) sagatavo metodiskos norādījumus par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu; 2) nodrošina tiesu un zemesgrāmatu nodaļu auditu, kā arī pārbaužu veikšanu; 3) kārto tiesnešu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku personāllietas; 4) nodrošina tiesnešu amatu kandidātu atlasi un organizē viņu stažēšanos; 5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu, apstiprināšanu, atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu amatā, izdod rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem; 6) sagatavo tiesnešu amatu sarakstus un apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku amatu sarakstus; 7) apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku darba pienākumu aprakstus; 8) saskaņojot ar tiesas priekšsēdētāju vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku pieņem darbā un atlaiž no darba tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas darbiniekus, izdod rīkojumus par darbinieku atvaļinājumiem un komandējumiem; 9) plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku un tiesu piesēdētāju apmācību; 10) pieprasa no tiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to darbiniekiem – paskaidrojumus; 11) sagatavo materiālus par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi; 12) disciplināri soda tiesas darbiniekus par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem; 13) veic valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja pienākumu un nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas izplatīšanu; 14) apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu statistikas datus par to darbu, veic apkopoto datu analīzi un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām statistikas pārskatos; 15) rīkojas ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta līdzekļiem; 16) plāno tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, kā arī veic ekonomisko rādītāju analīzi; 17) sagatavo budžeta pieprasījuma projektu tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba nodrošināšanai; 18) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu saimnieciskās darbības un finanšu revīziju; 19) nodrošina mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu; 20) nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem. 21) sadarbībā ar Valsts akciju sabiedrību „Tiesu namu aģentūra” nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar darba telpām un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru.”	Atbalstīt Atbalstīt	33. Izteikt 107.^1 pantu šādā redakcijā: “107.^1 pants. Tiesu administrācija (1) Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu. (2) Tiesu administrācija: 1) sagatavo metodiskos norādījumus par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu; 2) nodrošina tiesu un zemesgrāmatu nodaļu auditu, kā arī pārbaužu veikšanu; 3) kārto tiesnešu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku personāllietas; 4) nodrošina tiesnešu amata kandidātu atlasi un organizē viņu stažēšanos; 5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata, izdod rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem; 6) sagatavo tiesnešu amatu sarakstus un apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku amatu sarakstus; 7) apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku darba pienākumu aprakstus; 8) saskaņojot ar tiesas priekšsēdētāju vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku, pieņem darbā un atlaiž no darba tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas darbiniekus, izdod rīkojumus par darbinieku atvaļinājumiem un komandējumiem; 9) plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku un tiesu piesēdētāju apmācību; 10) pieprasa no tiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to darbiniekiem – paskaidrojumus; 11) sagatavo materiālus par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi; 12) disciplināri soda tiesas darbiniekus par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem; 13) veic valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja pienākumu un nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas izplatīšanu; 14) apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu statistikas datus par to darbu, analizē apkopotos datus un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām statistikas pārskatos; 15) rīkojas ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta līdzekļiem; 16) plāno tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, kā arī analizē ekonomiskos rādītājus; 17) sagatavo budžeta pieprasījuma projektu tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba nodrošināšanai; 18) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu saimnieciskās darbības un finanšu revīziju; 19) nodrošina mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu; 20) nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem; 21) sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību “Tiesu namu aģentūra” nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar darba telpām un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru.”
