Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

 vides un reģionālās politikas komisija                                                                                                                                             Likumprojekts otrajam lasījumam

 

“Grozījumi Aizsargjoslu  likumā”

(Reģ. nr.1001)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

 

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijasatzinums

Komisijas atbalstītā 2. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

Aizsargjoslu likums

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

 

 

 

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “Vides ministrijas Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra” un „Valsts Ģeoloģijas dienests” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas  un meteoroloģijas aģentūra” (attiecīgā locījumā).

atbalstīt

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “Vides ministrijas Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra” un “Valsts Ģeoloģijas dienests” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (attiecīgā locījumā) .

1.pants. Likumā lietotie termini

 

 

 

 

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;

 

 

 

 

 

2) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā;

 

 

 

 

 

4) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

 

 

 

 

 

6) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

7) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

8) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

9) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

1.     1.pantā:

 

 

 < i style='mso-bidi-font-style:normal'>

2.  1.pantā:

10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņa kritumu divi metri un vairāk;

aizstāt 10.punktā vārdus "līmeņa kritumu" ar vārdiem "līmeņu starpību";

 

 

 

aizstāt 10.punktā vārdus “līmeņa kritumu” ar vārdiem “līmeņu starpību”;

 

 

 

 

 

 

11) applūdināmā zona — sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta;

 

 

 

 

 

12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

13) sarkanā līnija — pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;

"13) sarkanā līnija - pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā no­teiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomu­nikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;".

 

 

 

“13) sarkanā līnija — pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;”.

14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;

 

 

 

 

 

15) purvi — ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem;

 

 

 

 

 

16) dambis — hidrotehniska būve, ko ierīko, lai regulētu ūdens straumi gultnē vai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.pants. Likuma objekts

Šā likuma objekts ir dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas, aizsardzības joslas, kas noteiktas likumos un citos normatīvajos aktos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

 

 

 

 

 

II nodaļa. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

 

 

 

 

 

5.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

 

 

 

 

 

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

 

 

 

 

 

(2) Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi:

 

 

 

 

 

1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;

 

 

 

 

 

2) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas;

 

 

 

 

 

3) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem;

 

 

 

 

 

4) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām;

 

 

 

 

 

5) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

 

2

Deputāts L.Ozoliņš

Papildināt 5. panta 2. daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) ainavu aizsargjoslas gar ielām, ceļiem un dzelzceļiem;”

neatbalstīt

 

 

6) mežu aizsargjoslas ap pilsētām;

 

 

 

 

 

7) aizsargjoslas ap purviem.

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

 

 

 

 

 

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

 

 

 

 

 

(2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:

 

 

 

 

 

1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus:

 

 

 

 

 

a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,

 

 

 

 

 

b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus;

 

 

 

 

 

2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;

 

 

 

 

 

3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

 

 

 

 

 

(3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.

 

 

 

 

 

(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.pants. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

 

 

 

 

 

(1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

 

 

 

 

 

(2) Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

 

 

 

 

 

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

 

 

 

 

 

a) Daugavai — ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

Deputāti Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Aleksejs Vidavskis, Valērijs Agešins, Ivans Ribakovs, Vitālijs Orlovs

Likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". (Reģ. nr.745)    (Dok. nr.2422, 2422A)   

Izteikt 7. panta otrās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) Daugavai – ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā. Izvēloties konkrēto aizsargjoslas platumu Daugavas kā centralizētas ūdens ņemšanas vietas attiecīgam posmam, jāņem vērā esošais un potenciālais piesārņojums no objektiem, kas izvietoti Daugavas baseinā”.

 

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 7. panta otrās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) Daugavai – ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā. Izvēloties konkrēto aizsargjoslas platumu Daugavas kā centralizētas ūdens ņemšanas vietas attiecīgam posmam, jāņem vērā esošais un potenciālais piesārņojums no objektiem, kas izvietoti Daugavas baseinā”.

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

b) Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

c) Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

d) Lielupei — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

e) Ventai — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

g) 25 — 100 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

h) 10 — 25 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, — ne mazāk kā 500 metrus plata josla,

 

 

 

 

 

k) 100 — 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla,

 

 

 

 

 

l) 25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla,

 

 

 

 

 

m) 10 — 25 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla,

 

 

 

 

 

n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla,

 

 

 

 

 

o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;

 

 

 

 

 

2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ;

 

 

 

 

 

3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot gadījumus, kad tas atrodas fiziskās personas īpašuma robežās vai kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas) — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;

 

 

 

 

 

4) uz salām un pussalām — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla.

 

 

 

 

 

(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants.

 

 

 

 

 

(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

 

 

 

 

 

(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.

 

 

 

 

 

(6) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija.

 

 

 

 

 

9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

 

 

 

 

 

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6

Deputāti Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Aleksejs Vidavskis, Valērijs Agešins, Ivans Ribakovs, Vitālijs Orlovs

Likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". (Reģ. nr.745)      (Dok. nr.2422, 2422A)   

Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem). Ja centralizētā ūdens ņemšanas vieta ir ūdenstece, aizsargjoslai un citiem ūdens resursu aizsardzības pasākumiem jānodrošina ūdens resursu kvalitātes saglabāšanos visā ūdensteces garumā augšpus ūdens ņemšanas vietai”.

 

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem). Ja centralizētā ūdens ņemšanas vieta ir ūdenstece, aizsargjoslai un citiem ūdens resursu aizsardzības pasākumiem jānodrošina ūdens resursu kvalitātes saglabāšanos visā ūdensteces garumā augšpus ūdens ņemšanas vietai”.

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

 

 

 

 

 

(3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.

 

 

 

 

 

(4) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrā režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazāku par gadu.

 

 

 

 

 

(5) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Veselības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.pants. Aizsargjoslas ap kūrortiem

 

 

 

 

 

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

 

 

 

 

 

 

 

7

Deputāts L.Ozoliņš

Papildināt likumu ar jaunu 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Ainavu aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem

(1) Ainavu aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ainavu aizsardzību, pārvaldi un plānošanu.

(2) Gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem ainavu aizsargjoslas platumu no ceļa klātnes vai sliežu ceļa ass uz katru pusi nosaka šādi:

1) pilsētās un ciemos gar ielām, autoceļiem un dzelzceļu tiešās redzamības attālumā, skata punktam atrodoties 3,5 metru augstumā virs ceļa klātnes vai sliežu ceļa, bet ne tālāk kā 500 metru;

2) lauku apvidos gar valsts galvenajiem autoceļiem, valsts 1., 2. šķiras, pašvaldību autoceļiem, dzelzceļiem tiešās redzamības attālumā.

(3) Ainavu aizsargjoslu robežas nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ainavu aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.”

neatbalstīt

 

 

11.pants. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām

 

 

 

 

 

(1) Mežu aizsargjoslas ap pilsētām tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi.

 

 

 

 

 

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Zemkopības ministrija.

 

8

Deputāts L.Ozoliņš

Izteikt 11. panta 2. daļu šādā redakcijā:

“(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija saskaņojot to ar Vides ministriju

neatbalstīt

 

 

 

 

9

Deputāts L.Ozoliņš

Papildināt 11. pantu ar jaunu 3. daļu šādā redakcijā:

“(3) Esošās aizsargjoslas ap pilsētām var samazināt tikai ar Vides ministrijā saskaņotu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atļauju.”

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

III nodaļa. Ekspluatācijas aizsargjoslas

 

 

 

 

 

12.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi un veidi

 

 

 

 

 

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, telekomunikāciju un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

 

 

 

 

 

(2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi:

 

 

 

 

 

1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem;

 

 

 

 

 

2) aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām;

 

 

 

 

 

3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

 

 

 

 

 

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

 

 

 

 

 

5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem;

 

 

 

 

 

6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm;

 

 

 

 

 

7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

 

 

 

 

 

8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;

 

 

 

 

 

9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

2.     Izteikt 12.panta otrās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

3.   Izteikt 12.panta otrās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

10) aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm;

"10) aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;".

 

 

 

“10) aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;”.

11) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

 

 

 

 

 

13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;

 

 

 

 

 

14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.pants. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem

3.     13.pantā:

10

Atbildīgā komisija

Izteikt 13. panta nosaukumu šādā redakcijā:
” 13.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem”

atbalstīt

4. 13.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“13.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem”;

(1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

aizstāt pirmajā daļā vārdu "Aizsargjoslas" ar vārdiem "Ekspluatācijas aizsargjoslas";

11

Juridiskais birojs

Likumprojekta 3. pantā piedāvātajā likuma 13. pantā:

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā ir ierosināts iekļaut jaunus drošību aizsargjoslu veidus ap objektiem, kuriem likumā jau ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas, un jauno pantu nosaukumi veidoti savādāk nekā šobrīd spēkā esošajās normās. Ņemot vērā minēto ir nepieciešams precizēt to likuma pantu nosaukumus, kuri ietver aizsargjoslu nosaukumus.

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.10

 

aizstāt pirmajā daļā vārdu “Aizsargjoslas” ar vārdiem “Ekspluatācijas aizsargjoslas”;

(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi:

 

 

 

 

 

1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);

 

 

 

 

 

2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

 

 

 

 

 

a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,

 

 

 

 

 

b) valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru,

 

 

 

 

 

c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Aizsargjoslām gar dzelzceļiem ir šāds minimālais platums:

"(3) Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katrā pusē no malē­jās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 200 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 50 metri. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās robežās nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktā kārtībā."

 

 

 

“(3) Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katrā pusē no malē­jās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem — 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 200 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem — 50 metri. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās robežās nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā.”

1) pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā;

 

 

 

 

 

2) lauku apvidos platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriju plānojumos, bet tur, kur to nav, - 200 metru no malējās sliedes dzelzceļa katrā pusē.

 

 

 

 

 

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija.

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.pants. Aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām

4.     14.pantā:

 

 

 

5.  14.pantā:

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības telekomunikāciju līnijām un to iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu to maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta telekomunikāciju līniju normāla darbība, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.

 

 

 

 

 

(2) Aizsargjoslām gar telekomunikāciju līnijām ir šāds minimālais platums:

 

 

 

 

 

1) gar pazemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas telekomunikāciju līnijām - zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes telekomunikāciju līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no pazemes kabeļu līnijas vai no gaisvadu līnijas ass;

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) gar pazemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas telekomunikāciju līni­jām – zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas telekomunikāciju līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no telekomunikāciju līnijas ass;";

 

 

 

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) gar pazemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas telekomunikāciju līnijām — zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas telekomunikāciju līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no telekomunikāciju līnijas ass;”;

2) gar jūras telekomunikāciju kabeļu līnijām un telekomunikāciju kabeļiem, kuri šķērso kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 0,25 jūdžu attālumā no jūras telekomunikāciju kabeļa (katrā tā pusē) un 100 metru attālumā no kabeļa (katrā tā pusē) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos;

 

 

 

 

 

3) ap virszemes un pazemes telekomunikāciju kabeļu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas punktiem - zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla plakne, kas atrodas 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta vai no tā apvaļņojuma robežas;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ap virszemes un pazemes telekomunikāciju kabeļu līniju neapkalpoja­miem pastiprināšanas punktiem, kabeļu sadales skapjiem un kastēm – zemes ga­bals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kabeļu sadales kastes vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas;";

12

Juridiskais birojs

Likumprojekta 4. pantā:

aizstāt piedāvātajā otrās daļas 3. punktā vārdus “vistālāk ārpusē izvirzīto daļu” ar vārdiem “vistālāk izvirzīto daļu”;

 

 

atbalstīt

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ap virszemes un pazemes telekomunikāciju kabeļu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas punktiem, kabeļu sadales skapjiem un kastēm — zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kabeļu sadales kastes vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas;”;

4) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem, - 2,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

 

 

 

 

 

5) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums ir lielāks par 4 metriem,- 3,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

 

 

 

 

 

6) vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par stādījumu vidējo augstumu katrā telekomunikāciju līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malās, jānocērt, ja to augstums ir lielāks nekā stādījumu vidējais augstums.

 

 

 

 

 

Ja gaisvadu telekomunikāciju līnija šķērso parkus, dārzus vai rezervātus, pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgajiem uzņēmumiem, organizācijām vai institūcijām atļauts noteikt mazāku stigas platumu.< /o:p>

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

 

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Aizsargjoslas ap radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido:

 

 

 

“(21) Aizsargjoslas ap radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido:

 

1) ap radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots;

13

Juridiskais birojs

aizstāt piedāvātās 21. daļas 1. punktā vārdus “vistālāk ārpusē izvirzīto” ar vārdiem “vistālāk izvirzīto”;

 

 

atbalstīt

1) ap radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem — zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots;

 

2) ap radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai būvē."

14

Juridiskais birojs

aizstāt piedāvātās 21. daļas 2. punktā vārdus “atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai būvē” ar vārdiem “atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā”

 

atbalstīt

2) ap radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm — zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā.”

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām, izstrādā Satiksmes ministrija.

 

 

 

 

 

16.pants. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

 

 

 

 

 

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

 

 

 

 

 

(2) Aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem ir šāds minimālais platums:

5.     Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido:

 

 

 

6.  Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido:

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

 

 

 

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

a) līdz 20 kilovoltiem - 10 metru,

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (ieskai­tot) – 2,5 metru attālumā no līnijas ass,

15

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Likumprojekta 5. pantā:

izslēgt visā tekstā vārdu iekavās “(ieskaitot)”;

atbalstīt

 

 

 

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem — 2,5 metru attālumā no līnijas ass,

b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 20 metru,

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem (ieskaitot) – 4 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

16

Atbildīgā komisija

Izteikt 16. panta 2. daļas 1. punkta  un b)  un c) apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 4 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,”

atbalstīt

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem — 4 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

c) virs 110 kilovoltiem - 30 metru;

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu virs 110 kilovoltiem – 8 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

 

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem – 8 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

 

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem — 8 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām apdzīvotās vietās - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

 

 

 

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

a) līdz 20 kilovoltiem - 2 metri,

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (ieskai­tot) – 6,5 metru attālumā no līnijas ass,

 

 

 

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem — 6,5 metru attālumā no līnijas ass,

b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 4 metri,

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem (ieskaitot) – 20 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

17

Atbildīgā komisija

Izteikt 16. panta 2. daļas 2. punkta    b)  un c) apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 20 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,”

atbalstīt

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem — 20 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

c) virs 110 kilovoltiem - 8 metri;

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu virs 110 kilovoltiem – 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

 

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem – 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

 

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem — 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - zemes gabals vai gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass;

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem;

 

 

 

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem;

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

 

 

 

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, — ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transformatoru apakšstacijām - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas."

18

Juridiskais birojs

aizstāt 5. punktā vārdus “vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas” ar vārdiem “vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas”.

 

atbalstīt

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.”

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.     Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

7.   Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

17.pants. Siltumtīklu aizsargjoslas

"17.pants. Siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslas

 

 

 

“17.pants. Siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslas

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

 

 

 

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar siltumtīkliem ir šāds minimālais platums:

(2) Siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslas veido:

 

 

 

(2) Siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslas veido:

1) gar siltumtrasēm kanālos vai tuneļos - zemes gabals, kuru aizņem pazemes iekārtas, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes 2 metru attālumā katrā pusē no kanāla vai tuneļa ārmalas;

1) gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm - zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 2 metru attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, tuneļa vai citas būves ārmalas;

 

 

 

1) gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm — zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 2 metru attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, tuneļa vai citas būves ārmalas;

2) gar bezkanālu siltumtrasēm zemē - zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas un kuru norobežo nosacītas vertikālas plaknes 5 metru attālumā katrā pusē no apvalka ārmalas;

2) ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem – zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma (virsmas) 1 metra attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju nožogojuma vai to vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

19

Juridiskais birojs

Likumprojekta 6. pantā piedāvātajā likuma 17. panta redakcijā:

aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus “norobežo nosacīta vertikāla virsma (virsmas)” ar vārdiem “norobežo nosacītas vertikālas virsmas” un aizstāt vārdus “vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas” ar vārdiem “vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas”;

 

atbalstīt

2) ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem — zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 1 metra attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.

3) ap siltumvadiem gaisā, sadales iekārtām un siltuma punktiem - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

(3) Metodikas projektu siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanai izstrādā Ekonomikas ministrija."

20

Juridiskais birojs

aizstāt trešajā daļā vārdus “siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanai” ar vārdiem “pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem”.

 

atbalstīt

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.”

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar siltuma tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

 

 

 

 

 

 

7.     Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

8.   Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

19.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

"19.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

 

 

 

“19.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

 

 

 

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds minimālais platums:

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds platums:

 

 

 

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds platums:

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem - 5 metri katrā pusē no cauruļvada malas;

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, – 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;

 

 

 

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, — 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;

2) gar pašteces kanalizācijas vadiem - 3 metri katrā pusē no cauruļvada malas.

2) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem, – 5 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;

 

 

 

2) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem, — 5 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Vides ministrija.

3) gar pašteces kanalizācijas vadiem – 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas.

 

 

 

3) gar pašteces kanalizācijas vadiem — 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas.

 

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija."

 

 

 

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.”

20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

 

 

 

 

 

(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.

 

 

 

 

 

(2) Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.

 

 

 

 

 

(3) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.

8.     Izslēgt 20.panta trešo daļu.

 

 

 

9.   Izslēgt 20.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

9.     Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

10.   Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

22.pants. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

"22.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

 

 

 

“22.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzes vadu, to iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

 

 

 

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm ir šāds minimālais platums:

(2) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido:

 

 

 

(2) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido:

1) gar gāzes vadiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no gāzes vada ass gāzes vadam ar spiedienu:

1) gar gāzesvadiem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass, gāzesvadam ar spiedienu:

 

 

 

1) gar gāzesvadiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass, gāzesvadam ar spiedienu:

a) līdz 500 dekapaskāliem - 2 metri,

a) līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot) – 1 metra attālumā,

21

Juridiskais birojs

Likumprojekta 9. pantā piedāvātajā likuma 22. panta redakcijā:

izslēgt visā tekstā vārdu iekavās “(ieskaitot)”;

atbalstīt

a) līdz 0,4 megapaskāliem — 1 metra attālumā,

b) no 500 dekapaskāliem līdz 0,3 megapaskāliem - 4 metri,

b) no 0,4 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem (ieskaitot) – 5 metru attālumā,

22

Atbildīgā komisija

Izteikt 22. panta 2. daļas 1. punkta b) un c) apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,”

atbalstīt

b) vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā,

c) no 0,3 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem - 7 metri,

c) virs 1,6 megapaskāliem – 15 metru attālumā;

 

c) vairāk par 1,6 megapaskāliem – 15 metru attālumā;

 

c) vairāk par 1,6 megapaskāliem — 15 metru attālumā;

d) no 0,6 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem - 10 metru,

2) gar gāzesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass;

 

 

 

2) gar gāzesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, — ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass;

e) virs 1,6 megapaskāliem - 25 metri;

3) ap gāzapgādes iekārtām un būvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

 

 

 

3) ap gāzapgādes iekārtām un būvēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

2) gar gāzes vadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no gāzes vada ass;

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm – 25 metru attālumā,

 

 

 

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm — 25 metru attālumā,

3) ap gāzes vadu iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no to iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

b) ap gāzes regulēšanas stacijām – 6 metru attālumā,

 

 

 

b) ap gāzes regulēšanas stacijām — 6 metru attālumā,

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm - 25 metri,

c) ap dabasgāzes kompresoru stacijām – 50 metru attālumā,

 

 

 

c) ap dabasgāzes kompresoru stacijām — 50 metru attālumā,

b) ap gāzes regulēšanas stacijām - 100 metru,

d) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot) – 1 metra attālumā,

 

 

 

d) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem — 1 metra attālumā,

c) ap gāzes krātuves urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem - 300 metru,

e) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu no 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,

23

Atbildīgā komisija

Izteikt 22. panta 2. daļas 3. punkta e) apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par  0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,"

atbalstīt

e) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā,

d) ap dabasgāzes kompresoru cehiem - 700 metru,

f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,6 megapaskāliem (ieskaitot) – 5 metru attālumā,

 

 

Redakc.

 preciz.

f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā,

e) ap gāzes regulēšanas punktiem ēkās vai skapjos - 10 metru,

g) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu virs 0,6 mega­paskāliem – 6 metru attālumā,

24

Atbildīgā komisija

Izteikt 22. panta 2. daļas 3. punkta g) apakšpunktu šādā redakcijā:

“g) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 mega­paskāliem – 6 metru attālumā,”

atbalstīt

g) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem — 6 metru attālumā,

f) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,3 megapaskāli - 4 metri,

h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 50 metru attālumā,

25

Atbildīgā komisija

Izteikt 22. panta 2. daļas 3. punkta h) apakšpunktu šādā redakcijā:

“h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 25 metru attālumā,”

atbalstīt

h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) — 25 metru attālumā,

g) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,6 megapaskāli - 7 metri,

i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtām un to anodu zemējumiem – 4 metru attālumā no iekārtas vai zemējuma kontūras;

 

 

 

i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtām un to anodu zemējumiem — 4 metru attālumā no iekārtas vai zemējuma kontūras;

h) ap gāzes uzpildes stacijām (GUS) - 100 metru,

4) ap gāzes noliktavām un krātuvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

 

 

 

4) ap gāzes noliktavām un krātuvēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

i) ap gāzes balonu grupu iekārtām - 10 metru,

a) ap gāzes krātuvju urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem – 30 metru attālumā,

 

 

 

a) ap gāzes krātuvju urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem — 30 metru attālumā,

j) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) - 10 metru,

b) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām – 100 metru attālumā,

 

 

 

b) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām — 100 metru attālumā,

k) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) - 60 metru,

c) ap gāzes balonu grupu iekārtām – 10 metru attālumā,

 

 

 

c) ap gāzes balonu grupu iekārtām — 10 metru attālumā,

l) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām -10 metru,

d) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) – 10 metru attālumā,

 

 

 

d) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) — 10 metru attālumā,

m) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām -10 metru,

e) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 10 metru attālumā,

 

 

 

e) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem — 10 metru attālumā,

n) pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumam - 4 metri no zemējuma kontūra.

f) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām – 10 metru attālumā.

 

 

 

f) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām — 10 metru attālumā.

(3) Metodikas projektu aizsargjoslu noteikšanai gar gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

(3) Metodikas projektu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanai izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu."

26

Juridiskais birojs

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Metodikas projektu pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”

atbalstīt

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”

IV nodaļa. Sanitārās aizsargjoslas

 

 

 

 

 

24.pants. Sanitāro aizsargjoslu uzdevumi un veidi

 

 

 

 

 

(1) Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

 

 

 

 

 

(2) Ir šādi sanitāro aizsargjoslu veidi:

 

 

 

 

 

1) aizsargjoslas ap kapsētām;

 

 

 

 

 

2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām;

 

 

 

 

 

3) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

 

27

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 24. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “notekūdeņu attīrīšanas iekārtām” ar vārdiem “notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm”.

atbalstīt

11 Aizstāt 24.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “notekūdeņu attīrīšanas iekārtām” ar vārdiem “notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm”.

 

10.  28.pantā:

 

 

 

12. 28.pantā:

28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

izteikt nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

28

Atbildīgā komisija

izteikt  28.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

atbalstīt

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes.";

 

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem  un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes.";

 

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes.”;

(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem ir 500 metru, ap atkritumu izgāztuvēm — 100 metru.

 

 

 

 

 

 

 

29

Atbildīgā komisija

papildināt 28.  pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

„(2)1 Aizsargjoslas platums ap dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem ir 100 metru.”

atbalstīt

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Aizsargjoslas platums ap dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem ir 100 metru.”;

(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā raksturojuma:

 

 

 

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā raksturojuma:

1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) — 50 metri;

1) attīrīšanas ietaisēm ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai vai apstrādei), kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, - 50 metru;

 

 

 

1) attīrīšanas ietaisēm ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai vai apstrādei), kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, — 50 metru;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai —100 metri;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai – 100 metru;

 

 

 

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai — 100 metru;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — 200 metri;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem – 200 metru;

 

 

 

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — 200 metru;

4) filtrācijas laukiem — 50 metri.

4) filtrācijas laukiem – 50 metru."

30

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt  trešās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

„4)  atklātiem filtrācijas laukiem - 50 metri.”

atbalstīt

4) atklātiem filtrācijas laukiem — 50 metru.

 

 

31

Deputāts J.Dalbiņš

papildināt 3. daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām– 2 metri.;

6) infiltrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām – 2 metri.;”

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.32

 

 

 

 

32

Atbildīgā komisija

papildināt 3. daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām un tiem filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām – 2 metri.;”

atbalstīt

5) slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām un tiem filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām, — 2 metri.

(4) Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, vaļņa ārējās robežas vai apvedgrāvja ārējās malas).

 

33

Atbildīgā komisija

Izteikt 4. daļu šādā redakcijā:

“(4) Aizsargjoslas nosaka no objekta ārējās robežas vai ārējās malas.”

atbalstīt

(4) Aizsargjoslas nosaka no objekta ārējās robežas vai ārējās malas.”

 

 

 

 

 

 

V nodaļa. Drošības aizsargjoslas

 

 

 

 

 

 

11.  Izteikt 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

13. Izteikt 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

"29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

 

 

 

“29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

Drošības aizsargjoslas nosaka ap aizsprostiem, vēja ģeneratoriem, virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

34

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 11. pantā piedāvātā likuma 29. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, ap aizsprostiem, ap vēja ģeneratoriem, gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.

atbalstīt

(1) Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, ap aizsprostiem, ap vēja ģeneratoriem, gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.

1) aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm;

2) aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem.

1) drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

2) aizsprostu drošības aizsargjoslas;

3) vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslas;

4) gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas;

5) dzelzceļu drošības aizsargjoslas;

6) virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas.

 

 

(2) Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

2) aizsargjoslas ap aizsprostiem;

3) aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem;

4) aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām;

5) aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus;

6) aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks.”

 

(2) Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

2) aizsargjoslas ap aizsprostiem;

3) aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem;

4) aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām;

5) aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus;

6) aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks.

 

 

 

 

 

 

30.pants. Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

30.pants. Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem

 

 

 

30.pants. Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

(1) Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu ekspluatā­ciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

 

 

 

(1) Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu ekspluatā­ciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

(2) Drošības aizsargjoslām ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir šāds minimālais platums:

 

 

 

(2) Drošības aizsargjoslām ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir šāds minimālais platums:

1) gar cauruļvadu trasēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

1) gar cauruļvadiem - 25 metri no cauruļvada ass;

 

 

 

1) gar cauruļvadiem — 25 metri no cauruļvada ass;

2) ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;

2) ap tilpnēm:

 

 

 

2) ap tilpnēm:

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.

a) kuru ietilpība ir lielāka par 200 m3 un kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - 50 metru no šīm tilpnēm vai to norobežojošām konstrukcijām,

 

 

Redakc.

 preciz.

a) kuru ietilpība ir lielāka par 200 m3 un kuras paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — 50 metru no šīm tilpnēm vai to norobežojošām konstrukcijām,

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju.

b) kuru ietilpība ir lielāka par 10 m3 un kas paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - 50 metru no šīm tilpnēm vai to norobežojošām konstrukcijām;

 

 

Redakc.

 preciz.

b) kuru ietilpība ir lielāka par 10 m3 un kuras paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — 50 metru no šīm tilpnēm vai to norobežojošām konstrukcijām;

 

3) ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu uzsildīšanas punktiem, noliktavām, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem – 100 metru no šo objektu ēkām un būvēm, kurās atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas ķīmiskās vielas vai produkti;

 

 

 

3) ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu uzsildīšanas punktiem, noliktavām, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem — 100 metru no šo objektu ēkām un būvēm, kurās atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas ķīmiskās vielas vai produkti;

 

4) ap ogļūdeņražu ieguves vietām – 50 metru no būvēm un iekārtām, kurās atrodas ogļūdeņraži.

 

 

 

4) ap ogļūdeņražu ieguves vietām — 50 metru no būvēm un iekārtām, kurās atrodas ogļūdeņraži.

 

(3) Drošības aizsargjoslu maksimālais platums ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir 500 metru.

 

 

 

(3) Drošības aizsargjoslu maksimālais platums ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir 500 metru.

 

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju."

 

 

 

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju.”

 

12.  Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

14. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

32.pants. Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

"32.pants. Aizsprostu drošības aizsargjoslas

35

Juridiskais birojs

Likumprojekta 12. pantā piedāvātā likuma 32. panta redakcijā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“32. pants. Drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem”;

atbalstīt

32. pants. Drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem

(1) Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību ūdenstilpēs un ūdenstecēs augšpus un lejpus aizsprostiem.

(1) Aizsprostu drošības aizsargjoslas nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību pie aizsprostiem.

36

Juridiskais birojs

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Aizsprostu drošības aizsargjoslas” ar vārdiem “Drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem”;

 

atbalstīt

(1) Drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību pie aizsprostiem.

(2) Aizsargjoslas attālums no hidrotehniskās būves vistuvāk izvirzītās virszemes vai zemūdens daļas augšpus un lejpus aizsprosta tiek noteikts vismaz lejpus aizsprosta esošās ūdensteces platumā, bet ne vairāk kā 200 metrus platā joslā.

(2) Drošības aizsargjoslas minimālais platums akvatorijās augšpus un lejpus aizsprosta ir vienāds ar ūdensteces platumu lejpus aizsprosta, ja tas ir mazāks par 200 metriem. Aizsargjoslas maksimālais platums – 200 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no hidrotehnisko būvju vistālāk akvatorijā izvirzītajām virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens daļām.

 

 

Redakc.

 preciz.

(2) Drošības aizsargjoslas minimālais platums akvatorijās augšpus un lejpus aizsprosta ir vienāds ar ūdensteces platumu lejpus aizsprosta, ja tas ir mazāks par 200 metriem. Aizsargjoslas maksimālais platums ir 200 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no hidrotehnisko būvju vistālāk akvatorijā izvirzītajām virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens daļām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju.

(3) Drošības aizsargjoslas minimālais platums krastos pie aizsprosta un dambjiem ir 10 metru, maksimālais – 50 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no aizsprosta vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, no dambja sausās nogāzes pamatnes vai arī no aizsprosta vai dambja drenāžas iekārtu vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, ja aizsprosts vai dambis aprīkots ar drenāžas iekārtām.

 

 

 

(3) Drošības aizsargjoslas minimālais platums krastos pie aizsprosta un dambjiem ir 10 metru, maksimālais — 50 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no aizsprosta vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, no dambja sausās nogāzes pamatnes vai arī no aizsprosta vai dambja drenāžas iekārtu vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, ja aizsprosts vai dambis aprīkots ar drenāžas iekārtām.

 

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsprostu drošības aizsarg­joslas, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju."

37

Juridiskais birojs

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “aizsprostu drošības aizsargjoslas” ar vārdiem “drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem”.

 

atbalstīt

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju.”

 

13.  Papildināt V nodaļu ar 32.1, 32.2, 32.3 un 32.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

15. Papildināt V nodaļu ar 32.1, 32.2, 32.3 un 32.pantu šādā redakcijā:

 

"32.pants. Vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslas

38

Juridiskais birojs

Likumprojekta 13. pantā piedāvātā likuma 321. panta redakcijā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“321. pants. Drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem”;

atbalstīt

“32.1 pants. Drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem

 

(1) Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, nosaka, lai nodrošinātu cilvēku un vēja ģeneratora tuvumā esošo objektu drošību vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

 

 

Redakc.

 preciz.

(1) Drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, nosaka, lai nodrošinātu cilvēku un vēja ģeneratoru tuvumā esošo objektu drošību vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

 

(2) Aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir vienāds ar četrkāršu vēja ģeneratora maksimālo augstumu.

39

 

 

 

 

 

 

40

Juridiskais birojs

aizstāt otrajā daļā vārdus “ir vienāds ar četrkāršu vēja ģeneratora maksimālo augstumu” ar vārdiem “ir četras reizes lielāks nekā vēja ģeneratora maksimālais augstums”;

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 2. daļu šādā reakcijā:

“(2) Drošības aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja ģeneratora maksimālais augstums

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

(2) Drošības aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja ģeneratoru maksimālais augstums.

 

(3) Tās aizsargjoslas daļas platumu, kas ir apdraudēta vēja ģeneratora avārijas gadījumā, nosaka 1,5 reizes lielāku par vēja ģeneratora maksimālo augstumu.

 

 

Redakc.

 preciz.

(3) Tās drošības aizsargjoslas daļas platumu, kas ir apdraudēta vēja ģeneratora avārijas gadījumā, nosaka 1,5 reizes lielāku par vēja ģeneratora maksimālo augstumu.

 

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju.

41

 

 

 

 

 

42

Juridiskais birojs

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “aizsargjoslas” ar vārdiem “drošības aizsargjoslas”.

 

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 32.1 panta ceturto daļu  pēc vārdiem „Veselības ministriju” ar vārdiem „un  Vides ministriju”;

atbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju un Vides ministriju.

 

32.pants. Gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas

43

Juridiskais birojs

Likumprojekta 13. pantā piedāvātā likuma 322. panta redakcijā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“322. pants. Drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām”;

atbalstīt

32.2 pants. Drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām

 

(1) Drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 mega­paskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļ­ūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā.

 

 

 

(1) Drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļ­ūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā.

 

(2) Drošības aizsargjoslu platums katrā pusē gāzesvadam ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem ir no 25 līdz 200 metriem atkarībā no gāzesvada parametriem, esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. Drošības aizsargjoslas platumu katrā konkrētā vietā katrai gāzesvada pusei atsevišķi nosaka gāzesvada īpašnieks saskaņā ar aizsargjoslu noteikšanas metodiku, kas apstiprināta šā likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, un iesniedz informāciju par drošības aizsargjoslas platumu vietējai pašvaldībai. Pašvaldība to iekļauj teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā. Izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, kas skar teritoriju tuvāk par 200 metriem no gāzesvada, saskaņojamas ar gāzesvada īpašnieku.

 

 

 

(2) Drošības aizsargjoslu platums katrā pusē gāzesvadam ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem ir no 25 līdz 200 metriem atkarībā no gāzesvada parametriem, esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. Drošības aizsargjoslas platumu katrā konkrētā vietā katrai gāzesvada pusei atsevišķi nosaka gāzesvada īpašnieks saskaņā ar aizsargjoslu noteikšanas metodiku, kas apstiprināta šā likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, un iesniedz informāciju par drošības aizsargjoslas platumu vietējai pašvaldībai. Pašvaldība to iekļauj teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā. Izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, kas skar teritoriju tuvāk par 200 metriem no gāzesvada, saskaņojamas ar gāzesvada īpašnieku.

 

(3) Drošības aizsargjoslu ap gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosa­cītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

 

 

 

(3) Drošības aizsargjoslu ap gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosa­cītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

 

1) ap gāzes regulēšanas stacijām – 50 metru attālumā;

 

 

 

1) ap gāzes regulēšanas stacijām — 50 metru attālumā;

 

2) ap dabasgāzes kompresoru stacijām – 500 metru attālumā;

 

 

 

2) ap dabasgāzes kompresoru stacijām — 500 metru attālumā;

 

3) ap dabasgāzes savākšanas punktiem – 100 metru attālumā;

 

 

 

3) ap dabasgāzes savākšanas punktiem — 100 metru attālumā;

 

4) ap gāzes krātuvju urbumiem – no 100 līdz 300 metru attālumā;

 

 

 

4) ap gāzes krātuvju urbumiem — no 100 līdz 300 metru attālumā;

 

5) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām – 100 metru attālumā;

 

 

 

5) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām — 100 metru attālumā;

 

6) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 25 metru attālumā;

 

 

 

6) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem — 25 metru attālumā;

 

7) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām – 25 metru attālumā.

44

Atbildīgā komisija

Izteikt trešās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“7) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS50 metru attālumā.”

atbalstīt

7) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) — 50 metru attālumā.

 

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

45

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

`

 

 

46

Juridiskais birojs

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”.

 

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 32.2 panta ceturto daļu  pēc vārdiem „glābšanas dienestu” ar vārdiem „un Vides ministriju”;

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, arī sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju.

 

 

32.pants. Dzelzceļu drošības aizsargjoslas

47

Juridiskais birojs

Likumprojekta 13. pantā piedāvātā likuma 323. panta redakcijā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“323. pants. Drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus”;

atbalstīt

32.3 pants. Drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus

 

(1) Drošības aizsargjoslas nosaka gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus apjomos, kas pārsniedz 10 cisternas vai vagonus vienā dzelzceļa sastāvā, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem avārijas gadījumā.

 

 

Redakc.

 preciz.

(1) Drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus apjomos, kas pārsniedz 10 cisternas vai vagonus vienā dzelzceļa sastāvā, nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem avārijas gadījumā.

 

(2) Drošības aizsargjoslu platums katrā pusē dzelzceļam, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, ir no 25 līdz 200 metriem atkarībā no esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. Drošības aizsarg­joslas platumu katrā konkrētā vietā katrai dzelzceļa pusei atsevišķi nosaka vie­tējā pašvaldība teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā saskaņā ar aizsarg­joslu noteikšanas metodiku, kas apstiprināta šā likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, pēc dzelzceļa īpašnieka un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtās informācijas. Izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, kas skar teritoriju tuvāk par 200 metriem no dzelzceļa, saskaņojamas ar dzelzceļa īpašnieku.

48

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 32. 3 panta otrajā daļā skaitli „200” ar skaitli „100”.

atbalstīt

(2) Drošības aizsargjoslu platums katrā pusē dzelzceļam, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, ir no 25 līdz 100 metriem atkarībā no esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. Drošības aizsarg­joslas platumu katrā konkrētā vietā katrai dzelzceļa pusei atsevišķi nosaka vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā saskaņā ar aizsarg­joslu noteikšanas metodiku, kas apstiprināta šā likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, pēc dzelzceļa īpašnieka un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtās informācijas. Izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, kas skar teritoriju tuvāk par 100 metriem no dzelzceļa, saskaņojamas ar dzelzceļa īpašnieku.

 

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka dzelzceļu drošības aizsargjoslas, izstrādā Satiksmes ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

49

Juridiskais birojs

aizstāt trešajā daļā vārdus “dzelzceļu drošības aizsargjoslas” ar vārdiem “drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus”.

atbalstīt

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, izstrādā Satiksmes ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

 

32.pants. Virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas

50

Juridiskais birojs

Likumprojekta 13. pantā piedāvātā likuma 324. panta redakcijā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“324. pants. Drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks”;

atbalstīt

32.4 pants. Drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks

 

(1) Drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, nosaka, lai šo siltumvadu avārijas gadījumā samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem.

 

 

 

(1) Drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo siltumvadu avārijas gadījumā.

 

(2) Virszemes siltumvada drošības aizsargjoslu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 25 metru attālumā katrā pusē no siltumvada nožogojuma vai tā vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas. Siltumvada īpašnieks iesniedz informāciju par virszemes siltumvada drošības aizsargjoslu vietējai pašvaldībai.

 

 

Redakc.

 preciz.

(2) Drošības aizsargjoslu gar virszemes siltumvadu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 25 metru attālumā katrā pusē no siltumvada nožogojuma vai tā vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas. Siltumvada īpašnieks iesniedz vietējai pašvaldībai informāciju par drošības aizsargjoslu gar virszemes siltumvadu.

 

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu."

51

Juridiskais birojs

aizstāt trešajā daļā vārdus “virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas” ar vārdiem “drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks”.

 

atbalstīt

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”

VI nodaļa. Aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipi un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi tajās

 

 

 

 

 

 

14.  Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

16. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

33.pants. Aizsargjoslu izveidošana

"33.pants. Aizsargjoslu izveidošana

 

 

 

“33.pants. Aizsargjoslu izveidošana

(1) Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvo aktu prasības.

(1) Aizsargjoslas robežas nosaka vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā, ja šajā likumā vai aizsargjoslas noteikšanas metodikā nav paredzēta cita kārtība. Citā kārtībā noteiktas aizsargjoslas robežas vietējā pašvaldība iekļauj teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā.

52

 

 

 

 

 

53

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt  33. panta pirmajā daļā pirmajā un otrajā teikumā vārdus  „un/vai detālplānojumā”;

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 33. panta 1. daļu šādā redakcijā:

“(1) Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvo aktu prasības.”

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.53

 

 

atbalstīt

 

(1) Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvo aktu prasības.

(2) Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemes gabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā šā likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā. Ja nav izstrādāts teritorijas plānojums, vietējā pašvaldība nodrošina aizsargjoslu robežu noteikšanu, kā arī iesniedz šīs ziņas Valsts zemes dienestam aizsargjoslu iezīmēšanai zemes robežu plānos.

(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 27., 28., 30., 31., 32., 32.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu rekonstrukciju (paplašināšanu), ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

54

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt  33. panta otrajā daļā vārdus  „Ministru kabineta noteiktā kārtībā.”;

 

atbalstīt

(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 27., 28., 30., 31., 32., 32.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu rekonstrukciju (paplašināšanu), ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām.

 

(3) Būves pasūtītājs, pieprasot vai reģistrējot būvatļauju, iesniedz vietējā pašvaldībā kartogrāfisku materiālu (digitālā veidā) Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātās. Kartogrāfiskajā materiālā attēlo šā panta otrajā daļā minētos objektus un šo objektu aizsargjoslu robežas vai izmaiņas tajās.

55

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt trešo daļu, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju;

 

atbalstīt

 

 

(4) Vietējā pašvaldība iesniedz Valsts zemes dienestā apstiprinātu informāciju par šā panta otrajā daļā minētajiem objektiem un šo objektu aizsargjoslu robežām vai to izmaiņām. Kārtību, kādā vietējā pašvaldība iesniedz informāciju Valsts zemes dienestā, nosaka Ministru kabinets.

56

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt ceturtās daļas otro teikumu.

 

atbalstīt

(3) Vietējā pašvaldība iesniedz Valsts zemes dienestam apstiprinātu informāciju par šā panta otrajā daļā minētajiem objektiem un šo objektu aizsargjoslu robežām vai to izmaiņām.

 

(5) Aizsargjoslu robežas un to izmaiņas iezīmē zemes īpašuma vai lie­tojuma robežu plānos šā likuma 62.pantā noteiktajā kārtībā un ieraksta zemesgrāmatā."

 

 

 

(4) Aizsargjoslu robežas un to izmaiņas iezīmē zemes īpašuma vai lie­tojuma robežu plānos šā likuma 62.pantā noteiktajā kārtībā un ieraksta zemesgrāmatā.”

34.pants. Aizsargjoslu pārklāšanās

 

 

 

 

 

Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ieinteresētajām institūcijām.

15.       Izslēgt 34.pantu.

 

 

 

17.  Izslēgt 34.pantu.

35.pants. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās

16.        35.pantā:

 

 

 

18.  35.pantā:

(1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.

 

 

 

 

 

(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai (paplašināšanai) nepieciešamos darbus. Par to rakstiski jābrīdina zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. Zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam pēc brīdinājuma saņemšanas jānovērš šķēršļi, kas traucē piekļūt objektam.

57

 

 

 

 

 

 

58

 

 

 

59

Juridiskais birojs

Likumprojekta 16. pantā piedāvātajā likuma 35. panta redakcijā:

izslēgt otrās daļas 1. teikumā vārdu iekavās “(paplašināšanai)”.

 

Juridiskais birojs

aizstāt otrās daļas 2. teikumā vārdu “rakstiski” ar vārdu “rakstveidā”;

 

Deputāte A.Seile

Svītrot likumprojekta 35.panta otrās daļas pēdējo teikumu.

 

 

atbalstīt