Projekts

Grozījumi Enerģētikas likumā

Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr.; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.) šādus grozījumus:

1. Visā likuma tekstā aizstāt vārdu „reģeneratīvie” ar vārdu „atjaunojamie” (attiecīgā locījumā).

2. Izslēgt 1. panta 7. punktu.

3. Izteikt 1. panta 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

„11) enerģijas pārvade - energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu, izņemot enerģijas tirdzniecību pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem;

12) enerģijas sadale - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu, izņemot enerģijas tirdzniecību, pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai vidēja un zema spiediena vadiem;”

4. Papildināt 1. pantu ar 24. punktu šādā redakcijā:

24) atjaunojamie energoresursi – vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma – bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos).

5. Izslēgt 1. panta 15. punktu.

6. Izslēgt 5. panta otro daļu.

7. Izteikt 20¹. pantu šādā redakcijā:

„20.¹.pants

(1) Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība "Latvenergo" nav privatizējama. Visas akciju sabiedrības "Latvenergo" akcijas ir valsts īpašums.

(2) Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas uz Daugavas upes, Rīgas 1. un 2. termoelektrocentrāles, elektroenerģijas pārvades tīklus un valsts akciju sabiedrības „Latvenergo” īpašumā esošos elektroenerģijas sadales un telekomunikāciju tīklus un iekārtas nevar izmantot kā ķīlu kredītu vai citu saistību nodrošināšanai un šie objekti kā neprivatizējama manta var pāriet un būt vienīgi tādu kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā, kuru visas kapitāla daļas ir valsts akciju sabiedrības „Latvenergo” īpašums un nevar tikt atsavinātas.”

8. Izslēgt IV nodaļu.

9. Izslēgt V nodaļu.

10. Izslēgt VI nodaļu.

11. Izslēgt VII nodaļu.

12. Izslēgt 77. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu.

13. Izslēgt 79. pantu.

14. Izslēgt 80. pantu.

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanos.

Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.K.Kariņš

K.Gerhards

Dž.Innusa

J.Eglītis

U.Sarma

28.02.2005. 12:42

340

D.Cinovskis

7013227, Didzis.Cinovskis@em.gov.lv

Likumprojekta

“Grozījumi Enerģētikas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreizējais „Enerģētikas likuma” regulējums attiecībā un elektrības nozari neparedz virkni nosacījumu elektrības tirgus liberalizācijai vai trešās puses pieejai elektroenerģijas pārvades un sadales tīkliem.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija direktīvas 2003/54/EK par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva), kuras mērķis ir noteikt kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un piegādei, prasību pārņemšanai nacionālajā likumdošanā ir izstrādāts Elektroenerģijas tirgus likumprojekts, kas turpmāk regulēs jautājumus, kas attiecas uz elektroenerģijas nozares organizāciju un darbību, pieeju tirgum, kritērijiem un procedūrām, kuras piemēro konkursiem un atļauju piešķiršanai, kā arī uz sistēmu ekspluatāciju.

Eiropas Savienības dalībvalstis, izvēloties regulētu pieejas kārtību, veic nepieciešamos pasākumus, lai piešķirtu energoapgādes komersantiem un kvalificētajiem lietotājiem iekšpus vai ārpus teritorijas, kas aptver savstarpēji saistītu sistēmu, tiesības piekļūt sistēmai.

Viens no galvenajiem Direktīvas nosacījumiem ir tas, ka patērētājam ir tiesības brīvi izvēlēties savu piegādātāju. Šo iespējams panākt, pakāpeniski atverot tirgu, arvien palielinot lietotāju skaitu, kuriem būs tiesības izvēlēties savu piegādātāju. Pretēji Direktīvas prasībām par monopola un konkurējošo funkciju atsaisti Enerģētikas likumā ir sasaistītas elektroenerģijas tirdzniecības un tīklu pakalpojumu sniegšanas funkcijas. Enerģētikas likumā ir neskaidrs un nepietiekams regulējums attiecībā uz sistēmas pieejas un lietošanas nosacījumiem. Nav skaidras un pārskatāmas procedūras līgumu noslēgšanai par pārvades un sadales pakalpojumu saņemšanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” paredz līdzšinējo elektrības nozares regulējumu no „Enerģētikas likuma” izslēgt.

