Likumprojekts 3

 

 

 

 

2006. gada  29. martā

 

 9/4 - __________                                                              

       

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

                    Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Tiesībsarga biroja likums” (reģ.nr. 858) izskatīšanai 3. lasījumā.

                                                                                                                         

Pielikumā: likumprojekts 3. lasījumam un priekšlikumu apkopojums.

 

 

 

 

         

 

  Cieņā

  komisijas priekšsēdētāja                                            Ingrīda Circene

 


 

 

Likumprojekts 3. lasījumam

22.03.06.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija                             

 

 

 

Priekšlikumi likumprojektam

“Tiesībsarga biroja likums”

(reģ.nr.858)

 

1. lasījuma redakcija

2. lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

(106)

Komisijas atzinums

Komisijas ierosinātā redakcija

 3. lasījumam

 

Tiesībsarga biroja likums

 

 

Tiesībsarga likums

 

 

 

 

 

 

 

Tiesībsarga likums

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un publisko tiesību subjektu un to amatpersonu darbības pamatotības un tiesiskuma nodrošināšanu.

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai publiskā vara tiktu īstenota tiesiski un lietderīgi.

1.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Likumprojekta 1. pantā vārdus „lai publiskā vara tiktu īstenota tiesiski un lietderīgi” aizstāt ar vārdiem „lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam.

 

 

2. pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka tiesībsarga tiesisko statusu, funkcijas un uzdevumus, kā arī kārtību, kādā tiesībsargs pilda šajā likumā noteiktos uzdevumus.

 

 

 

 

 

 

 (2) Šis likums neatbrīvo publisko varu no pienākuma ievērot privātpersonu tiesības.

 

(3) Šajā likumā noteiktais nemazina citos normatīvajos aktos paredzētās privātpersonu tiesības.

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izteikt likumprojekta 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums nosaka tiesībsarga tiesisko statusu, funkcijas un uzdevumus, kā arī kārtību, kādā tiesībsargs pilda likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

“(2) Šis likums neatbrīvo iestādi no pienākuma ievērot privātpersonu tiesības. Iestāde šā likuma izpratnē ir publiskas personas orgāns, iestāde vai amatpersona, kā arī persona, kas īsteno  valsts pārvaldes uzdevumus.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka tiesībsarga tiesisko statusu, funkcijas un uzdevumus, kā arī kārtību, kādā tiesībsargs pilda likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

 

(2) Šis likums neatbrīvo iestādi no pienākuma ievērot privātpersonu tiesības. Iestāde šā likuma izpratnē ir publiskas personas orgāns, iestāde vai amatpersona, kā arī persona, kas īsteno  valsts pārvaldes uzdevumus.

 

(3) Šajā likumā noteiktais nemazina citos normatīvajos aktos paredzētās privātpersonu tiesības.

2. pants. Tiesībsargs

 (1)Tiesībsargs ir šajā likumā noteiktajā kārtībā apstiprināta valsts amatpersona, kura vada Tiesībsarga biroju un veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas.

 

(2)Tiesībsarga atzinumam un ieteikumam ir rekomendējošs raksturs.

 

II nodaļa. Tiesībsargs

3. pants. Tiesībsargs

(1) Tiesībsargs ir šajā likumā noteiktajā kārtībā apstiprināta  amatpersona, kura veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Tiesībsargam ir savs zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu.

 

(3) Tiesībsargam ir valsts budžeta konts Valsts kasē.

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus “kura veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas” ar vārdiem “kura pilda likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus”.

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 3. panta otro un trešo daļu    3. panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

“(2) Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļauts vienīgi likumam.

 

(3) Īstenojot administratīvās funkcijas, tiesībsargs ievēro attiecīgas Valsts pārvaldes iekārtas likuma tiesību normas.

 

(4) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

II nodaļa. Tiesībsargs

3. pants. Tiesībsargs

(1) Tiesībsargs ir šajā likumā noteiktajā kārtībā apstiprināta  amatpersona, kura pilda likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

 

 

 

 

 

 

 

(2) Tiesībsargam ir savs zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu.

 

(3) Tiesībsargam ir valsts budžeta konts Valsts kasē.

3. pants. Tiesībsarga neatkarība un neaizskaramība

(1)Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt Tiesībsargu tā uzdevumu un funkciju pildīšanā.

(2) Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību politiskajām partijām.

(3)Kriminālvajāšanas uzsākšana pret Tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda Tiesībsarga brīvības aprobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana Tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

 

 

4. pants. Tiesībsarga neatkarība un neaizskaramība

 

 

 

 

 

(1) Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa uzdevumu un funkciju pildīšanā.

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

 

 

(3) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 4. panta nosaukumu šādā redakcijā:

 

“4. pants. Prasības tiesībsarga amata ieņemšanai”.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 4. panta  pirmo daļu šādā redakcijā:

 

“(1) Tiesībsarga amata kandidātam ir jābūt:

1) Latvijas pilsonim;

2) ar labu reputāciju;

3) jurista kvalifikācija vai arī maģistra vai doktora grāds tiesību zinātnēs;

4) zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā;

5) tiesīgam saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.”

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izteikt 4.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.”

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 4. panta otro daļu šādā redakcijā:

 

“(2) Tiesībsargam ir jābūt politiski neitrālam. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību politiskajai partijai. Tiesībsargs pēdējo trīs gadu laikā nedrīkst būt bijis politiskas partijas vadības institūcijas loceklis, deputāts vai ministrs.”

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 4. pants. Tiesībsarga neatkarība un neaizskaramība

 

 

 

(1) Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

(3) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

4. pants. Tiesībsarga birojs

(1)Tiesībsarga darbības nodrošināšanai tiek izveidots birojs. Biroju vada un biroja nolikumu apstiprina Tiesībsargs.

(2)Tiesībsarga birojs ir neatkarīga valsts iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās uzdevumus un funkcijas.

(3)Tiesībsarga birojam ir valsts budžeta konts Valsts kasē.

(4) Tiesībsarga birojam ir savs zīmogs ar papildināta mazā valsts ģerboņa attēlu un biroja nosaukumu.

 

5. pants. Tiesībsarga apstiprināšana amatā

(1) Tiesībsargu pēc Valsts prezidenta ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.

 

 

 

 

 

 

15.

Frakcija “Jaunais laiks”

 

Izteikt likumprojekta 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesībsargu pēc piecu Saeimas deputātu ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.”

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

“(1) Kandidātu Tiesībsarga amatam izvirza Saeima ne mazāk  kā 20 deputāti.”

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 5. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

“(1) Kandidātu Tiesībsarga amatam izvirza atklāt konkursa ceļā. Konkursa komisija sastāv no Satversmes tiesas priekšsēdētaja, Augstākās tiesa priekšsēdētāja, Ģenerālprokurora, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja, Ministru prezidenta, tieslietu ministra, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja. Konkursa komisija izvirza to kandidātu, kurš iegūst konkursa komisijas locekļu balsu absolūto vairākumu.”