	21. Papildināt likumu ar 107.^2 pantu šādā redakcijā: "107.^2 pants. Augstākās tiesas Administrācija (1) Augstākās tiesas Administrācija ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kas organizē un administratīvi vada Augstākās tiesas darbu. (2) Augstākās tiesas Administrācijas vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (3) Augstākās tiesas Administrācija: 1) veic finanšu vadību; 2) gādā materiāltehnisko nodrošinājumu; 3) kārto lietvedību; 4) organizē personālvadību un mācības; 5) nodrošina saziņu ar sabiedrību; 6) veic starptautisko sadarbību.”	27.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izslēgt likumprojekta 21.pantu.	Atbalstīt

108.pants. Tieslietu ministra funkcijas tiesu organizatoriskās vadības jautājumos Tieslietu ministrs: 1) veic šā likuma 32.panta trešajā daļā, 33.panta pirmajā daļā, 39.panta otrajā daļā, 40.panta pirmajā daļā, 41.panta otrajā daļā, 42.panta trešajā daļā, 57.pantā, 60.pantā, 61.pantā, 63.panta otrajā daļā, 64.panta pirmajā daļā, 66.pantā, 71.panta trešajā daļā, 74.panta otrajā daļā, 75.pantā, 77.pantā, 81.pantā, 84.panta pirmajā daļā, 86.^1 panta otrajā daļā, 94.panta 4.punktā, 98.2 panta otrajā - ceturtajā daļā, 121.pantā un 124.panta ceturtajā daļā paredzētās funkcijas; 2) (izslēgts ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.); 3) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to amatpersonām - paskaidrojumus; 4) organizē rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu revīziju, uzdodot revīzijas veikšanu Tieslietu ministrijas darbiniekiem, bet, ja nepieciešams, - iesaistot revīzijas veikšanā Augstākās Tiesas tiesu palātas tiesnešus un apgabaltiesu tiesnešus pēc saskaņošanas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju; 5) dod rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētājam, kā arī citām šo tiesu amatpersonām norādījumus, uzliek tiesu resora amatpersonām disciplinārsodus saskaņā ar darba likumdošanas aktiem par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem vai, ja nepieciešams, ierosina disciplinārlietas pret tiesnešiem; 6) iesniedz Augstākās Tiesas plēnumam iesniegumus par nepieciešamību izskaidrot tiesām Latvijas Republikas likumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, 15.10.98. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.)	22. Izslēgt 108.pantu.	28.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izteikt 108.panta tekstu šādā redakcijā: „ Tieslietu ministrs: 1) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu vai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem - paskaidrojumus; 2) uzdod Tiesu administrācijai veikt pārbaudi rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un zemesgrāmatu nodaļās, ja nepieciešams - iesaistot Augstākās tiesas vai apgabaltiesu tiesnešus pēc saskaņošanas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju; 3)ierosina disciplinārlietas pret tiesnešiem.”	Atbalstīt	34. Izteikt 108.panta tekstu šādā redakcijā: “Tieslietu ministrs: 1) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem – paskaidrojumus; 2) uzdod Tiesu administrācijai veikt pārbaudi rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un zemesgrāmatu nodaļās, ja nepieciešams, – iesaistot Augstākās tiesas vai apgabaltiesu tiesnešus pēc saskaņošanas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju; 3) ierosina disciplinārlietas pret tiesnešiem.”
121.pants. Tiesneša prēmēšana Lai stimulētu tiesneša darbu, tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs var prēmēt tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā atalgojuma fonda.	23. Izteikt 121.pantu šādā redakcijā: "121.pants. Tiesneša prēmēšana Tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā darba samaksas fonda."				35. Izteikt 121.pantu šādā redakcijā: "121.pants. Tiesneša prēmēšana Tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā darba samaksas fonda."
	24. Papildināt likumu ar 123.^1pantu šādā redakcijā: "123.^1pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas  Ja tiesnesim ir nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, viņam var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas."				36. Papildināt likumu ar 123.^1pantu šādā redakcijā: "123.^1pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas  Ja tiesnesim ir nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, viņam var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas."
