M/U/T/TA-3117

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

 

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2001, 41.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 16.1 pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Ja darba devējs neiesniedz šajā likumā paredzētās ziņas par darba ņēmējiem, Valsts ieņēmumu dienests tam uzliek soda naudu piecu latu apmērā par katru personu, kura ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu. Ja ziņas par darba ņēmējiem ir iesniegtas, tad par katru ziņās neuzrādīto personu, kura ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu, darba devējam uzliek soda naudu piecu latu apmērā."

 

2. Papildināt 23.panta trešo daļu aiz vārdiem "ziņas par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām" ar vārdiem "un veiktajiem sociālā nodokļa maksājumiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktā kārtībā reģistrē obligāto iemaksu un sociālā nodokļa maksājumus un pārrēķina obligāto iemaksu objektu, ja obligātās iemaksas nav veiktas pilnā apmērā.".

 

3. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1.punkta otro un trešo teikumu;

papildināt pārejas noteikumus ar 26. un 27.punktu šādā redakcijā:

 

"26. No 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam (ieskaitot) persona ir sociāli apdrošināta, sākot ar dienu, kad tā ieguvusi darba ņēmēja statusu, neatkarīgi no tā, vai faktiski ir veiktas obligātās iemaksas (sociālais nodoklis). Personām, kurām piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu aprēķināšanā nav ņemts vērā laika periods, par kuru bija jāveic obligātās iemaksas (sociālais nodoklis), sociālās apdrošināšanas pakalpojumi pēc personas pieprasījuma pārrēķināmi, sākot ar 2005.gada 1.aprīli.

 

27. Ja par šā likuma pārejas noteikumu 26.punktā minētajiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) administrācijā nav reģistrēts obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) objekts atbilstoši šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajam, tad obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) objekts ir Ministru kabineta noteiktā minimālā darba alga attiecīgajā laika periodā."

Pārejas noteikums

 

Likuma 2. un 3.pants stājas spēkā 2005.gada 1.aprīlī.

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecīgos sociālā riska iestāšanās gadījumos, kad persona zaudē ienākumus, piemēram, sakarā ar aiziešanu pensijā, darba zaudēšanu, slimību, nelaimes gadījumu darbā un citos gadījumos, šai personai tiek sniegts valsts atbalsts attiecīgas sociālās apdrošināšanas pensijas, pabalsta vai atlīdzības (turpmāk – sociālās apdrošināšanas pakalpojums) veidā. Tiesības saņemt attiecīgo sociālās apdrošināšanas pakalpojumu dod valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālais nodoklis) (turpmāk – iemaksas). Iemaksu veikšanas pienākums darba ņēmēja un darba devēja attiecībās noteikts abiem, pie tam darba ņēmējs šo pienākumu var īstenot tikai ar darba devēja starpniecību (darba devējs ietur arī darba ņēmēja iemaksu daļu un iemaksā to budžetā).

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 90-to gadu sākumā daudzi uzņēmumi (to vidū arī lielie valsts un pašvaldību uzņēmumi) sakarā ar pāreju uz tirgus ekonomiku nespēja turpināt uzņēmējdarbību un nomaksāt par saviem darbiniekiem iemaksas. Līdz ar to uzņēmumiem izveidojās ievērojami iemaksu parādi.

Iemaksu kopējā parādu summa uz 2004.gada 1.februāri ir 76,6 milj. latu, tai skaitā pamatparāds 45,9 milj.latu, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm apmēram 34 milj. latu liela pamatparāda daļa netiks iekasēta. 1998.-2003.gada laikā dzēsts iemaksu pamatparāds 28,6 milj. latu apmērā. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem dzēstie iemaksu parādi netiek pielīdzināti nomaksai, un līdz ar to laiks, par kuru tie uzkrāti, netiek ieskaitīts personu apdrošināšanas stāžā.

Lai aizsargātu darba ņēmēju, ja darba devējs nav veicis savu pienākumu un nav nomaksājis iemaksas, (balstoties uz Satversmes tiesas 2001.gada 13.marta spriedumu) likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (turpmāk – likums) ir noteikts, ka no 2001.gada 14.marta persona, kura iemaksas veic ar citu personu starpniecību vai par kuru maksājumus izdara citas personas, ir sociāli apdrošināta no dienas, kad tā ir ieguvusi sociāli apdrošinātās personas statusu, t.i., sociālās apdrošināšanas pakalpojumi var tikt piešķirti arī tajā gadījumā, ja iemaksas darba devējs nav veicis. Savukārt līdz 2001.gada 13.martam (ieskaitot) sociāli apdrošinātais ir persona, par kuru faktiski ir veiktas iemaksas, t.i., sociālās apdrošināšanas pakalpojumi var tikt piešķirti tikai tad, ja darba devējs faktiski ir veicis iemaksas.

Līdz ar to šobrīd pilnībā nav nodrošinātas darba ņēmēju tiesības uz sociālajām garantijām, ja darba devējs nav nomaksājis iemaksas par laika periodu no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam.

2004.gada 14.septembrī Ministru kabinets akceptēja Labklājības ministrijas sagatavoto Koncepciju par darba ņēmēju tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja darba devējs nav nomaksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālo nodokli), paredzot ieskaitīt personu apdrošināšanas stāžā arī darba periodus laikposmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam, par kuriem darba devējs ir aprēķinājis, bet nav samaksājis obligātās iemaksas.

Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 13.panta otrā daļa paredz pienākumu darba devējam reģistrēt katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā līdz tam mēnesim, kurā personā ieguvusi darba ņēmēja statusu, sekojošā mēneša piektajam datumam, tomēr par šī pienākuma neizpildi likumā nav paredzēta atbildība.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

Likumprojekts paredz:

1) lai nodrošinātu darba devēju pienākumu izpildi savlaicīgi un atbilstoši normatīvajiem aktiem noformēt darba attiecības ar darbiniekiem, kā arī pildīt normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksātāju pienākumus, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1pantā paredzēts iestrādāt jaunu normu, kas noteiktu atbildību, ja darba devējs nav reģistrējis darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā likuma 13.panta otrajā daļā paredzētajā termiņā. Šīs normas būtība ir veicināt „aplokšņu” algas izmaksas apkarošanu;

2) likuma pārejas noteikumi tiek papildināti ar 26. un 27.punktu, kuros paredzēts ieskaitīt personas apdrošināšanas stāžā darba periodus no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam, par kuriem darba devējs nav veicis iemaksas;

3) tiek precizēta likuma 23.panta trešā daļa, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam ne tikai noteikt kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz ziņas par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet arī kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un sociālā nodokļa maksājumus un pārrēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu, ja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav veiktas pilnā apmērā.

 

3. Cita informācija

Tā kā par likumprojekta ieviešanu ir nepieciešams savlaicīgi informēt sabiedrību (sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (pensiju un pabalstu) pārrēķināšanai personām būs jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā attiecīgs iesniegums ar lūgumu veikt pārrēķinu), ir nepieciešams noteikt konkrētu likumprojekta spēkā stāšanās laiku. Tā kā likumprojekts pozitīvi ietekmēs personu sociālo nodrošinājumu, Labklājības ministrija piedāvā noteikt pēc iespējas savlaicīgu tā spēkā stāšanās laiku, ievērojot likumprojekta izskatīšanai Saeimā nepieciešamo laiku, proti, ka likumprojekts stājas spēkā 2005.gada 1.aprīlī.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Likumprojekts paredz pasākumus, kas ierobežotu un apkarotu nelegālo nodarbinātību. Tādējādi uzņēmumus, kas godīgi ir nodarbinājuši savus darbiniekus, ņemot vērā darba tiesisko attiecību regulējošos normatīvos aktus, šis likumprojekts tieši neietekmēs, bet tieši uzlabos šādu uzņēmēju konkurētspēju, ja tiks samazināts negodīgo uzņēmēju skaits, kas nodarbina personas, kuru darba ņēmēju statuss nav reģistrēts atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, un tādējādi izvairās no nodokļu maksāšanas.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

 

 

 

 

 

 

Nenomaksātie iemaksu parādi ietekmē pensijas apmēru ne vien pašreizējiem pensionāriem, bet arī visiem tiem, kuri dosies pensijā pēc 20, 30 vai 40 gadiem un ir strādājuši laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam, bet par kuriem darba devējs nav nomaksājis iemaksas.