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesībsargu ne mazāk kā  pēc piecu Saeimas deputātu ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.”

Deputāts B. Cilevičs

 

Papildināt 5. panta otro daļu aiz vārda “apstiprināt” ar vārdu “pilntiesīgu”.

 

Deputāts B. Cilevičs

 

Papildināt 5. panta otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību

 

 

 

 

 

Atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā pr.nr.13

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

5. pants. Tiesībsarga apstiprināšana amatā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(1) Tiesībsargu ne mazāk kā pēc piecu Saeimas deputātu ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.

 

5. pants. Tiesībsarga biroja uzdevumi

Tiesībsarga biroja uzdevumi ir:

1) veicināt personas tiesību un likumīgo interešu aizstāvību;

2) sekmēt bērnu tiesību aizsardzību,

3) sekmēt  vienlīdzīgas attieksmes principa nodrošināšanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;

4) sekot labas pārvaldības principa ievērošanai valsts pārvaldē;

5) atklāt nepilnības un pretrunas tiesību aktos un to piemērošanā un veicināt to novēršanu;

6) veicināt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām un Tiesībsarga darbību.

 

6. pants. Tiesībsarga zvērests (svinīgais solījums)

Pēc apstiprināšanas amatā tiesībsargs dod svinīgo solījumu Saeimai:

 "Es,………….,uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem.”

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

Deputāts B. Cilevičs

 

Izteikt 6. panta nosaukumu un ievaddaļu šādā redakcijā:

“6. pants. Tiesībsarga svinīgais solījums

Pēc apstiprināšanas amatā tiesībsargs dod svinīgo solījumu tuvākā Saeimas sēdē:”.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt 6.pantā vārdus “Pēc apstiprināšanas amatā tiesībsargs dod svinīgo solījumu Saeimai” ar vārdiem “Stājoties amatā, tiesībsargs dod zvērestu (svinīgo solījumu) Saeimas sēdē”.

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

6. pants. Tiesībsarga zvērests (svinīgais solījums)

 

 

 

 

 

 

 

Stājoties amatā, tiesībsargs dod zvērestu (svinīgo solījumu) Saeimas sēdē:

 "Es,………….,uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem.”

 

6. pants. Tiesībsarga biroja funkcijas

Pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Tiesībsarga birojs:

1) pieņem un izskata personu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus;

2) ierosina pārbaudes lietu apstākļu noskaidrošanai;

3) pieprasa, lai valsts un pašvaldību iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos v eic pārbaudes, kas nepieciešamas lietas apstākļu noskaidrošanai, un iesniedz birojam informāciju par pārbaudes rezultātiem; 

4) aizstāvot personu tiesības un likumīgās intereses, iesniedz valsts pārvaldes, pašvaldības iestādēm vai amatpersonām, citiem publisko tiesību subjektiem atzinumus un ieteikumus par izdoto administratīvo aktu tiesiskumu un pamatotību;

5)risina konfliktsituācijas starp fizisku personu vai juridisku personu un publisko tiesību subjektu vai tā amatpersonu, kā arī cilvēktiesību jautājumos starp privāto tiesību subjektiem;

6) veicina izlīgumu starp pusēm;

7) iesniedz pieteikumus par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;

8) iesniedz Saeimai, Ministru kabinetam un pašvaldībām priekšlikumus par tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu;

9) pamatojoties uz tā rīcībā esošiem materiāliem, vēršas pie kompetentām institūcijām jautājuma izlemšanai par lietas ierosināšanu;

10)sniedz personām konsultācijas cilvēktiesību jautājumos;

11)veic pētījumus un analizē situāciju cilvēktiesību jomā un sniedz atzinumus par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

 

 

7. pants. Tiesībsarga pilnvaru termiņš

(1)Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir četri gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 6. pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu). 

(2) Tiesībsargu var apstiprināt amatā atkārtoti.

 

18.

 

 

 

 

19.

Deputāts B. Cilevičs

 

Izslēgt no 7. panta pirmās daļas vārdu “zvērestu”.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Papildināt likumprojekta 7. panta otro daļu aiz vārda “atkārtoti” ar vārdiem “ bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas”.

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

7. pants. Tiesībsarga pilnvaru termiņš

(1)Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir četri gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 6. pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu). 

(2) Tiesībsargu var apstiprināt amatā atkārtoti.

 

7. pants. Tiesībsarga apstiprināšana amatā

(1)Tiesībsargu pēc Valsts prezidenta ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.

(2)Par Tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likumā noteiktajām prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

8. pants. Tiesībsarga pilnvaru apturēšana

Ja Saeima ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret tiesībsargu, viņa pilnvaras tiek apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai krimināllieta  pret tiesībsargu tiek izbeigta.

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt 8.pantā vārdu “krimināllieta” ar vārdu “kriminālvajāšana”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

8. pants. Tiesībsarga pilnvaru apturēšana

Ja Saeima ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret tiesībsargu, viņa pilnvaras tiek apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai kriminālvajāšana pret tiesībsargu tiek izbeigta.

 

 

 

21.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu 9.pantu šādā redakcijā, mainot līdzšinējo pantu numerāciju:

 

“9.pants. Tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās

 

Tiesībsarga pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tiesībsarga atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar tiesībsarga pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja viņš ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar tiesībsarga nāvi.”

 

 

Atbalstīt

9.pants. Tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās

 

Tiesībsarga pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tiesībsarga atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar tiesībsarga pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja viņš ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar tiesībsarga nāvi.

8. pants. Tiesībsarga zvērests (svinīgais solījums)

Pēc apstiprināšanas amatā Tiesībsargs dod svinīgo solījumu Saeimai:

 "Es,………….,uzņemoties Tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem.”

 

9. pants. Tiesībsarga atbrīvošana no amata

(1)Tiesībsargu Saeima atbrīvo no amata:

1) sakarā ar pilnvaru termiņa izbeigšanos;

2) ja viņš atstāj amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot Saeimai;

3) ja viņš nespēj pildīt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ;

4) ja viņš ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

5) ja viņš ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesībsarga statusu;

6) ja viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savus pienākumus;

7) ja viņš ir ievēlēts vai iecelts citā amatā.

 (2) Jautājumu par tiesībsarga atbrīvošanu no amata var ierosināt Valsts prezidents vai ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu.

 

 

 

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.

 

 

 

 

 

25.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Saeima atbrīvo tiesībsargu no amata, ja viņš

un izslēgt vārdus “ja viņš” visos punktos.

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izslēgt 9.panta 1. un 4.punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izslēgt 9.panta otrajā daļā vārdus “Valsts prezidents vai”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdus “ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu” ar vārdiem “ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

10. pants. Tiesībsarga atbrīvošana no amata

(1) Saeima atbrīvo tiesībsargu no amata, ja viņš:

1)  atstāj amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot Saeimai;

2) nespēj pildīt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ;

3) ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesībsarga statusu;

4) bez attaisnojoša iemesla nepilda savus pienākumus;

5)  ir ievēlēts vai iecelts citā amatā.

 

 

 

 

 

  (2) Jautājumu par tiesībsarga atbrīvošanu no amata var ierosināt  ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti.

 

 

9. pants. Tiesībsarga pilnvaru termiņš

(1)Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir četri gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 8. pantam ir devis zvērestu (svinīgo solījumu). 

(2) Tiesībsargu var apstiprināt amatā atkārtoti.

 

10. pants. Tiesībsarga  uzdevumi

Tiesībsarga  uzdevumi ir šādi:

 

 

 

 

 

 

 

1) veicināt personas tiesību un likumīgo interešu aizstāvību;

 

 

 

 

 

2) sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa nodrošināšanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;

 

3) sekot labas pārvaldības principa ievērošanai valsts pārvaldē;

 

 

 

 

 

 

4) atklāt nepilnības un pretrunas tiesību aktos un to piemērošanā un veicināt to novēršanu;

 

 

 

 

 

 

5) veicināt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām un tiesībsarga darbību.

 

 

 

 

 

 

26.

 

 

 

 

 

 

 

27.

 

 

 

 

 

 

28.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29.

 

 

 

 

 

 

 

 

30.

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izteikt 10. panta nosaukumu šādā redakcijā:

 

“10.pants. Tiesībsarga funkcijas”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izteikt panta ievaddaļu šādā redakcijā: “Tiesībsargam ir šādas funkcijas:”.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Aizstāt likumprojekta 10. panta 1. punktā vārdu “aizstāvību” ar vārdu “aizsardzību”.

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 10.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) veicināt privātpersonas tiesību un likumisko interešu aizsardzību;”.

 

Deputāts B. Cilevičs

 

Aizstāt 10. panta 2. punktā vārdu “nodrošināšanu” ar vārdu “ievērošanu”.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Papildināt likumprojekta 10. panta 3. punktu aiz vārda “sekot” ar vārdiem “un veicināt”.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 10.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī  veicināt šo trūkumu novēršanu;”.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Aizstāt likumprojekta 10. panta 5. punktā vārdus “tiesībsarga darbību” ar vārdiem “to aizsardzības mehānismiem”.

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 10.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par tiesībsarga darbu

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas redakcijā pr.nr.35

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

11.pants. Tiesībsarga funkcijas

Tiesībsargam ir šādas funkcijas:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1) veicināt privātpersonas tiesību un likumisko interešu aizsardzību;

2) sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3) izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;

 4) jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī  veicināt šo trūkumu novēršanu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5) sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par tiesībsarga darbu.

 

10. pants. Ierobežojumi un aizliegumi Tiesībsarga biroja amatpersonām

Uz Tiesībsarga biroja amatpersonām, attiecas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi un aizliegumi valsts amatpersonām.

 

11.pants. Tiesībsarga funkcijas

 

 

 

Pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, tiesībsargs:

 

 

 

 

1) pieņem un izskata personu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus;

 

 

 

 

 

 

2) ierosina pārbaudes lietu apstākļu noskaidrošanai;

 

 

 

3) pieprasa, lai valsts un pašvaldību iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos veic pārbaudes, kas nepieciešamas lietas apstākļu noskaidrošanai, un sniedz tiesībsargam  informāciju par pārbaudes rezultātiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4) izskatot pārbaudes lietu vai pēc tās pabeigšanas sniedz publisko varu īstenojošajām personām atzinumus un ieteikumus par to darbības tiesiskumu, pamatotību un labas pārvaldības principa ievērošanu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 5) šajā likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un publisko varu īstenojošajām personām, kā arī ar cilvēktiesībām saistītus strīdus starp privātpersonām;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6) veicina izlīgumu starp pusēm;

 

7) risinot konfliktsituācijas cilvēktiesību jautājumos, iesniedz privāto tiesību subjektiem atzinumus un ieteikumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai;

 

 

 

 

8) iesniedz pieteikumus par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;

9) pabeidzis pārbaudes lietu, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs vai lai novērstu konstatētā pārkāpuma atkārtošanos, aizstāv personas tiesības un likumiskās intereses administratīvajā tiesā;

 

 

 

 

 

10) pabeidzis pārbaudes lietu, vēršas tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

 

 

 

 

 

 

 

11) sniedz Saeimai, Ministru kabinetam un pašvaldībām ieteikumus par tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu;

 

 

 

 

 

12) pamatojoties uz tā rīcībā esošiem materiāliem, pēc pārbaudes lietas pabeigšanas vēršas pie kompetentām institūcijām jautājuma izlemšanai par lietas ierosināšanu;

13) sniedz personām konsultācijas cilvēktiesību jautājumos;

 

14) veic pētījumus un analizē situāciju cilvēktiesību jomā un sniedz atzinumus par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

 

 

36.

 

 

 

 

 

 

37.

 

 

 

 

 

 

38.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39.

 

 

 

 

 

40.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

41.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

42.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

43.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

47.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

48.

 

 

 

 

 

 

 

49.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

50.

 

 

 

 

 

 

51.

 

 

 

 

 

 

52.

 

 

 

 

 

 

 

 

53.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

54.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

55.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.

 

 

 

 

 

 

57.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

58.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

59.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

60.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izteikt 11. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“11.pants. Tiesībsarga uzdevumi”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izteikt panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas, tiesībsargs”.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 11. panta 1. punktu šādā redakcijā:

 

“1) pieņem un izvērtē privātpersonu sūdzības un priekšlikumus par iestādēm;”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt 1.punktā vārdu “personu” ar vārdu “privātpersonu”.

           

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 11. panta  2. punktu šādā redakcijā:

“2) atbild uz informācijas pieprasījumiem;”.

< ![if !supportEmptyParas]> 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 11. panta 3. punktu šādā redakcijā:

 

“3) pamatojoties uz sūdzību un priekšlikumu izvērtēšanas rezultātā saņemto informāciju, pieprasa iestādei veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai konstatētu un nepieciešamības gadījumā novērstu sūdzībā vai priekšlikumā norādīto;”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 11.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pieprasa, lai iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos noskaidro nepieciešamos lietas apstākļus un par tiem informē tiesībsargu;”.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 11. panta 4. punktu šādā redakcijā:

 

“4) pamatojoties uz sūdzību un priekšlikumu izvērtēšanas rezultātā saņemto informāciju, sniedz publiski pieejamu atzinumu par iestādes rīcības tiesiskumu, lietderību un atbilstību labas pārvaldības principam un nepieciešamības gadījumā ierosina iestādei veikt noteiktus pasākumus, lai veicinātu iestādes rīcības tiesiskumu, lietderību un atbilstību labas pārvaldības principam;”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 11.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) izskatot pārbaudes lietu vai pēc tās pabeigšanas sniedz iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību  un labas pārvaldības principa ievērošanu;”.

 

 

 

 

Deputāts B. Cilevičs

 

Izteikt 11. panta 5. punktu šādā redakcijā:

“5) šajā likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un publisko varu īstenojošām personām, kā arī ar cilvēktiesībām saistītus strīdus starp privātpersonām un veicina izlīgumu starp strīda pusēm;”

un izslēgt 11. panta 6. punktu.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 11. panta 5. punktu šādā redakcijā:

 

“5) šajā likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un iestādēm;”.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 11.panta 5. punktu šādā redakcijā:

“5) šajā likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un iestādēm, kā arī ar cilvēktiesībām saistītus strīdus starp privātpersonām;”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 11.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) veicina izlīgumu starp strīda pusēm”;

 

Deputāts B. Cilevičs

 

Izteikt 11. panta 7. punktu šādā redakcijā:

“7) risinot strīdus cilvēktiesību jautājumos, sniedz privātpersonām atzinumus un ieteikumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai;”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt 7.punktā vārdus “privāto tiesību subjektiem” ar vārdu “privātpersonām”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izslēgt 8., 9., 10., 12.punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izslēgt likumprojekta 11. panta 9. punktu un veikt attiecīgu turpmāko punktu pārnumerāciju.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izslēgt likumprojekta 11. panta 10. punktu un veikt attiecīgu turpmāko punktu pārnumerāciju.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 11. panta 11. punktu šādā redakcijā:

“11) sniedz ierosinājumus Saeimai, Ministru kabinetam un pašvaldībām normatīvo aktu izstrādē;”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 11.panta 11.punktu šādā redakcijā:

“11) sniedz Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu;”.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izslēgt likumprojekta 11. panta 12. punktu.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

 Izteikt likumprojekta 11. panta 14. punktu šādā redakcijā:

 

“14) pēta un analizē Latvijas Republikas situāciju cilvēktiesību jomā, sniedzot par to publiski pieejamus informatīvus ziņojumus;”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 11. panta 14.punktā vārdus “un sniedz” ar vārdiem “kā arī sniedz”.

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Papildināt likumprojekta 11. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

 

“sniedz ikgadējus ziņojumus par Latvijas Republikas situācijas cilvēktiesību jomā Saeimai;”.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Papildināt likumprojekta 11. pantu ar jaunu pēdējo punktu šādā redakcijā:

 

“veic citas darbības, kas ir nepieciešamas šā likumā minēto uzdevumu izpildei.”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas redakcijā pr.nr.47

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.pants. Tiesībsarga uzdevumi

Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas, tiesībsargs:

 

 

 

 

1) pieņem un izskata privātpersonu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2) ierosina pārbaudes lietu apstākļu noskaidrošanai;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3) pieprasa, lai iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos noskaidro nepieciešamos lietas apstākļus un par tiem informē tiesībsargu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4) izskatot pārbaudes lietu vai pēc tās pabeigšanas sniedz iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību  un labas pārvaldības principa ievērošanu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un iestādēm, kā arī ar cilvēktiesībām saistītus strīdus starp privātpersonām;

 

 

 

 

 

6) veicina izlīgumu starp strīda pusēm;

 7) risinot strīdus cilvēktiesību jautājumos, sniedz privātpersonām atzinumus un ieteikumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8) sniedz Saeimai, Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz  tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu;

9) sniedz personām konsultācijas cilvēktiesību jautājumos;

 

 

 

 

10) veic pētījumus un analizē situāciju cilvēktiesību jomā, kā arī sniedz atzinumus par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem.

 

11. pants Tiesībsarga pilnvaru apturēšana

Ja Saeima ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Tiesībsargu, viņa pilnvaras tiek apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai krimināllieta attiecībā pret Tiesībsargu tiek izbeigta.

 

 

12. pants. Tiesībsarga  tiesības

 Pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas, tiesībsargam ir tiesības:

 

1) pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts un pašvaldību iestādēm un citiem tiesību subjektiem un to amatpersonām pārbaudes lietā nepieciešamos paskaidrojumus un informāciju;  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2) apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, lai iepazītos ar pārbaudei nepieciešamajiem materiāliem;

3)     jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs;

4)     uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu, izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas;

 

 

 

5)     aicināt jebkuru personu sniegt informāciju par jautājumiem, kuriem ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6)     ierosināt pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas;

 

7)     pieprasīt un saņemt speciālistu atzinumu pārbaudes lietā;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8) piedalīties Saeimas un Ministru kabineta darbā Saeimas kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktajā kārtībā;

 

9) ziņot kompetentām iestādēm par personām, kas Tiesībsarga birojam nav sniegušas nepieciešamo informāciju, sniegušas nepatiesu  informāciju vai kā citādi apzināti apgrūtinājušas Tiesībsarga biroja darbu, lai sauktu tās pie likumā noteiktās atbildības.

 

61.

 

 

 

 

 

 

 

 

62.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

63.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

64.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

65.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

66.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

67.

 

 

 

 

 

 

 

68.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

69.

 

 

 

 

 

 

 

70.

 

 

 

 

 

 

 

71.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

72.

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izteikt 12. panta ievaddaļu šādā redakcijā: “Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, tiesībsargam ir tiesības:”.

           

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt 12. panta 1. punktu šādā redakcijā:

 

“1) pieprasīt un saņemt no iestādēm informāciju un paskaidrojumus bez maksas par jautājumiem, kas ir saistīti ar šajā likumā minēto uzdevumu un funkciju izpildi;”

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 12.panta 1.punktu šādā redakcijā

“1) pieprasīt un saņemt bez maksas no iestādes pārbaudes lietā nepieciešamos dokumentus (administratīvos aktus, procesuālos lēmumus, vēstules), paskaidrojumus un citu informāciju;”.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt 12. panta 2. punktu šādā redakcijā:

 

“2) apmeklēt iestādes, lai veiktu šajā likumā minētos uzdevumus un funkcijas;”

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 12. panta 2. punktu šādā redakcijā:

“2) apmeklēt iestādes, lai iegūtu pārbaudes lietā nepieciešamo informāciju;”.

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt 12. panta 5. punktu šādā redakcijā:

“5) aicināt jebkuru privātpersonu sniegt informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme šajā likumā minēto uzdevumu un funkciju īstenošanai;”

 

Deputāts B. Cilevičs

 

Aizstāt 12. panta 5. punktā vārdu “informāciju” ar vārdiem “paskaidrojumus un dokumentus”.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 12. panta 5. punktu šādā redakcijā:

“5) aicināt jebkuru privātpersonu iesniegt dokumentus, sniegt paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;”.

