Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

 vides un reģionālās politikas komisija                                                                                                                                             Likumprojekts otrajam lasījumam

 

“Grozījumi Aizsargjoslu  likumā”

(Reģ. nr.1001)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

 

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijasatzinums

Komisijas atbalstītā 2. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

Aizsargjoslu likums

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

 

 

 

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “Vides ministrijas Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra” un „Valsts Ģeoloģijas dienests” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas  un meteoroloģijas aģentūra” (attiecīgā locījumā).

atbalstīt

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “Vides ministrijas Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra” un “Valsts Ģeoloģijas dienests” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” (attiecīgā locījumā) .

1.pants. Likumā lietotie termini

 

 

 

 

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;

 

 

 

 

 

2) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā;

 

 

 

 

 

4) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

 

 

 

 

 

6) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

7) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

8) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

9) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

1.     1.pantā:

 

 

 < i style='mso-bidi-font-style:normal'>

2.  1.pantā:

10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņa kritumu divi metri un vairāk;

aizstāt 10.punktā vārdus "līmeņa kritumu" ar vārdiem "līmeņu starpību";

 

 

 

aizstāt 10.punktā vārdus “līmeņa kritumu” ar vārdiem “līmeņu starpību”;

 

 

 

 

 

 

11) applūdināmā zona — sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta;

 

 

 

 

 

12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

13) sarkanā līnija — pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;

"13) sarkanā līnija - pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā no­teiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomu­nikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;".

 

 

 

“13) sarkanā līnija — pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;”.

14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;

 

 

 

 

 

15) purvi — ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem;

 

 

 

 

 

16) dambis — hidrotehniska būve, ko ierīko, lai regulētu ūdens straumi gultnē vai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.pants. Likuma objekts

Šā likuma objekts ir dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas, aizsardzības joslas, kas noteiktas likumos un citos normatīvajos aktos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

 

 

 

 

 

II nodaļa. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

 

 

 

 

 

5.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

 

 

 

 

 

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

 

 

 

 

 

(2) Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi:

 

 

 

 

 

1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;

 

 

 

 

 

2) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas;

 

 

 

 

 

3) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem;

 

 

 

 

 

4) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām;

 

 

 

 

 

5) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);

 

2

Deputāts L.Ozoliņš

Papildināt 5. panta 2. daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) ainavu aizsargjoslas gar ielām, ceļiem un dzelzceļiem;”

neatbalstīt

 

 

6) mežu aizsargjoslas ap pilsētām;

 

 

 

 

 

7) aizsargjoslas ap purviem.

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

 

 

 

 

 

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

 

 

 

 

 

(2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:

 

 

 

 

 

1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus:

 

 

 

 

 

a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,

 

 

 

 

 

b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus;

 

 

 

 

 

2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;

 

 

 

 

 

3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

 

 

 

 

 

(3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.

 

 

 

 

 

(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.pants. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

 

 

 

 

 

(1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

 

 

 

 

 

(2) Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

 

 

 

 

 

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

 

 

 

 

 

a) Daugavai — ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

Deputāti Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Aleksejs Vidavskis, Valērijs Agešins, Ivans Ribakovs, Vitālijs Orlovs

Likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". (Reģ. nr.745)    (Dok. nr.2422, 2422A)   

Izteikt 7. panta otrās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) Daugavai – ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā. Izvēloties konkrēto aizsargjoslas platumu Daugavas kā centralizētas ūdens ņemšanas vietas attiecīgam posmam, jāņem vērā esošais un potenciālais piesārņojums no objektiem, kas izvietoti Daugavas baseinā”.

 

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 7. panta otrās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) Daugavai – ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā. Izvēloties konkrēto aizsargjoslas platumu Daugavas kā centralizētas ūdens ņemšanas vietas attiecīgam posmam, jāņem vērā esošais un potenciālais piesārņojums no objektiem, kas izvietoti Daugavas baseinā”.

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

b) Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

c) Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

d) Lielupei — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

e) Ventai — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

g) 25 — 100 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

h) 10 — 25 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

 

 

 

 

 

j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, — ne mazāk kā 500 metrus plata josla,

 

 

 

 

 

k) 100 — 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla,

 

 

 

 

 

l) 25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla,

 

 

 

 

 

m) 10 — 25 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla,

 

 

 

 

 

n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla,

 

 

 

 

 

o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;

 

 

 

 

 

2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ;

 

 

 

 

 

3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot gadījumus, kad tas atrodas fiziskās personas īpašuma robežās vai kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas) — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;

 

 

 

 

 

4) uz salām un pussalām — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla.

 

 

 

 

 

(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants.

 

 

 

 

 

(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

 

 

 

 

 

(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.

 

 

 

 

 

(6) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija.

 

 

 

 

 

9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

 

 

 

 

 

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6

Deputāti Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Aleksejs Vidavskis, Valērijs Agešins, Ivans Ribakovs, Vitālijs Orlovs

Likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". (Reģ. nr.745)      (Dok. nr.2422, 2422A)   

Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem). Ja centralizētā ūdens ņemšanas vieta ir ūdenstece, aizsargjoslai un citiem ūdens resursu aizsardzības pasākumiem jānodrošina ūdens resursu kvalitātes saglabāšanos visā ūdensteces garumā augšpus ūdens ņemšanas vietai”.

 

Deputāts J.Urbanovičs

Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem). Ja centralizētā ūdens ņemšanas vieta ir ūdenstece, aizsargjoslai un citiem ūdens resursu aizsardzības pasākumiem jānodrošina ūdens resursu kvalitātes saglabāšanos visā ūdensteces garumā augšpus ūdens ņemšanas vietai”.

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

 

 

 

 

 

(3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.

 

 

 

 

 

(4) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrā režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazāku par gadu.

 

 

 

 

 

(5) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Veselības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.pants. Aizsargjoslas ap kūrortiem

 

 

 

 

 

(Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

 

 

 

 

 

 

 

7

Deputāts L.Ozoliņš

Papildināt likumu ar jaunu 10. pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Ainavu aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem

(1) Ainavu aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ainavu aizsardzību, pārvaldi un plānošanu.

(2) Gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem ainavu aizsargjoslas platumu no ceļa klātnes vai sliežu ceļa ass uz katru pusi nosaka šādi:

1) pilsētās un ciemos gar ielām, autoceļiem un dzelzceļu tiešās redzamības attālumā, skata punktam atrodoties 3,5 metru augstumā virs ceļa klātnes vai sliežu ceļa, bet ne tālāk kā 500 metru;

2) lauku apvidos gar valsts galvenajiem autoceļiem, valsts 1., 2. šķiras, pašvaldību autoceļiem, dzelzceļiem tiešās redzamības attālumā.

(3) Ainavu aizsargjoslu robežas nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ainavu aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.”

neatbalstīt

 

 

11.pants. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām

 

 

 

 

 

(1) Mežu aizsargjoslas ap pilsētām tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi.

 

 

 

 

 

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Zemkopības ministrija.

 

8

Deputāts L.Ozoliņš

Izteikt 11. panta 2. daļu šādā redakcijā:

“(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija saskaņojot to ar Vides ministriju.”

neatbalstīt

 

 

 

 

9

Deputāts L.Ozoliņš

Papildināt 11. pantu ar jaunu 3. daļu šādā redakcijā:

“(3) Esošās aizsargjoslas ap pilsētām var samazināt tikai ar Vides ministrijā saskaņotu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atļauju.”

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

III nodaļa. Ekspluatācijas aizsargjoslas

 

 

 

 

 

12.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi un veidi

 

 

 

 

 

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, telekomunikāciju un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

 

 

 

 

 

(2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi:

 

 

 

 

 

1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem;

 

 

 

 

 

2) aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām;

 

 

 

 

 

3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

 

 

 

 

 

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

 

 

 

 

 

5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem;

 

 

 

 

 

6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm;

 

 

 

 

 

7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

 

 

 

 

 

8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;

 

 

 

 

 

9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

2.     Izteikt 12.panta otrās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

3.   Izteikt 12.panta otrās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

10) aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm;

"10) aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;".

 

 

 

“10) aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;”.

11) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

 

 

 

 

 

13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;

 

 

 

 

 

14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.pants. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem

3.     13.pantā:

10

Atbildīgā komisija

Izteikt 13. panta nosaukumu šādā redakcijā:
” 13.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem”

atbalstīt

4. 13.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“13.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem”;

(1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

aizstāt pirmajā daļā vārdu "Aizsargjoslas" ar vārdiem "Ekspluatācijas aizsargjoslas";

11

Juridiskais birojs

Likumprojekta 3. pantā piedāvātajā likuma 13. pantā:

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā ir ierosināts iekļaut jaunus drošību aizsargjoslu veidus ap objektiem, kuriem likumā jau ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas, un jauno pantu nosaukumi veidoti savādāk nekā šobrīd spēkā esošajās normās. Ņemot vērā minēto ir nepieciešams precizēt to likuma pantu nosaukumus, kuri ietver aizsargjoslu nosaukumus.

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.10

 

aizstāt pirmajā daļā vārdu “Aizsargjoslas” ar vārdiem “Ekspluatācijas aizsargjoslas”;

(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi:

 

 

 

 

 

1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);

 

 

 

 

 

2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

 

 

 

 

 

a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,

 

 

 

 

 

b) valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru,

 

 

 

 

 

c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Aizsargjoslām gar dzelzceļiem ir šāds minimālais platums:

"(3) Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katrā pusē no malē­jās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 200 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 50 metri. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās robežās nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktā kārtībā."

 

 

 

“(3) Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katrā pusē no malē­jās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem — 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 200 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem — 50 metri. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās robežās nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā.”

1) pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā;

 

 

 

 

 

2) lauku apvidos platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriju plānojumos, bet tur, kur to nav, - 200 metru no malējās sliedes dzelzceļa katrā pusē.

 

 

 

 

 

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija.

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.pants. Aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām

4.     14.pantā:

 

 

 

5.  14.pantā:

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības telekomunikāciju līnijām un to iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu to maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta telekomunikāciju līniju normāla darbība, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.

 

 

 

 

 

(2) Aizsargjoslām gar telekomunikāciju līnijām ir šāds minimālais platums:

 

 

 

 

 

1) gar pazemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas telekomunikāciju līnijām - zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes telekomunikāciju līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no pazemes kabeļu līnijas vai no gaisvadu līnijas ass;

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) gar pazemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas telekomunikāciju līni­jām – zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas telekomunikāciju līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no telekomunikāciju līnijas ass;";

 

 

 

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) gar pazemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas telekomunikāciju līnijām — zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas telekomunikāciju līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no telekomunikāciju līnijas ass;”;

2) gar jūras telekomunikāciju kabeļu līnijām un telekomunikāciju kabeļiem, kuri šķērso kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 0,25 jūdžu attālumā no jūras telekomunikāciju kabeļa (katrā tā pusē) un 100 metru attālumā no kabeļa (katrā tā pusē) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos;

 

 

 

 

 

3) ap virszemes un pazemes telekomunikāciju kabeļu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas punktiem - zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla plakne, kas atrodas 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta vai no tā apvaļņojuma robežas;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ap virszemes un pazemes telekomunikāciju kabeļu līniju neapkalpoja­miem pastiprināšanas punktiem, kabeļu sadales skapjiem un kastēm – zemes ga­bals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kabeļu sadales kastes vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas;";

12

Juridiskais birojs

Likumprojekta 4. pantā:

aizstāt piedāvātajā otrās daļas 3. punktā vārdus “vistālāk ārpusē izvirzīto daļu” ar vārdiem “vistālāk izvirzīto daļu”;

 

 

atbalstīt

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ap virszemes un pazemes telekomunikāciju kabeļu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas punktiem, kabeļu sadales skapjiem un kastēm — zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kabeļu sadales kastes vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas;”;

4) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem, - 2,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

 

 

 

 

 

5) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums ir lielāks par 4 metriem,- 3,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

 

 

 

 

 

6) vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par stādījumu vidējo augstumu katrā telekomunikāciju līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malās, jānocērt, ja to augstums ir lielāks nekā stādījumu vidējais augstums.

