Par Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par to, kā piemērot džus 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001.gada protokola noteikumiem, un Pielikumiem

Līgums latviešu valodā

Līgums angļu valodā

Anotācija

 

Likumprojekts

 

Par Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgumu par to, kā piemērot dažus 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001.gada Protokola noteikumus

 

1.pants. Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgums par to, kā piemērot dažus 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001.gada Protokola noteikumus (turpmāk – Līgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

 

2.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija.

 

3.pants. Līgums stājas spēkā Līguma par Eiropas Savienību 24.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministre
S.Āboltiņa

 

 

 

 


 

Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgums

par to, kā piemērot dažus 2000. gada 29. maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001. gada protokola noteikumus

 

 

EIROPAS SAVIENĪBA,

 

no vienas puses, un

 

ISLANDES REPUBLIKA,

 

un

 

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

 

no otras puses,

 

še turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

 

VĒLOTIES uzlabot Eiropas Savienības dalībvalstu un Islandes, un Norvēģijas tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, neskarot normas, kas aizsargā personisko brīvību,

 

ŅEMOT VĒRĀ, ka pašreizējās Līgumslēdzēju pušu attiecības nosaka vajadzību pēc ciešas sadarbības cīņā pret noziedzību,

 

NORĀDOT UZ Līgumslēdzēju pušu kopējām interesēm nodrošināt Eiropas Savienības dalībvalstu un Islandes, un Norvēģijas savstarpējās palīdzības ātru un efektīvu sniegšanu atbilstoši attiecīgo valstu tiesību aktu pamatprincipiem, ievērojot individuālās tiesības un principus, ko nosaka 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija,

 

IZSAKOT savstarpēju uzticību savu tiesību sistēmu uzbūvei un darbībai un visu Līgumslēdzēju pušu spējai nodrošināt taisnīgu tiesu,

 

APŅEMOTIES ar Eiropas Savienības, Islandes un Norvēģijas līgumu papildināt 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un citas šajā jomā spēkā esošās konvencijas,

 

ATZĪSTOT, ka minēto konvenciju noteikumus joprojām piemēro visiem jautājumiem, uz ko neattiecas šis līgums,

 

ATGĀDINOT, ka šis līgums, tajā skaitā I pielikums, reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās, pamatojoties uz 1959. gada 20. aprīļa konvenciju,

 

ŅEMOT VĒRĀ, ka 2000. gada 29. maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās 2. panta 1. daļā un tās 2001. gada 16. oktobra protokola 15. pantā ir identificētas normas, kas veido Šengenas acquis papildinājumu, un ko tādēļ ir pieņēmušas Islande un Norvēģija atbilstoši to saistībām, kuras paredzētas Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes 1999. gada 18. maijā noslēgtajā Līgumā par šo valstu iesaistīšanu Šengenas acquis normu piemērošanā, ieviešanā un papildināšanā,

 

ŅEMOT VĒRĀ, ka Islande un Norvēģija ir paudušas savu vēlmi noslēgt līgumu, kas ļautu tām piemērot arī citas 2000. gada Savstarpējās palīdzības konvencijas un 2001. gada protokola normas savās attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm,

 

ŅEMOT VĒRĀ, ka Eiropas Savienība arī uzskata šāda līguma noslēgšanu par nepieciešamu,

 

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

 

 

1. pants

 

1. Ievērojot šā līguma normas, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes attiecībās un katras šīs valsts un Eiropas dalībvalstu sasvstarpējās attiecībās ir piemērojamas šādas Eiropas Savienības Padomes atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 34. pantam pieņemtās 2000. gada 29. maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās, turpmāk “ES savstarpējās palīdzības konvencija”, normas:

 

4., 8., 9., 10., 11., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 25. un 26. pants, kā arī 1. un 24. pants, ja tie attiecas uz jebkuru no minētajiem pantiem.

 

2. Ievērojot šā līguma normas, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes attiecībās un katras šīs valsts un Eiropas dalībvalstu sasvstarpējās attiecībās ir piemērojamas šādas Eiropas Savienības Padomes atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 34. pantam pieņemtās Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās 2001. gada 16. oktobra Protokola, turpmāk “ES savstarpējās palīdzības protokols”, normas:

 

1. pants (1. līdz 5. daļa), 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9., 11. un 12. pants.