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izslēgt likumprojekta 12. panta 6. punktu.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izslēgt likumprojekta 12. panta 7. punktu.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Papildināt pantu ar jaunu 8.-11.punktu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju:

“8) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, ja nav panākts izlīgums ar institūciju, kas izdevusi apstrīdamo aktu;

 

9) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, aizstāv privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā;

10) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, vērsties tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

11) pamatojoties uz tā rīcībā esošiem materiāliem, vērsties pie citām kompetentām institūcijām jautājuma izlemšanai par lietas ierosināšanu.”

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt pantu ar jaunu 8.-11.punktu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju:

 “8) iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;

9) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs;

10) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, vērsties tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

11) pamatojoties uz viņa rīcībā esošajiem materiāliem, vērsties pie citām kompetentām institūcijām, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu.”

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas redakcijā pr.nr.63

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt, izteikt komisijas precizētā redakcijā pr.nr.65

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas redakcijā pr.nr.68

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas redakcijā pr.nr.68

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt, izteikt  komisijas redakcijā pr.nr.72

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

13. pants. Tiesībsarga  tiesības

 Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, tiesībsargam ir tiesības:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1) pieprasīt un saņemt bez maksas no iestādes pārbaudes lietā nepieciešamos dokumentus (administratīvos aktus, procesuālos lēmumus, vēstules), paskaidrojumus un citu informāciju;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2) apmeklēt iestādes, lai iegūtu pārbaudes lietā nepieciešamo informāciju;

3)     jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs;

4)     uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu, izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas;

 

 

 

 

 

 

5) aicināt jebkuru privātpersonu iesniegt dokumentus, sniegt paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;

 

 

6)     ierosināt pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas;

7)     pieprasīt un saņemt speciālistu atzinumu pārbaudes lietā;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8) iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, ja iestāde, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;

 

9) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs;

 

10) pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, vērsties tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

 

11) pamatojoties uz viņa rīcībā esošajiem materiāliem, vērsties pie citām kompetentām institūcijām, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu.

 

 

12. pants. Tiesībsarga atbrīvošana no amata

(1)Tiesībsargu Saeima atbrīvo no amata:

1) sakarā ar pilnvaru termiņa izbeigšanos;

2) ja viņš atstāj amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot Saeimai;

3) ja viņš nespēj turpināt pildīt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ;

4) ja viņš ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums ir stājies likumīgā spēkā;

5) ja viņš ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar Tiesībsarga statusu;

6) ja viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savus pienākumus;

7) ja viņš ir ievēlēts vai iecelts citā amatā.

 

(2)Jautājumu par Tiesībsarga atbrīvošanu no amata var ierosināt Valsts prezidents vai ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu.

 

13. pants. Konsultatīvās padomes un darba grupas

(1)  Tiesībsargs var izveidot konsultatīvās padomes, kā arī darba grupas atsevišķu projektu izstrādei.

 

 

 

 

 

 

(2)  Konsultatīvo padomju sastā vu un nolikumus un darba grupu sastāvu apstiprina tiesībsargs.

 

73.

 

 

 

 

 

 

74.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

75.

Deputāts B. Cilevičs

 

Aizstāt 13. panta pirmajā daļā vārdus “projektu izstrādei” ar vārdiem “jautājumu sagatavošanai”.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Likumprojekta 13. panta pirmajā daļā vārdus “ kā arī darba grupas atsevišķu projektu izstrādei” aizstāt ar vārdiem “un darba grupas”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)  Tiesībsargs var izveidot konsultatīvās padomes, kā arī darba grupas atsevišķu projektu izstrādei vai jautājumu sagatavošanai

 

 

Daļēji atbalstīt, izteikt komisijas redakcijā pr.nr.75

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

14. pants. Konsultatīvās padomes un darba grupas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(1)  Tiesībsargs var izveidot konsultatīvās padomes, kā arī darba grupas atsevišķu projektu izstrādei vai jautājumu sagatavošanai.

 

(2)  Konsultatīvo padomju sastāvu un nolikumus un darba grupu sastāvu apstiprina tiesībsargs.

 

13. pants. Tiesībsarga vietnieks

(1)  Tiesībsargs ieceļ amatā Tiesībsarga vietnieku.

(2)  Tiesībsarga prombūtnes laikā viņa uzdevumus un funkcijas pilda Tiesībsarga vietnieks, kam šajā laikā ir tādas pašas pilnvaras kā Tiesībsargam.

(3)  Tiesībsarga vietnieks pilda Tiesībsarga pienākumus, uzdevumu un funkcijas šā likuma 11. un 12. pantos paredzētajos gadījumos līdz brīdim, kad Saeima apstiprina amatā Tiesībsargu vai krimināllieta attiecībā pret Tiesībsargu tiek izbeigta.

 

 

 

14. pants. Tiesībsarga ziņojumi

(1)  Tiesībsargs reizi gadā sniedz Saeimai un Valsts prezidentam rakstveida ziņojumu par  Tiesībsarga biroja darbu.

 

 

 

 

 

(2)  Tiesībsargam ir tiesības sniegt Saeimai, tās komisijām, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, valsts pārvaldes institūcijām un starptautiskajām organizācijām ziņojumus par atsevišķiem jautājumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Tiesībsargam ir tiesības sniegt Valsts prezidentam, Saeimai, tās komisijām, Ministru kabinetam ziņojumus par konkrētiem gadījumiem, kad persona mēneša laikā no dienas, kad tai nosūtīts tiesībsarga atzinums vai ieteikums, nav veikusi darbības, kas novērš vai pārtrauc tiesībsarga atzinumā vai ieteikumā minētos cilvēktiesību pārkāpumus vai šo pārkāpumu radītās sekas.

76.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

77.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

78.

 

 

 

 

 

 

79.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītība s un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 14. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

“(1) Tiesībsargs reizi gadā sniedz rakstveidā ziņojumu Saeimai par Latvijas Republikas situāciju cilvēktiesību jomā, t.sk. par Tiesībsarga paveikto.”

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 14. panta otro daļu šādā redakcijā:

 

“(2) Nepieciešamības gadījumā Tiesībsargs sniedz ziņojumu – mutisku vai rakstveida – Saeimai, tās komisijām, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, iestādēm un starptautiskajām organizācijām par atsevišķiem tā kompetencē ietilpstošiem jautājumiem.”

 

Deputāts B. Cilevičs

 

Aizstāt 14. panta otrajā daļā vārdu “institūcijām” ar vārdu “iestādēm”.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

Izslēgt likumprojekta 14. panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

15. pants. Tiesībsarga ziņojumi

(1)  Tiesībsargs reizi gadā sniedz Saeimai un Valsts prezidentam rakstveida ziņojumu par  Tiesībsarga biroja darbu.

 

 

 

 

 

 

(2)  Tiesībsargam ir tiesības sniegt Saeimai, tās komisijām, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, valsts pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām ziņojumus par atsevišķiem jautājumiem.

 

 

14. pants. Tiesībsarga biroja amatpersonu tiesības

(1) Tiesībsarga biroja amatpersonām, pildot likumā paredzētos uzdevumus, ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts un pašvaldību iestādēm un citiem tiesību subjektiem un to amatpersonām pārbaudes lietā nepieciešamos paskaidrojumus un informāciju;

2)     ierasties jebkurā uzņēmumā, iestādē un organizācijā, lai iepazītos ar pārbaudei nepieciešamajiem materiāliem;

3)     jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs;

4)     uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu vai izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas;

5)     aicināt jebkuru personu informācijas sniegšanai par jautājumiem, kuriem ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;

6)     ierosināt pārbaudes lietu pēc personīgās iniciatīvas;

7)     pieprasīt un saņemt speciālistu atzinumu pārbaudes lietā;

8)     piedalīties Saeimas un Ministru kabineta sēdēs;

9)     ierosināt jautājumu par personas saukšanu pie atbildības likumā noteiktā kārtībā, ja tā likusi šķēršļus Tiesībsarga darbībai, nesniedzot nepieciešamo informāciju vai sniedzot nepatiesu informāciju un paskaidrojumus, vai citā veidā traucējot veikt pārbaudi;

10)aizstāvot personu tiesības un likumīgās intereses, iesniegt tiesā pieteikumus administratīvajās lietās un civillietās, kurās prasības pamatojums ir saistīts ar publisko tiesību subjektu darbību vai atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, un piedalīties lietu izskatīšanā kā minēto personu pārstāvis.

(2) Tiesībsargam ir tiesības atteikt ierosināt pārbaudes lietu:

1)ja kopš apstrīdētā valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu lēmuma pieņemšanas brīža ir pagājis vairāk kā viens gads,

2) ja iesniegums, sūdzība vai priekšlikums vēl nav izskatīts institūcijā, kuras tiešā kompetencē ir tā izskatīšana,

3) par iesniegumā, sūdzībā norādīto likumīgā spēkā stājušos nolēmumu, kurš nav pārsūdzams,

4) tas skar privāto tiesību subjektu civiltiesisku strīdu un nav nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos;

5) lieta atrodas tiesvedībā;

6) lieta jau ir izskatīta Tiesībsarga birojā.

 

 

15. pants. Tiesībsarga vietnieks

(1)  Tiesībsargs ieceļ amatā tiesībsarga vietnieku.

(2)  Tiesībsarga prombūtnes laikā viņa uzdevumus un funkcijas pilda tiesībsarga vietnieks, kam šajā laikā ir tādas pašas pilnvaras kā tiesībsargam.

 

(3)  Tiesībsarga vietnieks pilda tiesībsarga pienākumus, uzdevumus un funkcijas šā likuma 8. un 9. pantā paredzētajos gadījumos līdz brīdim, kad Saeima apstiprina amatā tiesībsargu vai krimināllieta  pret tiesībsargu tiek izbeigta.

 

 

 

80.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

81.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

82.

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdus “uzdevumus un funkcijas” ar vārdiem “funkcijas un uzdevumus”.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt trešajā daļā vārdus “uzdevumus un funkcijas” ar vārdiem “funkcijas un uzdevumus” un aizstāt vārdu “krimināllieta” ar vārdu “kriminālvajāšana”.

 

 

Deputāts B. Cilevičs

 

Papildināt likumprojekta 15. panta trešo daļu ar jaunu palīgteikumu šādā redakcijā:

 

“vai stājas spēkā tiesībsargu attaisnojošs spriedums.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

           

16. pants. Tiesībsarga vietnieks

(1)  Tiesībsargs ieceļ amatā tiesībsarga vietnieku.

(2)  Tiesībsarga prombūtnes laikā viņa funkcijas un uzdevumus pilda tiesībsarga vietnieks, kam šajā laikā ir tādas pašas pilnvaras kā tiesībsargam.

 

 

(3)  Tiesībsarga vietnieks pilda tiesībsarga pienākumus, funkcijas un uzdevumus  šā likuma 8. un 9. pantā paredzētajos gadījumos līdz brīdim, kad Saeima apstiprina amatā tiesībsargu vai kriminālvajāšana  pret tiesībsargu tiek izbeigta, vai stājas spēkā tiesībsargu attaisnojošs spriedums.

 

 15. pants. Iesniedzēja tiesību aizsardzība

(1) Iesniedzēju nedrīkst sodīt, kā arī citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas par iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma iesniegšanu Tiesībsarga birojam vai par sadarbību ar Tiesībsarga biroju.

(2) Tiesībsarga birojam  adresētie iesniegumi, sūdzības vai priekšlikumi, kurus nosūta personas, kuras atrodas militārajā dienestā, ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas iestādēs, slēgta tipa iestādēs, un Tiesībsarga biroja atbildes uz tiem netiek pakļautas normatīvajos aktos noteiktajai pārbaudei un tiek nodotas adresātam nekavējoties. 

(3) Par šā panta otrajā daļā norādītā iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma savlaicīgu neiesniegšanu Tiesībsarga birojam, vai to satura pārbaudīšanu un izpaušanu, atbildīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(4) Tiesībsargs neizpauž ziņas par iesniedzēju vai citu personu, ja tas nepieciešamas šo personu tiesību aizstāvībai.

 

16.pants. Tiesībsarga un tiesībsarga vietnieka atalgojums un sociālās garantijas

 

(1) Tiesībsarga amatalga piesaistāma Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos. Nosakot tiesībsarga amatalgu, piemēro koeficientu 6,75.

 

(2) Tiesībsarga vietnieka atalgojumu nosaka, ņemot vērā šā panta  pirmajā daļā minēto Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo statistikas paziņojumu un piemērojot koeficientu 5,5.

 

(3) Tiesībsargam un tiesībsarga vietniekam ir tiesības uz tādiem pašiem pabalstiem un kompensācijām, kādas noteiktas valsts civildienesta ierēdņiem.

 

 

 

 

 

 

17.pants. Tiesībsarga un tiesībsarga vietnieka atalgojums un sociālās garantijas

 

(1) Tiesībsarga amatalga piesaistāma Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos. Nosakot tiesībsarga amatalgu, piemēro koeficientu 6,75.

 

(2) Tiesībsarga vietnieka atalgojumu nosaka, ņemot vērā šā panta  pirmajā daļā minēto Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo statistikas paziņojumu un piemērojot koeficientu 5,5.

 

(3) Tiesībsargam un tiesībsarga vietniekam ir tiesības uz tādiem pašiem pabalstiem un kompensācijām, kādas noteiktas valsts civildienesta ierēdņiem.

16. pants. Iesniegumu un pārbaudes lietu izskatīšanas termiņi un kārtība

(1) Izskatot personu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, Tiesībsargs izlemj par pārbaudes lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt pārbaudes lietu.

(2) Pārbaudes lietu Tiesībsarga birojs izskata trīs mēnešu laikā. Lietas sarežģītības vai citu objektīvu iemeslu dēļ Tiesībsargs var pagarināt šo termiņu.

(3) Pārbaudes lietu ierosināšanas, lietvedības un izlemšanas kārtību nosaka speciāls reglaments, kuru apstiprina Tiesībsargs.

 

  III nodaļa. Tiesībsarga birojs

17. pants. Tiesībsarga birojs

(1) Tiesībsarga darbības nodrošināšanai tiek izveidots Tiesībsarga birojs.

 

(2) Tiesībsarga biroja struktūru un iekšējās darbības noteikumus reglamentē biroja nolikums, kuru apstiprina tiesībsargs.

 

83.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

 Likumprojekta 17. panta otrajā daļā vārdus

“reglamentē biroja nolikums, kuru apstiprina tiesībsargs” aizstāt ar vārdiem „nosaka biroja reglaments, kuru izdod tiesībsargs”.

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

  III nodaļa. Tiesībsarga birojs

18. pants. Tiesībsarga birojs

(1) Tiesībsarga darbības nodrošināšanai tiek izveidots Tiesībsarga birojs.

 

(2) Tiesībsarga biroja struktūru un iekšējās darbības noteikumus reglamentē biroja nolikums, kuru apstiprina tiesībsargs.

17. pants. Konsultatīvās padomes un darba grupas

(1)  Tiesībsargs var izveidot konsultatīvās padomes, kā arī darba grupas atsevišķu projektu izstrādei.

(2)  Konsultatīvo padomju sastāvu un nolikumus, darba grupu sastāvu apstiprina Tiesībsargs.

 

18. pants. Tiesībsarga biroja finansēšana

(1)  Tiesībsarga biroju finansē no valsts budžeta.

(2)  Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz iesniegšanai Ministru kabinetā bez Tiesībsarga biroja piekrišanas nav grozāms.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19. pants. Tiesībsarga biroja finansēšana

(1)  Tiesībsarga biroju finansē no valsts budžeta.

(2)  Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz iesniegšanai Ministru kabinetā bez Tiesībsarga biroja piekrišanas nav grozāms.

 

18. pants. Pārskata ziņojumi

(1)  Tiesībsargs reizi gadā sniedz Saeimai un Valsts prezidentam rakstveida ziņojumu par  Tiesībsarga biroja darbu.

(2)  Tiesībsargam ir tiesības sniegt Saeimai, tās komisijām, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, valsts pārvaldes institūcijām un starptautiskajām organizācijām ziņojumus par atsevišķiem jautājumiem.

 

 

19.pants. Tiesībsarga biroja darbinieki, to atalgojums un sociālās garantijas

 

(1) Tiesībsarga biroja darbinieku darba attiecības regulē Darba likums.

 

(2) Tiesībsarga biroja darbinieku atalgojumu piešķirtā budžeta ietvaros nosaka tiesībsargs.

 

(3) Tiesībsarga biroja darbiniekiem ir tiesības uz tādiem pašiem pabalstiem un kompensācijām, kādas noteiktas valsts civildienesta ierēdņiem.

 

 

84.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 19.panta nosaukumā vārdu “ to” ar vārdu “viņu”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.pants. Tiesībsarga biroja darbinieki, viņu atalgojums un sociālās garantijas

 

(1) Tiesībsarga biroja darbinieku darba attiecības regulē Darba likums.

 

(2) Tiesībsarga biroja darbinieku atalgojumu piešķirtā budžeta ietvaros nosaka tiesībsargs.

 

(3) Tiesībsarga biroja darbiniekiem ir tiesības uz tādiem pašiem pabalstiem un kompensācijām, kādas noteiktas valsts civildienesta ierēdņiem.

 

 

 

 

19. pants. Tiesībsarga biroja finansēšana un struktūra

(1)  Tiesībsarga biroju finansē no valsts budžeta.

(2)  Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz iesniegšanai Ministru kabinetā bez Tiesībsarga biroja piekrišanas nav grozāms.

(3)  Tiesībsarga biroja struktūru un darbinieku štatu sarakstu piešķiro budžeta līdzekļu ietvaros nosaka Tiesībsargs.

 

 

20. pants. Tiesībsarga biroja darbinieku tiesības

Tiesībsarga biroja darbiniekiem, veicot darba pienākumus, atbilstoši savai kompetencei ir šā likuma 12.panta 1., 2., 3., 4., 5. un 7.punktā minētās tiesības. 

 

 

85.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Aizstāt likumprojekta 20. panta vārdus un skaitļus “ 5. un 7. punktā” ar vārdiem un skaitli „un 5. punktā”.

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

21. pants. Tiesībsarga biroja darbinieku tiesības

Tiesībsarga biroja darbiniekiem, veicot darba pienākumus, atbilstoši savai kompetencei ir šā likuma 12.panta 1., 2., 3., 4., 5. un 7.punktā minētās tiesības. 

 

 

 

20. pants. Tiesībsarga atalgojums un sociālās garantijas

(1)  Tiesībsarga amatalga atbilst ministra algai.

(2)   Uz Tiesībsargu attiecās visas tās kompensācijas, pabalsti, piemaksas un sociālās garantijas, kas normatīvajos aktos paredzētas valsts civildienesta ierēdņiem.

 

21.pants.  Tiesībsarga biroja darbinieku

ierobežojumi un pienākumi

 

Ierobežojumus un pienākumus Tiesībsarga biroja darbiniekiem nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

 

86.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 21. pantu šādā redakcijā:

 

„Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosacījumi attiecas uz visiem Tiesībsarga biroja darbiniekiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

22.pants.  Tiesībsarga biroja darbinieku

ierobežojumi un pienākumi

 

Ierobežojumus un pienākumus Tiesībsarga biroja darbiniekiem nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

 

 21. pants. Tiesībsarga biroja darbinieki

(1)  Tiesībsarga biroja darbinieki, pamatojoties uz Tiesībsarga pilnvarojumu, ir tiesīgi veikt šā likuma 6. pantā noteiktās funkcijas un izmantot 14. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības.

(2)   Tiesībsarga biroja darbinieku darba attiecības regulē Darba likums.

 

(3)   Uz Tiesībsarga biroja amatpersonām attiecas visas tās kompensācijas, pabalsti, piemaksas un sociālās garantijas, kas normatīvajos aktos ir paredzētas valsts civildienesta ierēdņiem.

