Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās

vides un reģionālā politikas komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

(steidzams)

Likumprojekts “Grozījumi “Enerģētikas likumā””

(reģ. nr. 1131)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi	Komisijas slēdziens	Komisijas atbalstītā redakcija
Enerģētikas likums					Grozījumi Enerģētikas likumā
	Izdarīt “Enerģētikas likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr; 2000, 17. nr.; 2001, 12.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt “Enerģētikas likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr; 2000, 17. nr.; 2001, 12.nr.) šādus grozījumus:
	1.    Visā likuma tekstā aizstāt vārdu „reģeneratīvie” ar vārdu „atjaunojamie” (attiecīgā locījumā).				1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu “reģeneratīvie” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “atjaunojamie” (attiecīgā locījumā).
1.pants Likumā ir lietoti šādi termini:
1) enerģija - šā likuma izpratnē: prece ar noteiktu vērtību - iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze;
2) energoapgāde - enerģētikas jomā veicama uzņēmējdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju;
3) energoapgādes uzņēmums - licencēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar energoapgādi;
4) energoapgādes uzņēmuma objekts - energoapgādes uzņēmumam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei;
5) energoefektivitāte - enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu;
6) energoresursi - apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;
7) reģeneratīvie energoresursi - apzinātie energoresursi ūdens potenciālā, saules, vēja, biomasas un zemes dzīļu siltuma (ģeotermālā) enerģija, kuru rašanos un atjaunošanos nosaka dabas vai antropogēnie (cilvēka izraisītie) procesi un kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;	2. Izslēgt 1. panta 7. punktu.				2. 1.pantā: izslēgt 7.punktu;
8) sekundārie energoresursi - energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai;
9) vietējie energoresursi - Latvijā apzinātie reģeneratīvie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;
10) enerģijas lietotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes uzņēmumiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida uzņēmējdarbībā;
11) enerģijas pārvade - energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem;	3.     Izteikt 1. panta 11. un 12. punktu šādā redakcijā: „11) enerģijas pārvade - energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu, izņemot enerģijas tirdzniecību pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem;	1	Deputāts A.Klementjevs Papildināt 1. panta 11. punktu (grozījumu 1. lasījuma redakcijā) aiz vārdiem “izņemot enerģijas tirdzniecību” ar komatu.	Neatbalstīts Redakc. precizēts	izteikt 11. un 12.punktu šādā redakcijā: “11) enerģijas pārvade - energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību;
12) enerģijas sadale - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai vidēja un zema spiediena vadiem;	12) enerģijas sadale - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu, izņemot enerģijas tirdzniecību, pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai vidēja un zema spiediena vadiem;”			Redakc. precizēts	12) enerģijas sadale - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību;”;
13) enerģijas realizācija - energoapgādes veids, kas ietver kurināmā vai enerģijas pārdošanu lietotājiem un līdzdalību pastāvīgas, drošas un stabilas energoapgādes nodrošināšanā;
14) enerģijas ražošana - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā;
15) koģenerācija — enerģijas ražošanas tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo gan siltumenerģiju, gan elektroenerģiju, turklāt kurināmā izmantošanas efektivitāte šajā procesā ir augstāka, nekā ražojot abus minētos enerģijas veidus atsevišķi;	4. Izslēgt 1. panta 15. punktu.				izslēgt 15.punktu;
16) kurināmais - nafta un naftas produkti, dabasgāze, sašķidrinātā gāze, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kodoldegviela, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;
17) kurināmā drošības rezerve - energoapgādes uzņēmuma īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju;
18) licence - saskaņā ar likumu izsniegta speciāla atļauja, kas nosaka energoapgādes uzņēmuma tiesības un pienākumu nodarboties ar energoapgādi licences darbības zonā;
19) licences darbības zona - licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes uzņēmums un enerģijas lietotājs;
20) regulators - valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē energoapgādi;
21) horizontālā integrācija - dažādu energoapgādes uzņēmumu apvienošanās (elektroapgāde, gāzes apgāde, siltumapgāde un citi sabiedrisko pakalpojumu veidi jebkurā kombinācijā);
22) vertikālā integrācija - divu vai vairāku energoapgādes veidu (ražošanas, pārvades un sadales) apvienošana vienā energoapgādes uzņēmumā;
23) sistēmas operators (pārvades, sadales vai dabasgāzes krātuves operators) - energoapgādes uzņēmuma iecelts sistēmas vadītājs, kurš ir atbildīgs par enerģijas plūsmu nodrošināšanu, sistēmas darbību un apkalpošanu, ja nepieciešams - arī par šīs sistēmas attīstību attiecīgajā teritorijā, nolūkā garantēt apgādes drošumu.