 

3. Deklarācijas, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar ES savstarpējās palīdzības konvencijas 9. panta 6. daļu, 10. panta 9. daļu, 14. panta 4. daļu, 18. panta 7. daļu un 20. panta 7. daļu un ES savstarpējās palīdzības protokola 9. panta 2. daļu, ir arī piemērojamas attiecībās ar Islandes Republiku un Norvēģijas karalisti.

 

 

2. pants

 

1. Līgumslēdzējas puses, lai sasniegtu mērķi panākt cik vien iespējams vienotu 1. pantā minēto noteikumu piemērošanu un interpretāciju, pastāvīgi pārskata Eiropas Kopienu Tiesas prakses attīstību, kā arī Islandes un Norvēģijas kompetento tiesu prakses attīstību attiecībā uz šādiem noteikumiem. Šim nolūkam tiek izveidots mehānisms, lai nodrošinātu regulāru savstarpējo tiesu prakses apmaiņu.

 

2. Islande un Norvēģija drīkst iesniegt lietas izklāstus vai rakstiskus apsvērumus Tiesā, ja jautājumu tai ir adresējusi dalībvalsts tiesa vai tribunāls par prejudiciālu nolēmumu saistībā ar jebkuru 1. pantā minēto normu interpretāciju.

 

 

3. pants

 

Ja pieprasījums ir noraidīts, Norvēģija vai Islande var lūgt pieprasījuma saņēmēju dalībvalsti ziņot Eirojust par jebkurām problēmām, ar kurām nācies saskarties saistībā ar pieprasījuma izpildi, lai rastu iespējamu praktisku risinājumu.

 

 

4. pants

 

Jebkuras domstarpības starp Islandi vai Norvēģiju un Eiropas Savienības dalībvalsti attiecībā uz šā līguma vai tā 1. pantā minēto normu interpretāciju vai piemērošanu var nodot apspriešanai Eiropas Savienības dalībvalstu un Islandes un Norvēģijas valdību pārstāvju sanāksmē, lai tās atrisinātu sešu mēnešu laikā.

 

 

5. pants

 

Līgumslēdzējas puses vienojas kopīgi pārskatīt šo līgumu ne vēlāk kā piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā. Šo pārskatīšanu veic attiecībā uz līguma praktisko īstenošanu, interpretāciju un papildināšanu un tā var būt saistīta arī ar tādiem jautājumiem, kā šā līguma priekšmeta turpmākas attīstības sekas Eiropas Savienībā.

 

 

6. pants

 

1. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par to procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai paustu savu piekrišanu uzņemties šā līguma saistības.

 

2. Panta 1. daļā paredzēto paziņojumu sniegšanas brīdī vai, ja tā noteikts, jebkad pēc tam Islande un Norvēģija var iesniegt jebkādas deklarācijas, kas paredzētas ES savstarpējās palīdzības konvencijas 9. panta 6. daļā, 10. panta 9. daļā, 14. panta 4. daļā, 18. panta 7. daļā un 20. panta 7. daļā un ES savstarpējās palīdzības protokola 9. panta 2. daļā.

 

3. Attiecībā uz attiecīgajām ES savstarpējās palīdzības konvencijas normām šis līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs konstatē, ka ir izpildītas visas oficiālās prasības, kas attiecas uz piekrišanas paušanu no šā līguma pusēm vai to vārdā, vai dienā, kurā ES savstarpējās palīdzības konvencija stājas spēkā atbilstoši tās 27. panta 3. daļai, ja šī diena ir vēlāk. Attiecībā uz attiecīgajām ES savstarpējās palīdzības konvencijas normām šā līguma stāšanās spēkā rada saistības starp Islandi un Norvēģiju un starp Islandi, Norvēģiju un tām ES dalībvalstīm, attiecībā uz kurām ir stājusies spēkā ES savstarpējās palīdzības konvencija.

 

4. Attiecībā uz attiecīgajām ES savstarpējās palīdzības protokola normām šis līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs konstatē, ka ir izpildītas visas oficiālās prasības, kas attiecas uz piekrišanas paušanu no šā līguma pusēm vai to vārdā, vai dienā, kurā ES savstarpējās palīdzības protokols stājas spēkā atbilstoši tā 13. panta 3. daļai, ja šī diena ir vēlāk. Attiecībā uz attiecīgajām ES savstarpējās palīdzības protokola normām šā līguma stāšanās spēkā rada saistības starp Islandi un Norvēģiju un starp Islandi, Norvēģiju un tām ES dalībvalstīm, attiecībā uz kurām ir stājies spēkā ES savstarpējās palīdzības protokols.

