Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

             Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

“Grozījumi Būvniecības likumā” trešajam lasījumam

(reģ. nr. 1011)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijaslēdziens

Redakcija, kādā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā

1

2

 

 

 

 

Būvniecības likums

Grozījumi Būvniecības likumā

 

 

 

Grozījumi Būvniecības likumā

 

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2004, 9.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

1) apbūve — noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums;

 

 

 

 

 

2) būvatļauja — Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt objekta būvdarbus;

 

 

 

 

 

3) būve — būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija;

 

 

 

 

 

4) būvekspertīze — profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu atzinumu par būves tehnisko stāvokli, būvprojekta vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām;

 

 

 

 

 

5) būveksperts - sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi;

 

 

 

 

 

6) būvdarbi — būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana;

 

 

 

 

 

7) būvētājs - fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem;

 

 

 

 

 

8) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);

 

 

 

 

 

9) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);

 

 

 

 

 

10) būvinspektors — valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības;

 

 

 

 

 

11) būvizstrādājums — ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē;

 

 

 

 

 

12) būvniecība — visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;

 

 

 

 

 

13) būvniecības dalībnieki — fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā;

 

 

 

 

 

14) būvnormatīvi — visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju, kā arī skaidro būvniecības terminoloģiju;

 

 

 

 

 

15) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts — dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā būvniecības jomā;

 

 

 

 

 

16) būvprojekts - būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums;

 

 

 

 

 

17) būvuzņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus;

 

 

 

 

 

18) būvuzraugs — fiziskā vai juridiskā persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga būvdarbus;

 

 

 

 

 

19) inženierkomunikācija - ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem;

 

 

 

 

 

20) licence - dokuments, kas apliecina juridiskās personas profesionālo kompetenci un atļauj tai veikt uzņēmējdarbību noteiktās būvniecības jomās;

1.  1.pantā:

izslēgt 20.punktu;

 

 

 

1.  1.pantā:

izslēgt 20.punktu;

21) patvaļīga būvniecība — būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus;

 

 

 

 

 

22) (izslēgts ar 07.03.2002. likumu);

 

 

 

 

 

23) Vispārīgie būvnoteikumi - Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums;

 

 

 

 

 

24) pasūtītājs - nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība;

 

 

 

 

 

25) tehniskie noteikumi — konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības;

 

 

 

 

 

26) būvvalde — pašvaldības institūcija, kas pārzina, kā arī kontrolē būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

 

 

 

 

 

27) vides pieejamība — iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai;

 

 

 

 

 

28) būvamatniecība — būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam “Par amatniecību”;

 

 

 

 

 

29) arhitekta prakse — sertificēta arhitekta patstāvīga profesionāla darbība;

 

 

 

 

 

30) būvprakse — sertificēta būvinženiera patstāvīga profesionāla darbība.

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 31.punktu šādā redakcijā:

“31) trešā persona — būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, apdrošinātā darbinieku vai personu, kas uz cita līguma pamata veic būvdarbus apdrošinātā labā, apdrošinātāju un pārējos būvniecības dalībniekus

 

 

 

papildināt pantu ar 31.punktu šādā redakcijā:

“31) trešā persona  būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, apdrošinātā darbinieku vai personu, kas uz cita līguma pamata veic būvdarbus apdrošinātā labā, apdrošinātāju un pārējos būvniecības dalībniekus

II nodaļa. Valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetence būvniecības jomā

 

 

 

 

 

4.pants. (1) Būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija. Ministrija izstrādā vienotu valsts politiku būvniecībā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šo uzdevumu, ministrija:

 

 

 

 

 

1) izstrādā būvniecības attīstības stratēģiju un programmu;

 

 

 

 

 

2) izstrādā priekšlikumus būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;

 

 

 

 

 

3) izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai būvnormatīvus;

 

 

 

 

 

4) pārbauda pašvaldību apstiprināto saistošo apbūves noteikumu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

 

 

 

 

 

5) savas kompetences ietvaros izskata sūdzības par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un šo institūciju amatpersonu rīcību būvniecības jomā;

 

 

 

 

 

6) likumos un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izsniedz un reģistrē būvniecības uzņēmējdarbības veikšanai izsniegtās licences;

2.  4.panta pirmajā daļā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) uztur būvkomersantu reģistru;”;

 

 

 

2.  4.panta pirmajā daļā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) uztur būvkomersantu reģistru;”;

7) nodrošina valsts kontroli būvniecībā;

 

 

&nbs p;

 

 

8) uzrauga un kontrolē vides pieejamības prasību ievērošanu publiskajās ēkās un būvēs.

 

 

 

 

 

 

papildināt daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) uztur informatīvu bāzi būvniecības pārraudzības un kontroles nodrošināšanai.”

 

 

 

papildināt daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) uztur informatīvu bāzi būvniecības pārraudzības un kontroles nodrošināšanai.”

(2) Ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzētie pienākumi būvniecības jomā.

 

 

 

 

 

7.pants. (1) Vietējo pašvaldību kompetencē ir:

 

 

 

 

 

1) izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālos plānojumus un to sastāvā esošos apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt un nodrošināt to izpildi;

 

 

 

 

 

2) izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem;

 

 

 

 

 

3) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas (arī citu institūciju izsniegtās būvatļaujas);

 

 

 

 

 

4) kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības.

 

 

 

 

 

(2) Būvniecības pārzināšanai un kontrolei vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes.

 

 

 

 

 

(3) Būvniecību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā pārzina būvvaldes amatpersonas, kurām ir augstākā izglītība būvniecībā.

 

 

 

 

 

(4) Būvniecību vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā kontrolē amatpersonas, kurām šā likuma 29.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā piešķirtas būvniecības kontroles tiesības.

 

 

 

 

 

(5) Vietējās pašvaldības likuma “Par pašvaldībām” 10.pantā noteiktajā kārtībā var nodot viena otrai būvniecības pārzināšanas funkciju izpildi vai veidot kopīgus kontroles dienestus.

(2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)

 

3. Izteikt 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Vietējā pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā noteiktajā kārtībā var deleģēt citai pašvaldībai ar būvniecības pārzināšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā saistītās funkcijas, atsevišķus uzdevumus vai veidot kopīgus kontroles dienestus šo uzdevumu izpildei, saglabājot atbildību par funkcijas izpildi kopumā.”

 

 

 

 

 

 

3. Izteikt 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Vietējā pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā noteiktajā kārtībā var deleģēt citai pašvaldībai ar būvniecības pārzināšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā saistītās funkcijas, atsevišķus uzdevumus vai veidot kopīgus kontroles dienestus šo uzdevumu izpildei, saglabājot atbildību par funkcijas izpildi kopumā.”

 

 

III nodaļa. Sertifikātu un licenču izsniegšana
būvniecības dalībniekiem

4. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: 

“III nodaļa. Būvniecības pakalpojumu regulēšana”.

 

 

 

4. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: 

“III nodaļa. Būvniecības pakalpojumu regulēšana”.

8.pants. (1) Ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu, tām ir patstāvīgas prakses tiesības šādās būvniecības jomās:

 

 

 

 

 

1) inženierizpēte;

 

 

 

 

 

2) projektēšana;

 

 

 

 

 

3) būvekspertīze;

 

 

 

 

 

4) būvdarbu vadīšana;

 

 

 

 

 

5) būvuzraudzība.

 

 

 

 

 

(2) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir, reģistrē un anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

(3) būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

 

 

 

 

 

(4) (Izslēgta ar 07.03.2002. likumu).

 

 

 

 

 

(5) Ja persona attiecīgo izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvusi ārvalstīs un šī izglītība un profesionālā kvalifikācija ir atzīta likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajā kārtībā, šai personai ir tādas pašas tiesības kā šā panta pirmajā daļā minētajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.97. likumu, 07.03.2002. likumu un 31.03.2004. likumu)

 

 

 

 

 

10.pants.  (1) Juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licenci Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

5. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskajai personai patstāvīgai darbībai saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo daļu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersan­tam jāreģistrējas būvkomersantu reģistrā.

 

 

 

5. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskajai personai patstāvīgai darbībai saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmo daļu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersan­tam jāreģistrējas būvkomersantu reģistrā.

(2) Licences izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

 

(2) Komersants nav tiesīgs izpildīt darbus būvniecības jomās, kurās komersantam nav attiecīgu speciālistu.

 

 

red. precizēts

(2) Komersants nav tiesīgs izpildīt darbus būvniecības jomās, kurās viņam nav attiecīgu speciālistu.

(3) Juridiskajām personām no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, vai citām valstīm, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktās Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības, ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrēta darba veikšanai un ja Latvijai saistoši starptautiskie līgumi nenosaka citādi.

(3) Būvkomersantu reģistrā iekļauj informāciju par komersantu, būvnie­cībā nodarbināto personālu, tai skaitā par personām, kurām ir pastāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu, komersantu raksturojošus datus, ziņas par pārkāpumiem būvniecībā un ziņas par reģistra noteikumu pārkāpumiem.

 

 

 

(3) Būvkomersantu reģistrā iekļauj informāciju par komersantu, būvnie­cībā nodarbināto personālu, tai skaitā par personām, kurām ir pastāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu, komersantu raksturojošus datus, ziņas par pārkāpumiem būvniecībā un ziņas par reģistra noteikumu pārkāpumiem.

(4) Licencē norādāma atļautās būvniecības joma un veidi.

 

(4) Būvkomersantu reģistrs ir publiski pieejams, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību.

 

 

 

(4) Būvkomersantu reģistrs ir publiski pieejams, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību.

(5) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci tajās būvniecības jomās, kurās šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektētājiem un būvdarbu vadītājiem ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu.

(5) Kārtību, kādā komersanti reģistrējami un pārreģistrējami būvkomer­santu reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

(5) Kārtību, kādā komersanti reģistrējami un pārreģistrējami būvkomer­santu reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

10.pants. (1) Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nav nepieciešams personām, kuras saskaņā ar akceptētu būvprojektu un būvatļauju savām vajadzībām būvē ģimenes mājas, zemnieku sētas, saimniecības ēkas, vasarnīcas Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.

 

 

 

 

 

(2) Fiziskajām personām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts un juridiskajām personām nav nepieciešama licence gadījumos, kad būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja.

6.  10.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Fiziskajām personām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteiku­miem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja.”;

 

 

 

6.  10.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Fiziskajām personām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, ja būvdarbu izpildei atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteiku­miem un citiem normatīvajiem aktiem nav nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja.

(3) Amatu meistariem un amatnieku personālsabiedrībām, kurās darbus vada attiecīgi amata meistari, nav nepieciešams sertifikāts vai licence, ja viņi veic atbilstošus būvamatniecības darbus likuma “Par amatniecību” izpratnē.

izslēgt trešajā daļā vārdus “vai licence”;

1.

Deputāti A.Seile, I.Emsis, Dz.Zaķis

Izteikt 10. 11 panta trešo daļu šādā redakcijā:

 “(3)Amatu meistariem nav nepieciešams sertifikāts, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam “Par amatniecību”.”

Atbalstīt

 (3)Amatu meistariem nav nepieciešams sertifikāts, ja viņi veic vai vada būvamatniecības darbus atbilstoši likumam “Par amatniecību”.”;

(4) Personālsabiedrība var uzņemties būvniecību, ja:

izslēgt ceturto daļu.

 

 

 

izslēgt ceturto daļu.

1) vismaz viena juridiskā persona, kas ir personālsabiedrības biedrs, vispārējā kārtībā ir saņēmusi būvniecības licenci;

 

 

 

 

2) tiesības pārstāvēt personālsabiedrību ir piešķirtas juridiskajai personai, kura vispārējā kārtībā ir saņēmusi būvniecības licenci;

 

 

 

 

3) personālsabiedrības izraudzītajam būvprojektētājam un būvdarbu vadītājam ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu.

 

 

 

 

VII nodaļa. Būvniecības kontrole

 

 

 

 < o:p>

 

30.pants. (1) Būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes.

 

 

 

 

 

(2) Par katru pārbaudi būvinspektors dod atzinumu un, ja nepieciešams, arī norādījumus par to, kā novēršami pārkāpumi.

 

 

 

 

 

(3) Būvinspektoram ir tiesības apturēt būvniecību līdz laikam, kad atzinumā dotie norādījumi tiek izpildīti.

 

 

 

 

 

(4) Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā vai par iespēju turpināt būvniecību.

 

 

 

 

 

(5) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas.

 

 

 

 

 

 (6) Ja pašvaldība pieņēmusi lēmumu par nelikumīgi būvētas būves vai tās daļas nojaukšanu, bet pasūtītājs vai būvētājs līdz noteiktajam laikam nav to izpildījis, attiecīgā pašvaldība organizē šīs būves vai tās daļas nojaukšanu. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz pasūtītājs vai būvētājs.

 

 

 

 

 

 

7. Papildināt likumu ar 30.1 pantu šādā redakcijā:

“30.1 pants. (1) Būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu iestādē vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā.

 

 

 

7. Papildināt likumu ar 30.1 pantu šādā redakcijā:

“30.1 pants. (1) Būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu iestādē vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā.

 

(2) Iesniegums par būvatļaujas apstrīdēšanu Valsts būvinspekcijā neaptur tās darbību.

 

 

Red.

precizēts

(2) Iesniegums par būvatļaujas apstrīdēšanu Valsts būvinspekcijā neaptur šīs būvatļaujas darbību.

 

 

(3) Lēmuma par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.

 

 

 

 

 

(3) Lēmuma par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.

 

(4) Iestāde, kas saņēmusi iesniegumu, kurā apstrīdēta būvatļauja vai lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, vai tiesa, kas saņēmusi pieteikumu, kurā apstrīdēts iestādes lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, nosūta paziņojumu būvatļaujas izdevējam un būvatļaujas adresātam par to, ka šīs iestādes vai tiesas rīcībā atrodas iesniegums vai pieteikums par būvatļaujas apstrīdēšanu.

 

 

Red.

precizēts

 

(4) Iestāde, kas saņēmusi iesniegumu, kurā apstrīdēta būvatļauja vai lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, vai tiesa, kas saņēmusi pieteikumu, kurā apstrīdēts iestādes lēmums par būvatļaujas atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, nosūta paziņojumu būvatļaujas izdevējam un būvatļaujas saņēmējam par to, ka šīs iestādes vai tiesas rīcībā ir iesniegums vai pieteikums par būvatļaujas apstrīdēšanu.

 

(5) Pašvaldības būvvalde, kas saņēmusi šā panta ceturtajā daļā minēto paziņojumu, neizdod izziņu, kurā norādīts jaunbūves būvniecības tiesiskais pamatojums un jaunbūves raksturojums un nepieņem būvi ekspluatācijā līdz brīdim, kad iestādes lēmums kļuvis neapstrīdams vai likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(5) Pašvaldības būvvalde, kas saņēmusi šā panta ceturtajā daļā minēto paziņojumu, neizdod izziņu, kurā norādīts jaunbūves būvniecības tiesiskais pamatojums un jaunbūves raksturojums un nepieņem būvi ekspluatācijā līdz brīdim, kad iestādes lēmums kļuvis neapstrīdams vai likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IX nodaļa. Atbildība un apdrošināšana būvniecībā

 

 

 

 

 

33.pants. (1) Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā.

8. Izteikt IX nodaļu “Atbildība un apdrošināšana būvniecībā” šādā redakcijā:

“IX nodaļa. Atbildība un apdrošināšana būvniecībā

33.pants. (1) Būvniecības dalībnieka pienākums ir šajā likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt citam būvniecības dalībniekam un trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

 

 

 

8. Izteikt IX nodaļu “Atbildība un apdrošināšana būvniecībā” šādā redakcijā:

“IX nodaļa. Atbildība un apdrošināšana būvniecībā

33.pants. (1) Būvniecības dalībnieka pienākums ir šajā likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt citam būvniecības dalībniekam un trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

(2) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam ir jābūt spēkā visu laiku, kamēr tiek veikti būvdarbi, un tā termiņš nedrīkst būt īsāks par Vispārīgajos būvnoteikumos paredzēto garantijas laiku.

(2) Ja viens no būvniecības dalībniekiem ir noslēdzis līgumu ar otru būvniecības dalībnieku, kuram saskaņā ar šā likuma 8. vai 10.pantu nav tiesību veikt līgumā paredzētos darbus, un šā otrā būvniecības dalībnieka nekompetences dēļ ir nodarīti zaudējumi trešajām personām, par minētajiem zaudējumiem materiāli atbildīgs ir pirmais būvniecības dalībnieks.

 

 

 

(2) Ja viens no būvniecības dalībniekiem ir noslēdzis līgumu ar otru būvniecības dalībnieku, kuram saskaņā ar šā likuma 8. vai 10.pantu nav tiesību veikt līgumā paredzētos darbus, un šā otrā būvniecības dalībnieka nekompetences dēļ ir nodarīti zaudējumi trešajām personām, par minētajiem zaudējumiem materiāli atbildīgs ir pirmais būvniecības dalībnieks.

(3) Gadījumus, kad nav piemērojami šā panta noteikumi, reglamentē Ministru kabinets.

(3) Katrs būvniecības dalībnieks un būvē lietoto būvizstrādājumu ražotājs savas līdzdalības ietvaros saskaņā ar šo likumu un Civillikumu ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā, ja savstarpēji noslēgtajos līgumos nav paredzēts citādi.

 

 

 

(3) Katrs būvniecības dalībnieks un būvē lietoto būvizstrādājumu ražotājs savas līdzdalības ietvaros saskaņā ar šo likumu un Civillikumu ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā, ja savstarpēji noslēgtajos līgumos nav paredzēts citādi.

(4) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas summai (limitam) obligātajā apdrošināšanā būvniecībā jābūt pietiekamai, lai, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tā segtu trešajām personām radušos zaudējumus vai nodarīto kaitējumu.

 

 

 

 

 

(5) Būvniecības dalībnieka obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas noteikumus izdod Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

34.pants. Ja pasūtītājs ir noslēdzis būvniecības līgumu ar būvniecības dalībnieku, kas nav veicis savas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, pasūtītājs ir atbildīgs par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies būvniecības dalībnieka darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā projektēšanas, būvdarbu vai būves ekspluatācijas laikā, ja zaudējumu piedziņa no vainīgā nav iespējama.

34.pants. (1) Būvuzņēmējam un būvētājam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai.

 

 

 

34.pants. (1) Būvuzņēmējam un būvētājam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai.

 

(2) Ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskā atbildība apdrošināma līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā.

2.

Atbildīgā komisija

Izteikt  34. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskā atbildība apdrošināma, turklāt uz laiku, kamēr tiek veikti būvdarbi.”

 

Atbalstīt

 

 (2) Ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskā atbildība apdrošināma, turklāt uz laiku, kamēr tiek veikti būvdarbi.

 

35.pants. (1) Būvniecības dalībnieka pienākums ir šajā likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt citam būvniecības dalībniekam un trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

35.pants. Pēc apdrošinājuma ņēmēja izvēles apdrošināšanas līgumu slēdz uz vienu gadu par visiem objektiem (ģenerālpolise), katru gadu atjaunojot vai noslēdzot to no jauna, vai arī atsevišķi par katru būvobjektu, kuram nepieciešama būvatļauja.

3.

Atbildīgā komisija

Izteikt 35. pantu šādā redakcijā:

“35. pants. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu noslēdz uz vienu gadu par visiem būvobjektiem, katru gadu atjaunojot vai noslēdzot to no jauna, vai arī atsevišķi par katru būvobjektu.”

Atbalstīt

35.pants. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu noslēdz uz vienu gadu par visiem būvobjektiem, katru gadu atjaunojot vai noslēdzot to no jauna, vai arī atsevišķi par katru būvobjektu.

 

(2) Ja viens no būvniecības dalībniekiem ir noslēdzis līgumu ar otru būvniecības dalībnieku, kuram saskaņā ar šā likuma 8. vai 10.pantu nav tiesību veikt līgumā paredzētos darbus, un šā otrā būvniecības dalībnieka nekompetences dēļ ir nodarīti zaudējumi trešajām personām, par minētajiem zaudējumiem materiāli atbildīgs ir pirmais būvniecības dalībnieks.

 

 

 

 

 

 (3) Katrs būvniecības dalībnieks un būvē lietoto būvizstrādājumu ražotājs savas līdzdalības ietvaros saskaņā ar šo likumu un Civillikumu ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā, ja savstarpēji noslēgtajos līgumos nav paredzēts citādi.

 

 

 

 

 

36.pants. Būvniecības dalībnieka atbildība neiestājas, ja zaudējumi radušies nepārvaramas varas rezultātā.

36.pants. (1) Apdrošinātāja atbildības limits ir maksimālā apdrošināšanas atlīdzības summa faktisko zaudējumu kompensēšanai, kura noteikta attiecīgi vienam apdrošināšanas gadījumam un visam līguma (polises) darbības periodam.

4.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 36. panta  pirmajā daļā vārdus “ir maksimālā apdrošināšanas atlīdzības summa” ar vārdiem “ir izmaksājamā maksimālā naudas summa”.

 

Atbalstīt

36.pants. (1) Apdrošinātāja atbildības limits ir izmaksājamā maksimālā naudas summa faktisko zaudējumu kompensēšanai, kura noteikta attiecīgi vienam apdrošināšanas gadījumam un visam līguma (polises) darbības periodam.

 

(2) Apdrošinātāja atbildības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu un par apdrošināšanas līguma (polises) apdrošināšanas periodu kopā tiek norādīts apdrošināšanas līgumā (polisē).

 

 

 

(2) Apdrošinātāja atbildības limits par vienu apdrošināšanas gadījumu un par apdrošināšanas līguma (polises) apdrošināšanas periodu kopā tiek norādīts apdrošināšanas līgumā (polisē).

 

(3) Atbildības limits vienam gadījumam ir vienāds ar atbildības limitu, kas noteikts par apdrošināšanas līguma (polises) darbības periodu kopā.

 

 

 

(3) Atbildības limits vienam gadījumam ir vienāds ar atbildības limitu, kas noteikts par apdrošināšanas līguma (polises) darbības periodu kopā.

 

37.pants. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu vai kaitējumu nodarījušā apdrošinātā civiltiesisko atbildību, izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā, kas atbilst trešajai personai nodarītā kaitējuma faktiskajam apmēram naudas izteiksmē, nepārsniedzot apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu attiecībā uz jebkuru vienu gadījumu un ieturot polisē norādīto pašrisku, kas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no atbildības limita.

 

 

 

 

 

37.pants. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu vai kaitējumu nodarījušā apdrošinātā civiltiesisko atbildību, izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā, kas atbilst trešajai personai nodarītā kaitējuma faktiskajam apmēram naudas izteiksmē, nepārsniedzot apdrošināšanas līgumā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu attiecībā uz jebkuru vienu gadījumu un ieturot polisē norādīto pašrisku, kas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no atbildības limita.

 

38.pants. (1) Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu un mantas vērtību zaudējumu rašanās brīdī. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties.

5.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvātā  38. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti ievērojot kompensācijas principu atbilstoši likumam “Par apdrošināšanas līgumu”.”

Atbalstīt

 

 

38.pants. (1) Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstoši likumam “Par apdrošināšanas līgumu”. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties.

 

(2) Pušu strīdus gadījumā apdrošināšanas atlīdzības apmēru normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā nosaka tiesu instances.

6.

Atbildīgā komisija

Izslēgt likumprojektā piedāvātā  38. panta otrajā daļā vārdus “tiesu instances”, redakcionāli precizējot pārējo tekstu.

Atbalstīt

 

(2) Pušu strīda gadījumā apdrošināšanas atlīdzības apmēru nosaka normatīvajos aktos paredzētajā  kārtībā.

 

39.pants. Ja apdrošināšanas gadījuma rezultātā zaudējumi ir nodarīti vairākām personām un zaudējumu apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā (polisē) norādītā viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu.

 

 

Red.

precizēts

 

39.pants. Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumi ir nodarīti vairākām personām un zaudējumu apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā (polisē) norādītā viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu.

 

40.pants. Būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas esamību uzrauga būvatļaujas izsniedzējs.

 

 

 

40.pants. Būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas esamību uzrauga būvatļaujas izsniedzējs.

 

41.pants. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitus nosaka Ministru kabinets.”

7.

Atbildīgā komisija

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā 41. pantā vārdus “un apdrošinātāja atbildības limitus” ar vārdiem “un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu”.

Atbalstīt

41.pants. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu nosaka Ministru kabinets.”

X nodaļa. Starptautiskie līgumi

 

 

 

 

 

37.pants. (1) Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi būvniecības noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.

9. Aizstāt 37.pantā skaitli un vārdu “37.pants” ar skaitli un vārdu “42.pants”.

 

 

 

9. Aizstāt 37.pantā skaitli un vārdu “37.pants” ar skaitli un vārdu “42.pants”.

(2) Ja starptautiskajā līgumā, ko nav apstiprinājusi Saeima, paredzēti citādi būvniecības noteikumi nekā Latvijas likumos, piemērojami Latvijas likumu noteikumi

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

 

 

 

 

 

1. Līdz Vispārīgo būvnoteikumu izdošanai apbūve saskaņojama ar tām valsts pārvaldes institūcijām, kuras norādītas Ministru kabineta izdotajos "Teritoriālplānošanas noteikumos", un tās uzsākšana pieļaujama pēc publiskas apspriešanas.

 

 

 

 

 

2. Šā likuma 10.panta noteikumi piemērojami ar 1996.gada 1.martu, bet 33. un 34.panta noteikumi - pēc tam, kad tiks pieņemts likums par obligāto apdrošināšanu.

10. Pārejas noteikumos:

izslēgt 2.punktu;

 

 

 

10. Pārejas noteikumos:

izslēgt 2.punktu;

3. Līdz 1998.gada 1.martam 31.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi nav attiecināmi uz būvēm, kuras bijušas nacionalizētas vai citādi prettiesiski atsavinātas un kuras bojā ainavu, ja iemesls šādam būvju tehniskajam stāvoklim radies periodā, kad tās nav atradušās likumīgā īpašnieka valdījumā.

 

 

 

 

 

4. Licence, kuru Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība vai Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība līdz šim izsniegusi saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.pantu, pielīdzināma šā likuma 8.pantā minētajam būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātam, paliekot spēkā licencē norādītajam derīguma termiņam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2002. likumu, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)

 

 

 

 

 

5. Līdz attiecīgu Latvijas būvnormatīvu apstiprināšanai piemērojami pašreizējie būvnormatīvi.

 

 

 

 

 

6. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam", paredzot 10 būvinspektoru štata vietas reģionālajās vides aizsardzības komitejās.

 

 

 

 

 

7. (Izslēgts ar 07.03.2002. likumu, kas stājas spēkā no 03.04.2002.).

 

 

 

 

 

8. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.17 "Būvniecības noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 4.nr.).

 

 

 

 

 

9. Grozījumi likuma 33.pantā stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

(2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)

izslēgt 9.punktu;

 

 

 

izslēgt 9.punktu;

10. Ja attiecīgajā vietējā pašvaldībā nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāts un apstiprināts teritorijas plānojums (ja nepieciešams — arī detālais plānojums), līdz 2003.gada 31.decembrim vietējā pašvaldība ir tiesīga Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā pieņemt lēmumu par atļauju veikt būvniecību konkrētā zemes gabalā, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu. Minētajā lēmumā norādāmi konkrētā zemes īpašuma atsavināšanas un lietošanas tiesību aprobežojumi, kas īpašniekam jāievēro visā būvniecības un būves pastāvēšanas laikā.

(2003.gada 13.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 27.03.2003.)

 

 

 

 

 

11. Pēc 2003.gada 31.decembra vietējās pašvaldībās, kurām nav spēkā esoša teritorijas plānojuma (arī detālā plānojuma), jebkura būvniecības iecere nododama publiskai apspriešanai.

(2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)

 

 

 

 

 

12. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.aprīlim izstrādā attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vides pieejamības prasību ievērošanu.

(2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)

 

 

 

 

 

13. Likuma 6.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

(2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)

 

 

 

 

 

14. Šā likuma 10.1 panta noteikumi līdz 2004.gada 31.decembrim attiecināmi arī uz līgumsabiedrībām un amatnieku individuālajiem un ģimenes uzņēmumiem.

(2002.gada 7.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.04.2002.)

 

 

 

 

 

15. Licences, kuras Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsniegusi līdz 2003.gada 1.martam, ir derīgas līdz licencē norādītā derīguma termiņa beigām.

(2003.gada 27.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 22.03.2003. 

 

izteikt 15.punktu šādā redakcijā: 

“15. Līdz 2006.gada 30.jūnijam komersants, kuram ir spēkā esoša Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Ekonomikas ministri­jas izsniegta licence uzņēmējdarbībai būvniecībā un kurš darbojas atbilstoši licences nosacījumiem, var nereģistrēties būvkomersantu reģistrā.”;

 

 

 

izteikt 15.punktu šādā redakcijā: 

“15. Līdz 2006.gada 30.jūnijam komersants, kuram ir spēkā esoša Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Ekonomikas ministri­jas izsniegta licence uzņēmējdarbībai būvniecībā un kurš darbojas atbilstoši licences nosacījumiem, var nereģistrēties būvkomersantu reģistrā.”;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdot attiecīgus normatīvos aktus, lai nodrošinātu Būvniecības likuma 4.panta pirmās daļas 9.punkta izpildi.”

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 16. un 17. punktu šādā redakcijā:

“16. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdot attiecīgus normatīvos aktus, lai nodrošinātu Būvniecības likuma 4.panta pirmās daļas 9.punkta izpildi.

 

papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Šā likuma 10.pants un IX nodaļa stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.”

8.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto pārejas noteikumu 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Šā likuma normas, kas regulē būvkomersantu reģistrāciju un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (grozījumi šā likuma 1.panta 20.punktā, 10.1panta ceturtajā daļā un 37.pantā, kā arī 1.panta 31.punkta, 4.panta pirmās daļas 6.punkta, 10.panta, 10.1panta otrās daļas un IX nodaļas jaunā redakcija), stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.”

Atbalstīt

17. Šā likuma normas, kas regulē būvkomersantu reģistrāciju un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (grozījumi šā likuma 1.panta 20.punktā, 10.1panta ceturtajā daļā un 37.pantā, kā arī 1.panta 31.punkta, 4.panta pirmās daļas 6.punkta, 10.panta, 10.1panta otrās daļas un IX nodaļas jaunā redakcija), stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.