Šo regulējumu aizstās izstrādātais likumprojekts „Elektroenerģijas tirgus likums”, kurā ietverts tiesiskais regulējums pamatnostādnēs Latvijas elektroenerģijas tirgus priekšnosacījumu izveidei definētajam, uz divpusējiem darījumiem balstītajam Latvijas elektroenerģijas tirgum. Tajā, atbilstoši pamatnostādnēs aprakstītajiem principiem, ir noteikti:

1) elektroenerģijas tirgus dalībnieku pienākumi un tiesības;

2) elektroapgādes drošuma, kvalitātes un universālā pakalpojuma garantēšanas prasības;

3) elektroenerģijas tirdzniecības sistēmas darbības un balansēšanas procedūras;

4) elektroapgādes drošuma garantēšanas pienākumi;

5) sistēmu pieejas un lietošanas nosacījumi;

6) regulatora pienākumi un tiesības;

7) atbalsta mehānismi izkliedētās ģenerācijas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas un koģenerācijas attīstībai;

8) obligātās prasības un kritēriji pārvades sistēmas operatora un sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai.

3. Cita informācija

Enerģētikas likumā, likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un citos normatīvajos aktos pamatā ir jau ietverti vairāki nosacījumi, kas Latvijai ir saistoši, lai ieviestu direktīvas prasības. Enerģētikas likums un Ministru kabineta 1999. gada 21. septembra noteikumi Nr.326 „Noteikumi par kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem” paredz vienu no svarīgākajiem elektroenerģijas tirgus pamatnosacījumiem – tiesības kvalificētajiem lietotājiem pašiem izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju.

Enerģētikas likums iezīmē nozares organizatorisko struktūru un komerciālās attiecības starp subjektiem, lai gan nenorāda kādu konkrētu elektroenerģijas tirgus modeli. Likumā nav nozīmīgu ierobežojumu tirgus attiecībām, bet nav arī pietiekami viennozīmīgu tirdzniecības procedūru un tirgus dalībnieku definējumu, kas atļauj dažādi interpretēt vairākus elektroenerģijas tirgus veidošanai nozīmīgus pamatprincipus.

Minētajos tiesību aktos ir noteikti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulatora), pārvades un sadales sistēmu operatoru pienākumi un to vadīto sistēmu lietošanas galvenie principi un prasības sistēmu lietošanas noteikumiem. Regulators ir apstiprinājis un publicējis šo sistēmu lietošanas tarifus.

Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” ir izveidots neatkarīgs regulators - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas veic regulēšanas, kontroles, uzraudzības un strīdu izšķiršanas funkcijas, lai nepieļautu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Regulatoram ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, izskatīt grāmatvedības pārskatus, kā arī pienākums nodrošināt komerciālas informācijas aizsardzību.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Elektroenerģijas tirgū tā dalībniekiem radīsies iespējas pirkt un pārdot elektroenerģiju brīvas un godīgas konkurences apstākļos par tirgus cenu.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Līdzšinējā regulējuma atcelšana veicinās administratīvo procedūru vienkāršošanu elektroapgādes komersantiem saskarsmē ar regulatoru un ministriju.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Elektroenerģijas cenas nemainīsies tiem lietotājiem, kas neatbildīs kvalificētā lietotāja kritērijiem vai neizvēlēsies izmantot kvalificēto lietotāju tiesības. Visos gadījumos elektroenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi pārvadē un sadalē saglabāsies nemainīgi.

4. Ietekme uz vidi

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts neskar valsts budžetu un pašvaldību budžetus

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos