Grozījumi Prokuratūras likumā

Likumprojekts

 

Grozījums Prokuratūras likumā

 

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 13., 22.nr.; 2003, 15.nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt likumu ar septīto A nodaļu šādā redakcijā:

 

"Septītā A nodaļa

Latvijas Republikas pārstāvība Eurojust, attiecīgo amatpersonu apstiprināšana un norīkošana, un sociālās garantijas

 

58.pants. Latvijas Republikas pārstāvība Eurojust

(1) Latvijas Republikas pārstāvību Eurojust veic šajā likumā noteiktajā kārtībā ģenerālprokurora apstiprināts pārstāvis (turpmāk – Eurojust pārstāvis). Eurojust pārstāvis darbojas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, kas regulē prokurora darbību, un Eiropas Savienības Padomes 2002.gada 28.februāra Lēmumu 2002/187/JHA, ar ko izveido Eurojust, lai stiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem.

(2) Eurojust pārstāvi viņa prombūtnes laikā aizvieto šajā likumā noteiktajā kārtībā ģenerālprokurora norīkots Eurojust pārstāvja palīgs.

(3) Eurojust pārstāvim var būt korespondenti – valsts korespondenti pārstāvībai Eurojust (turpmāk – Eurojust korespondents), kuri nodrošina Eurojust pārstāvja funkciju izpildi un kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā norīko ģenerālprokurors.

 

58.pants. Prasības Eurojust pārstāvja, viņa palīga un korespondenta amata kandidātam

(1) Par Eurojust pārstāvi un Eurojust pārstāvja palīgu var būt prokurors, kuram ir vismaz triju gadu darba stāžs prokurora amatā.

(2) Par Eurojust korespondentu var būt prokurors, kuram ir vismaz triju gadu darba stāžs prokurora amatā un kurš pilda Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonas funkcijas.

 

58.pants. Eurojust pārstāvja apstiprināšana, viņa palīga un korespondentu norīkošana

(1) Eurojust pārstāvi ģenerālprokurors apstiprina uz pieciem gadiem, ievērojot konkursa komisijas atzinumu.

(2) Viena un tā pati persona var būt par Eurojust pārstāvi ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(3) Eurojust pārstāvja palīgu un Eurojust korespondentus ģenerālproku­rors norīko pēc Eurojust pārstāvja ieteikuma bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

(4) Prokurori, kas veic Latvijas Republikas pārstāvības funkcijas Eurojust, saglabā Ģenerālprokuratūras prokurora amatu.

 

58.pants. Pabalsti un kompensācijas Eurojust pārstāvim un Eurojust pārstāvja palīgam

(1) Laikā, kad Eurojust pārstāvis pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam papildus prokurora darba samaksai un šajā likumā noteiktajām garantijām ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

(2) Laikā, kad Eurojust pārstāvis pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, viņam kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) izdevumus, kas saistīti ar veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kuri saistīti ar kaitējumu veselībai.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie pabalsti un kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

(4) Eurojust pārstāvja palīgam tā funkciju izpildes laikā ir tiesības saņemt Eurojust pārstāvim noteikto algas pabalstu par dienestu ārvalstī, pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai, ceļa un pārcel­šanās izdevumu kompensāciju un kompensāciju par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kuri saistīti ar kaitējumu veselībai.

(5) Ja Eurojust pārstāvja prombūtne ir ilgāka par trim nedēļām, Eurojust pārstāvja palīgam Eurojust pārstāvja prombūtnes laikā ir tiesības saņemt Eurojust pārstāvim noteikto dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensāciju un kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īres līguma noslēg­šanu. Ja Eurojust pārstāvja prombūtne nav ilgāka par trim nedēļām, Eurojust pārstāvja palīgam ir tiesības saņemt kompensāciju par viesnīcas izmantošanas izdevumiem.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

 

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

 

 

Likumprojekta “Grozījumi  Prokuratūras likumā”

anotācija

 

I.                  Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2002.gada 28.februāra lēmumu 2002/187/JHA par Eurojust izveidošanu ar nolūku pastiprināt cīņu pret smagiem noziegumiem katrai Eiropas Savienības dalībvalstij saskaņā ar tās tiesību sistēmu ir jānorīko viens pārstāvis Eurojust sastāvā.

Atbilstoši minētā lēmuma prasībām nacionālajā likumdošanā ir nepieciešams izstrādāt mehānismu, kādā dalībvalsts norīkos savu pārstāvi Eurojust.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek nodrošināta Latvijas pārstāvība Eurojust.

Latvijas Republikas pārstāvību Eurojust veiks ģenerālprokurora pilnvarots prokurors (pārstāvis).

Pārstāvim Eurojust uzlikto pienākumu veikšanai ir paredzēts viens palīgs, kas aizstās pārstāvi tā prombūtnes un atvaļinājuma laikā. Bez tam pārstāvim Eurojust funkciju izpildes nodrošināšanai ir paredzēti divi valsts korespondenti, kas darbosies Latvijā un paralēli tiešajiem amata pienākumiem pildīs Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonu funkcijas.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un

pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. Latu)

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

 

6. Cita informācija

Aprēķini, kas saistīti ar Latvijas pārstāvību Eurojust ir norādīti pie Ministru kabineta noteikumu projekta „Noteikumi, par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakarā ar Latvijas pārstāvību Eurojust” anotācijas III.sadaļas. Nepieciešamie finanšu līdzekļi Latvijas pārstāvības nodrošināšanai Eurojust 145903 latu apmērā ir paredzēti Prokuratūras budžetā saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2005.gadam”.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Nepieciešami jauni Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakarā ar Latvijas pārstāvību Eurojust ”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts nodrošina pārstāvību saistībā ar Eurojust.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības novērtējums                                                               1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu un publikāciju

No Eiropas Savienības puses jautājumā par pārstāvību Eurojust vadlīniju vai noteiktu prasību nav – katras valsts tiesības ir izvēlēties savu modeli funkcijas nodrošināšanai un sekot līdz tā darbībai.

                                              2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Konsultācijas nav notikušas

4. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, atsevišķu prokuroru funkcijas tiek paplašinātas sakarā ar  Eiropas Savienības Padomes 2002.gada 28.februāra lēmuma 2002/187/JHA par Eurojust izveidošanu ar nolūku pastiprināt cīņu pret smagiem noziegumiem prasībām.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievietots NAIS datu bāzē un Tieslietu ministrijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts nesatur indivīda tiesības ierobežojošas normas

 

 

4. Cita informācija

Nav

 

 

 

 

Tieslietu ministres vietā

aizsardzības ministrs                                                                                          E.Repše

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

I.Brazauska

V.Rūsiņa

 

 

27.01.2005. 10:04

777

V.Rūsiņa

7505763; vita.rusina@tm.gov.lv