124.pants. Tiesnešu nodrošināšana ar dzīvojamām telpām (1) Valsts garantē tiesnešu nodrošināšanu ar dzīvojamām telpām - ar atsevišķu dzīvokli vai dzīvojamo māju. (2) Ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā no tiesneša iecelšanas amatā viņam tiek piešķirts atsevišķs labiekārtots dienesta dzīvoklis vai dzīvojamā māja. Dzīvojamā platība nedrīkst būt mazāka par 12 kvadrātmetriem uz ģimenes locekli, un papildus jābūt vienai istabai tiesneša darba vajadzībām. (3) Tiesneši ir tiesīgi pieprasīt dzīvokļa apstākļu uzlabošanu, ja viņu izmantojamās dzīvojamās telpas neatbilst šā panta otrajā daļā minētajiem noteikumiem. Tiesneša iesniegums ir apmierināms gada laikā. (4) Ar dzīvojamām telpām tiesnesis nodrošināms, pamatojoties uz tieslietu ministra vai Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu	25. Izslēgt 124.pantu.				37. Izslēgt 124.pantu.
125.pants. Citas tiesneša sociālās garantijas (1) Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā. (2) Tiesnesim, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā. (3) Tiesnesim izmaksā pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. (4) Tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir tiesneši, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem. (5) Ja tiesnesi atbrīvo no amata tiesnešu skaita samazināšanas dēļ, viņam izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. (6) Valsts obligāti apdrošina tiesneša dzīvību un veselību līdz 15 mēneša amatalgu apmēram. (2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.)	26. Papildināt 125.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Ja tiesnesi pārceļ darbā uz citu administratīvo teritoriju, tiesnesim un viņa ģimenes locekļiem (apgādājamiem), pamatojoties uz izdevumus attaisnojošiem dokumentiem, kompensē pārcelšanās izdevumus, kas ietver ceļa izdevumus un izdevumus par tiesneša un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu.”				38. Papildināt 125.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Ja tiesnesi pārceļ darbā uz citu administratīvo teritoriju, tiesnesim un viņa ģimenes locekļiem (apgādājamiem), pamatojoties uz izdevumus attaisnojošiem dokumentiem, kompensē pārcelšanās izdevumus, kas ietver ceļa izdevumus un izdevumus par tiesneša un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu.”
	27. Papildināt 22.nodaļu ar 126.pantu šādā redakcijā: "126.pants. Tiesnešu izdienas pensijas Tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu un izmaksas kārtību nosaka īpašs likums."				39. Papildināt 22.nodaļu ar 126.pantu šādā redakcijā: "126.pants. Tiesnešu izdienas pensijas Tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu un izmaksas kārtību nosaka īpašs likums."

	28. Papildināt likumu ar 23.nodaļu šādā redakcijā: "23.nodaļa Tiesu informatīvā sistēma 127.pants. Tiesu informatīvā sistēma (1) Tiesu lietvedība – lietu reģistrācija, virzība, nolēmumu sagatavošana – notiek tiesu informatīvajā sistēmā. (2) Tiesu informatīvās sistēmas turētājs ir Tiesu administrācija. (3) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību. 128.pants. Tiesu nolēmumu apkopošana, atlase un publiskošana (1) Tiesu judikatūras veidošanā nozīmīgu tiesu nolēmumu apkopošanu, vispārināšanu un apstrādi tiesu informatīvās sistēmas judikatūras datu bāzē veic Augstākā tiesa. (2) Judikatūras datu bāzē ieraksta ziņas par tiesas spriedumu vai lēmumu, kurš ir tiesiski pamatots un rada juridisku interesi. Kritērijus, pēc kuriem tiesu nolēmumi tiek atlasīti iekļaušanai judikatūras datu bāzē, un to apstrādes kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (3) Judikatūras datu bāze un tās dati ir valsts īpašums. Publiski pieejamos judikatūras datu bāzes ierakstus bez maksas publicē internetā.”	29.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izslēgt likumprojekta 28.pantu.	Atbalstīt