 

5. Attiecīgi minētās tiesības un saistības starp Norvēģiju, Islandi un citām ES dalībvalstīm rodas no dienas, kurā ES savstarpējās palīdzības konvencija un/vai ES savstarpējās palīdzības protokols stājas spēkā attiecībā uz attiecīgajām citām ES dalībvalstīm.

 

6. Šis līgums attiecas tikai uz savstarpējās palīdzības procedūrām, kas ierosinātas pēc dienas, kurā tas rada tiesības un saistības atbilstoši 3. un 4. daļai.

 

 

7. pants

 

Jaunu Eiropas Savienības dalībvalstu pievienošanās ES savstarpējās palīdzības konvencijai un/vai ES savstarpējās palīdzības protokolam rada šajā līgumā paredzētās tiesības un saistības starp attiecīgajām jaunajām dalībvalstīm un Islandi un Norvēģiju.

 

 

8. pants

 

1. Līgumu var izbeigt Līgumslēdzējas puses. Ja izbeigšanu ierosina Islande vai Norvēģija, šis līgums saglabājas spēkā starp Eiropas Savienību un valsti, attiecībā uz kuru tas nav izbeigts.

 

2. Šā līguma izbeigšana atbilstoši 1. daļai stājas spēkā sešus mēnešus pēc izbeigšanas paziņojuma deponēšanas. Savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumu izpildes procedūras, kas minētajā dienā joprojām nav nokārtotas, pabeidz saskaņā ar šā līguma noteikumiem.

 

3. Šo līgumu izbeidz, ja tiek izbeigts Eiropas Savienības, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes 1999. gada 18. maijā noslēgtais līgums par šo valstu iesaistīšanu Šengenas acquis normu piemērošanā, ieviešanā un papildināšanā.

 

4. Šā līguma izbeigšana atbilstoši 3. daļai stājas spēkā attiecībā uz to pašu Pusi vai Pusēm un tajā pašā dienā, kā 3. daļā minētā 1999. gada 18. maija līguma izbeigšana.

 

 

9. pants

 

1. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs darbojas kā šā līguma depozitārs.

 

2. Depozitārs informē sabiedrību par visiem paziņojumiem, kas iesniegti saistībā ar šo līgumu.

 

 

10. pants

 

Šis līgums ir sastādīts vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, islandiešu, itāļu, īru, norvēģu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

 

 

 


Hecho en Bruselas, el diecinueve de diciembre de dos mil tres.

 

Udfærdiget i Bruxelles, den nittende december to tusind og tre.

 

Geschehen zu Brüssel am neunzehnten Dezember zweitausendunddrei.

 

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα εννέα Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες τρία.

 

Done at Brussels, this nineteenth day of December, in the year two thousand and three.

 

Fait à Bruxelles, le dix-neuf décembre deux mille trois.

 

Arna dhéanamh sa Bhruiséil ar an naoú lá déag de Nollaig sa bhliain dhá mhíle is a trí.

 

Fatto a Bruxelles, addì diciannove dicembre duemilatre.

 

Gedaan te Brussel, de negentiende december tweeduizenddrie.

 

Feito em Bruxelas, em dezanove de Dezembro de dois mil e três.

 

Tehty Brysselissä yhdeksäntenätoista päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattakolme.

 

Som skedde i Bryssel den nittonde december tjugohundratre.

 

Gjört í Brussel nítjánda dag desembermánaðar árið tvö þúsund og þrjú.

 

Utferdiget i Brussel den 19. desember 2003.

