Likums

Likumprojekts

Grozījumi Civilās aizsardzības likumā

Izdarīt Civilās aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 5.nr.; 1995, 8.nr.; 1997, 5.nr.; 1998, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 3.panta 3.punktā vārdu “sakaru”.

2. Izteikt 6.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) izveidot apziņošanas un trauksmes sistēmu un Latvijas Republikas civilās aizsardzības mācību, zinātnisko un metodisko bāzi un nodrošināt to darbību, kā arī koordinēt kontroles un novērošanas tīkla izveidošanu;”.

3. Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

“6.1 pants. Apziņošanas un trauksmes sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība

Apziņošanas un trauksmes sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

4. Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus “sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēma” ar vārdiem “apziņošanas un trauksmes sistēma”.

5. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdus “glābšanas dienesta sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēma” ar vārdiem “glābšanas dienesta apziņošanas un trauksmes sistēma”.

6. Aizstāt 18.panta pirmajā daļā vārdus “valsts sakaru, apziņošanas un novērošanas tīklu” ar vārdiem “valsts apziņošanas un novērošanas tīklu”.

7. Izslēgt 23.panta ceturto daļu.

Iekðlietu ministrs

Ē.Jēkabsons

Likumprojekta “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējā situācija	Pašlaik Civilās aizsardzības likuma 6.panta otrās daļas 1.punkts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uzdod pienākumu izveidot apziņošanas un trauksmes sistēmu un nodrošināt tās darbību, nenosakot apziņošanas un trauksmes sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību, kas ietilpst Ministru kabineta kompetencē. Apziņošanas un trauksmes sistēmas izveidošanu, izmantošanu un finansēšanu regulējošo tiesību normu trūkums ievērojami sarežģī un apgrūtina šīs sistēmas ierīkošanu un perspektīvā arī ekspluatāciju. Informācijas un skaitļošanas centra izveidošana, kā arī sakaru sistēmas veidošana ir ārpus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetences. 2004. gada 7. aprīlī Saeimā pieņemts Likums “Par konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību”, ar kuru Latvijas Republika pievienojas 1992. gada 17. marta Konvencijai par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību. Konvencijas 9.panta 1.punkts un 10.panta 1.punkts nosaka, ka puse (valsts) gādā, lai sabiedrībai rajonos, kurus var skart bīstamas darbības rezultātā notikusi avārija – tiktu sniegta attiecīga informācija pa tādiem kanāliem, kurus puse (valsts) uzskata par piemērotāku un puse nodrošina efektīvu avāriju izziņošanas sistēmu izveidošanu un izmantošanu. Nacionālās tiesību normas ir pakārtotas minētās konvencijas normām. Civilās aizsardzības likuma 23.panta ceturtā daļa nosaka, ka riska grupas objekti izdara apdrošināšanas maksājumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet, jebkurš uzņēmums, komercsabiedrība vai individuālais komersants bīstamā objekta risku var apdrošināt brīvprātīgi, savukārt, obligātu bīstama objekta riska apdrošināšanu, ņemot vērā tiesību aktu hierarhiju, var regulēt tikai likums, nevis Ministru kabineta normatīvais akts. Saskaņā ar 2004. gada 4. marta Valsts sekretāru sanāksmē nolemto (prot Nr.9, 42.§), līdz 2004. gada 1. septembrim tiks izstrādāta un iesniegta Valsts kancelejā civilās aizsardzības koncepcija, kurā tiks noteiktas vadlīnijas jauna Civilās aizsardzības likumprojekta izstrādei.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta būtība ir deleģēt Ministru kabinetam tiesības noteikt apziņošanas un trauksmes sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību un izslēgt normu, kas deleģē Ministru kabinetam tiesības noteikt riska grupas objektu apdrošināšanas maksājumu kārtību.
3. Cita informācija	Likumprojekts ðo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts ðo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Ieviešot likumprojektu pilnveidosies uzņēmējdarbības drošības vide.
3. Sociālo seku izvērtējums	Katastrofu un to draudu gadījumos, savlaicīgi brīdinot iedzīvotājus un rekomendējot aizsardzības pasākumus pilnveidosies sabiedrības drošības garantijas.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts ðo jomu neskar.
5. Cita informācija	Likumprojekts ðo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst.latu)
Rādītāji		Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1.		2.	3.	4.	5.	6.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts ðo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Likumprojekts ðo jomu neskar.
3. Finanðu ietekme		Likumprojekts ðo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumi finansēšanai		Likumprojekts ðo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Likumprojekts ðo jomu neskar.
6. Cita informācija		Likumprojekts tiks ievests valsts pārvaldes iestādēm piešķirtā budžeta ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi ar mērķi noregulēt apziņošanas un trauksmes sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību, nosakot sistēmas struktūru, elementu uzstādīšanas, sirēnu iedarbināšanas, uzturēšanas un gatavības kontroles kārtību (divu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās).
2. Cita informācija	Likumprojekts ðo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās komisijas 1992.g.17.marta Konvencijas par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību 9.panta 1.punktu rajonos, kurus var skart notikusi avārija, sniegt sabiedrībai attiecīgu informāciju pa piemērotiem kanāliem.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts ðo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts ðo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju	Eiropas Ekonomiskās komisijas 1992.gada 17.marta Konvencija par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību.

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Civilās aizsardzības likuma 6.panta otrās daļas 1.punkts	1992.gada 17.marta Konvencijas par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību 9.panta 1.punkts	atbilst

5. Cita informācija		Likumprojekts ðo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikuðas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Likumprojekts ðo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

J.Rekšņa	I.Ðnepsta	T.Stragova	V.Dacko

11.06.2004. 09:56

913

V.Dacko 7075877

asgpp@vugd.gov.lv