	5. Papildināt 1. pantu ar 24. punktu šādā redakcijā: 24) atjaunojamie energoresursi – vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma – bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos).				papildināt pantu ar 24.punktu šādā redakcijā: “24) atjaunojamie energoresursi — vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa [bioloģiski noārdāmā frakcija produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos].”
5.pants
(1) Energoapgādes uzņēmumi ir regulējamie uzņēmumi, kuri saskaņā ar licencē noteiktajām prasībām nodrošina esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar elektroenerģiju, siltumenerģiju, gāzi vai cita veida enerģiju un kurināmo ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē atbilstoši vides aizsardzības nosacījumiem. Energoapgādes uzņēmumu darbība tiek regulēta saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
(2) Energoapgādes uzņēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piegādā elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi enerģijas lietotājiem, kā arī iepriekš minētajā kārtībā var pārtraukt enerģijas lietotāju apgādi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.10.2001.)	6. Izslēgt 5. panta otro daļu.				3. Izslēgt 5. panta otro daļu.
20.^1 pants	7. Izteikt 20.^1pantu šādā redakcijā: „20.^1pants				4. Izteikt 20.^1pantu šādā redakcijā: “20.^1pants
(1) Akciju sabiedrība "Latvenergo" ir vienots energoapgādes uzņēmums. Akciju sabiedrības "Latvenergo" īpašumā esošās Daugavas hidroelektrostacijas, termoelektrocentrāles, elektroenerģijas pārvades, sadales un telekomunikāciju tīkli un iekārtas ir valsts nozīmes stratēģiskie energoapgādes objekti. Tos ne kopā, ne atsevišķi nevar nodot valdījumā vai īpašumā trešajām personām, nedz arī izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai.	(1) Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība "Latvenergo" nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības "Latvenergo" akcijas ir valsts īpašums.	2 3	Juridiskais birojs Izteikt 20.^1panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība “Latvenergo” nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības “Latvenergo” akcijas ir valsts īpašums un tās nav privatizējamas.” Atbildīgā komisija Izteikt 20.^1panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība “Latvenergo” nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības “Latvenergo” akcijas ir valsts īpašums, un tās nav privatizējamas vai atsavināmas.”	Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlik. Nr. 3 Atbalstīts	(1) Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība “Latvenergo” nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības “Latvenergo” akcijas ir valsts īpašums, un tās nav privatizējamas vai atsavināmas.
