Likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" (reģ.nr.1134)
|
Attiecīgo pantu spēkā esošā
redakcija |
Pirmajā lasījumā pieņemtais
likumprojekts |
Pr. nr. |
Iesniegtie priekšlikumi
(10) |
Atbildīgās komisijas
atzinums |
Redakcija, kurā
likumprojektu otrajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija |
|
|
Izdarīt likumā "Par tiesu varu"
(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.;
Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.;
1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.;
1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr., 2004, 2., 23.nr.)
šādus grozījumus: |
|
|
|
|
|
2.pants.
Likumi, kas regulē tiesu varu (1) Tiesu iekārtu Latvijas Republikā nosaka šis likums. (2) Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, šis likums, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, kā arī likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". (3) Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu (turpmāk - zemesgrāmatu nodaļas) darbību regulē šis likums un citi likumi, kas nosaka nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās. (4) Satversmes tiesas darbību regulē Satversmes tiesas likums. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 15.06.94. likumu un 29.01.97. likumu, kas stājas spēkā no
27.02.97.) |
1. Izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus
"šis likums". |
|
|
|
1. Izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus
"šis likums". |
|
|
2. Papildināt 2.nodaļu ar 16.1 pantu šādā redakcijā: "16.1 pants. Lietu sadale (1) Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma apstiprina lietu sadales plānu. (2) Tiesas priekšsēdētājs kalendāra gada laikā lietu sadales plānā var izdarīt grozījumus šādu iemeslu dēļ: 1) tiesneša pārslodze; 2) tiesneša nepietiekams noslogojums; 3) tiesnešu maiņa; 4) tiesneša nespēja veikt savus pienākumus." |
1. |
Juridiskā komisija |
Atbalstīt
|
|
|
3.nodaļa 17.pants.
Patiesība (1) Tiesas pienākums, izskatot jebkuru lietu, ir noskaidrot objektīvo patiesību. (2) Tiesa, izskatot lietu, konstatē faktus, pamatojoties uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem. (3) Tiesa spriedumu var pamatot tikai ar tiem pierādījumiem, kuri ir iegūti likumā noteiktajā kārtībā. (4) Pierādīšanas līdzekļus nosaka likums. 18.pants.
Likumība Tiesvedība Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, un spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā. Likumos un starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus. 19.pants.
Atklātums (1) Visās Latvijas Republikas tiesās lietas tiek izskatītas atklāti. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, ievērojot visus citus tiesvedības noteikumus. (2) Tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski. 20.pants. Koleģialitāte (1) Latvijas Republikas tiesās lietas izskata koleģiāli, izņemot likumā
noteiktos gadījumus, kad tiesnesis lietas var izskatīt arī vienpersoniski. (2) Koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un
tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu
saistītos jautājumus. (3) Visus tiesas nolēmumus pieņem ar tiesnešu balsu vairākumu. Tiesnesis nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis sadalās vienlīdzīgi, jautājumu izlemj priekšsēdētājs. 21.pants.
Tiesvedības valoda (1) Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to advokāti un prokurors. (2) Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda. 22.pants. Aizstāvība Tiesājamajam ir tiesības uz aizstāvību. Šīs tiesājamā tiesības lietas izskatīšanā nodrošina tiesa un garantē valsts. Aizstāvis lietas izskatīšanā var būt tikai advokāts. 23.pants. Nevainīguma prezumpcija (1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. (2) Tiesājamajam nav jāpierāda savs nevainīgums. (3) Visas šaubas par tiesājamā vainu tiesai jāvērtē par labu
tiesājamajam. 24.pants.
Pušu līdztiesība (1) Pusēm procesā ir vienādas tiesības. (2) Likums nosaka un tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot
procesuālās tiesības savu interešu aizsardzībai. 25.pants.
Sacīkste (1) Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības
sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajās lietās. (2) Sacīkste izpaužas, pusēm iesniedzot pierādījumus un tiesai adresētus
pieteikumus, piedaloties nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un
novērtēšanā, kā arī pušu debatēs un veicot citas procesuālās darbības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti
ar 04.12.2003. likumu) 25.1
pants. Objektīvās izmeklēšanas princips Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas vāc pierādījumus. (2003.gada 4.decembra likuma redakcijā) 26.pants. Nepārtrauktība (1) Tiesas sēde katrā lietā noris nepārtraukti, izņemot atpūtai paredzēto laiku. (2) (Izslēgta ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.) 27.pants.
Tiešums un mutiskums (1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pati
pārbauda pierādījumus lietā. (2) Uz tiesu uzaicinātās personas liecības un paskaidrojumus dod mutiski.
Visi izpētāmie materiāli un dokumenti tiesas sēdē tiek nolasīti un apspriesti
mutiski. 28.pants. Procesuālā ekonomija (1) Tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams. (2) Personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie
procesuālie termiņi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti
ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.) 28.1 pants.
Lietu sadale (1) Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma apstiprina lietu sadales plānu. (2) Tiesas priekšsēdētājs var grozīt lietu sadales plānu kalendāra gada laikā: 1) tiesneša pārslodzes dēļ; 2) tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ; 3) sakarā ar tiesnešu maiņu; 4) sakarā ar tiesneša nespēju veikt savus
pienākumus. |
3. Izslēgt
3.nodaļu. |
2. |
Deputāts
M.Grīnblats Izslēgt likumprojekta 3.pantu. |
Atbalstīt
|
|
|
32.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneši (1) Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā ir tiesas priekšsēdētājs un
tiesneši. (2) Rajona (pilsētas) tiesā var būt tiesas priekšsēdētāja vietnieki. (3) Tiesas tiesnešu skaitu nosaka Saeima pēc tieslietu ministra
priekšlikuma. (Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.) |
4. Papildināt 32.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus norīko rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz laiku līdz trim gadiem. Izmeklēšanas tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumiem var skatīt civillietas." |
3. |
Tieslietu
ministre S.Āboltiņa Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā: 4. Papildināt 32.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus norīko rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz laiku līdz trim gadiem. Izmeklēšanas tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumiem var skatīt civillietas. Izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājs. |
Atbalstīt
|
2. Papildināt 32.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša
pienākumus norīko rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz laiku līdz trim
gadiem. Izmeklēšanas tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumu
pildīšanai var skatīt civillietas. Izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku
apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājs. |
|
33.pants. Rajona (pilsētas) tiesas
priekšsēdētājs (1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku no šīs
tiesas tiesnešu vidus uz pieciem gadiem ieceļ tieslietu ministrs,
pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Rajona (pilsētas)
tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku atbrīvo no amata pēc paša lūguma
tieslietu ministrs. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku
atceļ no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu
disciplinārkolēģijas atzinumu. (2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs: 1) vada un kontrolē tiesas darbu; 2) norīko tiesnešus par tiesas sēžu priekšsēdētājiem pēc vispārīgiem, abstraktiem un lietišķi objektīviem principiem atbilstoši lietu sadales plānam, kā arī sadala citus pienākumus starp tiesnešiem; 3) organizē juridiskās mācības piesēdētājiem; 4) organizē tiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā; 5) vada tiesu prakses pētīšanas un vispārināšanas, kā arī tiesu statistikas kārtošanas darbu; 6) organizē tiesas darbinieku kvalifikācijas celšanu; 7) realizē citas likumdošanas aktos noteiktās pilnvaras; 8) organizē darbu, kas saistīts ar tiesas nolēmumu nodošanu izpildei. (3) Tiesas priekšsēdētājs personiski piedalās lietu izskatīšanā tiesas sēdēs. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 15.10.98. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no
04.12.2002.) |
5. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā: "33.pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs (1) Rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumiem vada tiesas priekšsēdētājs. (2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs pēc Tiesu administrācijas priekšlikuma, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Tieslietu ministrs var atbrīvot no amata tiesas priekšsēdētāju pirms termiņa pēc personas pašas vēlēšanās vai pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs: 1) rīkojas ar tiesu iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem; 2) nosaka tiesas darbinieku un tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus; 3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai); 4) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem; 5) sastāda ikgadējo tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijā; 6) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu. (4) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs var dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā." |
|
|
|
3. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā: "33.pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs (1) Rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs. (2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju pēc Tiesu administrācijas priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Tieslietu ministrs var tiesas priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs: 1) rīkojas ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem; 2) nosaka tiesas darbinieku un tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus; 3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai); 4) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem; 5) sagatavo ikgadējā tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijai; 6) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu. (4) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs
var dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem
amata pienākumu pildīšanā." |
|
|
6. Papildināt likumu ar 33.1 pantu šādā redakcijā: "33.1 pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks Rajona (pilsētas)
tiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma
33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā." |
|
|
|
4. Papildināt likumu ar 33.1 pantu šādā redakcijā: "33.1 pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks Rajona (pilsētas)
tiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma
33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā." |
|
40.pants.
Apgabaltiesas priekšsēdētājs (1) Apgabaltiesas priekšsēdētāju no šīs tiesas tiesnešu vidus ieceļ Saeima uz pieciem gadiem pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Apgabaltiesas priekšsēdētāju atbrīvo no amata pēc paša lūguma Saeima. Apgabaltiesas priekšsēdētāju atceļ no amata Saeima pēc tieslietu ministra vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (2) Apgabaltiesas priekšsēdētājs: 1) vada un kontrolē tiesas darbu; 2) sadala pienākumus starp saviem vietniekiem un citiem tiesnešiem; 3) organizē juridiskās mācības piesēdētājiem; 4) organizē tiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā; 5) vada tiesu prakses pētīšanas un vispārināšanas, kā arī tiesu statistikas kārtošanas darbu; 6) organizē tiesas darbinieku kvalifikācijas celšanu; 7) organizē darbu, kas saistīts ar tiesas nolēmumu nodošanu izpildei; 8) nodrošina lietu sadali pēc vispārīgiem, abstraktiem un lietišķi objektīviem principiem atbilstoši lietu sadales plānam; 9) īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras. (3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs personiski piedalās lietu izskatīšanā
tiesas sēdēs. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 29.01.97. likumu, 15.10.98. likumu un 31.10.2002. likumu,
kas stājas spēkā no 04.12.2002.) |
7. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā: "40.pants. Apgabaltiesas priekšsēdētājs (1) Apgabaltiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumiem vada tiesas priekšsēdētājs. (2) Apgabaltiesas priekšsēdētāju pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā Saeima, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Saeima var atbrīvot no amata apgabaltiesas priekšsēdētāju pirms termiņa pēc personas pašas vēlēšanās vai pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs veic šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktās funkcijas." |
|
|
|
5. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā: "40.pants. Apgabaltiesas priekšsēdētājs (1) Apgabaltiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs. (2) Apgabaltiesas priekšsēdētāju pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā Saeima, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Saeima var apgabaltiesas priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs veic šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktās funkcijas." |
|
41.pants.
Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki (1) Apgabaltiesas priekšsēdētājam ir vietnieki, kas vienlaikus var izpildīt arī tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus. (2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekus uz pieciem gadiem ieceļ tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekus atbrīvo no amata pēc pašu lūguma tieslietu ministrs. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniekus atceļ no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.) |
8. Izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā." |
|
|
|
6. Izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā." |
|
44.pants.
Augstākās Tiesas izveidošana (1) Augstākās Tiesas tiesnešu kopskaitu, kā arī tiesnešu skaitu Senātā un tiesu palātās pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma nosaka Saeima. (2) Senāta un tiesu palātu sastāvu apstiprina un Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās Tiesas plēnums. (3) Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir
pieci gadi. |
9. Papildināt 44.panta otro daļu aiz vārdiem "Augstākās tiesas plēnums" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu". |
|
|
|
7. Papildināt 44.panta otro daļu pēc vārdiem "Augstākās tiesas plēnums" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu". |
|
50.pants. Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un
viņa vietnieki (1) Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem. (2) Augstākās Tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās Tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes. (3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs iesniedz priekšlikumu Saeimai par ģenerālprokurora iecelšanu amatā un īsteno citas Prokuratūras likumā noteiktās pilnvaras, kas saistītas ar ģenerālprokurora iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu. (4) Divus Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vietniekus ievēlē plēnums uz septiņiem gadiem no Senāta departamentu priekšsēdētāju un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus. ( Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.94. likumu, 15.10.98. likumu un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.) |
10. Papildināt 50.panta ceturto daļu aiz vārdiem "tiesu palātu priekšsēdētāju vidus" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu". |
|
|
|
8. Papildināt 50.panta ceturto daļu pēc vārdiem "tiesu palātu priekšsēdētāju vidus" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu". |
|
52.pants.
Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša kandidāts (1) Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura: 1) ir Latvijas pilsonis; 2) prot valsts valodu augstākajā līmenī; 3) sasniegusi 30 gadu vecumu; 4) ieguvusi augstāko juridisko izglītību; 5) darbojusies vismaz piecus gadus juridiskajā specialitātē; 6) nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. (2) Juridiskās specialitātes darba stāžā tiek ieskaitīts arī tiesas priekšsēdētāja palīga, tiesneša palīga un tiesas konsultanta amatā nostrādātais laiks. (3) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.). (4) Kārtību, kādā tiesneša kandidāts stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka tieslietu ministrs. (5) Stažēšanās laiks, ievērojot tiesneša kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni, tiek noteikts no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem. (6) (Izslēgta ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, 15.10.98. likumu, 31.10.2002. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 01.07.2003.) |
11. 52.pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Stažēšanās laiku nosaka, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni.";
papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Atkārtoti pretendēt uz tiesneša amatu var ne ātrāk kā pēc gada. Gada termiņu sāk skaitīt ar dienu, kad tiesneša amata kandidātam paziņots atteikums par viņa kandidatūras turpmāko virzību uz tiesneša amatu." |
|
|
|
9. 52.pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Stažēšanās laiku nosaka, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni.";
papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: |
|
54.1 pants.
Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtība Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, nosaka stažēšanās laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka tieslietu ministrs. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (2003.gada 19.jūnija
likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.) |
12. Aizstāt 54.1 panta pirmajā teikumā vārdus "no viena mēneša līdz trim mēnešiem" ar vārdiem un skaitli "atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai". |
|
|
|
10. Aizstāt 54.1 panta pirmajā teikumā vārdus "no viena mēneša līdz trim mēnešiem" ar vārdiem un skaitli "atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai". |
|
55.pants.
Personas, kuras nevar būt par tiesneša kandidātu Par tiesneša kandidātu nevar būt personas: 1) kuras agrāk sodītas par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); 2) kuras agrāk izdarījušas noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu; 3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata; 4) par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana. 5) kuras ir
vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS
Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas
izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki,
minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji; 6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 15.06.94. likumu) |
|
4. |
Deputāts
V.Buzajevs Izslēgt 55.panta 5. un 6.punktu. |
Neatbalstīt
|
|
|
56.pants. Tiesas piesēdētāja kandidāts Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51.panta otrās daļas un
55.panta prasības, var ievēlēt Latvijas pilsoni, kas līdz vēlēšanu
dienai sasniedzis 25 gadu vecumu. (Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.97. likumu, kas stājas spēkā no 27.02.97.) |
|
5. |
Deputāts
V.Buzajevs Papildināt 56.pantu pēc vārda pilsoni ar vārdiem vai nepilsoni. |
Neatbalstīt
|
|
|
72.pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja
apliecība Tiesnesim un tiesas piesēdētājam izsniedz apliecību, kuras paraugu
apstiprina Saeimas noteiktajā kārtībā. |
13. Aizstāt 72.pantā vārdus "Saeimas noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "tieslietu ministrs". |
|
|
|
11. Aizstāt 72.pantā vārdus "Saeimas noteiktajā
kārtībā" ar vārdiem "tieslietu ministrs". |
|
75.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša
aizstāšana Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var
uz laiku - ne ilgāku par diviem gadiem - uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas
tiesneša pienākumus citas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, Goda tiesnesim,
apgabaltiesas tiesnesim, kas atbilst šā likuma 52.pantā noteiktajām rajona
(pilsētas) tiesas tiesneša kandidātam izvirzītajām prasībām, ja šī
persona devusi rakstveida piekrišanu. (1998.gada
15.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar ST 05.11.2004.
