Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"

 
Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15., 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2004, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1998, 355./356.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 31.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā vai kādā šā perioda daļā apdrošinātā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma vai atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu vai attiecīgi par perioda daļu, kad minētā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas."

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.oktobrī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

 

 

Likumprojekta „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes un slimības pabalstu aprēķināšanai nosaka 1995.gada 6.novembra likums ‘’Par maternitātes un slimības apdrošināšanu’’. Saskaņā ar 2003.gada 30.oktobra grozījumiem likumā ‘’Par maternitātes un slimības apdrošināšanu’’, kas stājās spēkā 2003.gada 13.novembrī un 2004.gada 14.janvāra Satversmes tiesas spriedumu, tika atcelts dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas ierobežojums valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanai – 50 % no 1/365 no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gada maksimālā apmēra, kas bija pretrunā ar vispārējiem valsts sociālās apdrošināšanas principiem, kas paredz, ka saņemamajam valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumam ir jāatbilst veiktajām iemaksām. Līdz ar to, ar 2003.gada 13.novembri dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērs valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanai nedrīkst pārsniegt 2004.gadā – 54,52 Ls (19900Ls/365 = 54,52 Ls). Saskaņā ar likuma ‘’Par maternitātes un slimības apdrošināšanu’’ 31.panta pirmo daļu, personas kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kuru ņem par pamatu maternitātes, slimības pabalstu aprēķināšanai) tiek ņemts vērā sešu mēnešu perioda kalendāra dienu skaits, neieskaitot tajā pārejošas darbnespējas kalendāra dienas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma un atvaļinājuma bērna kopšanai kalendāra dienas, kā arī periodu, kura laikā darba ņēmējs nav bijis reģistrēts kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējs. Līdz ar to, personai, kurai noteiktajā sešu mēnešu periodā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu alga ir tikai par dažām dienām iepriekšminēto cēloņu dēļ, ir tiesības saņemt maternitātes vai slimības pabalstu atbilstoši vidējai apdrošināšanas iemaksu algai, kura tiek aprēķināta atkarībā no faktiski veiktās apdrošināšanas iemaksu algas un faktiski nostrādāto dienu skaita. Līdz ar to, rodas augstu maternitātes un slimības pabalstu izmaksas gadījumi, kas ir nesamērīgi ar personas zaudētajiem ienākumiem.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts ‘’Grozījums likumā ‘’Par maternitātes un slimības apdrošināšanu’’’’ sagatavots, lai nepieļautu likuma normu izmantošanu nepamatoti augstu maternitātes un slimības pabalstu saņemšanai, kā arī nepieļautu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu pieaugumu maternitātes un slimības pabalstu jomā. Līdz ar to minētais likumprojekts paredz, personām, kurām paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā vai kādā šā perioda daļā, kad apdrošinātā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma vai atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, aprēķināt valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu vai šā perioda daļu nosakot no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmēra.

3. Cita informācija

-

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkārðoðanu

Likumprojekts ðo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Tiks novērsta augstu maternitātes un slimības pabalstu apmēru plānošana un izmaksa, kā arī tiks novērsta sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu nepamatota izmantošana.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts ðo jomu neskar.

5. Cita informācija

---

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6
 

2004

2005

2006

2007

  

1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos

_

_

_

_

_

2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos

- 162,4

- 751,4

 

- 847,3

 

- 952,5

 

- 964,4

3. Finansiālā ietekme

 

+ 162,4

+ 751,4

+ 847,3

+ 952,5

 

+ 964,4

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

2004.gada 3 mēnešos pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem prognozēts, ka :

  • maternitātes pabalsta saņēmēju skaits 1150 vidēji mēnesī;
  • apmaksāto maternitātes pabalsta dienu skaits 115;
  • augsto maternitātes pabalstu saņēmēju gadījumu skaits 1,32 % (t.i., 15 gadījumi vidēji mēnesī)
  • dienas vidējā apdrošināšanas alga saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu 40 Ls;
  • dienas vidējā apdrošināšanas alga pēc ierosināto grozījumu veikšanas 8,62 Ls ( t.i., 40 % apmērs no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas) ;

Ekonomija 2004.gada 3 mēnešos = (40 – 8,62) * 15 * 115 * 3 (mēneši) = 162,4 tūkst. Ls.

Arī turpmākajos aprēķinos ir izmantots pieņēmums, ka apmaksāto115 maternitātes dienu skaits saglabāsies nākamajos gados. Tiek prognozēts, ka augsto maternitātes pabalstu saņēmēju gadījumu skaits sastādīs 1,32 % no kopējo maternitātes pabalstu saņēmēju skaita arī turpmākajos gados. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, tiek prognozēts, ka maternitātes pabalstu saņēmēju skaits turpmākajos gados mēnesī palielināsies vidēji par 50 saņēmējiem. Prognozējot vidējo apdrošināšanas algu, tiek ņemts vērā Finanšu ministrijas prognozes par tautsaimniecības vidējās algas pieaugumu turpmākajiem gadiem (FM prognoze uz 08.07.2004.).

Ekonomija 2005.gadā = (43,88 – 9,51) * 16 * 115 * 12 (mēneši) = 751,4 tūkst. Ls.

Ekonomija 2006.gadā = (47,51 – 10,30) * 17 * 115 * 12 (mēneši) = 847,3 tūkst. Ls.

Ekonomija 2007.gadā = (51,40 – 11,18) * 17 * 115 * 12 (mēneši) = 952,5 tūkst. Ls.

Ekonomija 2008.gadā = (55,61 – 12,09) * 18 * 115 * 12 (mēneši) = 1 070,1 tūkst. Ls.

Ekonomija 2009.gadā = (60,16 – 13,08) * 18 * 115 * 12 (mēneši) = 1 200,7 tūkst. Ls.

Līdzekļu ekonomija vidēji 5 gados: (751,4 + 847,3 + 952,5 + 1 070,1 + 1 200,7) / 5 = 964,4 tūkst. Ls.

6. Cita informācija

-

-

-

-

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Nav nepiecieðami

2. Cita informācija

-

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts ðo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts ðo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Likumprojekts ðo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts ðo jomu neskar.

Likumprojekts ðo jomu neskar.

Likumprojekts ðo jomu neskar.

Likumprojekts ðo jomu neskar.
 

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikuðas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Likumprojekta izpildi nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Likumā ‘’Par maternitātes un slimības apdrošināšanu’’ noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

-

 

 

Labklājības ministre D.Staķe

 

 

2004.08.04. 10:37

1217

A.Tjarve

7021557, Arta.Tjarve@lm.gov.lv

 

 

 

Valsts sekretāre

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktora vietnieks

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona
 

 

    

B.Paðevica

J.Aizsils

Z.Uzuliņa

A.Tjarve