(2) Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība "Latvenergo" nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības "Latvenergo" akcijas pieder valstij.	(2) Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas uz Daugavas upes, Rīgas 1. un 2. termoelektrocentrāles, elektroenerģijas pārvades tīklus un valsts akciju sabiedrības „Latvenergo” īpašumā esošos elektroenerģijas sadales un telekomunikāciju tīklus un iekārtas nevar izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai un šie objekti kā neprivatizējama manta var pāriet un būt vienīgi tādu kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā, kuru visas kapitāla daļas ir valsts akciju sabiedrības „Latvenergo” īpašums un nevar tikt atsavinātas.”	4	Deputāte J.Stalidzāne Izteikt likumprojekta 7. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas uz Daugavas upes, Rīgas pirmā un otrā termoelektrocentrāle, elektroenerģijas pārvades tīkli un valsts akciju sabiedrības „Latvenergo” īpašumā esošie elektroenerģijas sadales un telekomunikāciju tīkli un iekārtas ir valsts nozīmes stratēģiskie energoapgādes objekti. Tos ne kopā, ne atsevišķi nevar nodot valdījumā vai īpašumā trešajām personām, nedz arī izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai. Šie objekti kā neprivatizējama manta var pāriet un būt vienīgi tādu kapitālsabiedrību valdījumā, kurās visas kapitāla daļas ir valsts akciju sabiedrības „Latvenergo” īpašums un tās nevar tikt privatizētas un atsavinātas.	Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlik. Nr.6
		5	Deputāts A.Klementjevs Papildināt 20.^1panta otro daļu (grozījumu 1. lasījuma redakcijā) aiz vārdiem “nevar tikt atsavinātas” ar vārdiem “vai nodotas citu personu valdījumā”.	Neatbalstīts
		6	Atbildīgā komisija Izteikt 20.^1panta otro daļu šādā redakcijā: “ (2) Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas uz Daugavas, Rīgas 1. un 2. termoelektrocentrāles, elektroenerģijas pārvades tīklus un valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” īpašumā esošos elektroenerģijas sadales un telekomunikāciju tīklus un iekārtas nevar izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai, un šie objekti kā neprivatizējama manta var pāriet un būt vienīgi tādu kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā, kuru visas kapitāla daļas ir valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” īpašums un kuras nevar privatizēt vai atsavināt.”	Atbalstīts	(2) Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas uz Daugavas, Rīgas 1. un 2. termoelektrocentrāles, elektroenerģijas pārvades tīklus un valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” īpašumā esošos elektroenerģijas sadales un telekomunikāciju tīklus un iekārtas nevar izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai, un šie objekti kā neprivatizējama manta var pāriet un būt vienīgi tādu kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā, kuru visas kapitāla daļas ir valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” īpašums un kuras nevar privatizēt vai atsavināt.
(3) Ja akciju sabiedrība "Latvenergo" tiek reorganizēta, jaunizveidotā uzņēmējsabiedrība ir "Latvenergo" tiesību un saistību pārņēmēja un uz to attiecināmi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie noteikumi. (2000.gada 3.augusta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.08.2000.)		7	Deputāte J.Stalidzāne Papildināt likumprojekta 7. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja akciju sabiedrība "Latvenergo" tiek reorganizēta, jaunizveidotā uzņēmējsabiedrība ir valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" tiesību un saistību pārņēmēja un uz to attiecināmi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie noteikumi.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlik. Nr.9
		8	Deputāts A.Klementjevs Papildināt 20.^1pantu (grozījumu 1. lasījuma redakcijā) ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi saglabājas arī tad, ja notiek akciju sabiedrības ”Latvenergo” struktūrvienību reorganizācija.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlik. Nr.9
		9	Atbildīgā komisija Papildināt 20.^1pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ja akciju sabiedrība "Latvenergo" tiek reorganizēta, jaunizveidotais tiesību subjekts ir valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" tiesību un saistību pārņēmēja un uz to attiecināmi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie noteikumi.”	Atbalstīts	(3) Ja akciju sabiedrība "Latvenergo" tiek reorganizēta, jaunizveidotais tiesību subjekts ir valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" tiesību un saistību pārņēmēja un uz to attiecināmi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie noteikumi.”
IV nodaļa. Elektroenerģijas ražošana un pārvade	8. Izslēgt IV nodaļu.				5. Izslēgt IV nodaļu.
25.pants
(1) Visiem elektroenerģijas ražotājiem ir pienākums:
1) efektīvi izmantot Latvijā esošos energoresursus;
2) organizēt elektroenerģijas ražošanas procesu, ievērojot drošības prasības, vides aizsardzības normatīvus un nodrošinot ilglaicīgu un stabilu ražošanas attīstību;
3) nodrošināt kurināmā izmantošanas efektivitāti;
4) organizēt savu darbību tā, lai, ja nepieciešams, varētu kompensēt elektroenerģijas ražošanas vai citas ar to saistītas darbības rezultātā nodarītos tiešos zaudējumus un, cik vien iespējams, likvidēt kaitējuma izraisītās sekas.
