LR Latvijas Republikas

LR Latvijas Republikas

8. Saeimas Prezidijam

2004. gada 07. jūlijā

8/7 – 2/110

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu iesniedzam likumprojektu “Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri” un lūdzam iekļaut to Saeimas tuvākās sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā:

 

 

  1. Likumprojekts (uz vienas lapas).
  2. Anotācija (uz trim lapām).

 

LR 8. Saeimas deputāti:

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

 

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri”

 

1. Izteikt pārejas noteikumu 4. pantu šādā redakcijā:

“4. Ja dzīvoklis atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un īrnieks dzīvokli lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, dzīvojamās telpas īres maksa tiek noteikta, pusēm rakstveidā vienojoties, iekļaujot īres maksā attiecīgās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un peļņu, bet, ja vienošanās nav panākta, dzīvokļa īres maksu nosaka izīrētājs un tā laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka par 0,48 latiem.

2. Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 9. punktu šādā redakcijā:

“3) Ministru kabinets līdz 2004. gada 1. novembrim izstrādā Koncepciju denacionalizēto vai likumīgajam īpašniekam atdoto mājokļu īrnieku problēmas kompleksam risinājumam, bet līdz 2005. gada 01. maijam izstrādā un iesniedz Saeimā normatīvo aktu projektus, kuri ir vajadzīgi šīs Koncepcijas īstenoðanai.”

 

 

LR 8. Saeimas deputāti:

 

 

 

 

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Atšķirībā no iedzīvotāju vairākuma denacionalizēto dzīvokļu īrniekiem nebija dota iespēja privatizēt dzīvokļus, kurus viņi ilgus gadus likumīgi izmantoja. Patreiz apmēram 10 000 denacionalizēto dzīvokļu īrniekiem draud ātra īres parādu uzkrāšana un tam sekojoša izlikšana no dzīvokļa, jo sākot ar 2005. 1. janvāri dzīvokļu īpašniekiem būs neierobežotas iespējas paaugstināt īres maksu. Pašvaldībām, un īpaši Rīgā, pašlaik nav pietiekami daudz dzīvokļu, lai iemitinātu visus iedzīvotājus, kuri tiks izlikti no denacionalizētiem dzīvokļiem pēc 2005. gada 1. janvāra sakarā ar īres maksas paaugstināšanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Projekts paredz iesaldēt īres maksu denacionalizēto namu iemītniekiem uz nākošajiem četriem gadiem, lai dotu valdībai laiku šī jautājuma kompleksam risinājumam.

3. Cita informācija

Pēdējo gadu laikā regulāri notiek masu protesta akcijas, kurās aktīvi piedalās vairāki tūkstoši denacionalizēto māju īrnieki, kuri nav apmierināti ar to kā līdz šim viņu jautājums tika risināts valdībā un Saeimā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

nav ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts var izraisīt papildus izdevumus par pāris procentiem kapitālo remontu veikðanai

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts pieņemšanas gadījumā pazeminās sociālo spriedzi sabiedrībā, jo nepieļaus izlikšanu no dzīvokļiem un bezpajumtnieku skaita palielināšanu.

4. Ietekme uz vidi

Vide netiek ietekmēta.

5. Cita informācija

Citas informācijas nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatī

vā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatī

vā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Nav

Nav

Nav

Nav

Nav

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Nav

6. Cita informācija

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Pēc koncepcijas izstrādes atbilstoši šai koncepcijai būs nepieciešamas izmaiņas 2 likumos un dažos MK noteikumos

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

-

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

_

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Ir notikušas konsultācijas ar Īrniekus pārstāvošajām organizācijām

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta likumprojektu

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

-

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

-