 

 

 

Por la Unió Europea

 

For Den Europæiske Union

 

Für die Europäische Union

 

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

 

For the European Union

 

Pour l'Union européenne

 

Thar ceann an Aontais Eorpaigh

 

Per l'Unione europea

 

Voor de Europese Unie

 

Pela União Europeia

 

Euroopan unionin puolesta

 

För Europeiska unionen

 

[Eiropas Savienības vārdā]

 

 

Fyrir hönd Lýđveldisins Íslands

 

 

For Kongeriket Norge

 

 


I PIELIKUMS

 

Piemērošana Gibraltāram

 

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kā dalībvalsts, kas atbildīga par Gibraltāru, tostarp, par tās ārējām attiecībām, apliecina, ka attiecīgajā teritorijā šis līgums stāsies spēkā brīdī, kad 2000. gada ES savstarpējās palīdzības konvencija un 2001. gada protokols tiks attiecināts arī uz Gibraltāru, un ka šī attiecināšana ir atkarīga no tā, vai 1959. gada Eiropas Padomes Savstarpējās palīdzības konvencija tiks piemērota arī Gibraltāram. Tad Apvienotā Karaliste šā līguma vajadzībām izraudzīsies attiecīgu kompetento Gibraltāra iestādi. Visa oficiālā saziņa ar šo iestādi tiks veikta saskaņā ar Apvienotās Karalistes un Spānijas Karalistes saskaņoto līgumu, kas attiecas uz Gibraltāra iestādēm saistībā ar ES un EK tiesību aktiem un saistītajiem līgumiem, kuri 2000. gada 19. aprīlī tika paziņoti dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs šo līgumu kopijas nosūta Islandes Republikai un Norvēģijas Karalistei.

 

 


II PIELIKUMS

 

Eiropas Savienības un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes līguma par to, kā piemērot dažus 2000. gada 29. maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001. gada protokola noteikumus, Līgumslēdzēju pušu deklarācija

 

Līgumslēdzējas puses vienojas attiecīgā gadījumā apspriesties, ja Islandes Republika vai Norvēģijas Karaliste, vai kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm uzskata, ka ir pamats šādai rīcībai, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku šā līguma izmantošanu, tajā skaitā, lai nepieļautu nekādas domstarpības attiecībā uz šā līguma praktisko īstenošanu un interpretāciju. Apspriešanos rīko visērtākajā veidā, ņemot vērā pašreizējās sadarbības struktūras.

 

 

 

 

 

Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes deklarācija

 

Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste, ņemot vērā 2000. gada 29. maija Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās noteikumus, kas atļauj tiešus kontaktus starp tiesu iestādēm, paziņo, ka to kompetentās tiesu iestādes attiecīgā gadījumā vēlas izdarīt nepieciešamos informācijas pieprasījumus, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus, lai noteiktu, kurai Eiropas Savienības dalībvalsts tiesu iestādei ir teritoriālā savstarpējās palīdzības pieprasījumu ierosināšanas un izpildes kompetence.

 

 

 

Ministre

 Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

V.Muižniece

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

I.Brazauska

I.Sarule

 

24.09.2004; 10:25

1796

I.Sarule

7505746, irena.sarule@tm.gov.lv

 

 

 

 


 

AGREEMENT

between the European Union and the Republic of Iceland and the Kingdom of Norway on the

application of certain provisions of the Convention of 29 may 2000 on Mutual Assistance in

Criminal Matters between the Member States of the European Union and the 2001 Protocol

thereto

 

 

THE EUROPEAN UNION,

 

on the one hand, and

 

THE REPUBLIC OF ICELAND

 

and

 

THE KINGDOM OF NORWAY,

 

on the other hand,

 

hereinafter referred to as ‘the Contracting Parties',

 

WISHING to improve judicial cooperation in criminal matters between the Member States of the European Union and Iceland and Norway, without prejudice to the rules protecting individual freedom,

 

CONSIDERING that current relationships among the Contracting Parties require close cooperation in the fight against crime,

 

POINTING OUT the Contracting Parties' common interest in ensuring that mutual assistance between the Member States of the European Union and Iceland and Norway is provided in a fast and efficient manner compatible with the basic principles of their national law, and in compliance with the individual rights and principles of the European Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms, signed at Rome on 4 November 1950,

 

EXPRESSING their mutual confidence in the structure and functioning of their legal systems and in the ability of all Contracting Parties to guarantee a fair trial,

 

RESOLVED to supplement the European Convention on Mutual Assistance in Criminal Matters of 20 April 1959 and other Conventions in force in this area, by an Agreement between the European Union, Iceland and Norway,

 

RECOGNISING that the provisions of those Conventions remain applicable for all matters not covered by this Agreement,

 

RECALLING that this Agreement, including Annex I thereto, regulates mutual assistance in criminal matters, based on the principles of the Convention of 20 April 1959,

 

CONSIDERING that in Article 2 paragraph 1 of the Convention of 29 May 2000 on Mutual Assistance in Criminal Matters between the Member States of the European Union, and in Article 15 of the Protocol of 16 October 2001 thereto, the provisions have been identified which constitute a development of the Schengen acquis, and which therefore have been accepted by Iceland and Norway by virtue of their obligations under the Agreement of 18 May 1999 concluded by the Council of the European Union, the Republic of Iceland and the Kingdom of Norway on the latters' association with the application, implementation and development of the provisions of the Schengen acquis,

 

CONSIDERING that Iceland and Norway have expressed their wish to enter into an agreement enabling them to apply also the other provisions of the 2000 Mutual Assistance Convention and of the 2001 Protocol in their relations with the Member States of the European Union,

 

CONSIDERING that the European Union also considers it necessary to have such an agreement in place,

 

HAVE AGREED AS FOLLOWS:

 

 

 

 

 

 

 

Article 1

 

1. Subject to the provisions of this Agreement, the content

of the following provisions of the Convention of 29 May

2000,established by the Council of the European Union in

accordance with Article 34 of the Treaty on European Union,

on Mutual Assistance in Criminal Matters between the Member

States of the European Union, hereinafter referred to as ‘the EU

Mutual Assistance Convention', shall be applicable in the

relations between the Republic of Iceland and the Kingdom of

Norway and in the mutual relations between each of these

States and the Member States of the European Union:

 

Articles 4,8,9,10,11,13,14,15,16,17,18,19,20,21,22,

25 and 26,as well as Articles 1 and 24 to the extent that they

are relevant for any of those other Articles.

 

2. Subject to the provisions of this Agreement, the content

of the following provisions of the Protocol of 16 October

2001,established by the Council of the European Union in

accordance with Article 34 of the Treaty on European Union,

to the Convention on Mutual Assistance in Criminal Matters

between the Member States of the European Union, hereinafter

referred to as ‘the EU Mutual Assistance Protocol', shall be

applicable in the relations between the Republic of Iceland and

the Kingdom of Norway and in the mutual relations between

each of these States and the Member States of the European

Union:

 

Articles 1 (paragraphs 1 to 5),2,3,4,5,6,7,9,11 and 12.

 

3. The declarations made by Member States under Articles

9(6),10(9),14(4),18(7)and 20(7)of the EU Mutual Assistance

Convention and Article 9(2)of the EU Mutual Assistance

Protocol shall also be applicable in the relations with the

Republic of Iceland and the Kingdom of Norway.

 

Article 2

 

1. The Contracting Parties, in order to achieve the objective

of arriving at as uniform an application and interpretation as

possible of the provisions referred to in Article 1,shall keep

under constant review the development of the case-law of the

Court of Justice of the European Communities, as well as the

development of the case-law of the competent courts of

Iceland and Norway relating to such provisions. To this end a

mechanism shall be set up to ensure regular mutual

transmission of such case-law.

 

2. Iceland and Norway shall be entitled to submit

statements of case or written observations to the Court of

Justice in cases where a question has been referred to it by a

court or tribunal of a Member State for a preliminary ruling

concerning the interpretation of any provisions referred to in

Article 1.

 

Article 3

 

If a request is refused, Norway or Iceland may ask the

requested Member State to report to Eurojust any problem

encountered concerning the execution of the request, for a

possible practical solution.

 

Article 4

 

Any dispute between either Iceland or Norway and a Member

State of the European Union regarding the interpretation or

the application of this Agreement or of any of the provisions

referred to in Article 1 thereof may be referred by a Party to

the dispute to a meeting of representatives of the governments

of the Member States of the European Union and of Iceland

and Norway, with a view to its settlement within six months.

 

Article 5

 

The Contracting Parties agree to carry out a common review

of this Agreement no later than five years after its entry into

force. The review shall in particular address the practical

implementation, interpretation and development of the

Agreement and may also include issues such as the

consequences of further development of the European Union

relating to the subject matter of this Agreement.

 

Article 6

 

1. The Contracting Parties shall notify each other of the

completion of the procedures required to express their consent

to be bound to this Agreement.

 

2. When giving their notification under paragraph 1 or, if

so provided, at any time thereafter, Iceland and Norway may

make any of the declarations provided for in Articles 9(6),

10(9),14(4),18(7)and 20(7)of the EU Mutual Assistance

Convention and Article 9(2)of the EU Mutual Assistance

Protocol.

 

3. As far as the relevant provisions of the EU Mutual

Assistance Convention are concerned, this Agreement shall

enter into force on the first day of the third month following

the day on which the Secretary-General of the Council of the

European Union establishes that all formal requirements

concerning the expression of the consent by or on behalf of

the Parties to this Agreement have been fulfilled, or on the

date on which the EU Mutual Assistance Convention enters

into force in accordance with Article 27(3)thereof, if such date

is later. As far as the relevant provisions of the EU Mutual

Assistance Convention are concerned, the entry into force of

this Agreement creates rights and obligations between Iceland

and Norway and between Iceland, Norway and those EU

Member States in respect of which the EU Mutual Assistance

Convention has entered into force.

 

4. As far as the relevant provisions of the EU Mutual

Assistance Protocol are concerned, this Agreement shall enter

into force on the first day of the third month following the day

on which the Secretary-General of the Council of the European

Union establishes that all formal requirements concerning the

expression of the consent by or on behalf of the Parties to this

Agreement have been fulfilled, or on the date on which the EU

Mutual Assistance Protocol enters into force in accordance

with Article 13(3)thereof, if such date is later. As far as the

relevant provisions of the EU Mutual Assistance Protocol are

concerned, the entry into force of this Agreement creates

rights and obligations between Iceland and Norway and

between Iceland, Norway and those EU Member States in

respect of which the EU Mutual Assistance Protocol has

entered into force.

 

5. Subsequently,such rights and obligations shall come into

being between Norway, Iceland and other EU Member States as

from the dates on which the EU Mutual Assistance Convention

and/or the EU Mutual Assistance Protocol enter into force for

such other EU Member States.

 

6. This Agreement shall apply only to mutual assistance

procedures initiated after the date on which it creates rights

and obligations by virtue of paragraphs 3 and 4.

 

Article 7

 

Accession by new Member States of the European Union to

the EU Mutual Assistance Convention and/or to the EU Mutual

Assistance Protocol shall create rights and obligations under

this Agreement between those new Member States and Iceland

and Norway.

 

Article 8

 

1. This Agreement may be terminated by the Contracting

Parties. In the event of termination by either Iceland or

Norway, this Agreement shall remain in force between the

European Union and the State for which it has not been

terminated.

 

2. Termination of this Agreement pursuant to paragraph 1

shall take effect six months after the deposit of the notification

of termination. Procedures for complying with requests for

mutual legal assistance still pending at that date shall be

completed in accordance with the provisions of this

Agreement.

 

3. This Agreement shall be terminated in the event of

termination of the Agreement of 18 May 1999 concluded by

the Council of the European Union, the Republic of Iceland

and the Kingdom of Norway on the latters' association with

the application, implementation and development of the

Schengen acquis.

 

4. Termination of this Agreement pursuant to paragraph 3

shall take effect for the same Party or Parties and on the same

date as the termination of the Agreement of 18 May 1999

referred to in paragraph 3.

 

Article 9

 

1. The Secretary-General of the Council of the European

Union shall act as the depository of this Agreement.

 

2. The depository shall make public information on any

notification made concerning this Agreement.

 

Article 10

 

This Agreement shall be drawn up in one single copy in the

Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek,

Icelandic, Irish, Italian, Norwegian, Portuguese, Spanish and

Swedish languages, each text being equally authentic.

 

 

 

 


Hecho en Bruselas, el diecinueve de diciembre de dos mil tres.

 

Udfærdiget i Bruxelles, den nittende december to tusind og tre.

 

Geschehen zu Brüssel am neunzehnten Dezember zweitausendunddrei.

 

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα εννέα Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες τρία.

 

Done at Brussels, this nineteenth day of December, in the year two thousand and three.

 

Fait à Bruxelles, le dix-neuf décembre deux mille trois.

 

Arna dhéanamh sa Bhruiséil ar an naoú lá déag de Nollaig sa bhliain dhá mhíle is a trí.

 

Fatto a Bruxelles, addì diciannove dicembre duemilatre.

 

Gedaan te Brussel, de negentiende december tweeduizenddrie.

 

Feito em Bruxelas, em dezanove de Dezembro de dois mil e três.