Pārejas noteikumi (2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.) 1. Līdz 2006.gadam tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista strādājošo 2001.gada mēneša vidējai bruto darba samaksai, kas noapaļota latos. 2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu: 1) 2003.gadā 60 procentu apmērā no šā likuma 119.^1un 119.^2pantā noteiktās mēneša amatalgas; 2) 2004.gadā 70 procentu apmērā no šā likuma 119.^1un 119.^2pantā noteiktās mēneša amatalgas; 3) 2005.gadā 80 procentu apmērā no šā likuma 119.^1un 119.^2pantā noteiktās mēneša amatalgas. 3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas aprēķina no mēneša amatalgas, kas paredzēta šo pārejas noteikumu 2.punktā. 4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam. 5. Tiesnešiem tiek saglabātas kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam. 6. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem, kuriem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās klases, tās tiek piešķirtas vispārīgā kārtībā. 7. Līdz 2010.gadam tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, mēneša amatalgu pārskata ik pēc trim gadiem, ņemot vērā strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu. 8. Līdz 2004.gada 1.aprīlim Tieslietu ministrija nodrošina attiecīgo funkciju nodošanu Tiesu administrācijai. (2003.gada 4.decembra likuma redakcijā) 9. Līdz 2006.gada 1.februārim par administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz triju gadu kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai ierēdņa amatā. (2003.gada 4.decembra likuma redakcijā) 10. Līdz 2006.gada 1.februārim par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz piecu gadu kopējais darba stāžs 53. un 54.pantā norādītajos amatos vai ierēdņa amatā. (2003.gada 4.decembra likuma redakcijā) 11. Līdz 2006.gada 1.februārim uz Augstākās tiesas un apgabaltiesu tiesnešiem neattiecas šā likuma 98.panta piektās un sestās daļas prasības. (2003.gada 4.decembra likuma redakcijā) 12. Līdz 2004.gada 1.februārim Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar nepieciešamajām papildu darba telpām Adminis tratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai. (2003.gada 4.decembra likuma redakcijā)	29. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā: "13. Līdz 2006.gada 1.septembrim darba līgumus ar tiesu darbiniekiem slēdz un tiesu darbinieku personāllietu kārtošanu nodrošina tiesu priekšsēdētāji. 14. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2005.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par tiesnešu izdienas pensijām. 15. Šā likuma 32.panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar Kriminālprocesa likumu. 16. Ministru kabinets šā likuma 127.panta trešajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus izdod līdz 2006.gada 1.martam."	30. 31. 32. 33. 34. 35. 36.	Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izslēgt Pārejas noteikumu 6. punktu. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Izteikt Pārejas noteikumu 11.punktu šādā redakcijā: „11.Augstākās tiesas un apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2006.gada 1.februārim piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases.” Juridiskā komisija Izteikt pārejas noteikumu 14.punktu šādā redakcijā. “14. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2005.gada 15.novembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par tiesnešu izdienas pensijām.” Juridiskā komisija Izslēgt pārejas noteikumu 15.punktu. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: „ Ministru kabinetam līdz 2006.gada 1.aprīlim izdot 28.^6panta sestajā daļā un 29.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: „Šā likuma 107.^1panta otrās daļas 8.punkts stājas spēkā 2006.gada 1.septembrī.” Juridiskā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: „Šā likuma 107.^1panta otrās daļas 8. un 12.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī.”	Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt Atbalstīt daļēji (Iekļauts pr.nr.36) Atbalstīt	40. Pārejas noteikumos: izslēgt 6.punktu; izteikt 11.punktu šādā redakcijā: “11.Augstākās tiesas un apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2006.gada 1.februārim piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases.”; papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā: "13. Līdz 2006.gada 1.septembrim darba līgumus ar tiesu darbiniekiem slēdz un tiesu darbinieku personāllietu kārtošanu nodrošina tiesu priekšsēdētāji. 14. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2005.gada 15.novembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par tiesnešu izdienas pensijām. 15. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.martam izdod šā likuma 127.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus. 16. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 28.^6panta sestajā daļā un 29.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. 17. Šā likuma 107.^1panta otrās daļas 8. un 12.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī."