Likumprojekts trešajam lasījumam

Juridiskā komisija

Likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā” (reģ.nr.934)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija	Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts	Pr. nr.	Iesniegtie priekšlikumi	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.) šādu grozījumu:				Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.) šādu grozījumu:
	Grozījums Imigrācijas likumā	1.	Juridiskais birojs Ierosinām izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: “Grozījumi Imigrācijas likumā”.	Atbalstīts	Grozījumi Imigrācijas likumā
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini: 1) ārzemnieks — persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis; 2) ceļošanas dokuments — personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu; 3) ielūgums — dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar vīzu); 4) izbraukšanas rīkojums — administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku; 5) izsaukums — dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar uzturēšanās atļauju); 6) mītnes zeme — ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju; 7) pārvadātājs — komersants, kura komercdarbība saistīta ar personu pārvadāšanu ar jūras vai gaisa transportu vai autotransportu; 8) starptautisko tiesību normas — Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi; 9) uzaicinātājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu; 10) uzturēšanās atļauja — dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi; 11) vīza — noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā. Tā apliecina, ka persona ir pieprasījusi atļauju ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā vai šķērsot tās teritoriju tranzītā un ka vīzu izsniegusī institūcija atbilstoši savai kompetencei nesaskata šķēršļus tam, ka persona vīzā norādītajā laika periodā un tajā norādīto reižu skaitu ieceļo un uzturas Latvijas Republikā. Vīza pati par sevi nedod tiesības ieceļot Latvijas Republikā.	1. Papildināt 1.pantu ar jaunu divpadsmito punktu šādā redakcijā: “12) integrācijas deklarācija – tās iesniedzējs apņemas nokārtot valsts valodas eksāmenu un cienīt Latvijas Republikas likumus, tradīcijas un kultūru.”	2. 3.	Deputāts V.Agešins Izslēgt likuma 1.panta papildinājumu ar jaunu 12.punktu. Deputāts V.Buzajevs Izteikt 1.panta 12.punktu šādā redakcijā: “12) integrācijas deklarācija – tās iesniedzējs apņemas cienīt Latvijas Republikas likumus, valsts valodu, tradīcijas un kultūru.”	Atbalstīts Neatbalstīts
24.pants. (1) Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt: 1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgajam bērnam; 2) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma 25. vai 26.pantu, kā arī laulātā nepilngadīgajam bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu; 3) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem un viņu laulātajiem saskaņā ar šā likuma 30.pantu; 4) ārzemniekam, kurš uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju piecus gadus saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 7.punktu, ja šajā punktā minētais kapitālieguldījums joprojām pastāv; 5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, turklāt apguvis vispārējās vidējās izglītības pilnu programmu, mācoties valsts valodā; 6) ārzemniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu; 7) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz 10 gadus, un viņa laulātajam, ja viņš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz pēdējos piecus gadus; 8) Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis; 9) ārzemniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un viņa ģimenes loceklim; 10) ārzemniekam, kuram Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā piešķirts repatrianta statuss, un viņa ģimenes loceklim, kurš ieceļojis Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā. (2) Šajā likumā neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst valsts interesēm. (3) Šā panta pirmās daļas 7.punkta nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktu. (4) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētais ārzemnieks pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz 30 dienu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas. (5) Šā panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētais ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu. Valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets. (6) Ja ārzemnieks nav izpildījis šā panta piektajā daļā minēto nosacījumu, viņam ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju.	2. Izteikt 24.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu un nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, nosaka Ministru kabinets.”	4. 5. 6. 7. 8.	Deputāts V.Buzajevs Izteikt 24.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā saņēmis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, turklāt apguvis vispārējās vidējās izglītības pilnu programmu, mācoties valsts valodā vai pabeidzot mācības pēc 2004.gada 1.septembra;”. Deputāts V.Buzajevs Izteikt 24.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā: “6) ārzemniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir vai ir bijis Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu;”. Deputāts V.Buzajevs Izteikt 24.panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Šā panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētais ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu patstāvīgi vai valsts rīkotos valsts valodas kursos.’’ Juridiskā komisija Aizstāt likumprojekta 2. pantā (grozījums 24. panta piektās daļas otrajā teikumā) vārdu “un” ar vārdu “vai”. Deputāts V.Buzajevs Papildināt 24.panta sesto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Šajā daļā minētā uzturēšanās atļauja izsniedzama uz pieciem gadiem.”	Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts Atbalstīts Neatbalstīts	1. Izteikt 24.panta piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, nosaka Ministru kabinets.”

31.pants. (1) Ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs saņemt: 1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu; 2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem; 3) trešo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem; 4) ceturto reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju. (2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecināmi arī uz ārzemnieka laulāto un viņu nepilngadīgajiem bērniem.

9.

Deputāts V.Buzajevs Izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Ārzemnieks, kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir vai ir bijis Latvijas pilsonis, ir tiesīgs saņemt: 1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem; 2) otro reizi iesniedzot dokumentus, — pastāvīgās uzturēšanās atļauju.”

Neatbalstīts

34.pants. (1) Uzturēšanās atļaujas izsniegšanu atsaka, ja: 1) ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu; 2) ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas; 3) ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā; 4) ārzemnieks uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus iesniedzis ar Latvijas Republikā neatzītu vai nederīgu ceļošanas dokumentu vai viņam ceļošanas dokumenta nav; 5) ārzemniekam ir tāds veselības traucējums vai slimība, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību, vai ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un attiecīgais veselības traucējums vai slimība ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, kad ārzemnieks ar Labklājības ministrijas piekrišanu ierodas ārstēt attiecīgo sarakstā minēto veselības traucējumu vai slimību. Ja ārzemniekam minētais veselības traucējums vai slimība radusies iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā un viņš vēlas saņemt jaunu uzturēšanās atļauju, papildus nepieciešamajiem dokumentiem iesniedzama medicīnas iestādes izziņa, kas apliecina, ka ārzemnieks veicis visus nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības ārstēšanai; 6) ārzemnieks ir nelikumīgi uzturējies Latvijas Republikā vai ar tiesas spriedumu konstatēts, ka viņš palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā; 7) ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta; 8) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas; 9) ārzemnieks ir saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets; 10) uzaicinātājs zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā; 11) ārzemnieks nav ievērojis šā likuma 24.panta ceturtajā daļā minēto termiņu, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ; 12) ārzemnieks iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā; 13) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā; 14) ārzemnieks ir tāda ārzemnieka aizbildnībā vai aizgādnībā, kuram ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta; 15) ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā; 16) ārzemnieks strādā bez darba atļaujas; 17) uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu; 18) uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē vai zaudējis rīcībspēju, vai miris; 19) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā; 20) pastāvīgās uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”; 21) ārzemnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku. (2) Ārzemniekam, kurš pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, šo atļauju var atteikt šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 7., 9., 11., 12. un 20.punktā minētajos gadījumos.

10.

Veselības ministrs G.Bērziņš Aizstāt 34. panta pirmās daļas 5. punktā vārdus “Labklājības ministrijas” ar vārdiem “Veselības ministrijas”.

Atbalstīts

2. Aizstāt 34. panta pirmās daļas 5. punktā vārdus “Labklājības ministrijas” ar vārdiem “Veselības ministrijas”.

41.pants. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā nosaka ieceļošanas aizlieguma termiņu un pieprasa septiņu dienu laikā atstāt Latvijas Republiku: 1) ja ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā; 2) pamatojoties uz šā likuma 61.panta pirmo vai otro daļu. 42.pants. (1) Ārzemniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums saskaņā ar šā likuma 41.panta 1.punktu, ir tiesības septiņu dienu laikā to apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks ārzemnieka uzturēšanās termiņu pagarina uz iesnieguma izskatīšanas laiku. (2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas šā likuma 40.pantā minētajām personām ir tiesības pārsūdzēt tiesā pēc Pārvaldes atrašanās vietas. (3) Izbraukšanas rīkojums, kas izsniegts saskaņā ar šā likuma 41.panta 2.punktu, nav pārsūdzams.	11.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Izteikt 41. un 42.pantu šādā redakcijā: „41.pants. (1) Pārvaldes amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, un pieprasa septiņu dienu laikā atstāt Latvijas Republiku, ja ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas vai uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā. Ja ārzemnieks ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, Pārvaldes amatpersona var izdot izbraukšanas rīkojumu un izbraukšanas rīkojumā var noteikt ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu. (2) Pārvaldes priekšniekam humānu apsvērumu dēļ ir tiesības izbraukšanas rīkojumu, kas izdots saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atcelt vai apturēt tā izpildi. 42.pants. (1) Ārzemniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums saskaņā ar šā likuma 41.panta pirmo daļu, ir tiesības septiņu dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās to apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam, ja izbraukšanas rīkojumu ir izdevusi Pārvaldes amatpersona. Iesnieguma izskatīšanas laikā ārzemniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā. (2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu par izbraukšanas rīkojumu septiņu dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās ir tiesības pārsūdzēt tiesā. ”	Atbalstīts	3. Izteikt 41. un 42.pantu šādā redakcijā: “41.pants. (1) Pārvaldes amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu, un pieprasa septiņu dienu laikā atstāt Latvijas Republiku, ja ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas vai uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā. Ja ārzemnieks ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, Pārvaldes amatpersona var izdot izbraukšanas rīkojumu un tajā noteikt ieceļošanas aizlieguma termiņu saskaņā ar šā likuma 63.panta pirmās daļas 4.punktu. (2) Pārvaldes priekšniekam humānu apsvērumu dēļ ir tiesības izbraukšanas rīkojumu, kas izdots saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atcelt vai apturēt tā izpildi. 42.pants. (1) Ārzemniekam, kuram izsniegts izbraukšanas rīkojums saskaņā ar šā likuma 41.panta pirmo daļu, ir tiesības septiņu dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās šo rīkojumu apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam, ja izbraukšanas rīkojumu izdevusi Pārvaldes amatpersona. Iesnieguma izskatīšanas laikā ārzemniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā. (2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu par izbraukšanas rīkojumu septiņu dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās ir tiesības pārsūdzēt tiesā. ”
	12.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Papildināt likumu ar jaunu 48.^1 pantu šādā redakcijā: „48.^1pants. Ja ir pieņemts lēmums saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo daļu un ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā, viņu izraida piespiedu kārtā.”	Atbalstīts	4. Papildināt likumu ar 48.^1 pantu šādā redakcijā: “48.^1pants. Ja ir pieņemts lēmums saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo daļu un ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā, viņu izraida piespiedu kārtā.”
54.pants. (1) Valsts robežsardzes amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārzemnieku līdz 10 diennaktīm. (2) Aizturēt ārzemnieku ilgāk par 10 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar tiesneša lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par aizturēšanas atteikumu. (3) Ja tiesneša lēmumā norādītajā termiņā ārzemnieku nav bijis iespējams izraidīt, tiesnesis, pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, pieņem lēmumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai par atteikumu pagarināt aizturēšanas termiņu. (4) Valsts robežsardzes amatpersona iesniegumu par aizturēšanas termiņa pagarināšanu līdz sešiem mēnešiem var iesniegt trīs reizes, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 20 mēnešus. (5) Par ārzemnieka aizturēšanu Latvijas Republikas teritorijā (izņemot Latvijas Republikas pierobežā vai valsts robežas šķērsošanas vietā) — Valsts robežsardzes amatpersona vienas darbdienas laikā rakstveidā informē Pārvaldi.	13.	Deputāts V.Agešins Izteikt likuma 54.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Valsts robežsardzes amatpersonai šā likuma 51.pantā minētajos gadījumos ir tiesības aizturēt ārzemnieku līdz 3 diennaktīm. (2) Aizturēt ārzemnieku ilgāk par 3 diennaktīm Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības tikai ar tiesneša lēmumu. Pamatojoties uz Valsts robežsardzes amatpersonas iesniegumu, tiesnesis pieņem lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem vai par aizturēšanas atteikumu.”	Neatbalstīts

61.pants. (1) Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta (turpmāk — saraksts), pieņem iekšlietu ministrs, ja: 1) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs; 2) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā; 3) kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu; 4) ārzemnieks izdarījis noziegumu pret cilvēci, starptautisku vai kara noziegumu vai piedalījies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu; 5) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas liedz ārzemniekam ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā; 6) ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā nav vēlama citu iemeslu dēļ, pamatojoties uz Latvijas Republikas kompetentu iestāžu sniegto atzinumu. (2) Ja ārzemnieks ir Latvijas Republikai nevēlama persona (persona non grata), lēmumu par viņa iekļaušanu sarakstā pieņem ārlietu ministrs. (3) Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem Konsulārā departamenta direktors vai pārstāvniecības diplomātiskā amatpersona, kura ir pilnvarota veikt konsulārās funkcijas. (4) Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem Pārvaldes priekšnieks, ja: 1) pieņemts lēmums atteikt vīzas izsniegšanu, anulēt vai atcelt vīzu; 2) pieņemts lēmums atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai anulēt uzturēšanās atļauju; 3) izdots izbraukšanas rīkojums vai pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu; 4) ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu; 5) ārzemnieks pēdējā gada laikā pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā vai muitas noteikumus; 6) ārzemnieks izraidīts no Latvijas Republikas un valsts budžetā nav atlīdzināti ar izraidīšanu saistītie izdevumi. (5) Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā pieņem Valsts robežsardzes priekšnieks, ja: 1) saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7. vai 12.punktu pieņemts lēmums par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā; 2) saskaņā ar šā likuma 46.panta pirmo daļu pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu; 3) ārzemnieks ir pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā un tas konstatēts brīdī, kad viņš izceļo no Latvijas Republikas. (6) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, nav pārsūdzams. (Sestās daļas vārdkopa "Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nav pārsūdzams" atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam un spēkā neesošu ar  Satversmes tiesas 06.12.2004. spriedumu no 2005.gada 1.maija)

14. 15. 16. 17.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Aizstāt 61.panta ceturtajā daļā vārdus „Pārvaldes priekšnieks” ar vārdiem „Pārvaldes amatpersona”. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Izteikt 61.panta sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Ārzemniekam, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmajā daļā noteikto, pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.” Juridiskā komisija Izteikt 61.panta sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Ārzemniekam, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmajā daļā noteikto, pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā.” Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Papildināt 61.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā: „(7) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta otro daļu, nav pārsūdzams.”

Atbalstīts Daļēji atbalstīts. Iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā. nr. 16 Atbalstīts Atbalstīts

5. 61.pantā: aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Pārvaldes priekšnieks” ar vārdiem “Pārvaldes amatpersona”; izteikt sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Ārzemniekam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo daļu, pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā.”; papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta otro daļu, nav pārsūdzams.”

		18.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Papildināt likumu ar jaunu 61.^1pantu šādā redakcijā: „61.^1pants. (1) Valsts policijas, Valsts robežsardzes priekšnieks vai valsts drošības iestādes vadītājs atzinumu par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu esamību nosūta iekšlietu ministram lēmuma pieņemšanai. (2) Lēmums par iekļaušanu sarakstā saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo daļu satur šādas sastāvdaļas: 1) iestādes nosaukums un adrese; 2) adresāts (vārds, uzvārds vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu); 3) atzinuma par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu esamību datums un identificējošs numurs; 5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums; 4) termiņš, uz kādu ārzemnieks iekļauts sarakstā; 6) norāde par izraidīšanu piespiedu kārtā, ja ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā; 7) norāde, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt. (3) Lēmumu par iekļaušanu sarakstā ārzemniekam, kurš neatrodas Latvijas Republikā, izsniedz pēc viņa pieprasījuma. (4) Sarakstu uztur un aktualizē pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”	Atbalstīts	6. Papildināt likumu ar 61.^1pantu šādā redakcijā: “61.^1pants. (1) Valsts policijas priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks vai valsts drošības iestādes vadītājs atzinumu par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu esamību nosūta iekšlietu ministram lēmuma pieņemšanai. (2) Lēmumā par iekļaušanu sarakstā saskaņā ar šā likuma 61.panta pirmo daļu ir šādas ziņas: 1) iestādes nosaukums un adrese; 2) adresāts (vārds, uzvārds vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu); 3) atzinuma par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu esamību datums un identificējošais numurs; 5) piemēroto tiesību normu uzskaitījums; 4) termiņš, uz kādu ārzemnieks iekļauts sarakstā; 6) norāde par izraidīšanu piespiedu kārtā, ja ārzemnieks atrodas Latvijas Republikā; 7) norāde, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt. (3) Lēmumu par iekļaušanu sarakstā ārzemniekam, kurš neatrodas Latvijas Republikā, izsniedz pēc viņa pieprasījuma. (4) Sarakstu uztur un aktualizē Pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”
62.pants. (1) Par šā likuma 61.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu esamību Satversmes aizsardzības biroja direktors, Valsts policijas, Drošības policijas vai Valsts robežsardzes priekšnieks rakstveidā informē Pārvaldi. (2) Sarakstu uztur un aktualizē Pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.		19. 20.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Izteikt 62.pantu šādā redakcijā: (1) Pēc tiesvedības ierosināšanas par saņemto pieteikumu par šā likuma 61.panta pirmajā daļā paredzēto lēmumu tiesa aptur lietas izskatīšanu un nosūta pieteikumu Ģenerālprokuratūrai. (2) Ģenerālprokuratūra izvērtē, vai šī panta pirmajā daļā minētais lēmums pēc būtības ir pamatots, un sniedz atzinumu tiesai un iekšlietu ministram. (3) Ja Ģenerālprokuratūra ir atzinusi, ka lēmums pēc būtības nav pamatots, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par ārzemnieka izslēgšanu no saraksta. (4) Mēnesi pēc Ģenerālprokuratūras atzinuma saņemšanas tiesa atjauno tiesvedību un rakstveida procesā izskata pieteikumu, ievērojot Ģenerālprokuratūras atzinumā minēto. (5) Lēmuma pārsūdzēšana neaptur lēmuma izpildi.” Juridiskā komisija Izteikt 62.pantu šādā redakcijā: “62. pants. (1) Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā likuma 61. panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildi. (2) Tiesa administratīvajā procesā var pieaicināt Ģenerālprokuratūru atzinumu sniegšanai savas kompetences ietvaros.”	Neatbalstīts Atbalstīts	7. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā: “62. pants. (1) Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā likuma 61. panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildi. (2) Tiesa administratīvajā procesā var pieaicināt Ģenerālprokuratūru atzinumu sniegšanai savas kompetences ietvaros.”
X nodaļa Nobeiguma noteikumi 69.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (22.04.2004. likuma redakcijā) 70.pants. Ja darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pārejas perioda laikā, kas noteikts saskaņā ar līgumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, būtiski tiek apdraudēts Latvijas darba tirgus vai attiecībā pret Latviju noteikti darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumi, Ministru kabinets, ievērojot līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai un līguma par Latvijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā noteikumus, nosaka atbilstošus pretpasākumus. (22.04.2004. likuma redakcijā)	3. Papildināt Nobeiguma noteikumus ar jaunu 71.pantu šādā redakcijā: “71.pants. Integrācijas deklarācijas saņēmējs ar savu parakstu apliecina, ka nokārtos valsts valodas eksāmenu un cienīs Latvijas Republikas likumus, tradīcijas un kultūru. Integrācijas deklarāciju izstrādāšanu, kā arī izsniegšanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”	21. 22. 23.	Deputāts V.Agešins Izslēgt likuma papildinājumu ar jaunu 71.pantu. Deputāts V.Buzajevs Izteikt 71.pantu šādā redakcijā: “71.pants. Integrācijas deklarācijas saņēmējs ar savu parakstu apliecina, ka cienīs Latvijas Republikas likumus, valsts valodu, tradīcijas un kultūru. Integrācijas deklarāciju izstrādāšanu, kā arī izsniegšanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Juridiskā komisija Izteikt 71.pantu šādā redakcijā: “71.pants. Saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemnieks iesniedz Pārvaldē ar savu parakstu apstiprinātu integrācijas deklarāciju, kur apliecina, ka viņš nokārtos valsts valodas eksāmenu un cienīs latviešu valodu, tautas tradīcijas un kultūru. Integrācijas deklarācijas formu un saturu, iesniegšanas kārtību un ārzemnieku kategorijas, kuri iesniedz integrācijas deklarāciju, nosaka Ministru kabinets.”	Neatbalstīts Neatbalstīts Atbalstīts	8. Papildināt nobeiguma noteikumus ar 71.pantu šādā redakcijā: “71.pants. Saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemnieks iesniedz Pārvaldē ar savu parakstu apstiprinātu integrācijas deklarāciju, kur apliecina, ka viņš nokārtos valsts valodas eksāmenu un cienīs latviešu valodu, tautas tradīcijas un kultūru. Integrācijas deklarācijas formu un saturu, iesniegšanas kārtību un ārzemnieku kategorijas, kuri iesniedz integrācijas deklarāciju, nosaka Ministru kabinets.”