 

 

 

 

 

Ja gaisvadu telekomunikāciju līnija šķērso parkus, dārzus vai rezervātus, pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgajiem uzņēmumiem, organizācijām vai institūcijām atļauts noteikt mazāku stigas platumu.< /o:p>

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

 

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Aizsargjoslas ap radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido:

 

 

 

“(21) Aizsargjoslas ap radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido:

 

1) ap radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots;

13

Juridiskais birojs

aizstāt piedāvātās 21. daļas 1. punktā vārdus “vistālāk ārpusē izvirzīto” ar vārdiem “vistālāk izvirzīto”;

 

 

atbalstīt

1) ap radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem — zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots;

 

2) ap radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai būvē."

14

Juridiskais birojs

aizstāt piedāvātās 21. daļas 2. punktā vārdus “atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai būvē” ar vārdiem “atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā”

 

atbalstīt

2) ap radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm — zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā.”

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām, izstrādā Satiksmes ministrija.

 

 

 

 

 

16.pants. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

 

 

 

 

 

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

 

 

 

 

 

(2) Aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem ir šāds minimālais platums:

5.     Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido:

 

 

 

6.  Izteikt 16.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido:

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

 

 

 

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

a) līdz 20 kilovoltiem - 10 metru,

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (ieskai­tot) – 2,5 metru attālumā no līnijas ass,

15

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Likumprojekta 5. pantā:

izslēgt visā tekstā vārdu iekavās “(ieskaitot)”;

atbalstīt

 

 

 

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem — 2,5 metru attālumā no līnijas ass,

b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 20 metru,

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem (ieskaitot) – 4 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

16

Atbildīgā komisija

Izteikt 16. panta 2. daļas 1. punkta  un b)  un c) apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 4 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,”

atbalstīt

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem — 4 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

c) virs 110 kilovoltiem - 30 metru;

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu virs 110 kilovoltiem – 8 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

 

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem – 8 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

 

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem — 8 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām apdzīvotās vietās - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

 

 

 

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:

a) līdz 20 kilovoltiem - 2 metri,

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (ieskai­tot) – 6,5 metru attālumā no līnijas ass,

 

 

 

a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem — 6,5 metru attālumā no līnijas ass,

b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 4 metri,

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem (ieskaitot) – 20 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

17

Atbildīgā komisija

Izteikt 16. panta 2. daļas 2. punkta    b)  un c) apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 20 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,”

atbalstīt

b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem — 20 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,

c) virs 110 kilovoltiem - 8 metri;

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu virs 110 kilovoltiem – 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

 

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem – 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

 

c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem — 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - zemes gabals vai gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass;

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem;

 

 

 

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem;

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

 

 

 

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, — ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transformatoru apakšstacijām - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas."

18

Juridiskais birojs

aizstāt 5. punktā vārdus “vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas” ar vārdiem “vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas”.

 

atbalstīt

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.”

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.     Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

7.   Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

17.pants. Siltumtīklu aizsargjoslas

"17.pants. Siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslas

 

 

 

“17.pants. Siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslas

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

 

 

 

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar siltumtīkliem ir šāds minimālais platums:

(2) Siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslas veido:

 

 

 

(2) Siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslas veido:

1) gar siltumtrasēm kanālos vai tuneļos - zemes gabals, kuru aizņem pazemes iekārtas, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes 2 metru attālumā katrā pusē no kanāla vai tuneļa ārmalas;

1) gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm - zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 2 metru attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, tuneļa vai citas būves ārmalas;

 

 

 

1) gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm — zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 2 metru attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, tuneļa vai citas būves ārmalas;

2) gar bezkanālu siltumtrasēm zemē - zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas un kuru norobežo nosacītas vertikālas plaknes 5 metru attālumā katrā pusē no apvalka ārmalas;

2) ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem – zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma (virsmas) 1 metra attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju nožogojuma vai to vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

19

Juridiskais birojs

Likumprojekta 6. pantā piedāvātajā likuma 17. panta redakcijā:

aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus “norobežo nosacīta vertikāla virsma (virsmas)” ar vārdiem “norobežo nosacītas vertikālas virsmas” un aizstāt vārdus “vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas” ar vārdiem “vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas”;

 

atbalstīt

2) ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem — zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 1 metra attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.

3) ap siltumvadiem gaisā, sadales iekārtām un siltuma punktiem - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

(3) Metodikas projektu siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanai izstrādā Ekonomikas ministrija."

20

Juridiskais birojs

aizstāt trešajā daļā vārdus “siltumtīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanai” ar vārdiem “pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem”.

 

atbalstīt

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.”

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar siltuma tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

 

 

 

 

 

 

7.     Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

8.   Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

19.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

"19.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

 

 

 

“19.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

 

 

 

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds minimālais platums:

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds platums:

 

 

 

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds platums:

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem - 5 metri katrā pusē no cauruļvada malas;

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, – 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;

 

 

 

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, — 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;

2) gar pašteces kanalizācijas vadiem - 3 metri katrā pusē no cauruļvada malas.

2) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem, – 5 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;

 

 

 

2) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem, — 5 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas;

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Vides ministrija.

3) gar pašteces kanalizācijas vadiem – 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas.

 

 

 

3) gar pašteces kanalizācijas vadiem — 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas.

 

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija."

 

 

 

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.”

20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

 

 

 

 

 

(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.

 

 

 

 

 

(2) Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.

 

 

 

 

 

(3) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas ģeodēziskie punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.

8.     Izslēgt 20.panta trešo daļu.

 

 

 

9.   Izslēgt 20.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

9.     Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

10.   Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

22.pants. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

"22.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

 

 

 

“22.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzes vadu, to iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

 

 

 

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm ir šāds minimālais platums:

(2) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido:

 

 

 

(2) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido:

1) gar gāzes vadiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no gāzes vada ass gāzes vadam ar spiedienu:

1) gar gāzesvadiem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass, gāzesvadam ar spiedienu:

 

 

 

1) gar gāzesvadiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass, gāzesvadam ar spiedienu:

a) līdz 500 dekapaskāliem - 2 metri,

a) līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot) – 1 metra attālumā,

21

Juridiskais birojs

Likumprojekta 9. pantā piedāvātajā likuma 22. panta redakcijā:

izslēgt visā tekstā vārdu iekavās “(ieskaitot)”;

atbalstīt

a) līdz 0,4 megapaskāliem — 1 metra attālumā,

b) no 500 dekapaskāliem līdz 0,3 megapaskāliem - 4 metri,

b) no 0,4 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem (ieskaitot) – 5 metru attālumā,

22

Atbildīgā komisija

Izteikt 22. panta 2. daļas 1. punkta b) un c) apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,”

atbalstīt

b) vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā,

c) no 0,3 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem - 7 metri,

c) virs 1,6 megapaskāliem – 15 metru attālumā;

 

c) vairāk par 1,6 megapaskāliem – 15 metru attālumā;

 

c) vairāk par 1,6 megapaskāliem — 15 metru attālumā;

d) no 0,6 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem - 10 metru,

2) gar gāzesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass;

 

 

 

2) gar gāzesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, — ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass;

e) virs 1,6 megapaskāliem - 25 metri;

3) ap gāzapgādes iekārtām un būvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

 

 

 

3) ap gāzapgādes iekārtām un būvēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

2) gar gāzes vadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no gāzes vada ass;

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm – 25 metru attālumā,

 

 

 

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm — 25 metru attālumā,

3) ap gāzes vadu iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no to iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

b) ap gāzes regulēšanas stacijām – 6 metru attālumā,

 

 

 

b) ap gāzes regulēšanas stacijām — 6 metru attālumā,

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm - 25 metri,

c) ap dabasgāzes kompresoru stacijām – 50 metru attālumā,

 

 

 

c) ap dabasgāzes kompresoru stacijām — 50 metru attālumā,

b) ap gāzes regulēšanas stacijām - 100 metru,

d) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (ieskaitot) – 1 metra attālumā,

 

 

 

d) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem — 1 metra attālumā,

c) ap gāzes krātuves urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem - 300 metru,

e) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu no 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,

23

Atbildīgā komisija

Izteikt 22. panta 2. daļas 3. punkta e) apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par  0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,"

atbalstīt

e) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā,

d) ap dabasgāzes kompresoru cehiem - 700 metru,

f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,6 megapaskāliem (ieskaitot) – 5 metru attālumā,

 

 

Redakc.

 preciz.

f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā,

e) ap gāzes regulēšanas punktiem ēkās vai skapjos - 10 metru,

g) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu virs 0,6 mega­paskāliem – 6 metru attālumā,

24

Atbildīgā komisija

Izteikt 22. panta 2. daļas 3. punkta g) apakšpunktu šādā redakcijā:

“g) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 mega­paskāliem – 6 metru attālumā,”

atbalstīt

g) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem — 6 metru attālumā,

f) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,3 megapaskāli - 4 metri,

h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 50 metru attālumā,

25

Atbildīgā komisija

Izteikt 22. panta 2. daļas 3. punkta h) apakšpunktu šādā redakcijā:

“h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 25 metru attālumā,”

atbalstīt

h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) — 25 metru attālumā,

g) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,6 megapaskāli - 7 metri,

i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtām un to anodu zemējumiem – 4 metru attālumā no iekārtas vai zemējuma kontūras;

 

 

 

i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtām un to anodu zemējumiem — 4 metru attālumā no iekārtas vai zemējuma kontūras;

h) ap gāzes uzpildes stacijām (GUS) - 100 metru,

4) ap gāzes noliktavām un krātuvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

 

 

 

4) ap gāzes noliktavām un krātuvēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

i) ap gāzes balonu grupu iekārtām - 10 metru,

a) ap gāzes krātuvju urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem – 30 metru attālumā,

 

 

 

a) ap gāzes krātuvju urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem — 30 metru attālumā,

j) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) - 10 metru,

b) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām – 100 metru attālumā,

 

 

 

b) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām — 100 metru attālumā,

k) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) - 60 metru,

c) ap gāzes balonu grupu iekārtām – 10 metru attālumā,

 

 

 

c) ap gāzes balonu grupu iekārtām — 10 metru attālumā,

l) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām -10 metru,

d) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) – 10 metru attālumā,

 

 

 

d) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) — 10 metru attālumā,

m) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām -10 metru,

e) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 10 metru attālumā,

 

 

 

e) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem — 10 metru attālumā,

n) pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumam - 4 metri no zemējuma kontūra.

f) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām – 10 metru attālumā.

 

 

 

f) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām — 10 metru attālumā.

(3) Metodikas projektu aizsargjoslu noteikšanai gar gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

(3) Metodikas projektu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanai izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu."

26

Juridiskais birojs

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Metodikas projektu pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”

atbalstīt

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”

IV nodaļa. Sanitārās aizsargjoslas

 

 

 

 

 

24.pants. Sanitāro aizsargjoslu uzdevumi un veidi

 

 

 

 

 

(1) Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

 

 

 

 

 

(2) Ir šādi sanitāro aizsargjoslu veidi:

 

 

 

 

 

1) aizsargjoslas ap kapsētām;

 

 

 

 

 

2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām;

 

 

 

 

 

3) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

 

 

 

 

 

4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

 

27

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 24. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “notekūdeņu attīrīšanas iekārtām” ar vārdiem “notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm”.

atbalstīt

11 Aizstāt 24.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “notekūdeņu attīrīšanas iekārtām” ar vārdiem “notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm”.

 

10.  28.pantā:

 

 

 

12. 28.pantā:

28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

izteikt nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

28

Atbildīgā komisija

izteikt  28.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

atbalstīt

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes.";

 

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem  un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes.";

 

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes.”;

(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem ir 500 metru, ap atkritumu izgāztuvēm — 100 metru.

 

 

 

 

 

 

 

29

Atbildīgā komisija

papildināt 28.  pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

„(2)1 Aizsargjoslas platums ap dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem ir 100 metru.”

atbalstīt

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Aizsargjoslas platums ap dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem ir 100 metru.”;

(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā raksturojuma:

 

 

 

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā raksturojuma:

1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) — 50 metri;

1) attīrīšanas ietaisēm ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai vai apstrādei), kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, - 50 metru;

 

 

 

1) attīrīšanas ietaisēm ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai vai apstrādei), kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, — 50 metru;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai —100 metri;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai – 100 metru;

 

 

 

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai — 100 metru;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — 200 metri;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem – 200 metru;

 

 

 

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — 200 metru;

4) filtrācijas laukiem — 50 metri.

4) filtrācijas laukiem – 50 metru."

30

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt  trešās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

„4)  atklātiem filtrācijas laukiem - 50 metri.”

atbalstīt

4) atklātiem filtrācijas laukiem — 50 metru.

 

 

31

Deputāts J.Dalbiņš

papildināt 3. daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām– 2 metri.;

6) infiltrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām – 2 metri.;”

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.32

 

 

 

 

32

Atbildīgā komisija

papildināt 3. daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām un tiem filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām – 2 metri.;”

atbalstīt

5) slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām un tiem filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām, — 2 metri.

(4) Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, vaļņa ārējās robežas vai apvedgrāvja ārējās malas).

 

33

Atbildīgā komisija

Izteikt 4. daļu šādā redakcijā:

“(4) Aizsargjoslas nosaka no objekta ārējās robežas vai ārējās malas.”

atbalstīt

(4) Aizsargjoslas nosaka no objekta ārējās robežas vai ārējās malas.”

 

 

 

 

 

 

V nodaļa. Drošības aizsargjoslas

 

 

 

 

 

 

11.  Izteikt 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

13. Izteikt 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

"29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

 

 

 

“29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

Drošības aizsargjoslas nosaka ap aizsprostiem, vēja ģeneratoriem, virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

34

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 11. pantā piedāvātā likuma 29. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, ap aizsprostiem, ap vēja ģeneratoriem, gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.

atbalstīt

(1) Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, ap aizsprostiem, ap vēja ģeneratoriem, gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.

1) aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm;

2) aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem.

1) drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

2) aizsprostu drošības aizsargjoslas;

3) vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslas;

4) gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas;

5) dzelzceļu drošības aizsargjoslas;

6) virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas.

 

 

(2) Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

2) aizsargjoslas ap aizsprostiem;

3) aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem;

4) aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām;

5) aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus;

6) aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks.”

 

(2) Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

2) aizsargjoslas ap aizsprostiem;

3) aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem;

4) aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām;

5) aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus;

6) aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks.

 

 

 

 

 

 

30.pants. Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

30.pants. Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem

 

 

 

30.pants. Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

(1) Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu ekspluatā­ciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

 

 

 

(1) Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu ekspluatā­ciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

(2) Drošības aizsargjoslām ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir šāds minimālais platums:

 

 

 

(2) Drošības aizsargjoslām ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir šāds minimālais platums:

1) gar cauruļvadu trasēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

1) gar cauruļvadiem - 25 metri no cauruļvada ass;

 

 

 

1) gar cauruļvadiem — 25 metri no cauruļvada ass;

2) ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;

2) ap tilpnēm:

 

 

 

2) ap tilpnēm:

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.

a) kuru ietilpība ir lielāka par 200 m3 un kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - 50 metru no šīm tilpnēm vai to norobežojošām konstrukcijām,

 

 

Redakc.

 preciz.

a) kuru ietilpība ir lielāka par 200 m3 un kuras paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — 50 metru no šīm tilpnēm vai to norobežojošām konstrukcijām,

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju.

b) kuru ietilpība ir lielāka par 10 m3 un kas paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - 50 metru no šīm tilpnēm vai to norobežojošām konstrukcijām;

 

 

Redakc.

 preciz.

b) kuru ietilpība ir lielāka par 10 m3 un kuras paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — 50 metru no šīm tilpnēm vai to norobežojošām konstrukcijām;

 

3) ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu uzsildīšanas punktiem, noliktavām, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem – 100 metru no šo objektu ēkām un būvēm, kurās atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas ķīmiskās vielas vai produkti;

 

 

 

3) ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu uzsildīšanas punktiem, noliktavām, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem — 100 metru no šo objektu ēkām un būvēm, kurās atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas ķīmiskās vielas vai produkti;

 

4) ap ogļūdeņražu ieguves vietām – 50 metru no būvēm un iekārtām, kurās atrodas ogļūdeņraži.

 

 

 

4) ap ogļūdeņražu ieguves vietām — 50 metru no būvēm un iekārtām, kurās atrodas ogļūdeņraži.

 

(3) Drošības aizsargjoslu maksimālais platums ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir 500 metru.

 

 

 

(3) Drošības aizsargjoslu maksimālais platums ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir 500 metru.

 

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju."

 

 

 

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju.”

 

12.  Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

14. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

32.pants. Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

"32.pants. Aizsprostu drošības aizsargjoslas

35

Juridiskais birojs

Likumprojekta 12. pantā piedāvātā likuma 32. panta redakcijā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“32. pants. Drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem”;

atbalstīt

32. pants. Drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem

(1) Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību ūdenstilpēs un ūdenstecēs augšpus un lejpus aizsprostiem.

(1) Aizsprostu drošības aizsargjoslas nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību pie aizsprostiem.

36

Juridiskais birojs

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Aizsprostu drošības aizsargjoslas” ar vārdiem “Drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem”;

 

atbalstīt

(1) Drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību pie aizsprostiem.

(2) Aizsargjoslas attālums no hidrotehniskās būves vistuvāk izvirzītās virszemes vai zemūdens daļas augšpus un lejpus aizsprosta tiek noteikts vismaz lejpus aizsprosta esošās ūdensteces platumā, bet ne vairāk kā 200 metrus platā joslā.

(2) Drošības aizsargjoslas minimālais platums akvatorijās augšpus un lejpus aizsprosta ir vienāds ar ūdensteces platumu lejpus aizsprosta, ja tas ir mazāks par 200 metriem. Aizsargjoslas maksimālais platums – 200 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no hidrotehnisko būvju vistālāk akvatorijā izvirzītajām virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens daļām.

 

 

Redakc.

 preciz.

(2) Drošības aizsargjoslas minimālais platums akvatorijās augšpus un lejpus aizsprosta ir vienāds ar ūdensteces platumu lejpus aizsprosta, ja tas ir mazāks par 200 metriem. Aizsargjoslas maksimālais platums ir 200 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no hidrotehnisko būvju vistālāk akvatorijā izvirzītajām virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens daļām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju.

(3) Drošības aizsargjoslas minimālais platums krastos pie aizsprosta un dambjiem ir 10 metru, maksimālais – 50 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no aizsprosta vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, no dambja sausās nogāzes pamatnes vai arī no aizsprosta vai dambja drenāžas iekārtu vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, ja aizsprosts vai dambis aprīkots ar drenāžas iekārtām.

 

 

 

(3) Drošības aizsargjoslas minimālais platums krastos pie aizsprosta un dambjiem ir 10 metru, maksimālais — 50 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no aizsprosta vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, no dambja sausās nogāzes pamatnes vai arī no aizsprosta vai dambja drenāžas iekārtu vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, ja aizsprosts vai dambis aprīkots ar drenāžas iekārtām.

 

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsprostu drošības aizsarg­joslas, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju."

37

Juridiskais birojs

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “aizsprostu drošības aizsargjoslas” ar vārdiem “drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem”.

 

atbalstīt

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju.”

 

13.  Papildināt V nodaļu ar 32.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pantu šādā redakcijā:

 

 

 

15. Papildināt V nodaļu ar 32.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pantu šādā redakcijā:

 

"32.1 pants. Vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslas

38

Juridiskais birojs

Likumprojekta 13. pantā piedāvātā likuma 321. panta redakcijā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“321. pants. Drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem”;

atbalstīt

“32.1 pants. Drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem

 

(1) Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, nosaka, lai nodrošinātu cilvēku un vēja ģeneratora tuvumā esošo objektu drošību vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

 

 

Redakc.

 preciz.

(1) Drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, nosaka, lai nodrošinātu cilvēku un vēja ģeneratoru tuvumā esošo objektu drošību vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā.

 

(2) Aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir vienāds ar četrkāršu vēja ģeneratora maksimālo augstumu.

39

 

 

 

 

 

 

40

Juridiskais birojs

aizstāt otrajā daļā vārdus “ir vienāds ar četrkāršu vēja ģeneratora maksimālo augstumu” ar vārdiem “ir četras reizes lielāks nekā vēja ģeneratora maksimālais augstums”;

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 2. daļu šādā reakcijā:

“(2) Drošības aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja ģeneratora maksimālais augstums.”

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

(2) Drošības aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja ģeneratoru maksimālais augstums.

 

(3) Tās aizsargjoslas daļas platumu, kas ir apdraudēta vēja ģeneratora avārijas gadījumā, nosaka 1,5 reizes lielāku par vēja ģeneratora maksimālo augstumu.

 

 

Redakc.

 preciz.

(3) Tās drošības aizsargjoslas daļas platumu, kas ir apdraudēta vēja ģeneratora avārijas gadījumā, nosaka 1,5 reizes lielāku par vēja ģeneratora maksimālo augstumu.

 

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju.

41

 

 

 

 

 

42

Juridiskais birojs

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “aizsargjoslas” ar vārdiem “drošības aizsargjoslas”.

 

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 32.1 panta ceturto daļu  pēc vārdiem „Veselības ministriju” ar vārdiem „un  Vides ministriju”;

atbalstīt

 

 

 

 

 

atbalstīt

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju un Vides ministriju.

 

32.2 pants. Gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas

43

Juridiskais birojs

Likumprojekta 13. pantā piedāvātā likuma 322. panta redakcijā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“322. pants. Drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām”;

atbalstīt

32.2 pants. Drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām

 

(1) Drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 mega­paskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļ­ūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā.

 

 

 

(1) Drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļ­ūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā.

 

(2) Drošības aizsargjoslu platums katrā pusē gāzesvadam ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem ir no 25 līdz 200 metriem atkarībā no gāzesvada parametriem, esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. Drošības aizsargjoslas platumu katrā konkrētā vietā katrai gāzesvada pusei atsevišķi nosaka gāzesvada īpašnieks saskaņā ar aizsargjoslu noteikšanas metodiku, kas apstiprināta šā likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, un iesniedz informāciju par drošības aizsargjoslas platumu vietējai pašvaldībai. Pašvaldība to iekļauj teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā. Izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, kas skar teritoriju tuvāk par 200 metriem no gāzesvada, saskaņojamas ar gāzesvada īpašnieku.