spriedumu, kas stājas spēkā no 05.11.2004.) |
|
6. |
Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Izteikt 75.panta tekstu šādā redakcijā: Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku ne ilgāku par diviem gadiem uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus citas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu. |
Atbalstīt |
12. Izteikt 75.panta tekstu šādā redakcijā: Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes
gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku ne ilgāku par diviem gadiem
uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus citas rajona
(pilsētas) tiesas tiesnesim, Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja
šī persona devusi rakstveida piekrišanu. |
|
84.pants.
Tiesneša atstādināšana no amata (1) Ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā. Ja rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā sauc pie kriminālatbildības, tieslietu ministrs atstādina šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā. (2) Ja par Augstākās tiesas tiesnesi ierosināta
disciplinārlieta, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas
priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai
disciplinārlietā. Ja Augstākās tiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā sauc
pie kriminālatbildības, Augstākās tiesas priekšsēdētājs atstādina šādu
tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā. |
14. Papildināt 84.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Atstādinātajam tiesnesim saglabā minimālo mēneša amatalgu." |
|
|
|
13. Papildināt 84.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Atstādinātajam tiesnesim saglabā
minimālo mēneša amatalgu." |
|
86.1 pants.
Tiesneša tiesības ieņemt citus amatus (1) Tiesnesi ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku var norīkot darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā vai starptautiskā organizācijā (turpmāk cita institūcija). (2) Rīkojumu par tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbā citā institūcijā izdod tieslietu ministrs. Rīkojumu par Augstākās tiesas tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbā citā institūcijā izdod Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tam, kad saņemta attiecīgās palātas vai attiecīgā departamenta priekšsēdētāja piekrišana. (3) Tiesnesi var norīkot darbā citā institūcijā uz laiku, kas nav mazāks par trim mēnešiem, bet nepārsniedz trīs gadus. Šajā laikā tiesnesis nevar pildīt tiesneša pienākumus tajā tiesā, no kuras viņš norīkots darbā citā institūcijā. (4) Tiesnesis, veicot darbu citā institūcijā, saņem tiesneša amatalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, ja vien šī institūcija nav pārņēmusi saistības maksāt tiesnesim atalgojumu. (5) Tiesneša
darbu citā institūcijā ieskaita tiesneša darba stāžā. |
15. Papildināt 86.1 panta pirmo daļu aiz vārdiem "Tieslietu ministrijā" ar vārdiem "Tiesu administrācijā". |
|
|
|
14. Papildināt 86.1 panta pirmo daļu pēc vārdiem "Tieslietu ministrijā" ar vārdiem "Tiesu administrācijā". |
|
92.pants.
Tiesnešu konference (1) Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Tās darbā piedalās visi republikas tiesneši. (2) Tiesnešu konference: 1) izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus; 2) iesniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniegumus par tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kuri būtu jāapspriež Augstākās tiesas plēnumam; 3) apspriež materiālās un sociālās nodrošināšanas un citus būtiskus tiesnešu darba jautājumus; 4) aizklāti balsojot, ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un tās priekšsēdētāju uz četriem gadiem; 5) ievēlē tiesnešu disciplinārkolēģiju uz četriem gadiem. (3) Nekustamo īpašumu reģistrēšanas un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanas prakses aktuālu jautājumu izskatīšanai var sasaukt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu konferenci. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 29.01.97. likumu, 15.10.98. likumu un 31.10.2002. likumu, kas
stājas spēkā no 04.12.2002.) |
16. Aizstāt 92.panta trešajā daļā vārdu "reģistrēšanas" ar vārdu "ierakstīšanas". |
|
|
|
15. Aizstāt 92.panta trešajā daļā vārdu "reģistrēšanas" ar vārdu "ierakstīšanas". |
|
93.pants.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija (1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nostiprināt tiesnešu profesionālo neatkarību. (2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir divi Augstākās tiesas Senāta tiesneši, viens Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis, divi apgabaltiesu tiesneši, divi rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. (3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, Latvijas Policijas akadēmijas rektors vai viņu pilnvarotas personas, kā arī Latvijas Tiesnešu biedrības valdes pilnvarots pārstāvis. (4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģija no sava vidus. (5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.) |
17. Papildināt 93.panta otro daļu aiz vārdiem "divi zemesgrāmatu nodaļu tiesneši" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu". |
|
|
|
16. Papildināt 93.panta otro daļu pēc vārdiem "divi zemesgrāmatu nodaļu tiesneši" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu". |
|
98.1 pants. Zemesgrāmatu nodaļu
statuss (1) Zemesgrāmatu nodaļas ietilpst tiesu sistēmā un tiek izveidotas
nekustamo īpašumu ierakstīšanai, kā arī ar tiem saistīto tiesību
nostiprināšanai zemesgrāmatās. (2) Zemesgrāmatu nodaļas pārzina apgabaltiesas, bet to organizatorisko
vadību veic Tieslietu ministrija. |
18. Aizstāt 98.1 panta otrajā daļā vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "Tiesu administrācija". |
|
|
|
17. Aizstāt 98.1 panta otrajā daļā vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "Tiesu administrācija". |
|
106.pants.
Tiesas darbinieka darba tiesiskās attiecības (1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina, Darba likumā noteiktajā kārtībā slēdzot darba līgumu ar tiesas priekšsēdētāju. (2) Tiesas darbinieka darba samaksu nosaka Ministru kabinets. (2003.gada 19.jūnija
likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.) |
19. Izteikt 106.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina Darba likumā noteiktajā kārtībā." |
|
|
|
18. Izteikt 106.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina Darba likumā noteiktajā kārtībā." |
|
16.2
nodaļa (Nodaļa 1998.gada 14.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.) 106.5 pants. Tiesu sistēmai
piederīgas iestādes (1) Tiesu sistēmai piederīgas iestādes ir: 1) bāriņtiesas; 2) pagasttiesas; 3) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 04.12.2002.); 4) dzimtsarakstu nodaļas. (2) Tiesu sistēmai piederīgās iestādes darbojas uz speciālu likumu
pamata, un to metodisko vadību veic Tieslietu ministrija. (3) Tiesu sistēmai piederīgās iestādes, veicot tām ar likumu uzliktas
funkcijas, ir neatkarīgas, to darbību reglamentē vienīgi likums, un to lēmumi
pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā. 106.6 pants. Bāriņtiesa (1) Bāriņtiesa ir tiesu sistēmai piederīga aizbildnības un aizgādnības
iestāde, kura veic arī citas tai ar likumu uzliktas funkcijas. (2) Bāriņtiesas darbību regulē likums "Par bāriņtiesām un
pagasttiesām". 106.7
pants. Pagasttiesa (1) Pagasttiesa ir tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura pagastā veic bāriņtiesas uzdevumus, kā arī citas tai ar likumu uzliktas funkcijas. (2) Pagasttiesas darbību regulē likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām". 106.8
pants. Dzimtsarakstu nodaļa (1) Dzimtsarakstu nodaļa ir tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura veic civilstāvokļa aktu - laulības, dzimšanas un miršanas reģistrāciju. (2) Dzimtsarakstu nodaļas darbību regulē likums "Par civilstāvokļa aktiem". |
20. Izslēgt 16.2 nodaļu. |
|
|
|
19. Izslēgt 16.2 nodaļu. |
|
107.1
pants. Tiesu administrācijas funkcijas tiesu un zemesgrāmatu nodaļu
organizatoriskās vadības jautājumos (1) Tiesu administrācija ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumā noteiktajos ietvaros. (2) Tiesu administrācija: 1) nodrošina pretendentu atlasi rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrā matu nodaļu tiesnešu amatam; 2) sagatavo priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām; 3) veic uzraudzību pār rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizāciju; 4) organizē rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu un darbinieku kvalifikācijas celšanu; 5) veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba statistisko uzskaiti; 6) rīkojas ar finanšu līdzekļiem, lai nodrošinātu rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, zemesgrāmatu nodaļu un tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību, un apgādā tiesas ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem. (2003.gada 4.decembra
likuma redakcijā) |
21. Izteikt 107.1 pantu šādā redakcijā: "107.1 pants. Tiesu administrācija (1) Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un administratīvi vada rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, administratīvo tiesu iestāžu un zemesgrāmatu nodaļu darbu. (2) Tiesu administrācija: 1) izdod metodiskos norādījumus par administratīvā darba veikšanu tiesās un zemesgrāmatu nodaļās; 2) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba pārbaudes; 3) organizē tiesnešu un tiesu darbinieku personāllietu kārtošanu; 4) nodrošina tiesnešu amatu kandidātu atlasi; 5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu
iecelšanu un apstiprināšanu amatā, izdod rīkojumus par tiesnešu
atvaļinājumiem un komandējumiem, kā arī citos gadījumos; 6) apstiprina tiesnešu un tiesas darbinieku amatu sarakstus un darba
samaksas fondu; 7) apstiprina tiesas darbinieku darba pienākumu aprakstus; 8) pieņem darbā un atlaiž no darba tiesas darbiniekus, izdod
rīkojumus par tiesas darbinieku atvaļinājumiem un komandējumiem, kā arī citos
gadījumos; 9) nodrošina tiesnešu, tiesas darbinieku un tiesu piesēdētāju apmācību; 10) pieprasa no tiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to darbiniekiem paskaidrojumus; 11) sagatavo materiālus par disciplinārlietas ierosināšanu pret
tiesnesi; 12) disciplināri soda tiesas darbiniekus par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem; 13) nodrošina tiesu informatīvās sistēmas un vienotās datorizētās zemesgrāmatas uzturēšanu un lietošanu; 14) apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu iesniegtos statistikas datus
par to darbu un veic apkopoto datu analīzi; 15) rīkojas ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu finanšu līdzekļiem; 16) plāno tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta ieņēmumu un izdevumu
resursus, kā arī veic ekonomisko rādītāju analīzi; 17) veic grāmatvedības uzskaiti un sastāda finanšu pārskatus; 18) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu saimnieciskās darbības un
finanšu revīziju; 19) nodrošina darba samaksas izmaksu tiesnešiem un tiesas
darbiniekiem; 20) nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar darba telpām,
materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem. (3) Tiesu administrācija pilda Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Tiesnešu disciplinārkolēģijas sekretariāta funkcijas." |
