Grozījumi likumā "Par tiesu varu"

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"

 

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr., 2004, 2., 23.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus "šis likums".

 

2. Papildināt 2.nodaļu ar 16.pantu šādā redakcijā:

 

"16.pants. Lietu sadale

 

(1) Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma apstiprina lietu sadales plānu.

(2) Tiesas priekšsēdētājs kalendāra gada laikā lietu sadales plānā var izdarīt grozījumus šādu iemeslu dēļ:

1) tiesneša pārslodze;

2) tiesneša nepietiekams noslogojums;

3) tiesnešu maiņa;

4) tiesneša nespēja veikt savus pienākumus."

 

3. Izslēgt 3.nodaļu.

 

4. Papildināt 32.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus norīko rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz laiku līdz trim gadiem. Izmeklēšanas tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumiem var skatīt civillietas."

 

5. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

 

"33.pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs

 

(1) Rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumiem vada tiesas priekšsēdētājs.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs pēc Tiesu administrācijas priekšlikuma, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Tieslietu ministrs var atbrīvot no amata tiesas priekšsēdētāju pirms termiņa pēc personas pašas vēlēšanās vai pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu.

(3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs:

1) rīkojas ar tiesu iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem;

2) nosaka tiesas darbinieku un tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus;

3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai);

4) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem;

5) sastāda ikgadējo tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijā;

6) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs var dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā."

 

6. Papildināt likumu ar 33.pantu šādā redakcijā:

 

"33.pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks

 

Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā."

 

7. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

 

"40.pants. Apgabaltiesas priekšsēdētājs

 

(1) Apgabaltiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumiem vada tiesas priekšsēdētājs.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāju pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā Saeima, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Saeima var atbrīvot no amata apgabaltiesas priekšsēdētāju pirms termiņa pēc personas pašas vēlēšanās vai pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu.

(3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs veic šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktās funkcijas."

 

8. Izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā."

 

9. Papildināt 44.panta otro daļu aiz vārdiem "Augstākās tiesas plēnums" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu".

 

10. Papildināt 50.panta ceturto daļu aiz vārdiem "tiesu palātu priekšsēdētāju vidus" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu".

 

11. 52.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Stažēšanās laiku nosaka, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni.";

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Atkārtoti pretendēt uz tiesneša amatu var ne ātrāk kā pēc gada. Gada termiņu sāk skaitīt ar dienu, kad tiesneša amata kandidātam paziņots atteikums par viņa kandidatūras turpmāko virzību uz tiesneša amatu."

 

12. Aizstāt 54.panta pirmajā teikumā vārdus "no viena mēneša līdz trim mēnešiem" ar vārdiem un skaitli "atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai".

 

13. Aizstāt 72.pantā vārdus "Saeimas noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "tieslietu ministrs".

 

14. Papildināt 84.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Atstādinātajam tiesnesim saglabā minimālo mēneša amatalgu."

 

15. Papildināt 86.panta pirmo daļu aiz vārdiem "Tieslietu ministrijā" ar vārdiem "Tiesu administrācijā".

 

16. Aizstāt 92.panta trešajā daļā vārdu "reģistrēšanas" ar vārdu "ierakstīšanas".

 

17. Papildināt 93.panta otro daļu aiz vārdiem "divi zemesgrāmatu nodaļu tiesneši" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu".

 

18. Aizstāt 98.panta otrajā daļā vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "Tiesu administrācija".

 

19. Izteikt 106.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina Darba likumā noteiktajā kārtībā."

 

20. Izslēgt 16.nodaļu.

 

21. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

 

"107.1 pants. Tiesu administrācija

 

(1) Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un administratīvi vada rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, administratīvo tiesu iestāžu un zemesgrāmatu nodaļu darbu.

(2) Tiesu administrācija:

1) izdod metodiskos norādījumus par administratīvā darba veikšanu tiesās un zemesgrāmatu nodaļās;

2) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba pārbaudes;

3) organizē tiesnešu un tiesu darbinieku personāllietu kārtošanu;

4) nodrošina tiesnešu amatu kandidātu atlasi;

5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, izdod rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem, kā arī citos gadījumos;

6) apstiprina tiesnešu un tiesas darbinieku amatu sarakstus un darba samaksas fondu;

7) apstiprina tiesas darbinieku darba pienākumu aprakstus;

8) pieņem darbā un atlaiž no darba tiesas darbiniekus, izdod rīkojumus par tiesas darbinieku atvaļinājumiem un komandējumiem, kā arī citos gadījumos;

9) nodrošina tiesnešu, tiesas darbinieku un tiesu piesēdētāju apmācību;

10) pieprasa no tiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to darbiniekiem – paskaidrojumus;

11) sagatavo materiālus par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi;

12) disciplināri soda tiesas darbiniekus par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem;

13) nodrošina tiesu informatīvās sistēmas un vienotās datorizētās zemesgrāmatas uzturēšanu un lietošanu;

14) apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu iesniegtos statistikas datus par to darbu un veic apkopoto datu analīzi;

15) rīkojas ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu finanšu līdzekļiem;

16) plāno tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, kā arī veic ekonomisko rādītāju analīzi;

17) veic grāmatvedības uzskaiti un sastāda finanšu pārskatus;

18) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu saimnieciskās darbības un finanšu revīziju;

19) nodrošina darba samaksas izmaksu tiesnešiem un tiesas darbiniekiem;

20) nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar darba telpām, materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem.

(3) Tiesu administrācija pilda Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Tiesnešu disciplinārkolēģijas sekretariāta funkcijas."

 

22. Izslēgt 108.pantu.

 

23. Izteikt 121.pantu šādā redakcijā:

 

"121.pantsTiesneša prēmēšana

 
Tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā darba samaksas fonda."
 
24. Papildināt likumu ar 123.pantu šāda redakcijā:
 
"123.1 pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas
 
Ja tiesnesim ir nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, tiesnesim var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas."
 
25. Izslēgt 124.pantu.
 
26. Papildināt 125.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
 
"(7) Ja tiesnesi pārceļ darbā uz citu administratīvo teritoriju, tiesnesim izmaksā pārcelšanās kompensāciju vienas mēneša amatalgas apmērā."
 
27. Papildināt likuma 22.nodaļu ar 126.pantu šādā redakcijā: 
 
"126.pants. Tiesnešu izdienas pensijas
 
Tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu un izmaksas kārtību nosaka īpašs likums."
 
28. Papildināt likumu ar 23.nodaļu šādā redakcijā: 
 
"23.nodaļa
Tiesu informatīvā sistēma
 
127.pants. Tiesu informatīvā sistēma
 

(1) Tiesu lietvedība – lietu reģistrācija, virzība, nolēmumu sagatavošana – notiek tiesu informatīvajā sistēmā.

(2) Tiesu informatīvās sistēmas turētājs ir Tiesu administrācija.

(3) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību."

 

29. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

 

"13. Līdz 2006.gada 1.septembrim darba līgumus ar tiesu darbiniekiem slēdz un tiesu darbinieku personāllietu kārtošanu nodrošina tiesu priekšsēdētāji.

14. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2005.gada 1.septembrim iesniedz Saeimā likumprojektu, kas regulē tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu un izmaksas kārtību.

15. Šā likuma 32.panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar Krimināl­procesa likumu.

16. Ministru kabinets šā likuma 127.panta trešajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus izdod līdz 2006.gada 1.martam."

 

 

 

 

 

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par tiesu varu””

anotācija

 

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Šobrīd spēkā esošajā likumā “Par tiesu varu” ir daudzas neprecizitātes, vairākas normas ir zaudējušas savu aktualitāti un nedarbojas, līdz ar to ir izstrādāts likumprojekts, kurš redakcionāli precizē, svītro liekās un iekļauj likumā normas, kuras praktiski dzīve tiek īstenotas, bet nav skaidri noregulētas likumā.

Likumprojektu izstrādājusi ar tieslietu ministra 2004.gada 7.maija rīkojumu Nr.1-1/156 apstiprinātā darba grupa Tiesu iekārtas likumprojekta izvērtēšanai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Grozījumi likumā “Par tiesu varu” paredz izslēgt no likuma 3.nodaļu “Lietu izskatīšanas pamatprincipi”, kuri ir iekļauti procesuālajos likumos, tādējādi novēršot tiesību normu kolīzijas. Likums tiek papildināts ar normu par izmeklēšanas tiesnešiem, kuri paredzēti Kriminālprocesa likumprojektā. Likumprojektā tiek precizētas rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka un apgabaltiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka funkcijas un kompetence tiesas administrēšanā, kā arī viņu iecelšana amatā.

Tiek precizēta norma par tiesneša amata kandidāta stažēšanās laiku un paredzēts, ka atkārtoti kandidēt uz tiesneša amatu iepriekš kandidējusi persona varēs tikai pēc viena gada. Gada termiņu paredzēts sākt skaitīt no dienas, kad tiesneša amata kandidātam ir paziņots par atteikumu tālākai virzīšanai uz tiesneša amatu.

Likumprojekts paredz, ka atstādinot tiesnesi no amata tiek saglabāta minimālā mēneša amatalga. Šobrīd spēkā esošajā likumā “Par tiesu varu” nav noregulēts jautājums par atstādināšanas laikā tiesnesim izmaksājamām naudas summām, kādēļ var aktualizēties jautājums, vai izmaksājama piemaksa par kvalifikācijas klasi un prēmijas. Piedāvātā panta redakcija nodrošinās tiesnesim iztikas līdzekļu saglabāšanu uz atstādināšanas laiku, neparedzot piemaksas par kvalifikācijas klasi un prēmiju maksāšanu.

Likumprojektā tiek precizēts Tiesu administrācijas statuss un funkcijas.

No likuma tiek izslēgta nodaļa par tiesu sistēmai piederīgām iestādēm, jo bāriņtiesas, pagasttiesas un dzimtsarakstu nodaļas atbilstoši likumam “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” ir pašvaldību izveidotas iestādes, kuras neveic tiesas spriešanu, bet pieņem administratīvos aktus.

No likuma tiek izslēgts 108.pants, jo visas tieslietu ministra funkcijas ir atrunātas citos likuma pantos, līdz ar to šāda norma likumā nav nepieciešama.

Likumprojektā tiek precizēta norma par tiesneša prēmēšanu, kā arī tiek noteiktas tiesnesim paredzētās sociālās garantijas – atvaļinājums bez mēneša amatalgas saglabāšanas un pārcelšanas pabalsts, ja tiesnesis tiek pārcelts darbā uz citu administratīvo teritoriju.

No likuma tiek izslēgts 124.pants, kurš paredz tiesnešu nodrošināšanu ar dzīvojamām telpām. Valsts šo likumā ietverto funkciju nevar īstenot, jo nav tiesnešiem paredzētā dzīvojamā fonda. Tādējādi tiesnesi ar dzīvojamo telpu nav iespējams nodrošināt. Savukārt, ja šāds pienākums tiek uzlikts pašvaldībai, tad valstij, deleģējot funkcijas izpildi, ir jādod funkcijas izpildei nepieciešamais finansējums.

Projekts paredz likumu papildināt ar 23.nodaļu “Tiesu informatīvā sistēma”, kā arī nosaka deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2005.gada 1.septembrim izstrādāt likumprojektu par tiesnešu izdienas pensijām.

3. Cita informācija

Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-

projekts šo jomu neskar

Likum-

projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-

projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-

projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā

ietekme

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Likumprojektā paredzēto sociālo garantiju īstenošana tiks nodrošināta no piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Papildus finansējums likumprojekta īstenošanai nav nepieciešams.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam:

1)līdz 2005.gada 1.septembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu, kas regulē tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu un izmaksāšanas kārtību;

2) līdz 2006.gada 1.martam pieņemt Ministru kabineta noteikumus, kuri nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību.

2. Cita informācija

Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Darba grupā ir pārstāvji no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Latvijas Juristu biedrības.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Latvijas Juristu biedrības pārstāvji atbalsta likumprojekta tālāku virzību

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav veiktas

5. Cita informācija

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts konkretizē Tiesu administrācijas funkcijas. Tiek paplašināta Tiesu administrācijas kompetence attiecībā uz tiesu darbinieku pieņemšanu darbā no 2006.gada 1.septembra.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Informācija par likumprojektu tiks publicēta “Latvijas Vēstnesī”, kā arī Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā www.tm.gov.lv

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Cita informācija

Nav

 

 

Tieslietu ministre                                                                                               S.Āboltiņa

 

 

Valsts sekretāra vietā valsts sekretāra vietniece

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

I.Juhansone

I.Nikuļceva

I.Brazauska

I.Gūtmane

 
22.02.2005. 10:05

1014

I.Gūtmane

7505791, Ilze.Gutmane@tm.gov.lv