(2) Elektroenerģijas ražotājiem, kuriem nepieciešama licence, ir pienākums piedalīties elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora noteiktās elektroenerģijas apgādes sistēmas vadības kārtības izstrādāšanā un izpildē.
26.pants
Energoapgādes uzņēmumi jaunas nepieciešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas ievieš kārtībā, kādu nosaka par enerģētiku atbildīgais ministrs.
27.pants
(1) Elektroenerģijas pārvadi pa augsta sprieguma tīkliem (110 un vairāk kilovoltu) lielos apjomos veic energoapgādes uzņēmums, kuram izsniegta licence elektroenerģijas pārvadei un kurš nosaka valstī vienīgo elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru, lai garantētu elektroenerģijas apgādes drošumu.
(2) Citiem energoapgādes uzņēmumiem ir tiesības izmantot elektroenerģijas pārvades sistēmu un ar tās darbību saistīto iekārtu elektroenerģijas pārvadei pa augsta sprieguma tīkliem vienīgi pēc tam, kad saņemta elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora atļauja.
28.pants
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam ir pienākums garantēt:
1) vienotu elektroenerģijas pārvades sistēmas darbību, ekspluatāciju, attīstību un savienojumu ar citām energoapgādes sistēmām;
2) elektroenerģijas plūsmu vadību elektroenerģijas pārvades sistēmā, ņemot vērā iespējas veikt apmaiņu ar citu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmām;
3) elektroenerģijas pārvades tīklam pieslēgto elektroenerģijas ražošanas iekārtu darbības vadību;
4) elektroenerģijas sadales sistēmu operatoru apgādi ar elektroenerģiju standarta prasībām atbilstošā kvalitātē un pieprasītā apjomā;
5) elektroenerģijas pārvades sistēmas drošumu, ņemot vērā vides aizsardzības prasības;
6) nediskriminējošus elektroenerģijas pārvades sistēmas lietošanas nosacījumus visiem elektroenerģijas pārvades sistēmas lietotājiem un informāciju enerģijas lietotājiem un elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai piekļūtu elektroenerģijas pārvades sistēmai;
7) lai ar elektroenerģijas pārvades sistēmu savienotas sistēmas operators saņemtu pietiekamu informāciju drošas un efektīvas sistēmu sadarbības, saskaņotas attīstības un savstarpējas savienojamības nodrošināšanai;
8) elektroenerģijas apgādes sistēmas saskaņotu darbību reglamentējošas vadības kārtības noteikšanu, kura saskaņota ar elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un kuru apstiprina regulators.
29.pants
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators atbilstoši kārtībai, kādu noteicis par enerģētiku atbildīgais ministrs, ne retāk kā reizi divos gados izstrādā un publicē periodisku aprēķinu par:
1) elektroenerģijas ražošanas un pārvades jaudu, kuru var pievienot elektroenerģijas pārvades sistēmai;
2) nepieciešamību uzstādīt savienojumus ar citām elektroenerģijas apgādes sistēmām;
3) potenciālo elektroenerģijas pārvades jaudu;
4) elektroenerģijas lietotāju pieprasījuma prognozi.
V nodaļa. Elektroenerģijas sadale	9. Izslēgt V nodaļu.				6. Izslēgt V nodaļu.
30.pants
Elektroenerģijas sadali pa tīkliem ar spriegumu līdz 110 kilovoltiem veic energoapgādes uzņēmums, kurš ir elektroenerģijas sadales sistēmas īpašnieks un savas licences darbības zonā nosaka elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru, lai garantētu elektroenerģijas lietotāju drošu un stabilu apgādi ar elektroenerģiju
31.pants
Vienā elektroenerģijas sadales licences darbības zonā var darboties tikai viens elektroenerģijas sadales sistēmas operators, un noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā nav pieļaujama elektroenerģijas sadales licenču darbības zonu pārklāšanās.
32.pants
Elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam ir pienākums garantēt:
1) elektroenerģijas sadales sistēmas darbību, ekspluatāciju, attīstību un savienojumu ar citām energoapgādes sistēmām;
2) elektroenerģijas plūsmu vadību elektroenerģijas sadales sistēmā un apmaiņu ar citām elektroenerģijas apgādes sistēmām;
3) enerģijas lietotāju apgādi ar elektroenerģiju;
4) elektroenerģijas sadales sistēmas drošumu un līdzvērtīgus sistēmas lietošanas nosacījumus visiem elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājiem;
5) līdzdalību elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora noteiktās elektroenerģijas apgādes sistēmas vadības kārtības izstrādāšanā un attiecīgo prasību izpildi;
6) lai ar elektroenerģijas sadales sistēmu savienotas sistēmas operators saņemtu pietiekamu informāciju drošas un efektīvas sistēmu sadarbības, saskaņotas attīstības un savstarpējas savienojamības nodrošināšanai;
7) informāciju enerģijas lietotājiem un elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai piekļūtu elektroenerģijas sadales sistēmai.
VI nodaļa. Piekļūšana elektroenerģijas pārvades       un sadales sistēmām	10. Izslēgt VI nodaļu..				7. Izslēgt VI nodaļu.
33.pants
(1) Elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, vadot starpsistēmu elektroenerģijas plūsmas, jāievēro ekonomiskā pakāpeniskuma princips, kas prasa izmantojamos avotus secīgi sakārtot atbilstoši ekonomiski pamatotiem kritērijiem (tādiem kā piedāvātās enerģijas cena, energoapgādes nepārtrauktība un stabilitāte, sistēmas pamatfondu atjaunošana, enerģijas transportēšanas attālums), bet, ja šie nosacījumi ir līdzvērtīgi, priekšrocības izmantot elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmu ir valsts teritorijā izvietotajiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskajā procesā izmanto reģeneratīvos energoresursus, atkritumus vai koģenerācijas režīmu.
(2) Vienojoties par elektroenerģijas cenām, iepērkot to no ražotāja, jāvadās pēc minimālo izmaksu un ekonomiskā pakāpeniskuma principiem, un šīm cenām ir jābūt atbilstošām, pamatotām un nediskriminējošām.
(3) Šā likuma 40. un 41.pantā minētajos gadījumos elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram nav tiesību atteikt līguma slēgšanu ar elektroenerģijas ražotāju.
34.pants
Elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem ir jāizstrādā attiecīgās sistēmas pieslēguma un lietošanas nosacījumi, kuriem jābūt atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, to skaitā elektroenerģijas ražotājiem un lietotājiem, kuri pieprasa šādu informāciju.
35.pants
(1) Sistēmas operators, kurš ir saņēmis pieprasījumu sniegt informāciju par sistēmas pieslēgumu un lietošanu, ir atbildīgs par sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sniegto informāciju.	\
(2) Ja sistēmas pieslēguma un lietošanas nosacījumu izstrāde skar citu elektroenerģijas apgādes sistēmu operatoru darbību vai kompetenci, šādu nosacījumu izstrādi saskaņo tas sistēmas operators, kurš saņēmis sistēmas lietotāja vai pretendenta pieprasījumu izstrādāt sistēmas pieslēguma un lietošanas nosacījumus.
VII nodaļa. Elektroenerģijas realizācija	11. Izslēgt VII nodaļu.				8. Izslēgt VII nodaļu.
36.pants
Energoapgādes uzņēmumiem, kuriem ir izsniegta licence elektroenerģijas ražošanai un kuri ir tieši pieslēgti elektroenerģijas pārvades sistēmai, ir pienākums saražoto elektroenerģiju un rīcības jaudu piedāvāt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram, bet, ja tas atsakās, - sadales sistēmas operatoriem vai enerģijas lietotājiem.
37.pants
Elektroenerģijas ražotājam ir tiesības piegādāt saražoto elektroenerģiju enerģijas lietotājam, ja tam ir tiešs pieslēgums un ja ir ievērotas šādas prasības:
1) ir saņemta regulatora atļauja;
2) regulators attiecībā uz šādu tieši pieslēgtu līniju lietošanu ir izsniedzis licenci konkrētajam elektroenerģijas ražotājam vai atļauju - enerģijas lietotājam;
3) elektroenerģijas iepirkšanas tarifa (cenas) aprēķināšanas metodiku, kas nepieļauj citu enerģijas lietotāju diskrimināciju, nosaka regulators.
38.pants
Elektroenerģijas ražotājs, kurš piegādā saražoto elektroenerģiju tieši enerģijas lietotājam, izmantojot elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatora pakalpojumus, sedz visus ar attiecīgo sistēmu lietošanu saistītos izdevumus.
39.pants
(1) Kvalificētie elektroenerģijas lietotāji ir tie elektroenerģijas lietotāji, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirtas tiesības slēgt līgumus par elektroenerģijas piegādi (pirkšanu) tieši ar elektroenerģijas ražotāju, kurš darbojas konkrētajā elektroenerģijas pārvades sistēmā vai atrodas ārpus tās licences darbības zonas.
(2) Kvalificētiem elektroenerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties elektroenerģijas ražotāju, no kura iepirkt elektroenerģiju pārvades licences darbības zonā, un noslēgt līgumu, kurā paredzēti elektroenerģijas pirkšanas nosacījumi.
(3) Šādu līgumu nosacījumi nevar būt diskriminējoši attiecībā pret citiem enerģijas lietotājiem, kas saņem un lieto enerģiju līdzīgā vidē un par regulatora apstiprinātiem tarifiem.
(4) Kvalificētiem enerģijas lietotājiem ir jāsedz visi tie izdevumi, kuri tieši radušies energoapgādes uzņēmumam, lai nodrošinātu to apgādi ar elektroenerģiju.
40.pants
(1) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajām mazajām hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz divus megavatus, ja šo staciju un iekārtu ekspluatācija uzsākta līdz 2003.gada 1.janvārim, to saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pēc tam šāda iepirkuma cenu nosaka regulators.
(2) Licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajām sadzīves atkritumus vai to pārstrādes produktu (biogāzi) izmantojošām elektroenerģiju ražojošām energoiekārtām, kuru jauda nepārsniedz septiņus megavatus un kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2008.gada 1.janvārim, to saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam.
(3) Licencētais elektroenerģijas pārvades vai sadales uzņēmums iepērk no savā licences darbības zonā izvietotajiem elektroenerģijas ražotājiem (izņemot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos ražotājus), kuri izmanto reģeneratīvos energoresursus, to saražoto elektroenerģiju, kas atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas kvalitātes parametriem, par cenu, kuru nosaka regulators saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto valsts enerģētikas politiku.
(4) Ministru kabinets nosaka kopējo apjomu jaudu uzstādīšanai, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus, paredzot konkrētu apjomu katram veidam un reģeneratīvo energoresursu veidu attīstības teritoriālo izvietojumu. Regulators par katru reģeneratīvo energoresursu veidu katru gadu līdz 31.decembrim publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šādu informāciju:	< p style='margin:0cm;margin-bottom:.0001pt'>
1) par attiecīgajā gadā saņemtajiem pieteikumiem jaunu jaudu uzstādīšanai (hronoloģiskā secībā);
2) par attiecīgajā gadā uzstādīto jaudu apjomu un teritoriālo izvietojumu;
3) par noteiktā apjoma atlikumu nākamajam gadam.
(5) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tiem ražotājiem, kuri līdz 2001.gada 1.jūnijam ir saņēmuši licenci elektroenerģijas ražošanai un licencē noteiktajā termiņā uzsākuši šo staciju un iekārtu ekspluatāciju. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
41.pants
(1) Ministru kabinets nosaka vienotas prasības koģenerācijas stacijām attiecībā uz to darbības režīmu, drošumu un efektivitāti, kā arī vienotu kārtību, kādā atkarībā no kurināmā veida un efektivitātes nosakāma cena saražotās elektroenerģijas pārpalikumam, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un tiek iepirkts no šajā pantā noteiktajām prasībām atbilstošajām koģenerācijas stacijām.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tiem ražotājiem, kuri līdz 2001.gada 1.jūnijam ir saņēmuši licenci elektroenerģijas ražošanai un licencē noteiktajā termiņā uzsākuši šo staciju un iekārtu ekspluatāciju. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
77.pants
(1) Par enerģētiku atbildīgais ministrs veic šādas funkcijas:
1) (izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.10.2001.) izsniedz atļaujas, kas nepieciešamas regulatora lēmumu pieņemšanai, un saskaņo regulatora atļaujas energoapgādes uzņēmumu darbībai;
2) nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators izstrādā un publicē periodiskos aprēķinus;< /p>	12. Izslēgt 77. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu.				9. Izslēgt 77. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu.
3) nosaka jaunu nepieciešamo elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanas kārtību;
4) vada normatīvo aktu projektu izstrādi valsts enerģētikas politikas īstenošanai;
5) veicina enerģijas lietotājiem piegādāto energoresursu efektīvu un ekonomisku izmantošanu;
6) veicina investīciju piesaistīšanu enerģētikā, kā arī energoapgādes uzņēmumu objektu modernizācijā un būvniecībā.
(2) Par enerģētiku atbildīgajam ministram ir tiesības pieprasīt un netraucēti saņemt viņam nepieciešamo informāciju no regulatora un energoapgādes uzņēmumiem.
79.pants	13. Izslēgt 79. pantu.				10. Izslēgt 79. un 80. pantu.
(1) Atļaujas jaunu šā likuma 40.pantā minēto elektrostaciju būvei un iekārtu uzstādīšanai izsniedz par enerģētiku atbildīgais ministrs, ņemot vērā 40.panta ceturtajā daļā paredzēto apjomu.
(2) Atsakoties izsniegt atļauju, par enerģētiku atbildīgais ministrs pretendentam rakstveidā pamato atteikuma iemeslus. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
80.pants	14. Izslēgt 80. pantu.
(1) Ja elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora periodiskajā aprēķinā ir prognozēts elektroenerģijas lietotāju pieprasījuma pieaugums un ir pamatota nepieciešamība ieviest jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas, par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina konkursu par enerģijas piegādi no esošajām elektrostacijām vai jaunu elektrostaciju būvi. Paziņojumu par konkursa izsludināšanu ministrs publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(2) Konkursa pretendentu atlases termiņš ir ne mazāks kā divi mēneši no dienas, kad publicēts paziņojums par konkursa izsludināšanu.
(3) Konkursa praktiskajai organizēšanai var pieaicināt neatkarīgus ekspertus. Konkursa norisi pārrauga regulators.
(4) Atkarībā no konkursa rezultātiem elektroenerģijas pārvades sistēmas operators slēdz ar konkursa uzvarētāju ilgtermiņa līgumu par saražotās elektroenerģijas iepirkšanu.
(5) Jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanai gadījumos, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, konkurss netiek rīkots. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.06.2001.)
		10	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā: “9. Grozījumi šajā likumā, kas attiecas uz vārda „reģeneratīvie” aizstāšanu ar vārdu „atjaunojamie”; grozījumi attiecībā uz 1. panta 7. un 15. punkta, 5. panta otrās daļas, IV, V, VI, VII nodaļas, 77. panta pirmās daļas 2. un 3.punkta, 79. un 80. panta izslēgšanu, kā arī šā likuma 1. panta 11. un 12. punkta jaunās redakcijas (par terminiem “enerģijas pārvade” un “enerģijas sadale”) un grozījums attiecībā uz 1. panta papildināšanu ar 24. punktu stājas spēkā vienlaikus ar Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanos.”	Atbalstīts	11. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā: “9. Grozījumi šajā likumā, kas attiecas uz vārda „reģeneratīvie” aizstāšanu ar vārdu „atjaunojamie”; grozījumi attiecībā uz 1. panta 7. un 15. punkta, 5. panta otrās daļas, IV, V, VI, VII nodaļas, 77. panta pirmās daļas 2. un 3.punkta, 79. un 80. panta izslēgšanu, kā arī šā likuma 1. panta 11. un 12. punkta jaunās redakcijas (par terminiem “enerģijas pārvade” un “enerģijas sadale”) un grozījums attiecībā uz 1. panta papildināšanu ar 24. punktu stājas spēkā vienlaikus ar Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanos.”
	Likums stājas spēkā vienlaikus ar Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanos.	11	Atbildīgā komisija Izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos	Atbalstīts