 

Tehty Brysselissä yhdeksäntenätoista päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattakolme.

 

Som skedde i Bryssel den nittonde december tjugohundratre.

 

Gjört í Brussel nítjánda dag desembermánaðar árið tvö þúsund og þrjú.

 

Utferdiget i Brussel den 19. desember 2003.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Por la Unió Europea

 

For Den Europæiske Union

 

Für die Europäische Union

 

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

 

For the European Union

 

Pour l'Union européenne

 

Thar ceann an Aontais Eorpaigh

 

Per l'Unione europea

 

Voor de Europese Unie

 

Pela União Europeia

 

Euroopan unionin puolesta

 

För Europeiska unionen

 

 

 

Fyrir hönd Lýđveldisins Íslands

 

 

 

 

 

For Kongeriket Norge

 

 


 

ANNEX I

Application to Gibraltar

 

 

The United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland, as Member State responsible for Gibraltar, including its external relations, confirms that this Agreement will take effect in the territory upon extension of the 2000 EU Mutual Assistance Convention and the 2001 Protocol to Gibraltar, which is contingent upon the 1959 Council of Europe Mutual Assistance Convention having been extended to Gibraltar. At that time, the United Kingdom will designate a relevant Gibraltarian authority as competent for the purposes of the Agreement. Any formal communication with this authority will be conducted in accordance with the Agreed Arrangements between the United Kingdom and the

Kingdom of Spain relating to Gibraltar authorities in the context of EU and EC instruments and related treaties, which were notified to the Member States and institutions of the European Union on 19 April 2000. A copy of these Arrangements shall be notified to the Republic of Iceland and Kingdom of Norway by the Secretary-General of the Council of the European Union.

 


ANNEX II

Declaration by the Contracting Parties to the Agreement between the European Union and the Republic of

Iceland and the Kingdom of Norway on the application of certain provisions of the Convention of 29 May

2000 on Mutual Assistance in Criminal Matters between the Member States of the European Union and the

2001 Protocol thereto

 

The Contracting Parties agree to consult, as appropriate, when the Republic of Iceland or the Kingdom of Norway or one of the Member States of the European Union considers that there is occasion to do so, to enable the most effective use to be made of this Agreement, including with a view to preventing any dispute regarding the practical implementation and interpretation of this Agreement. This consultation shall be organised in the most convenient way, taking into account the existing structures of cooperation.

 

Declaration by the Republic of Iceland and the Kingdom or Norway

 

The Republic of Iceland and the Kingdom of Norway declare, in view of the provisions of the Convention of 29 May 2000 on Mutual Assistance in Criminal Matters enabling direct contact between judicial authorities, that their competent judicial authorities wish, where appropriate, to make requisite enquiries through the contact points of the European Judicial Network, in order to establish which judicial authority of a Member State of the European Union has the territorial competence for initiating and executing requests for mutual assistance.

 

 

Ministre

 Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

V.Muižniece

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

I.Brazauska

I.Sarule

 

24.09.2004; 10:30

2376

I.Sarule

7505746, irena.sarule@tm.gov.lv

 

 

 

Likumprojekta „Par Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgumu

par to, kā piemērot dažus 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001. gada Protokola noteikumus”

anotācija

 

I Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

    2003.gada 17.decembrī Padome pieņēma lēmumu par Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgumu par to, kā piemērot dažus 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001. gada Protokola noteikumus (turpmāk –Līgums) parakstīšanu.

 

Ar Līgumu ir saistīts Pielikums par piemērošanu Gibraltāram un Pielikums par Eiropas Savienības un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Līguma par to, kā piemērot dažus 2000. gada 29. maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001.gada Protokola noteikumus, Līgumslēdzēju pušu deklarāciju un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes deklarāciju.

 

Līgums paredz, ka atsevišķi 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu, kā arī tās 2001.gada 16.oktobra Protokola (turpmāk – Konvencija) noteikumi tiek piemēroti arī ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Islandes, kā arī Norvēģijas savstarpējās attiecībās tiesiskajā sadarbībā krimināllietās.

Latvija 2004.gada 29.aprīlī Saeimā apstiprināja Konvenciju, kā arī tās Protokolu.

Šā Līguma noslēgšanas juridiskais pamatojums ir Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38.pants. 