|
|
|
20. Izteikt 107.1 pantu šādā redakcijā: "107.1 pants. Tiesu administrācija (1) Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un administratīvi vada rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, administratīvo tiesu iestāžu un zemesgrāmatu nodaļu darbu. (2) Tiesu administrācija: 1) izdod metodiskos norādījumus par administratīvā darba veikšanu tiesās un zemesgrāmatu nodaļās; 2) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba pārbaudes; 3) organizē tiesnešu un tiesu darbinieku personāllietu kārtošanu; 4) nodrošina tiesnešu amatu kandidātu atlasi; 5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu
iecelšanu un apstiprināšanu amatā, izdod rīkojumus par tiesnešu
atvaļinājumiem un komandējumiem, kā arī citos gadījumos; 6) apstiprina tiesnešu un tiesas darbinieku amatu sarakstus un darba
samaksas fondu; 7) apstiprina tiesas darbinieku darba pienākumu aprakstus; 8) pieņem darbā un atlaiž no darba tiesas darbiniekus, izdod
rīkojumus par tiesas darbinieku atvaļinājumiem un komandējumiem, kā arī citos
gadījumos; 9) nodrošina tiesnešu, tiesas darbinieku un tiesas piesēdētāju apmācību; 10) pieprasa no tiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to darbiniekiem paskaidrojumus; 11) sagatavo materiālus par disciplinārlietas ierosināšanu pret
tiesnesi; 12) disciplināri soda tiesas darbiniekus par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem; 13) nodrošina tiesu informatīvās sistēmas un vienotās datorizētās zemesgrāmatas uzturēšanu un lietošanu; 14) apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu iesniegtos statistikas datus
par to darbu un veic apkopoto datu analīzi; 15) rīkojas ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu finanšu līdzekļiem; 16) plāno tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta ieņēmumu un izdevumu
resursus, kā arī veic ekonomisko rādītāju analīzi; 17) veic grāmatvedības uzskaiti un sagatavo finanšu pārskatus; 18) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu saimnieciskās darbības un
finanšu revīziju; 19) nodrošina darba samaksas izmaksu tiesnešiem un tiesas
darbiniekiem; 20) nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar darba telpām,
materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem. (3) Tiesu administrācija pilda Tiesnešu
kvalifikācijas kolēģijas un Tiesnešu disciplinārkolēģijas sekretariāta
funkcijas." |
|
|
|
7. |
Juridiskā komisija Papildināt likumu ar 107.2 pantu šādā redakcijā: "107.2
pants. Augstākās tiesas Administrācija (1) Augstākās tiesas Administrācija ir
Augstākās tiesas struktūrvienība, kas organizē un administratīvi vada
Augstākās tiesas darbu. (2) Augstākās tiesas Administrācijas
vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (3) Augstākās tiesas Administrācija: 1) veic finanšu vadību; 2) gādā materiāltehnisko nodrošinājumu; 3) kārto lietvedību; 4) organizē personālvadību un mācības; 5) nodrošina komunikāciju ar sabiedrību; 6) veic
starptautisko sadarbību. |
Atbalstīt |
21. Papildināt likumu ar 107.2 pantu šādā redakcijā: "107.2
pants. Augstākās tiesas Administrācija (1) Augstākās tiesas Administrācija ir
Augstākās tiesas struktūrvienība, kas organizē un administratīvi vada
Augstākās tiesas darbu. (2) Augstākās tiesas Administrācijas
vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (3) Augstākās tiesas Administrācija: 1) veic finanšu vadību; 2) gādā materiāltehnisko nodrošinājumu; 3) kārto lietvedību; 4) organizē personālvadību un mācības; 5) nodrošina saziņu ar sabiedrību; 6) veic
starptautisko sadarbību. |
|
108.pants.
Tieslietu ministra funkcijas tiesu organizatoriskās vadības jautājumos Tieslietu ministrs: 1) veic šā likuma 32.panta trešajā daļā, 33.panta pirmajā daļā, 39.panta otrajā daļā, 40.panta pirmajā daļā, 41.panta otrajā daļā, 42.panta trešajā daļā, 57.pantā, 60.pantā, 61.pantā, 63.panta otrajā daļā, 64.panta pirmajā daļā, 66.pantā, 71.panta trešajā daļā, 74.panta otrajā daļā, 75.pantā, 77.pantā, 81.pantā, 84.panta pirmajā daļā, 86.1 panta otrajā daļā, 94.panta 4.punktā, 98.2 panta otrajā - ceturtajā daļā, 121.pantā un 124.panta ceturtajā daļā paredzētās funkcijas; 2) (izslēgts ar 15.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.); 3) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to amatpersonām - paskaidrojumus; 4) organizē rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu revīziju, uzdodot revīzijas veikšanu Tieslietu ministrijas darbiniekiem, bet, ja nepieciešams, - iesaistot revīzijas veikšanā Augstākās Tiesas tiesu palātas tiesnešus un apgabaltiesu tiesnešus pēc saskaņošanas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju; 5) dod rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētājam, kā arī citām šo tiesu amatpersonām norādījumus, uzliek tiesu resora amatpersonām disciplinārsodus saskaņā ar darba likumdošanas aktiem par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem vai, ja nepieciešams, ierosina disciplinārlietas pret tiesnešiem; 6) iesniedz Augstākās Tiesas plēnumam iesniegumus par nepieciešamību izskaidrot tiesām Latvijas Republikas likumus. (Ar grozījumiem, kas
izdarīti ar 29.01.97. likumu, 15.10.98. likumu un 31.10.2002. likumu, kas
stājas spēkā no 04.12.2002.) |
22. Izslēgt 108.pantu. |
|
|
|
22. Izslēgt
108.pantu. |
|
121.pants.
Tiesneša prēmēšana Lai stimulētu tiesneša darbu, tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs var prēmēt tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā atalgojuma fonda. |
23. Izteikt 121.pantu šādā redakcijā: "121.pants. Tiesneša prēmēšana Tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā darba samaksas fonda." |
|
|
|
23. Izteikt 121.pantu šādā redakcijā: "121.pants. Tiesneša prēmēšana Tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā darba samaksas fonda." |
|
|
24. Papildināt likumu ar 123.1 pantu šādā redakcijā: "123.1 pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas Ja tiesnesim ir nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, tiesnesim var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas." |
|
|
|
24. Papildināt likumu ar 123.1 pantu šādā redakcijā: "123.1 pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas Ja tiesnesim ir nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, viņam var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas." |
|
124.pants.
Tiesnešu nodrošināšana ar dzīvojamām telpām (1) Valsts garantē tiesnešu nodrošināšanu ar dzīvojamām telpām - ar atsevišķu dzīvokli vai dzīvojamo māju. (2) Ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā no tiesneša iecelšanas amatā viņam tiek piešķirts atsevišķs labiekārtots dienesta dzīvoklis vai dzīvojamā māja. Dzīvojamā platība nedrīkst būt mazāka par 12 kvadrātmetriem uz ģimenes locekli, un papildus jābūt vienai istabai tiesneša darba vajadzībām. (3) Tiesneši ir tiesīgi pieprasīt dzīvokļa apstākļu uzlabošanu, ja viņu izmantojamās dzīvojamās telpas neatbilst šā panta otrajā daļā minētajiem noteikum iem. Tiesneša iesniegums ir apmierināms gada laikā. (4) Ar dzīvojamām telpām tiesnesis nodrošināms, pamatojoties uz tieslietu ministra vai Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu |
25. Izslēgt 124.pantu. |
|
|
|
25. Izslēgt 124.pantu. |
|
125.pants. Citas tiesneša sociālās garantijas (1) Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā. (2) Tiesnesim, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā. (3) Tiesnesim izmaksā pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. (4) Tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir tiesneši, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem. (5) Ja tiesnesi atbrīvo no amata tiesnešu skaita samazināšanas dēļ, viņam izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. (6) Valsts obligāti apdrošina tiesneša dzīvību un veselību līdz 15 mēneša amatalgu apmēram. (2003.gada 19.jūnija
likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.) |
26. Papildināt 125.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Ja tiesnesi pārceļ darbā uz citu administratīvo teritoriju, tiesnesim izmaksā pārcelšanās kompensāciju vienas mēneša amatalgas apmērā." |
8. |
Finanšu ministra vietā reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis Papildināt 125.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: (7) Ja tiesnesi pārceļ darbā uz citu administratīvu teritoriju, tiesnesim un viņa ģimenes locekļiem (apgādājamiem), pamatojoties uz izdevumu attaisnojošiem dokumentiem, kompensē pārcelšanās izdevumus, kas ietver ceļa izdevumus un izdevumus par tiesneša un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu. |
Atbalstīt |
26. Papildināt 125.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: (7) Ja tiesnesi pārceļ darbā uz citu
administratīvo teritoriju, tiesnesim un viņa ģimenes locekļiem
(apgādājamiem), pamatojoties uz izdevumus attaisnojošiem dokumentiem,
kompensē pārcelšanās izdevumus, kas ietver ceļa izdevumus un izdevumus par
tiesneša un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves
pārvešanu. |
|
|
27. Papildināt likuma 22.nodaļu ar 126.pantu šādā redakcijā: "126.pants. Tiesnešu izdienas
pensijas Tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu un
izmaksas kārtību nosaka īpašs likums." |
|
|
|
27. Papildināt 22.nodaļu ar 126.pantu šādā redakcijā: "126.pants. Tiesnešu izdienas
pensijas Tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu un
izmaksas kārtību nosaka īpašs likums." |
|
|
28. Papildināt likumu ar 23.nodaļu šādā redakcijā: "23.nodaļa Tiesu informatīvā sistēma 127.pants. Tiesu informatīvā sistēma (1) Tiesu lietvedība lietu reģistrācija, virzība, nolēmumu sagatavošana notiek tiesu informatīvajā sistēmā. (2) Tiesu informatīvās sistēmas turētājs ir Tiesu administrācija. (3) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas
izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību." |
|
|
|
28. Papildināt likumu ar 23.nodaļu šādā redakcijā: "23.nodaļa Tiesu informatīvā sistēma 127.pants. Tiesu informatīvā sistēma (1) Tiesu lietvedība lietu reģistrācija, virzība, nolēmumu sagatavošana notiek tiesu informatīvajā sistēmā. (2) Tiesu informatīvās sistēmas turētājs ir Tiesu administrācija. (3) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas
izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību. |
|
|
|
9. |
Juridiskā komisija
Papildināt likumu ar 128.pantu šādā redakcijā: 128.pants. Tiesu
nolēmumu apkopošana, atlase un publiskošana (1)
Tiesu judikatūras veidošanā nozīmīgu tiesu nolēmumu apkopošanu, vispārināšanu
un apstrādi tiesu informatīvās sistēmas judikatūras datu bāzē veic Augstākā
tiesa. (2) Judikatūras datu bāzē ieraksta ziņas par tiesas spriedumu vai