Papildinot personu apdrošināšanas stāžu ar periodu, kas šobrīd netiek ņemts vērā sakarā ar nenomaksātājām iemaksām, palielināsies pensiju apmēri un bezdarbnieka pabalstu apmēri, uzlabojot šo personu finansiālo stāvokli.

 

4. Ietekme uz vidi

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

-

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

 

 

 

 

 

              

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

2006

2007 

2008

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

 

 

 

 

 

 

 

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2005.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi ir 714 796,5 tūkst. latu.

Koncepcija neskar sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

 

 

 

 

 

 

 

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2005.gadam” sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir 668 842,5 tūkst. latu.

+ 570,8

+ 570,8

+ 570,8

+ 570,8

3. Finansiālā ietekme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sagaidāma sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšanās sakarā ar pensiju un pabalstu izmaksu, ņemot vērā darba periodus, par kuriem darba devējs nav veicis iemaksas.

- 570,8

-570,8

-570,8

- 570,8

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

 

Kompensējošie pasākumi nav paredzēti.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aprēķins izdevumiem pensijām:

Personu, kuras ietekmē minētā likuma norma, skaits = 8.6% x 897 000 (apdrošināto personu skaits) = 77 142

Vēlākais periods, kad šīs personas sasniegs pensijas vecumu – 2047.gads.

Pensiju piešķiršanas periods (gados) = 2047.g. – 2001.g. = 46

Vidējais piešķirto pensiju skaits gadā (cilv.) = 77 142/46 = 1677

Papildus nepieciešamie līdzekļi pensiju izmaksai gadā (vienā gadā piešķirtajām personām), Ls = 1677 x 2.25 x 12 = 45 279

Vidējais pensijas izmaksas ilgums personām, kuras sasniegušas 62 gadu vecumu (gados) – 17.54

Vienā gadā piešķirtajām pensijām papildus nepieciešamie līdzekļi uz visu izmaksas periodu (Ls) = 45279 x 17.54 = 794 194

46 gados piešķirtajām pensijām papildus nepieciešamie līdzekļi uz visu izmaksas periodu  = 794194 x 46 = 36 532 908

Kopējais pensiju izmaksas ilgums (gados) = 46 + 17.54 = 63.54 ~ 64

Papildus nepieciešamie līdzekļi pensiju izmaksai vidēji gadā (46 gados piešķirtajām pensijām), Ls = 36 532 908/64 = 570 827. 

2005.gadā 9 mēnešu izdevumi = 570,8 x ¾ = 428,1.

Sagaidāmā izdevumu bezdarbnieku pabalstiem palielināšanās sakarā ar apdrošināšanas stāža pieaugumu tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apstiprināto līdzekļu ietvaros.

6. Cita informācija

Likumprojekta īstenošana tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apstiprināto līdzekļu ietvaros.

Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto sankciju apmēra palielināšanas iespaidā iespējams neliels budžeta ieņēmumu palielinājums, taču to nav iespējams precīzi prognozēt.

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.165 "Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība", paredzot kārtību, kādā no likumprojekta spēkā stāšanās dienas tiks pierādīti tie darba periodi, par kuriem darba devējam bija jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Grozījumi tiks izstrādāti divu mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas.

 

2. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

 

 

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

Konsultācijas likumprojekta izstrādei nav notikušas.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesnieg­tie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 

Priekšlikumi nav sniegti.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi veikti ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību sakarā ar “Koncepcijas par darba ņēmēju tiesībām un valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja darba devējs nav nomaksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālo nodokli)” pieņemšanu Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra sēdē.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

Nacionālās trīspusējās sadarbības padome ir konceptuāli atbalstījusi Labklājības ministrijas izstrādāto “Koncepciju par darba ņēmēju tiesībām un valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja darba devējs nav nomaksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālo nodokli)”.

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts institūcijas nav nepieciešams, kā arī nav nepieciešams papildināt esošo institūciju funkcijas. Likumprojekta izpildi nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

 

Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), citi plašsaziņas līdzekļi.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

 

-

 

 

Labklājības ministre                                                            D.Staķe

 

 

 

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktora vietnieks

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

B.Paševica

Z.Uzuliņa

J.Aizsils

L.Liepa

 

 

 

 

 

06.01.2005  14:43

1712

L.Liepa

7021559, Linda.Liepa@lm.gov.lv