 

 

 

(2) Drošības aizsargjoslu platums katrā pusē gāzesvadam ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem ir no 25 līdz 200 metriem atkarībā no gāzesvada parametriem, esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. Drošības aizsargjoslas platumu katrā konkrētā vietā katrai gāzesvada pusei atsevišķi nosaka gāzesvada īpašnieks saskaņā ar aizsargjoslu noteikšanas metodiku, kas apstiprināta šā likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, un iesniedz informāciju par drošības aizsargjoslas platumu vietējai pašvaldībai. Pašvaldība to iekļauj teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā. Izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, kas skar teritoriju tuvāk par 200 metriem no gāzesvada, saskaņojamas ar gāzesvada īpašnieku.

 

(3) Drošības aizsargjoslu ap gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosa­cītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

 

 

 

(3) Drošības aizsargjoslu ap gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosa­cītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

 

1) ap gāzes regulēšanas stacijām – 50 metru attālumā;

 

 

 

1) ap gāzes regulēšanas stacijām — 50 metru attālumā;

 

2) ap dabasgāzes kompresoru stacijām – 500 metru attālumā;

 

 

 

2) ap dabasgāzes kompresoru stacijām — 500 metru attālumā;

 

3) ap dabasgāzes savākšanas punktiem – 100 metru attālumā;

 

 

 

3) ap dabasgāzes savākšanas punktiem — 100 metru attālumā;

 

4) ap gāzes krātuvju urbumiem – no 100 līdz 300 metru attālumā;

 

 

 

4) ap gāzes krātuvju urbumiem — no 100 līdz 300 metru attālumā;

 

5) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām – 100 metru attālumā;

 

 

 

5) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām — 100 metru attālumā;

 

6) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 25 metru attālumā;

 

 

 

6) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem — 25 metru attālumā;

 

7) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām – 25 metru attālumā.

44

Atbildīgā komisija

Izteikt trešās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“7) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS)– 50 metru attālumā.”

atbalstīt

7) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) — 50 metru attālumā.

 

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslas, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

45

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

`

 

 

46

Juridiskais birojs

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”.

 

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 32.2 panta ceturto daļu  pēc vārdiem „glābšanas dienestu” ar vārdiem „un Vides ministriju”;

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, arī sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju.

 

 

32.3 pants. Dzelzceļu drošības aizsargjoslas

47

Juridiskais birojs

Likumprojekta 13. pantā piedāvātā likuma 323. panta redakcijā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“323. pants. Drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus”;

atbalstīt

32.3 pants. Drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus

 

(1) Drošības aizsargjoslas nosaka gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus apjomos, kas pārsniedz 10 cisternas vai vagonus vienā dzelzceļa sastāvā, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem avārijas gadījumā.

 

 

Redakc.

 preciz.

(1) Drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus apjomos, kas pārsniedz 10 cisternas vai vagonus vienā dzelzceļa sastāvā, nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem avārijas gadījumā.

 

(2) Drošības aizsargjoslu platums katrā pusē dzelzceļam, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, ir no 25 līdz 200 metriem atkarībā no esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. Drošības aizsarg­joslas platumu katrā konkrētā vietā katrai dzelzceļa pusei atsevišķi nosaka vie­tējā pašvaldība teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā saskaņā ar aizsarg­joslu noteikšanas metodiku, kas apstiprināta šā likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, pēc dzelzceļa īpašnieka un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtās informācijas. Izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, kas skar teritoriju tuvāk par 200 metriem no dzelzceļa, saskaņojamas ar dzelzceļa īpašnieku.

48

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 32. 3 panta otrajā daļā skaitli „200” ar skaitli „100”.

atbalstīt

(2) Drošības aizsargjoslu platums katrā pusē dzelzceļam, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, ir no 25 līdz 100 metriem atkarībā no esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. Drošības aizsarg­joslas platumu katrā konkrētā vietā katrai dzelzceļa pusei atsevišķi nosaka vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā saskaņā ar aizsarg­joslu noteikšanas metodiku, kas apstiprināta šā likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā, pēc dzelzceļa īpašnieka un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtās informācijas. Izmaiņas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā, kas skar teritoriju tuvāk par 100 metriem no dzelzceļa, saskaņojamas ar dzelzceļa īpašnieku.

 

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka dzelzceļu drošības aizsargjoslas, izstrādā Satiksmes ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

49

Juridiskais birojs

aizstāt trešajā daļā vārdus “dzelzceļu drošības aizsargjoslas” ar vārdiem “drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus”.

atbalstīt

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, izstrādā Satiksmes ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

 

32.4 pants. Virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas

50

Juridiskais birojs

Likumprojekta 13. pantā piedāvātā likuma 324. panta redakcijā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“324. pants. Drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks”;

atbalstīt

32.4 pants. Drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks

 

(1) Drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, nosaka, lai šo siltumvadu avārijas gadījumā samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem.

 

 

 

(1) Drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo siltumvadu avārijas gadījumā.

 

(2) Virszemes siltumvada drošības aizsargjoslu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 25 metru attālumā katrā pusē no siltumvada nožogojuma vai tā vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas. Siltumvada īpašnieks iesniedz informāciju par virszemes siltumvada drošības aizsargjoslu vietējai pašvaldībai.

 

 

Redakc.

 preciz.

(2) Drošības aizsargjoslu gar virszemes siltumvadu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 25 metru attālumā katrā pusē no siltumvada nožogojuma vai tā vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas. Siltumvada īpašnieks iesniedz vietējai pašvaldībai informāciju par drošības aizsargjoslu gar virszemes siltumvadu.

 

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu."

51

Juridiskais birojs

aizstāt trešajā daļā vārdus “virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslas” ar vārdiem “drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks”.

 

atbalstīt

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”

VI nodaļa. Aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipi un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi tajās

 

 

 

 

 

 

14.  Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

16. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

33.pants. Aizsargjoslu izveidošana

"33.pants. Aizsargjoslu izveidošana

 

 

 

“33.pants. Aizsargjoslu izveidošana

(1) Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvo aktu prasības.

(1) Aizsargjoslas robežas nosaka vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā, ja šajā likumā vai aizsargjoslas noteikšanas metodikā nav paredzēta cita kārtība. Citā kārtībā noteiktas aizsargjoslas robežas vietējā pašvaldība iekļauj teritorijas plānojumā un/vai detālplānojumā.

52

 

 

 

 

 

53

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt  33. panta pirmajā daļā pirmajā un otrajā teikumā vārdus  „un/vai detālplānojumā”;

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 33. panta 1. daļu šādā redakcijā:

“(1) Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvo aktu prasības.”

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.53

 

 

atbalstīt

 

(1) Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvo aktu prasības.

(2) Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemes gabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā šā likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā. Ja nav izstrādāts teritorijas plānojums, vietējā pašvaldība nodrošina aizsargjoslu robežu noteikšanu, kā arī iesniedz šīs ziņas Valsts zemes dienestam aizsargjoslu iezīmēšanai zemes robežu plānos.

(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 27., 28., 30., 31., 32., 32.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu rekonstrukciju (paplašināšanu), ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

54

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt  33. panta otrajā daļā vārdus  „Ministru kabineta noteiktā kārtībā.”;

 

atbalstīt

(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 27., 28., 30., 31., 32., 32.1, 32.2, 32.3 un 32.4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu rekonstrukciju (paplašināšanu), ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām.

 

(3) Būves pasūtītājs, pieprasot vai reģistrējot būvatļauju, iesniedz vietējā pašvaldībā kartogrāfisku materiālu (digitālā veidā) Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātās. Kartogrāfiskajā materiālā attēlo šā panta otrajā daļā minētos objektus un šo objektu aizsargjoslu robežas vai izmaiņas tajās.

55

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt trešo daļu, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju;

 

atbalstīt

 

 

(4) Vietējā pašvaldība iesniedz Valsts zemes dienestā apstiprinātu informāciju par šā panta otrajā daļā minētajiem objektiem un šo objektu aizsargjoslu robežām vai to izmaiņām. Kārtību, kādā vietējā pašvaldība iesniedz informāciju Valsts zemes dienestā, nosaka Ministru kabinets.

56

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt ceturtās daļas otro teikumu.

 

atbalstīt

(3) Vietējā pašvaldība iesniedz Valsts zemes dienestam apstiprinātu informāciju par šā panta otrajā daļā minētajiem objektiem un šo objektu aizsargjoslu robežām vai to izmaiņām.

 

(5) Aizsargjoslu robežas un to izmaiņas iezīmē zemes īpašuma vai lie­tojuma robežu plānos šā likuma 62.pantā noteiktajā kārtībā un ieraksta zemesgrāmatā."

 

 

 

(4) Aizsargjoslu robežas un to izmaiņas iezīmē zemes īpašuma vai lie­tojuma robežu plānos šā likuma 62.pantā noteiktajā kārtībā un ieraksta zemesgrāmatā.”

34.pants. Aizsargjoslu pārklāšanās

 

 

 

 

 

Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ieinteresētajām institūcijām.

15.       Izslēgt 34.pantu.

 

 

 

17.  Izslēgt 34.pantu.

35.pants. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās

16.        35.pantā:

 

 

 

18.  35.pantā:

(1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.

 

 

 

 

 

(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai (paplašināšanai) nepieciešamos darbus. Par to rakstiski jābrīdina zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. Zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam pēc brīdinājuma saņemšanas jānovērš šķēršļi, kas traucē piekļūt objektam.

57

 

 

 

 

 

 

58

 

 

 

59

Juridiskais birojs

Likumprojekta 16. pantā piedāvātajā likuma 35. panta redakcijā:

izslēgt otrās daļas 1. teikumā vārdu iekavās “(paplašināšanai)”.

 

Juridiskais birojs

aizstāt otrās daļas 2. teikumā vārdu “rakstiski” ar vārdu “rakstveidā”;

 

Deputāte A.Seile

Svītrot likumprojekta 35.panta otrās daļas pēdējo teikumu.

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

 

atbalstīt

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma.”;

(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.

(3) Aizsargjoslās, kas atrodas lauksaimniecības zemēs, kuras aizņem lauksaimniecības kultūras, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas, rekonstrukcijas (paplašināšanas) darbi veicami laikposmā, par kuru panākta vienošanās ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju. Avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. Ja vienošanās ar zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju nav panākta un sējumi vai stādījumi aizsargjoslā nav saskaņoti ar objekta īpašnieku, plānotie darbi veicami laikposmā no 1.oktobra līdz 1.aprīlim, rakstiski brīdinot par to līdz 1.augustam. Zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam pēc brīdinājuma saņemšanas jānovērš šķēršļi, kas traucē piekļūt objektam, un viņš nedrīkst sēt un stādīt aizsargjoslā un piebraucamā ceļa teritorijā līdz nākamā gada 1.aprīlim.

60

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāte A.Seile

Svītrot likumprojekta 35.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

(4) Pēc minēto darbu veikšanas objekta īpašniekam jāsakārto zemes platības tādā stāvoklī, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī jāatlīdzina zemes īpašniekam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītie zaudējumi. To noteikšanu un atlīdzību veic likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.

(4) Pēc darbu veikšanas objekta īpašniekam jāsakārto zemes platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, ievērojot šajā likumā noteiktos aprobežojumus, kā arī jāatlīdzina zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.";

61

Deputāte A.Seile

Likumprojekta 35.panta ceturtajā daļā svītrot vārdus “ievērojot šajā likumā noteiktos aprobežojumus”.

 

atbalstīt

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc darbu veikšanas objekta īpašniekam jāsakārto zemes platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī jāatlīdzina zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītie zaudējumi. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.”

(5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas pēc savstarpējas vienošanās.

 

 

 

 

 

(6) Juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas sedz attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona vai — pēc savstarpējas vienošanās — objekta īpašnieks.

 

 

 

 

 

(7) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās prasības.

 

 

 

 

 

(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju.

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā bez brīdinājuma."

62

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

izslēgt piedāvāto grozījumu astotajā daļā.

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

 

 

 

 

 

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

 

 

 

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, bet apbūves blīvumu — vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

 

 

 

 

 

2) ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemes īpašuma platību, uz kuras atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, bet ne mazāku par trim hektāriem, nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, bet apbūves blīvumu — vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Vietās, kur ir saglabājusies vēsturiskā viensētu apbūve, pašvaldība izstrādā saistošos noteikumus par arhitektūras prasībām jaunbūvējamām vai atjaunojamām ēkām atbilstoši vēsturiskajam apbūves raksturam;

 

 

 

 

 

3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams Ministru kabineta ikreizējs rīkojums;

 

 

 

 

 

4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.

 

 

 

 

 

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts celt jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās ēkas, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas un būves, izņemot gadījumus, kad:

 

 

 

 

 

1) tiek rekonstruētas, nepārsniedzot esošo būvapjomu, renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves;

 

 

 

 

 

2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi vai pie esošām dzīvojamām ēkām tiek izbūvētas saimniecības ēkas vai būves un ir:

 

 

 

 

 

a) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām,

 

63

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt 36. panta otrās daļas 2. punkta a) apakšpunktā vārdus „Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja” ar vārdiem „Vides pārraudzības valsts biroja”.

 

 

atbalstīt

19. 36.pantā:

aizstāt otrās daļas 2.punkta “a” apakšpunktā vārdus “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja” ar vārdiem “Vides pārraudzības valsts biroja”;

 

b) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

 

 

 

 

 

3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, kā arī šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;

 

 

 

 

 

4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, un minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī tās ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju.

 

 

 

 

 

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

 

 

 

 

 

1) atsavināt valsts īpašumā esošo zemi, izņemot gadījumus, kad likumos noteiktajā kārtībā personai ir tiesības privatizēt zemi zem ēkas;

 

 

 

 

 

2) norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos pludmalē un tauvas joslā. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

 

 

 

 

 

3) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);

 

 

 

 

 

4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām;

 

 

 

 

 

5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

 

 

 

 

 

6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

 

 

 

 

 

7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

 

 

 

 

 

8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām;

 

 

 

 

 

9) pārveidot kāpu reljefu, bojāt un iznīcināt kāpu dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.

 

 

 

 

 

(4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts:

 

 

 

 

 

1) veikt galveno cirti;

 

 

 

 

 

2) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformāciju. Meža zemes transformācijas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un pieļaujamo meža izciršanas apjomu reglamentē Ministru kabineta noteikumi;

17.  Aizstāt 36.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdus "pieļaujamo meža izciršanas apjomu" ar vārdiem "pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas kārtību".

 

 

 

aizstāt ceturtās daļas 2.punktā vārdus “pieļaujamo meža izciršanas apjomu” ar vārdiem “pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas kārtību”.

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem;

 

 

 

 

 

4) novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

 

 

 

 

 

(5) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritorijas plānojumā un detālajā plānojumā kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei un nodrošināt gājēju celiņu ierīkošanu (pilsētās un ciemos tas veicams, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, bet paredzot, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk kā viena kilometra attālumā viens no otra), kā arī paredzēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Ja nepieciešams, pašvaldība var noteikt īpašuma aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālā plānojuma prasībām arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies sakarā ar aprobežojuma noteikšanu.

 

 

 

 

 

(6) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

 

 

 

 

 

(7) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu.

 

 

 

 

 

(8) Jūras aizsargjoslā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietējā pašvaldība nosaka speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

64

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt  likumu ar  jaunu pantu šādā redakcijā:

„36.1 pants. Lai atļautu būvniecību saskaņā ar šā likuma 36.panta otrās daļas 4.punktu, nepieciešams dabā konstatēt, ka iepriekšējās apbūves vietā ir bijusi likumīgi uzbūvēta būve vai ēka un ir saglabājušies pamati vai, ka ir saglabājušies būves vai ēkas, kas celta militārām vajadzībām, pamati, un izvērtēt, ka saskaņā ar šā likuma 6.pantā minēto aizsargjoslas izveidošanas mērķi būvniecība ir pieļaujama.”

neatbalstīt

 

 

39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

 

 

 

 

 

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

 

 

 

1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

 

 

 

 

 

2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1.punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:

 

 

 

 

 

a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas,

 

 

 

 

 

b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves,

 

 

 

 

 

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

 

 

 

 

 

d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm,

 

 

 

 

 

e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus,

 

 

 

 

 

f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus,

 

 

 

 

 

g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas,

 

 

 

 

 

h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

 

 

 

 

 

3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.

 

 

 

 

 

 

 

65

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

66

Deputāti Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Aleksejs Vidavskis, Valērijs Agešins, Ivans Ribakovs, Vitālijs Orlovs

Likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". (Reģ. nr.745)      (Dok. nr.2422, 2422A)   

Papildināt 39. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja centralizētā ūdens ņemšanas vieta ir ūdenstece visā ūdensteces garumā virs ūdens ņemšanas vietas tās aizsargjoslā (9. panta pirmā daļa) ir aizliegta jaunu rūpniecības objektu celtniecība un esošo rūpniecības objektu rekonstrukcija, kā rezultātā ūdenstecē pazemināsies vai var pazemināties ūdens resursu kvalitāte”.

 

Deputāts J.Urbanovičs

Papildināt 39. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja centralizētā ūdens ņemšanas vieta ir ūdenstece visā ūdensteces garumā virs ūdens ņemšanas vietas tās aizsargjoslā (9. panta pirmā daļa) ir aizliegta jaunu rūpniecības objektu celtniecība un esošo rūpniecības objektu rekonstrukcija, kā rezultātā ūdenstecē pazemināsies vai var pazemināties ūdens resursu kvalitāte”.

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

18.        42.pantā:

 

 

 

20.  42.pantā:

42.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem

aizstāt nosaukumā, pirmajā teikumā, 1.punkta pirmajā teikumā un 2.punkta pirmajā teikumā vārdu "aizsargjoslās" ar vārdiem "ekspluatācijas aizsargjoslās";

67

 

 

 

 

 

 

68

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 18. pantā vārdus “1. punkta pirmajā teikumā un 2. punkta pirmajā teikumā” ar vārdiem “1. punkta ievaddaļā un 2. punkta ievaddaļā”.

 

Atbildīgā komisija

aizstāt nosaukumā, 1.punkta ievaddaļā un 2.punkta ievaddaļā vārdu “aizsargjoslās” ar vārdiem “ekspluatācijas aizsargjoslās”, bet pirmajā teikumā vārdu “Aizsargjoslās” — ar vārdiem “Ekspluatācijas aizsargjoslās”;

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.68

 

 

 

atbalstīt

aizstāt nosaukumā, 1.punkta ievaddaļā un 2.punkta ievaddaļā vārdu “aizsargjoslās” ar vārdiem “ekspluatācijas aizsargjoslās”, bet pirmajā teikumā vārdu “Aizsargjoslās” — ar vārdiem “Ekspluatācijas aizsargjoslās”;

Aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

 

 

 

1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts:

 

 

 

 

 

a) 30 metru joslā no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmateriālu krautuves, par to rakstveidā neinformējot  autoceļa īpašnieku divas nedēļas pirms koku ciršanas uzsākšanas, kā arī ieaudzēt mežu bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku,

 

 

 

 

 

b) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos darbus;

 

 

 

 

 

2) aizsargjoslās gar dzelzceļiem aizliegts:

 

 

 

 

 

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās dzelzceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība,

 

 

 

 

 

b) veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana,

 

 

 

 

 

c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un pārvietošanas darbus bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju,

 

 

 

 

 

d) ierīkot gāzes vadus gar sliežu ceļu,

izslēgt 2.punkta "d" apakšpunktu.

 

 

 

izslēgt 2.punkta “d” apakšpunktu.

e) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpošanas objektiem.

 

 

 

 

 

 

 

69

Deputāts L.Ozoliņš

Papildināt likumu ar jaunu 42.1 pantu  pantu šādā redakcijā:

“42.1 pants. Aprobežojumi ainavu aizsargjoslās gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem

Ainavu aizsargjoslās gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem papildus šā likuma 35. pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) lai nodrošinātu Latvijai raksturīgo ainavu saglabāšanu, aizliegts:

a) būvēt jaunas ražošanas ēkas un virszemes komunikācijas, necaurredzamus žogus, ēkas, kurām apvilktā taisnstūra garākā mala novietota paralēli ceļam, ja garākā mala pārsniedz 20 metrus;

b) būvēt vizuāli uzkrītošas hidrotehniskās būves, transformatorus, sadales, elektriskos tīklus, telekomunikāciju līnijas, attīrīšanas iekārtas, meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijas, navigācijas tehniskos līdzekļus

c) būvēt dzīvojamās ēkas, ja attiecīgajā teritorijā ir iespējams tās izvietot ārpus ainavu aizsargjoslām;

d) būvēt sakaru torņus, ūdenstorņus un dūmeņus, ja tos neaizsedz koku stādījumi vai citi objekti;

e) jaunu ēku un būvju celtniecībā un esošo remontā lietot ar apkārtējo vidi krasi kontrastējošus krāsu toņus, būvmateriālus un Latvijas tradicionālajai arhitektūrai neraksturīgus risinājumus;

neatbalstīt

 

 

 

 

 

f) cirst alejas, atsevišķi augošus kokus un koku grupas, aizbērt ūdenstilpes, iztaisnot ūdensteces, iekārtot regulāras formas ūdenstilpes, pārveidot dabisko reljefu, neizmantojamos vēsturiskos ceļa posmus un infrastruktūras elementus;

g) nojaukt ēkas, kas vecākas par 70 gadiem, pārbūvēt to fasādes, uzklāt jumta segumu, kurš būtiski vizuāli atšķiras no ēkas celtniecības laikam raksturīgajiem segumiem, ja nav saņemta vietējās Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas atļauja;

h) nojaukt ēku un būvju paliekas, kas vecākas par 70 gadiem, ja nav saņemts rakstisks vietējās Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas apliecinājums, ka tām nav ainaviskas vērtības;

i) glabāt lopbarību, izmantojot ar apkārtējo vidi krasi kontrastējošu iesaiņojumu;

j) iekārtot noliktavas, vai atklātus glabāšanas laukumus, izņemot pagaidu glabāšanai;

k) būvēt siltumnīcas, izņemot siltumnīcas pie dzīvojamām ēkām;

2) Lai nodrošinātu Latvijai raksturīgās ainavas atjaunošanu, izstrādājot teritoriju plānojumus, jāparedz esošo rūpniecisko objektu un tipveida daudzdzīvokļu ēku aizsegšana ar apstādījumiem, vai pārcelšana ārpus ainavu aizsargjoslām:

3) Ministru kabinets 6 mēnešu laikā izstrādā ainavu aizsardzības, pārvaldes un plānošanas noteikumus, kuros paredzēta ainavas aizsardzība, pārvalde un plānošana.”

 

 

43.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar telekomunikāciju līnijām

19.  Izteikt 43.panta pirmās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

21. Izteikt 43.panta pirmās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

(1) Papildus šā likuma 35.pantā minētajam bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstveidā saskaņots ar telekomunikāciju līnijas valdītāju, aizsargjoslās gar telekomunikāciju līnijām aizliegts:

"(1) Papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstiski saskaņots ar telekomunikāciju līnijas valdītāju, aizsargjoslās gar telekomunikāciju līnijām, ap radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm aizliegts:

70

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 19. pantā vārdu “rakstiski” ar vārdu “rakstveidā”.

atbalstīt

“(1) Papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstveidā saskaņots ar telekomunikāciju līnijas valdītāju, aizsargjoslās gar telekomunikāciju līnijām, ap radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm aizliegts:

1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem un planēšanu ar tehniku;

1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar tehniku, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, autoceļu zemes nodalījuma joslā – dziļāk par 0,5 met­riem;".

 

 

 

1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar tehniku, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs — dziļāk par 0,45 metriem, autoceļu zemes nodalījuma joslā — dziļāk par 0,5 met­riem;”.

2) izdarīt ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

 

 

 

 

 

3) stādīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves;

 

 

 

 

 

4) zem gaisvadu telekomunikāciju līnijām pārvadāt gabarītiem neatbilstošas kravas, kā arī ierīkot autotransporta, traktoru un mehānismu stāvvietas;

 

 

 

 

 

5) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes, veikt iekraušanas, izkraušanas, gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus, izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem, ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem, ierādīt zvejas vietas, zvejot zivis, vākt augus ar dziļūdens rīkiem, ierīkot lopu dzirdīšanas vietas, skaldīt un iegūt ledu;

 

 

 

 

 

6) nojaukt un rekonstruēt ēkas un tiltus, pārbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti telekomunikāciju kabeļi vai uzstādītas telekomunikāciju līniju statnes, kabeļu kastes un sadales kārbas (ja būvētājs nav iepriekš pārvietojis telekomunikāciju līnijas un iekārtas pēc saskaņošanas ar to valdītāju);

 

 

 

 

 

7) apbērt vai salauzt mērstabiņus un brīdinājuma zīmes, novietot uz pazemes kabeļu līniju trasēm smagus (vairāk par 5 tonnām) priekšmetus, ierīkot trasēs skābju, sāļu un sārmu notekas;

 

 

 

 

 

8) atvērt telekomunikāciju līniju neapkalpojamo pastiprinātājpunktu, mikroviļņu līniju, telekomunikāciju kabeļu kanalizācijas kabeļaku, šahtu, sadales skapju un kabeļu kastu durvis un lūkas, kā arī personām, kas minētās līnijas un iekārtas neapkalpo, pieslēgties telekomunikāciju līnijām un iekārtām;

 

 

 

 

 

9) veikt jebkādas citas darbības, kas var izraisīt telekomunikāciju līniju un iekārtu bojājumus;

 

 

 

 

 

10) rokot zemi, lietot laužņus, kapļus, ķīļus un pneimatiskos instrumentus.

 

 

 

 

 

11) apbērt ar zemi vai būvmateriāliem telekomunikāciju kabeļu kanalizācijas kabeļaku lūku vākus, sadales skapjus, brīdinājuma zīmes un mērstabiņus pazemes kabeļu trasēs, kā arī pārvietot esošās telekomunikāciju līnijas un iekārtas bez iepriekšējas saskaņošanas ar to valdītāju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

 

 

 

 

 

(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Vides ministrijas Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru.

20.  Papildināt 44.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Latvijas Hidro­meteoroloģijas aģentūru" ar vārdiem "vai Valsts ģeoloģijas dienestu".

71

Vides ministrs R.Vējonis

Izslēgt   likumprojekta 20.pantu.

 

atbalstīt

 

(2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem

 

 

 

 

 

(1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

 

 

 

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;

 

 

 

 

 

2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;

 

 

 

 

 

3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;

 

 

 

 

 

4) aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

 

 

 

 

 

5) aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas;

 

 

 

 

 

6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus, kā arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;

 

 

 

 

 

7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, kā arī ierīkot dzirdinātavas;

 

 

 

 

 

8) aizliegts skaldīt ledu;

 

 

 

 

 

9) aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā arī strādāt ar lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus;

 

 

 

 

 

10) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;

 

 

 

 

 

11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku;

 

 

 

 

 

12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

(2) Veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm.

21.        45.pantā:

 

 

 

22.  Izteikt 45.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Koku un krūmu audzēšana elektrisko tīklu trasēs pieļaujama ar elektrisko tīklu īpašnieka rakstveida atļauju.

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstiska vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku. Tajā var noteikt termiņu, līdz kuram drīkst audzēt (saglabāt) kokus vai krūmus.

72

 

 

 

 

 

 

 

73

 

 

 

 

74

Juridiskais birojs

Likumprojekta 21. pantā piedāvātajos likuma 45. panta grozījumos:

aizstāt trešajā daļā vārdu “rakstiska” ar vārdu “rakstveida”;

 

 

Juridiskais birojs

vēršam uzmanību, ka trešajā daļā piedāvātais 2. teikums var radīt neskaidrības piemērošanā, tādēļ ierosinām to precizēt vai izslēgt;

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt 3. daļas 2. teikumu.

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.74

 

atbalstīt

“(3) Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.”

(4) Elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

(4) Nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem elektrisko tīklu īpašnieki izmanto bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežo­jumiem."

75

 

 

 

76

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

77

 

 

 

 

 

78

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt 45. panta ceturto daļu.

 

 

Deputāte A.Seile

Likumprojekta 45.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

(4) Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem elektrisko tīklu īpašnieki izmanto bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tikai gadījumos, ja aizsargjoslā ir aizliegta saimnieciskā darbība un par to netiek piemērots nekustamā īpašuma nodoklis.

 

Juridiskais birojs

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “aizsargjoslām” ar vārdiem “ekspluatācijas aizsargjoslām”.

 

Atbildīgā komisija

izslēgt likumprojekta 1. lasījuma redakcijas 45. panta ceturto daļu.

neatbalstīt

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

atbalstīt

 

 

22.        46.pantā:

 

 

 

 

46.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar siltumtīkliem

aizstāt nosaukumā un pirmās daļas ievaddaļā vārdu "aizsargjoslās" ar vārdiem "ekspluatācijas aizsargjoslās";

79

Atbildīgā komisija

Aizstāt 46.panta nosaukumā vārdu “aizsargjoslās” ar vārdiem “ekspluatācijas aizsargjoslās” un pirmās daļas ievaddaļā vārdu “Aizsargjoslās” — ar vārdiem “Ekspluatācijas aizsargjoslās”.

atbalstīt

23. Aizstāt 46.panta nosaukumā vārdu “aizsargjoslās” ar vārdiem “ekspluatācijas aizsargjoslās” un pirmās daļas ievaddaļā vārdu “Aizsargjoslās” — ar vārdiem “Ekspluatācijas aizsargjoslās”.

(1) Aizsargjoslās gar siltumtīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

 

 

 

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem;

 

 

 

 

 

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

 

 

 

 

 

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem;

 

 

 

 

 

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas vielas un degvielu;

 

 

 

 

 

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

 

 

 

 

 

6) bez iepriekšējas saskaņošanas ar siltumtīklu īpašnieku siltumtīklu aizsargjoslā aizliegts:

 

 

 

 

 

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, kā arī jebkuras komunikācijas,

 

 

 

 

 

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku,

 

 

 

 

 

c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpošanu un var tos bojāt.

 

 

 

 

 

(2) Siltumenerģijas apgādes uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar siltumtīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar siltumtīkliem siltumtīklu īpašnieki izmanto bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem."

80

 

 

 

 

 

81

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

82

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt 46. panta otro daļu.

 

 

 

Deputāte A.Seile

Likumprojekta 46.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

(2) Aizsargjoslas gar siltumtīkliem siltumtīklu īpašnieki izmanto bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tikai gadījumos, ja aizsargjoslā ir aizliegta saimnieciskā darbība un par to netiek piemērots nekustamā īpašuma nodoklis.

 

Atbildīgā komisija

izslēgt likumprojekta 1. lasījuma redakcijas 46. panta otro daļu.

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

 

51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

 

 

 

 

 

Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

 

 

 

1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem;

23.  Aizstāt 51.panta 1.punktā skaitli "0,5" ar skaitli "0,3".

 

 

 

24. Aizstāt 51.panta 1.punktā skaitli “0,5” ar skaitli “0,3”.

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligo nus un atkritumu izgāztuves;

 

 

 

 

 

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

 

 

 

 

 

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.

 

 

 

 

 

 

24.        55.pantā:

 

 

 

25.  55.pantā:

55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

aizstāt nosaukumā un ievaddaļā vārdu "iekārtām" ar vārdu "ietaisēm";

83

Atbildīgā komisija

izteikt 55. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap  atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

atbalstīt

izteikt panta nosaukumu un ievaddaļu šādā redakcijā:

“55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

84

Atbildīgā komisija

izteikt 55. panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam noteikti šādi aprobežojumi:”;”

atbalstīt

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam noteikti šādi aprobežojumi:”;

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

 

85

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 55. panta 1. punktā vārdus “notekūdeņu attīrīšanas iekārtām” ar vārdiem “notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm”.

atbalstīt

aizstāt 1.punktā vārdus “notekūdeņu attīrīšanas iekārtām” ar vārdiem “notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm”;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, naftas un gāzes vadiem, sūkņu stacijām un pazemes rezervuāriem;

"3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilāciju un gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu pievešanu, pārstrādi un izmantošanu, atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu ekspluatāciju, notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktu pārstrādi un izmantošanu, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, sūkņu stacijām, pazemes rezervuāriem, gāzesvadiem, naftas un naftas produktu cauruļvadiem;".

86

Vides ministrs R.Vējonis

aizstāt 55.panta trešajā punktā  vārdus  „pievešanu, pārstrādi un izmantošanu” ar vārdiem „apsaimniekošanu”.

 

atbalstīt

“3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilāciju un gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu ekspluatāciju, notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktu pārstrādi un izmantošanu, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, sūkņu stacijām, pazemes rezervuāriem, gāzesvadiem, naftas un naftas produktu cauruļvadiem;”.

4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.

 

 

 

 

 

 

25.  Izteikt 56., 57. un 58.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

26. Izteikt 56., 57. un 58.pantu šādā redakcijā:

56.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

"56.pants. Aprobežojumi ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzes­vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

 

 

 

“56.pants. Aprobežojumi ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm

(1) Aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

 

Ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

1)     aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāz­tuves;

 

 

 

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

2)     aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koro­ziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

 

 

 

2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

3) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

3)     aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu, meliorāciju un derīgo izrakteņu ieguvi;

 

 

 

3) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu, meliorāciju un derīgo izrakteņu ieguvi;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju objektiem;

4)     aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;

 

 

 

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

5)     aizliegts staigāt pa virsūdens gāzesvadu pārejām;

 

 

 

5) aizliegts staigāt pa virsūdens gāzesvadu pārejām;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus;

6)     aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

 

 

 

6) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

7) aizliegts staigāt pa virsūdens gāzes vadu pārejām;

7)     aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

 

 

 

7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

8) mehāniskajiem transporta līdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt uz autoceļiem aizsargjoslās ap gāzes vadiem, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem;

8)     aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

 

 

 

8) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

9) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

9)     aizliegts veikt šādas darbības, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku:

87

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 25. pantā piedāvātajā likuma 56. panta pirmās daļas 9. punkta redakcijā vārdu “rakstiska” ar vārdu “rakstveida”.

 

atbalstīt

9) aizliegts veikt šādas darbības, ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku:

10) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzes vadiem iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

a)      būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves,

 

 

 

a) būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves,

11) aizliegts bez komunikāciju īpašnieka atļaujas saņemšanas:

b) izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas,

 

 

 

b) izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas,

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves;

c)      izvietot degvielas uzpildes stacijas,

 

 

 

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī grunts planēšanas darbus;

d)     ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes,

 

 

 

d) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes,

c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus);

e)      veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, lielāku par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, lielāku par 100 kilovatiem,

 

 

 

e) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem,

d) veikt citus darbus, kas traucē gāzes vadu un uz tiem uzstādīto armatūru apkalpošanu vai bojā tās.

f)       veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī grunts planēšanas darbus,

 

 

 

f) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs — dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,

 

g)      veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

 

 

 

g) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

 

h)      veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,

 

 

 

h) veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,

 

i)        veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt tos.

 

 

Redakc.

 preciz.

i) veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.

(2) Gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

(2) Nekustamo īpašumu aizsargjoslām gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieki izmanto bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par nekustamā īpašuma lieto­šanas tiesību aprobežojumiem.

88

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt likumprojekta 1. lasījuma redakcijas 56. panta otro daļu.

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

57.pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu iegu­ves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmu­miem

 

 

 

57.pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu iegu­ves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmu­miem

Aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

(1) Drošības aizsargjoslās 25 metrus platā joslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

 

(1) Drošības aizsargjoslās 25 metrus platā joslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot uzņēmumam paredzētās šim nolūkam īpaši iekārtotās vietas;

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāz­tuves;

 

 

 

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas, izņemot uzņēmumam paredzētās;

2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

 

 

 

2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts staigāt pa virsūdens cauruļvadu pārejām;

 

 

 

3) aizliegts staigāt pa virsūdens cauruļvadu pārejām;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu objektiem;

4) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

 

 

 

4) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

5) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

 

 

 

5) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus.

6) aizliegts veikt šādas darbības, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku:

89

Juridiskais birojs

Likumprojekta 25. pantā piedāvātajā likuma 57. panta redakcijā:

aizstāt visā tekstā vārdu “rakstiska” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “rakstveida” (attiecīgā locījumā);

 

atbalstīt

6) aizliegts veikt šādas darbības, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku:

 

a) būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves,

 

 

 

a) būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves,

 

b) izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas,

 

 

 

b) izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas,

 

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

 

 

 

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

 

d) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes,

 

 

 

d) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes,

 

e) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, lielāku par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, lielāku par 100 kilovatiem,

 

 

Redakc.

 preciz.

e) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem,

 

f) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,

 

 

 

f) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs — dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,

 

g) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

 

 

 

g) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

 

h) veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,

 

 

 

h) veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,

 

i) veikt citus darbus, kas traucē ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto iekārtu apkalpošanu vai var bojāt tos.

 

 

Redakc.

 preciz.

i) veikt citus darbus, kas traucē ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto iekārtu apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.

 

(2) Visā drošības aizsargjoslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

 

(2) Visā drošības aizsargjoslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

1) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi;

 

 

 

1) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi;

 

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem un to objektiem;

 

 

 

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem un to objektiem;

 

3) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens cauruļvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem.

 

 

 

3) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens cauruļvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem.

 

(3) Drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu ieguves vietām un tādu bīstamu ķīmisko vielu un bīstamu ķīmisko produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, kas saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu ir sprādzienbīstamas, īpaši viegli vai viegli uzliesmojošas, ļoti toksiskas vai toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

Redakc.

 preciz.

(3) Drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu ieguves vietām un tādu bīstamu ķīmisko vielu un bīstamu ķīmisko produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, kuras saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu ir sprādzienbīstamas, īpaši viegli vai viegli uzliesmojošas, ļoti toksiskas vai toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

 

 

 

 1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

 

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas un rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, kuru būve rakstiski saskaņota ar ogļūdeņražu ieguves vietu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku;

 

 

Redakc.

 preciz.

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas un rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, kuru būve rakstveidā saskaņota ar ogļūdeņražu ieguves vietu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku;

 

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

 

 

 

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

 

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

 

 

 

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

 

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

 

 

 

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

 

6) pilsētās un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslās iekārtot sabiedriskā transporta pieturas;

90

Juridiskais birojs

aizstāt trešās daļas 6. punktā vārdus “sabiedriskā transporta pieturas” ar vārdu “sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas”.

atbalstīt

6) pilsētās un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslās iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;

 

7) ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes vai pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas.

 

 

Redakc.

 preciz.

7) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes vai pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas.

 

(4) Naftas, naftas produktu, bīstamo ķīmisko vielu vai produktu eksporta nodrošināšanai paredzēto cauruļvadu un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieki iz­manto nekustamo īpašumu aizsargjoslām bez atlīdzības nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem.

91

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt likumprojekta 1. lasījuma redakcijas 57. panta ceturto daļu.

atbalstīt

 

58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

58.pants. Aprobežojumi aizsprostu drošības aizsargjoslās

92

Juridiskais birojs

Likumprojekta 25. pantā piedāvātajā likuma 58. panta redakcijā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “aizsprostu drošības aizsargjoslās” ar vārdiem “drošības aizsargjoslās ap aizsprostiem”;

atbalstīt

58.pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās ap aizsprostiem

Aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

Aizsprostu drošības aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

93

Juridiskais birojs

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “Aizsprostu drošības aizsargjoslās” ar vārdiem “drošības aizsargjoslās ap aizsprostiem”;

atbalstīt

Drošības aizsargjoslās ap aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1)  aizliegts bez aizsprosta īpašnieka īpašas atļaujas iebraukt ar peldošiem līdzekļiem, kā arī zvejot zivis gan no peldošā līdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;

1)     aizliegts zvejot zivis akvatoriju aizsargjoslās gan no peldlīdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;

94

 

 

 

 

 

95

Juridiskais birojs

apsvērt vai nebūtu nepieciešams 1. punktā izslēgt vārdus “gan no peldlīdzekļa, gan no ledus, gan no krasta”.

 

Atbildīgā komisija

Izteikt 58. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1)     aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku zvejot zivis akvatoriju aizsargjoslās;”

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.95

 

 

atbalstīt

1) aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku zvejot zivis akvatoriju aizsargjoslās;

2)  aizliegts bez apstiprināta darbu izpildes projekta veikt urbšanas darbus un būvniecības darbus.

2)     aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku iebraukt akvatoriju aizsargjoslās ar peldlīdzekļiem, izņemot glābšanas darbu veikšanu, avāriju novēršanu vai to seku likvidēšanu un iebraukšanu B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu akvatoriju aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai;

 

 

 

2) aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku iebraukt akvatoriju aizsargjoslās ar peldlīdzekļiem, izņemot glābšanas darbu veikšanu, avāriju novēršanu vai to seku likvidēšanu un iebraukšanu B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijām nesaistītu aizsprostu akvatoriju aizsargjoslās kontroles nodrošināšanai;

 

3) ja nav apstiprināta darbu izpildes projekta, kas saskaņots ar aizsprosta īpašnieku, aizliegts veikt urbšanas darbus, būvniecības darbus, darbus ar triecienmehānismiem un zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem;

 

 

 

3) ja nav apstiprināta darbu izpildes projekta, kas saskaņots ar aizsprosta īpašnieku, aizliegts veikt urbšanas darbus, būvniecības darbus, darbus ar triecienmehānismiem un zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem;

 

4) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

 

 

 

4) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

 

5) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

 

 

 

5) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

 

6) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas;

 

 

 

6) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas;

 

7) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas."

 

 

 

7) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.”

 

 

 

 

 

 

 

26.  Papildināt likumu ar 58.1, 58.2, 58.3 un 58.4 pantu šādā redakcijā:

 

 

 

27. Papildināt likumu ar 58.1, 58.2, 58.3 un 58.4 pantu šādā redakcijā:

 

"58.1 pants. Aprobežojumi vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslās

96

Juridiskais birojs

Likumprojekta 25. pantā piedāvātajā likuma 581. panta redakcijā:

izteikt panta nosaukumu šādi:

“581. pants “Aprobežojumi drošības aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem”;

atbalstīt

“58.1 pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem

 

(1) Vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

97

Juridiskais birojs

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslās” ar vārdiem “Drošības aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem”.

atbalstīt

(1) Drošības aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

1) visā aizsargjoslā aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

 

 

Redakc.

 preciz.

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

 

2) visā aizsargjoslā aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas;

 

 

Redakc.

 preciz.

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas;

 

3) visā aizsargjoslā aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

 

 

Redakc.

 preciz.

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

 

4) visā aizsargjoslā aizliegts būvēt jaunas ēkas un būves, kas var traucēt vēja ģeneratora darbību, vai esošās ēkas rekonstruēt tā, ka tās traucē vēja ģeneratora darbību;

 

 

Redakc.

 preciz.

4) aizliegts būvēt jaunas ēkas un būves, kas var traucēt vēja ģeneratora darbību, vai esošās ēkas rekonstruēt tā, ka tās traucē vēja ģeneratora darbību;

 

5) visā aizsargjoslā aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

 

 

Redakc.

 preciz.

5) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

 

6) visā aizsargjoslā aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

 

 

Redakc.

 preciz.

6) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

 

7) aizsargjoslas daļā, kas ir apdraudēta vēja ģeneratora avārijas gadījumā, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu glabātavas.

 

 

 

7) aizsargjoslas daļā, kas ir apdraudēta vēja ģeneratora avārijas gadījumā, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu glabātavas.

 

(2) Vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslās atļauts Būvniecības likumā noteiktā kārtībā būvēt inženierbūves, rezervuārus, bunkurus, silosus un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4., 5. un 7.punktā minētās ēkas un būves.

 

 

Redakc.

 preciz.

(2) Drošības aizsargjoslās ap vēja ģeneratoru atļauts Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā būvēt inženierbūves, rezervuārus, bunkurus, silosus un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4., 5. un 7.punktā minētās ēkas un būves.

 

58.2 pants. Aprobežojumi gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju drošības aizsargjoslās

98

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 25. pantā piedāvātajā likuma 582. panta redakcijā panta nosaukumu šādi:

“582. pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām””.

atbalstīt

58.2 pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām

 

(1) Drošības aizsargjoslās gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 mega­paskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļ­ūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

 

(1) Drošības aizsargjoslās gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

 

 

 

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

 

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, kuru būve rakstiski saskaņota ar gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompre­soru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdz­niecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieku;

 

 

Redakc.

 preciz.

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, kuru būve rakstveidā saskaņota ar gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieku;

 

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

 

 

 

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

 

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

 

 

 

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

 

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

 

 

 

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

 

6) pilsētās un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslās iekārtot sabiedriskā transporta pieturas;

 

 

Redakc.

 preciz.

6) pilsētās un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslās iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;

 

7) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieku.

 

 

Redakc.

 preciz.

7) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieku.

 

(2) Drošības aizsargjoslās gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 mega­paskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļ­ūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām atļauts Būvniecības likumā noteiktā kārtībā būvēt inženierbūves, rezervuārus, bunkurus, silosus un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētās ēkas un būves, ja tas rakstiski saskaņots ar gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieku.

 

 

 

(2) Drošības aizsargjoslās gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 mega­paskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām atļauts Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā būvēt inženierbūves, rezervuārus, bunkurus, silosus un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētās ēkas un būves, ja tas rakstveidā saskaņots ar gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieku.

 

(3) Gāzesvada īpašnieks kopā ar autoceļa pārvaldītāju nodrošina transportlīdzekļu apstāšanās aizliegumu drošības aizsargjoslās gar gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem.

 

 

 

(3) Gāzesvada īpašnieks kopā ar autoceļa pārvaldītāju nodrošina transportlīdzekļu apstāšanās aizliegumu drošības aizsargjoslās gar gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem.

 

58.3 pants. Aprobežojumi dzelzceļu drošības aizsargjoslās

99

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 25. pantā piedāvātajā likuma 583. panta redakcijā panta nosaukumu šādi:

“583. pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus””.

atbalstīt

58.3 pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus

 

(1) Drošības aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmisk ās vielas vai produktus, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

 

(1) Drošības aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

 

 

 

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

 

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas;

 

 

 

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas;

 

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

 

 

 

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

 

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

 

 

 

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

 

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

 

 

 

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

 

6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar dzelzceļa īpašnieku.

 

 

Redakc.

 preciz.

6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar dzelzceļa īpašnieku.

 

(2) Drošības aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, atļauts Būvniecības likumā noteiktā kārtībā būvēt inženierbūves, rezervuārus, bunkurus, silosus un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4. un 6.punktā minētās ēkas un būves.

 

 

 

(2) Drošības aizsargjoslās gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, atļauts Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā būvēt inženierbūves, rezervuārus, bunkurus, silosus un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4. un 6.punktā minētās ēkas un būves.

 

58.4 pants. Aprobežojumi virszemes siltumvadu drošības aizsargjoslās

100

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 25. pantā piedāvātajā likuma 584. panta redakcijā panta nosaukumu šādi:

“584. pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks””.

atbalstīt

58.4 pants. Aprobežojumi drošības aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks

 

(1) Drošības aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežoju­miem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

 

 

(1) Drošības aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

 

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

 

 

 

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām;

 

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas, rūpnieciskās ražošanas ēkas;

 

 

 

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas, rūpnieciskās ražošanas ēkas;

 

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

 

 

 

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

 

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

 

 

 

4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

 

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

 

 

 

5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

 

6) aizliegts iekārtot sabiedriskā transporta pieturas;

 

 

Redakc.

 preciz.

6) aizliegts iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu vietas;

 

7) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstiska vienošanās ar virszemes siltumvadu īpašnieku.

 

 

Redakc.

 preciz.

7) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar virszemes siltumvadu īpašnieku.

 

(2) Drošības aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks, atļauts Būvniecības likumā noteiktā kārtībā būvēt inženierbūves un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4. un 7.punktā minētās ēkas un būves."

 

 

 

(2) Drošības aizsargjoslās gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks, atļauts Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā būvēt inženierbūves un noliktavas, izņemot šā panta pirmās daļas 3., 4. un 7.punktā minētās ēkas un būves.”

 

 

 

 

 

 

59.pants. Aizsargjoslu noteikšanas metodika

27.  59.pantā:

 

 

 

28. 59.pantā:

(1) Aizsargjoslu noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets pēc šajā likumā minēto attiecīgo valsts institūciju priekšlikumiem.

 

 

 

 

 

(2) Aizsargjoslu noteikšanas metodikā jāietver:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Aizsargjoslu noteikšanas metodikā ietver:

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizsargjoslu noteikšanas metodikā ietver:

1) komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības;

1) komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības;

 

 

 

1) komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības;

2) vides un cilvēka aizsardzības prasības;

2) vides un cilvēka aizsardzības prasības;

 

 

 

2) vides un cilvēka aizsardzības prasības;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānisms;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu;

 

 

 

3) aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu;

4) informācija par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām;

4) informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecī­gajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām;

 

 

 

4) informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām;

5) kārtība, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.

5) kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.";

 

 

 

5) kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.”;

 

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

 

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās normas aizsargjoslu noteikšanas meto­dikā neietver, ja tās nosaka citi normatīvie akti.

 

 

 

“(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās normas aizsargjoslu noteikšanas metodikā neietver, ja tās nosaka citi normatīvie akti.”

 

(4) Ja šajā likumā aizsargjoslu platums vai aizsargjoslu robežas atrašanās vieta nav stingri noteikta, aizsargjoslu noteikšanas metodikā var ietvert kārtību, kādā nosakāmas aizsargjoslu robežas vai aprēķināms (nosakāms) aizsargjoslu platums šajā likumā noteiktajās robežās. Aizsargjoslu noteikšanas metodikā var ietvert papildu noteikumus (kārtību) aizsargjoslu noteikšanai."

101

 

 

 

 

 

102

Juridiskais birojs

Precizēt likumprojekta 27. pantā piedāvāto likuma 59. panta ceturto daļu.

 

 

Atbildīgā komisija

Izslēgt likumprojekta 59. panta 4. daļu.

 

daļēji atbalstīt,

iekļauts priekšlik. nr.102

 

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

60.pants. Aprobežojumu ierakstīšana zemesgrāmatā

 

 

 

 

 

Īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala, ierakstāmi zemesgrāmatā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VII nodaļa. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

 

 

 

 

 

61.pants. Aizsargjoslu uzturēšana

 

 

 

 

 

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

 

 

 

 

 

(2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

 

 

 

 

 

(3) Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam.

28.  61.pantā:

 

 

 

29. 61.pantā:

(4) Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

 

 

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

(5) Kokus cērt par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanas vai tās seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un telekomunikāciju gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Avārijas novērsēju vai avārijas seku likvidētāju pienākums ir piecu darbadienu laikā pēc koku nociršanas informēt meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

"(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju, telekomunikāciju gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās kokus izcērt platībās, kuras noteiktas šajā likumā vai attiecīgo objektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā. Ārpus šīm platībām izcērt tikai tos kokus, kas apdraud objektus. Kokus cērt objekta īpašnieks vai tā pilnvarota persona par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šo objektu normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Objekta īpašnieka pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc koku nociršanas informēt zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju.";

 

 

Redakc.

 preciz.

“(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju, telekomunikāciju gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās kokus izcērt platībās, kuras noteiktas šajā likumā vai attiecīgo objektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā. Ārpus šīm platībām izcērt tikai tos kokus, kuri apdraud objektus. Kokus cērt objekta īpašnieks vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Objekta īpašnieka pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc koku nociršanas informēt zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju.”;

(6) Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu zemes nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno.

 

 

 

 

 

(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm jāuztur ugunsdrošā stāvoklī.

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdrošā stāvoklī. Uzturēšanas kārtību nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodikā.";

 

 

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdrošā stāvoklī. Uzturēšanas kārtību nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodikā.”

(8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

 

 

 

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

 

 

 

 

 

"(9) Objekta īpašnieks vai tā pilnvarota persona, ja līgumā nav noteikts citādi, pēc šā panta otrajā, piektajā un septītajā daļā paredzēto darbu pabeigšanas nocirstos kokus un krūmus, nopļauto zāli un citus uzturēšanas darbu produktus nodod vai piecu darbdienu laikā par tiem rakstiski paziņo zemes īpaš­niekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam. Par nopļautās zāles un izcirsto koku un krūmu saglabāšanu atbild zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs. Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs, ja līgumā nav noteikts citādi, divu nedēļu laikā pēc uzturēšanas darbu produktu vai attiecīgā paziņojuma saņemšanas attīra aizsargjoslu no nocirstajiem kokiem un krūmiem, nopļautās zāles, lauksaimniecības kultūraugu atliekām un citiem atkritumiem. Ja aizsargjosla noteiktā termiņā nav attīrīta, zemes īpašnieks zaudē īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem, krūmiem un nopļauto zāli, un objekta īpašnieks novāc un pārdod vai iznīcina nopļauto zāli, izcirstos kokus un krūmus, lauksaimniecības kultūraugu atliekas un atkritumus. Aizsargjoslu uzturēšanas darbu saskaņošanas kārtību nosaka attiecīgo aizsargjoslu noteikšanas metodikā."

103

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

104

 

 

 

 

 

105

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

106

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt 61.panta devīto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāte A.Seile

Svītrot likumprojekta 61.panta devītās daļas otro teikumu.

 

 

Deputāte A.Seile

Trešo teikumu izteikt šādā redakcijā:

“Objekta īpašnieks, ja līgumā nav noteikts citādi, divu nedēļu laikā  attīra aizsargjoslu no nocirstajiem kokiem un krūmiem, nopļautās zāles, lauksaimniecības kultūraugu atliekām un citiem atkritumiem”

 

 

 

 

Deputāte A.Seile

Svītrot devītās daļas ceturto teikumu.

 

atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

neatbalstīt

 

 

 

29.  Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

 

 

 

30. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

62.pants. Aizsargjoslu iezīmēšana plānos

"62.pants. Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšana un aizsargjoslu iezīmēšana plānos

 

 

 

“62.pants. Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšana un aizsargjoslu iezīmēšana plānos

(1) Aizsargjoslu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma plānos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību".

(1) Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu, aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu attēlošanu zemes īpašuma vai lieto­juma robežu plānos nodrošina Valsts zemes dienests. Aizsargjoslu datu bāzes izveides un uzturēšanas kartību, kā arī informācijas aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

Redakc.

 preciz.

(1) Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu, aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānos nodrošina Valsts zemes dienests. Aizsargjoslu datu bāzes izveides un uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Aizsargjoslu iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību kartēs veic Valsts zemes dienests.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā, finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

 

(2) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā, finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

 

(3) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu attēlošanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā, iekļauj plāna izgatavošanas izdevumos, un tos sedz plāna izgatavošanas pasūtītājs."

 

 

Redakc.

 preciz.

(3) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā, iekļauj plāna izgatavošanas izdevumos, un tos sedz plāna izgatavošanas pasūtītājs.”

 

30.  65.pantā:

 

 

 

31. 65.pantā:

 

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā

 

 

 

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā

65.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

"65.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu un strīdu izskatī­šana";

 

 

 

“65.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu un strīdu izskatīšana”;

(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pārkāpušas šo likumu, saucamas pie atbildības saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

 

 

 

 

 

(2) Personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo tās no pienākuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošana nav iespējama, atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Civiltiesiskos strīdus, kas saistīti ar aizsargjoslām un to radītiem nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem un apgrūtinājumiem, izskata tiesa."

 

 

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Civiltiesiskos strīdus, kas saistīti ar aizsargjoslām un to radītajiem nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem un apgrūtinājumiem, izskata tiesa.”

 

 

 

 

 

 

VIII nodaļa. Nobeiguma noteikums

 

 

 

 

 

(2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)

 

 

 

 

 

67.pants. Ciemu robežu apstiprināšana

 

 

 

 

 

Ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā apstiprina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, pamatojoties uz pašvaldības priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma projektā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

 

 

 

 

 

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)

 

 

 

 

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta:

 

 

 

 

 

1) noteikumi nr.324 "Noteikumi par aizsargjoslām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.);

 

 

 

 

 

2) noteikumi nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.);

 

 

 

 

 

3) noteikumi nr.94 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.);

 

 

 

 

 

4) noteikumi nr.22 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 22.nr.).

 

 

 

 

 

2. Līdz 2004.gada 1.jūlijam Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, pamatojoties uz pašvaldību iesniegtu priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apstiprina ciemu robežas tiem ciemiem, kuru robežas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas līdz šā likuma 67.panta spēkā stāšanās dienai.

 

 

 

 

 

 

31.  Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

 

 

 

32. Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

 

"3. Ministru kabinets līdz 2005.gada 31.decembrim nosaka kārtību, kādā saskaņojamas aizsargjoslas un to izmaiņas.

107

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt  pārejas noteikumu 3. punktu;

 

atbalstīt

 

 

4. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.jūlijam nosaka aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību.

 

 

 

“3. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.jūlijam nosaka aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību.

 

5. Līdz 2005.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt, izmantojot koordinātu sistēmas, kas atšķirīgas no Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92.

108

Vides ministrs R.Vējonis

izslēgt 5.  un 6. punktā vārdus „un ceturtajā”.

 

atbalstīt

4. Līdz 2005.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt, izmantojot koordinātu sistēmas, kas atšķirīgas no Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92.

 

6. Līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt gan digitālā, gan analogā (papīra) veidā, izmantojot Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātas un sedzot izdevumus, kas nepieciešami analogās informācijas pārveidošanai digitālā veidā."

 

 

 

5. Līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt gan digitālā, gan analogā (papīra) veidā, izmantojot Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātas un sedzot izdevumus, kas nepieciešami analogās informācijas pārveidošanai digitālā veidā.”