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24.panta piekto daļu līgums, kas noslēgts Eiropas Savienības vārdā, nekļūst saistošs dalībvalstij, kuras pārstāvis Padomei ir paziņojis par nepieciešamību izpildīt iekšējās konstitucionālās prasības.

Padome ir izteikusi uzaicinājumu jaunuzņemtajām dalībvalstīm, kurām saskaņā ar to nacionālām normām tas ir nepieciešams, veikt Līguma par Eiropas Savienību 24.panta piektajā daļā paredzēto paziņojumu. 2004.gada 8.jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē Latvija vienlaicīgi ar citām jaunuzņemtajām dalībvalstīm ir izteikusi minēto paziņojumu.

 

Līguma par Eiropas Savienību 24.panta piektajā daļā paredzēto paziņojumu par nepieciešamību veikt iekšējās konstitucionālās prasības līdz Eiropas Savienības noslēgtā Līguma spēkā stāšanās brīdim jau 2003.gada 13.janvārī bija izteikušas 12 valstis, kas bija Eiropas Savienības dalībvalstis lēmuma par līguma parakstīšanu pieņemšanas laikā.

2. Tiesību akta projekta būtība

Latvijas Republikas Satversmes 68.pants nosaka, ka starptautiskie līgumi, kas paredz likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, ir apstiprināmi Saeimā. Līgums nacionāli būtu apstiprināms Saeimā, ņemot vērā, ka šī Līguma noteikumi paredz likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus.

 

Pirmkārt, Konvencija regulē tiesiskās sadarbības jautājumus tikai Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, savukārt, Līgums paredz Konvencijas noteikumu attiecināšanu arī Eiropas Savienības dalībvalstu tiesiskajā sadarbība ar Islandi un Norvēģiju. Līdz ar to šī Līguma noteikumi ietekmēs Konvencijas piemērošanu, kas ir apstiprināta Saeimā, paplašinot tiesiskās sadarbības valstu loku.

 

Otrkārt, starptautiskās tiesiskās sadarbības jautājumus krimināllietās nosaka Kriminālprocesa kodekss, kā arī tie ir iestrādāti Kriminālprocesa likuma projektā. Tādējādi Līgums, kaut arī Latvija tieši nav bijusi līgumslēdzēja puse, ir noslēgts jomā, kas saskaņā ar Latvijas nacionālajām tiesību normām ir likuma regulēšanas priekšmets, un atbilstoši tam būtu apstiprināms ar likumu, nodrošinot to, ka Līgums nestāsies ātrāk spēkā attiecībā uz Latviju pirms Saeima šo Līgumu nebūs apstiprinājusi.

 

II Kāda var  būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Ņemot vērā Konvencijas un Papildu Pro tokola noteikumus, paredzama pozitīva ietekme uz sociālajiem jautājumiem, jo īpaši kriminogēnās vides uzlabošanu.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekti šo jomu neskar.

 

 

III  Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

 

2004

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

 

IV Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

2002.gada 1.novembrī stājās spēkā “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, kurā arī ir ietverti starptautiskās tiesiskās sadarbības jautājumi. Arī Kriminālprocesa likuma projektā ir ietvertas Konvencijā un Papildu protokolā noteiktās prasības.

 

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Pievienošanās Līgumam veicinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai

 saisto­šajiem divpusējiem un

daudzpusējiem starptautiskajiem

 līgumiem

 

Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

 

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts

Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38.pants.

atbilst

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

 

 

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību aktu projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīciju (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas

pasākumi ir veikti un kāds ir

sabiedriskās domas viedoklis

 Nav veikti pasākumi.

4. Konsultācijas ar

starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas konsultācijas.

5. Cita informācija

 

 

VII Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpilde notiks pastāvošās institucionālās sistēmas ietvaros.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta

par norma­tīvā akta ieviešanu

Tiesību akts tiks publicēts noteiktajā kārtībā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas

tiesības, ja normatīvais akts viņu

ierobežo

Tiesību akts tieši neparedz indivīda tiesību ierobežojumus, taču indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Kriminālprocesa kodeksā/Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 

 

 

Tieslietu ministre                                                                                                    S.Āboltiņa

 

 

 

 Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

I.Brazauska

I.Sarule

 

 

 

22.12.2004; 10:00

1152

I.Sarule

7505746, irena.sarule@tm.gov.lv