2005.gada 11.janvārī Noteikumi Nr.16

Rīgā (prot. Nr.3 30.§)

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"

Izdoti Latvijas Republikas
Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14.nr.; 1998, 2., 19.nr.; 1999, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2004, 2., 9.nr.) šādus grozījumus:

1.  23.pantā:

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Pensiju plāna ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:

1) atsevišķā ārvalstu valūtā – 10 procentus no pensiju plāna aktīviem;

2) kopumā visās ārvalstu valūtās – 20 procentus no pensiju plāna aktīviem.";

papildināt pantu ar 9.¹ daļu šādā redakcijā:

"(9¹) Šā panta devītajā daļā minētie ierobežojumi neattiecas uz ieguldījumiem eirās."

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Pensiju fonda valde, ievērojot pensiju plānu dalībnieku intereses, veic nepieciešamās darbības, lai to pensiju plānu aktīvi, kas licencēti līdz 2005.gada 15.janvārim, no 2005.gada 1.aprīļa atbilstu šā likuma 23.panta devītajā daļā noteiktajām prasībām."

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Ministru kabineta noteikumu projekta

"Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem""

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likums "Par privātajiem pensiju fondiem" (turpmāk – likums) nosaka kārtību, kādā tiek pārvaldīti privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļi. Ņemot vērā, ka sākot ar 2005. gada 1. janvāri lats tiek piesaistīts eirai, ierobežojumiem attiecībā uz ieguldījumiem eirās denominētos finanšu instrumentos vairs nebūs attaisnojuma, jo šādiem ieguldījumiem zūd valūtas risks. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" projekts (turpmāk – noteikumu projekts) paredz, ka pēc lata piesaistes eirai uz ieguldījumiem eirās netiks attiecināti 23. panta devītās daļas 1. un 2. punktā noteiktie procentuālie ierobežojumi. Minētās normas ieviešana ir nepieciešama arī, lai palielinātu pensiju fondu iespējas diversificēt ieguldījumus un paplašinātu ieguldījumu loku, vienlaicīgi nepalielinot ar ieguldījumiem saistītos valūtas riskus.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Lai harmonizētu normatīvo aktu prasības attiecībā uz ieguldījumiem ārvalstu valūtās, tādējādi ieviešot vienlīdzīgu situāciju starp finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī lai paplašinātu investīciju iespējas, pārvaldot pensiju shēmas līdzekļus, noteikumu projektā tiek ieviesta norma, kas paredz, ka pensiju plāna ārvalstu valūtu atklātā pozīcija atsevišķā ārvalstu valūtā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem un kopumā visās ārvalstu valūtās – 20 procentus no pensiju plāna aktīviem. Papildus tiek noteikts, ka pēc lata piesaistes eirai ieguldījumi eirās vairs netiek uzskatīti par ieguldījumiem ārvalstu valūtā un minētie ierobežojumi attiecībā uz eirām netiek piemēroti. Noteikumu projektā ir noteikts triju mēnešu pārejas periods, lai pensiju fondi varētu ieviest prasības par pensiju plāna ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas ierobežojumiem.
3. Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Ieviešot prasības par ārvalstu valūtu atklātajām pozīcijām, tiks paplašināta pensiju fondu investīciju iespēja, pārvaldot pensiju shēmas līdzekļus, kā arī pēc lata piesaistes eirai ieguldījumi eirās vairs netiks uzskatīti par ieguldījumiem ārvalstu valūtā.
3. Sociālo seku izvērtējums	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķin s	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1.Saistības pret Eiropas Savienību	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Noteikumu projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Noteikumu projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju	Noteikumu projekts šo jomu neskar.

2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Noteikumu projekts šo jomu neskar.	Noteikumu projekts šo jomu neskar.	Noteikumu projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Noteikumu projekts saskaņots ar Komisijas konsultatīvo finanšu un kapitāla tirgus padomi, kas ir izveidota, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 21. pantu un kurā ietilpst Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas un Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācijas pārstāvji.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta noteikumu projekta tālāku virzību.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Noteikumu projekts ir ievietots Komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Noteikumu izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Noteikumu izpildi nodrošinās Komisija.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Pēc noteikumu pieņemšanas Saeimā tie tiks ievietoti Komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv, kur ar noteikumiem "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Noteikumi neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija	Nav.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
Valsts sekretāres vietā valsts sekretāres vietniece S. Zvidriņa	Juridiskā departamenta direktores vietā departamenta direktores vietniece L. Vucēne	M. Radeiko	J. Zaličenko

27.12.2004. 11:29

877

777 4823

julija.zalicenko@fktk.lv