Pārejas noteikumi 1. Dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kas iesniegti līdz 2003.gada 30.aprīlim, izskata saskaņā ar likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. 2. Šā likuma 1.panta 7.punktā, 23.panta pirmās daļas 2., 3., 5., 7., 8. un 19.punktā un 24.panta pirmās daļas 4.punktā minētos nosacījumus attiecina arī uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), filiālēm, nodaļām un pārstāvniecībām līdz to ierakstīšanai komercreģistrā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā norādītajā termiņā. 3. Šā likuma 69.pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā. (22.04.2004. likuma redakcijā) 4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.; 1998, 2., 12., 23.nr.; 1999, 11.nr.; 2000, 23.nr.; 2002, 3., 10.nr.). 5. Šā likuma 24.panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā. 6. Līdz attiecīgo šā likuma 4.panta otrās daļas 5.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.maijam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumi nr.206 “Valstu saraksts, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, lai ieceļotu un uzturētos Latvijas Republikā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (2003.gada 8.jūlija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 07.08.2003.)	24. 25. 26.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 7. un 8.punktu šādā redakcijā : „7. Izbraukšanas rīkojumi, lēmumi par piespiedu izraidīšanu vai lēmumi par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, kas pieņemti, pamatojoties uz kompetentu iestāžu sniegto informāciju, par kuriem ārzemnieks ir uzzinājis līdz 2005.gada 30.aprīlim, nav pārsūdzami, bet ārzemnieks ir tiesīgs prasīt attiecīgo amatpersonu pārskatīt lēmumu pēc būtības. Ja vēl pastāv apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 61.^1panta otrajā daļā noteiktajam. 8. Līdz šā likuma 61.^1panta ceturtajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.augustam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.216 „Kārtība, kādā izmanto, uztur un aktualizē sarakstu par ārzemniekiem, kuriem aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā”.” Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Papildināt Pārejas noteikumu ar jaunu 9.punktu šādā redakcijā: „9. Līdz šā likuma 24.panta piektajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūnijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.319 „Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju”.” Juridiskā komisija Aizstāt Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra D.Turlā 25. priekšlikumā vārdus un skaitļus “līdz 2005.gada 1.jūnijam” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2005.gada 1.jūlijam”.	Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	9. Papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8.un 9.punktu šādā redakcijā : “7. Izbraukšanas rīkojumi, lēmumi par piespiedu izraidīšanu vai lēmumi par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, kuri pieņemti, pamatojoties uz kompetentu iestāžu sniegto informāciju un par kuriem ārzemnieks uzzinājis līdz 2005.gada 30.aprīlim, nav pārsūdzami, bet ārzemnieks ir tiesīgs prasīt, lai attiecīgā amatpersona pārskata lēmumu pēc būtības. Ja vēl pastāv apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 61.^1panta otrajā daļā noteiktajam. 8. Līdz šā likuma 61.^1panta ceturtajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.augustam ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.216 “Kārtība, kādā izmanto, uztur un aktualizē sarakstu par ārzemniekiem, kuriem aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā”. 9. Līdz šā likuma 24.panta piektajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.319 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju”.”
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām (Atsauce 22.04.2004. likuma redakcijā) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364EEK, 90/365/EEK, 93/96/EEK un 2001/51/EK.	27.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Aizstāt Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām skaitļus un vārdus „un 2001/51/EK” ar skaitļiem un vārdiem „2001/51/EK un 2003/86/EK.”	Atbalstīts	10. Aizstāt informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām vārdus un skaitļus “un 2001/51/EK” ar skaitļiem un vārdiem “2001/51/EK un 2003/86/EK.”

28. 29.	Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais Papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: “Pārejas noteikums Šā likuma 3.,4.,5.,6.,7. un 9.pants stājas spēkā ar 2005.gada 1.maiju.” Juridiskā komisija Papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: “Pārejas noteikums Šā likuma 8.pants stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.”	Atbalstīts daļēji. Iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā nr.30 Atbalstīts	Pārejas noteikums Šā likuma 8.pants stājas spēkā 2005.gada 1.jūlijā.
30.	Juridiskā komisija Papildināt ar likuma spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.