lēmumu, kurš ir tiesiski pamatots un rada juridisku interesi. Kritērijus, pēc
kuriem tiesu nolēmumi tiek atlasīti iekļaušanai judikatūras datu bāzē, un to
apstrādes kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (3) Judikatūras datu bāze un tās dati ir valsts īpašums. Publiski
pieejamos judikatūras datu bāzes ierakstus bez maksas publicē internetā. |
Atbalstīt |
128.pants. Tiesu
nolēmumu apkopošana, atlase un publiskošana (1)
Tiesu judikatūras veidošanā nozīmīgu tiesu nolēmumu apkopošanu, vispārināšanu
un apstrādi tiesu informatīvās sistēmas judikatūras datu bāzē veic Augstākā
tiesa. (2) Judikatūras datu bāzē ieraksta ziņas par tiesas spriedumu vai
lēmumu, kurš ir tiesiski pamatots un rada juridisku interesi. Kritērijus, pēc
kuriem tiesu nolēmumi tiek atlasīti iekļaušanai judikatūras datu bāzē, un to
apstrādes kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (3) Judikatūras datu bāze un tās dati ir valsts īpašums. Publiski
pieejamos judikatūras datu bāzes ierakstus bez maksas publicē internetā. |
|
Pārejas
noteikumi (2003.gada 19.jūnija
likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2003.) 1. Līdz 2006.gadam tiesneša mēneša
amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista strādājošo 2001.gada
mēneša vidējai bruto darba samaksai, kas noapaļota latos. 2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu
nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu: 1) 2003.gadā 60 procentu apmērā no šā
likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša
amatalgas; 2) 2004.gadā 70 procentu apmērā no šā
likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša
amatalgas; 3) 2005.gadā 80 procentu apmērā no šā
likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša
amatalgas. 3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā
paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā
paredzētās sociālās garantijas aprēķina no mēneša amatalgas, kas paredzēta šo
pārejas noteikumu 2.punktā. 4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo
atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas
apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam. 5. Tiesnešiem tiek saglabātas
kvalifikācijas klases, kas piešķirtas līdz 2003.gada 30.jūnijam. 6. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas
tiesnešiem, kuriem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās
klases, tās tiek piešķirtas vispārīgā kārtībā. 7. Līdz 2010.gadam tiesnešiem, izņemot
zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, mēneša amatalgu pārskata ik pēc trim gadiem,
ņemot vērā strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu
salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu. 8. Līdz 2004.gada 1.aprīlim Tieslietu
ministrija nodrošina attiecīgo funkciju nodošanu Tiesu administrācijai. (2003.gada 4.decembra
likuma redakcijā) 9. Līdz 2006.gada 1.februārim par
administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst
šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai
ir vismaz triju gadu kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai
ierēdņa amatā. (2003.gada 4.decembra
likuma redakcijā) 10. Līdz 2006.gada 1.februārim par
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās
apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma
52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz
piecu gadu kopējais darba stāžs 53. un 54.pantā norādītajos amatos vai
ierēdņa amatā. (2003.gada 4.decembra
likuma redakcijā) 11. Līdz 2006.gada 1.februārim uz Augstākās
tiesas un apgabaltiesu tiesnešiem neattiecas šā likuma 98.panta piektās un
sestās daļas prasības. (2003.gada 4.decembra
likuma redakcijā) 12. Līdz 2004.gada 1.februārim Valsts
kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar nepieciešamajām papildu darba telpām
Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai. (2003.gada 4.decembra
likuma redakcijā) |
29. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:
"13. Līdz 2006.gada 1.septembrim darba līgumus ar tiesu
darbiniekiem slēdz un tiesu darbinieku personāllietu kārtošanu nodrošina
tiesu priekšsēdētāji. 14. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2005.gada 1.septembrim
iesniedz Saeimā likumprojektu, kas regulē tiesnešu izdienas pensiju
piešķiršanas pamatu un izmaksas kārtību. 15. Šā likuma 32.panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar
Kriminālprocesa likumu. 16. Ministru
kabinets šā likuma 127.panta trešajā daļā paredzētos Ministru kabineta
noteikumus izdod līdz 2006.gada 1.martam." |
10. |
Juridiskais birojs Aizstāt likumprojekta 29.pantā vārdus kas regulē tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu un izmaksas kārtību ar vārdiem par tiesnešu izdienas pensijām. |
Atbalstīt |
29. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:
"13. Līdz 2006.gada 1.septembrim darba līgumus ar tiesu
darbiniekiem slēdz un tiesu darbinieku personāllietu kārtošanu nodrošina
tiesu priekšsēdētāji. 14. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2005.gada 1.se
ptembrim
iesniedz Saeimai likumprojektu par tiesnešu izdienas
pensijām. 15. Šā likuma 32.panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar
Kriminālprocesa likumu. 16. Ministru kabinets šā likuma 127.panta
trešajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus izdod līdz 2006.gada
1.martam." |