 

IV nodaļa. Iesniegumu un pārbaudes lietu izskatīšanas kārtība

 

 

 

 

22. pants. Tiesības vērsties Tiesībsarga birojā

 

 

 

 

(1) Ikvienai privātpersonai ir tiesības vērsties Tiesībsarga birojā ar iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

 

 

 

 

(3) Iesniedzēju nedrīkst sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas par iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma iesniegšanu Tiesībsarga birojam vai par sadarbību ar Tiesībsarga biroju.

 

(4) Tiesībsarga birojam adresētie iesniegumi, sūdzības vai priekšlikumi, kurus nosūta personas, kas atrodas militārajā dienestā, ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas iestādēs vai slēgta tipa iestādēs, un Tiesībsarga biroja atbildes uz tiem netiek pakļautas normatīvajos aktos noteiktajai pārbaudei un nekavējoties tiek nodotas adresātam.

(5) Par šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma savlaicīgu neiesniegšanu Tiesībsarga birojam vai to satura pārbaudīšanu un izpaušanu atbildīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(6) Tiesībsarga birojs neizpauž ziņas par iesniedzēju vai citu personu, ja tas nepieciešams šo personu tiesību aizstāvībai, izņemot gadījumu, kad šīs ziņas pieprasa kriminālprocesa virzītājs.

 

87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

88.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

89.

 

 

 

 

 

 

90.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

91.

 

 

 

 

 

 

92.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta IV. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

 

„Sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība”.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 22. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

“(1) Ikvienai personai ir tiesības vērsties Tiesībsarga birojā ar sūdzību vai priekšlikumu par jebkuras iestādes nepamatotu vai prettiesisku rīcību.”

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izslēgt likumprojekta 22. panta otro daļu.

 

Deputāts B. Cilevičs

 

Izteikt 22. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus Tiesībsarga birojs izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts B. Cilevičs

 

Papildināt 22. panta sesto daļu aiz vārdiem “citu personu” ar vārdiem “ar kuru sadarbojies”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 22.panta sestajā daļā vārdu “šīs” ar vārdu “attiecīgās”.

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

IV nodaļa. Iesniegumu un pārbaudes lietu izskatīšanas kārtība

 

 

 

 

 

23. pants. Tiesības vērsties Tiesībsarga birojā

 

 

 

 

(1) Ikvienai privātpersonai ir tiesības vērsties Tiesībsarga birojā ar iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu.

 

 

(2) Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Iesniedzēju nedrīkst sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas par iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma iesniegšanu Tiesībsarga birojam vai par sadarbību ar Tiesībsarga biroju.

 

(4) Tiesībsarga birojam adresētie iesniegumi, sūdzības vai priekšlikumi, kurus nosūta personas, kas atrodas militārajā dienestā, ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas iestādēs vai slēgta tipa iestādēs, un Tiesībsarga biroja atbildes uz tiem netiek pakļautas normatīvajos aktos noteiktajai pārbaudei un nekavējoties tiek nodotas adresātam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(5) Par šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma savlaicīgu neiesniegšanu Tiesībsarga birojam vai to satura pārbaudīšanu un izpaušanu atbildīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(6) Tiesībsarga birojs neizpauž ziņas par iesniedzēju vai citu personu, ja tas nepieciešams šo personu tiesību aizstāvībai, izņemot gadījumu, kad attiecīgās ziņas pieprasa kriminālprocesa virzītājs.

 

 

23. pants. Pārbaudes lietas ierosināšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Izskatījis personas iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu vai arī pēc savas iniciatīvas Tiesībsarga birojs lemj par pārbaudes lietas ierosināšanu.

 

(2) Izskatījis personas iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu, Tiesībsarga birojs ierosina pārbaudes lietu, ja tas atbilst Tiesībsarga biroja funkcijām un uzdevumiem un personas norādīto jautājumu ir iespējams risināt[e1] .

 

(3) Pārbaudes lietas ierosināšana neaptur normatīva akta, tiesas nolēmuma, administratīva vai cita individuāla tiesību akta darbību, kā arī likumā noteikto procesuālo termiņu tecējumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(4) Pārbaudes lietu izskata triju mēnešu laikā. Ja lieta ir sarežģīta, kā arī citu objektīvu iemeslu dēļ Tiesībsarga birojs var pagarināt šo termiņu, par to informējot iesniedzēju.< /o:p>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(5) Tiesībsarga birojs, izskatot pārbaudes lietu, noklausās pušu un citu personu paskaidrojumus, pieprasa speciālistu atzinumus, kā arī veic citas likumā noteiktās darbības, kas nepieciešamas pārbaudes lietas izskatīšanai.

 

(6) Izskatot pārbaudes lietu, tiek veicināts izlīgums starp pusēm.

 

 

 

93.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

94.

 

 

 

 

 

 

 

 

95.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

96.

 

 

 

 

97.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 23. pantu šādā redakcijā:

 

“23. pants. Tiesībsarga rīcība sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas rezultātā

 

(1) Tiesībsargs, izvērtējot sūdzībā vai priekšlikumā sniegtās informācijas pamatotību, mēneša laikā var pieprasīt attiecīgai iestādei veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai konstatētu un nepieciešamības gadījumā novērstu sūdzībā vai priekšlikumā norādīto.

(2) Tiesībsargs, konstatējot nepamatotu un prettiesisku administratīvo praksi iestādē, sagatavo atzinumu un priekšlikumus, lai novērstu attiecīgu administratīvo praksi un sekmētu labas pārvaldības principa ievērošanu iestādē.”

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā  vārdus “tiesībsarga birojs” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “tiesībsargs” (attiecīgajā locījumā).

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 23.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4)Pārbaudes lietu izskata triju mēnešu laikā. Ja lieta ir sarežģīta vai arī citu objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot,  tiesībsargs to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem no pārbaudes lietas ierosināšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam un norādot termiņa pagarināšanas iemeslus.”

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izslēgt piektajā daļā vārdus “Tiesībsarga birojs”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt 23.panta sesto daļu pēc vārda “starp” ar vārdu “strīda”.

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

24. pants. Pārbaudes lietas ierosināšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Izskatījis personas iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu vai arī pēc savas iniciatīvas tiesībsargs lemj par pārbaudes lietas ierosināšanu.

 

(2) Izskatījis personas iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu, tiesībsargs  ierosina pārbaudes lietu, ja tas atbilst Tiesībsarga biroja funkcijām un uzdevumiem un personas norādīto jautājumu ir iespējams risināt[e2] .

 

(3) Pārbaudes lietas ierosināšana neaptur normatīvā akta, tiesas nolēmuma, administratīva vai cita individuāla tiesību akta darbību, kā arī likumā noteikto procesuālo termiņu tecējumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(4) Pārbaudes lietu izskata triju mēnešu laikā. Ja lieta ir sarežģīta vai arī citu objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot,  tiesībsargs to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem no pārbaudes lietas ierosināšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam un norādot termiņa pagarināšanas iemeslus.

 

 

 

(5) Izskatot pārbaudes lietu, noklausās pušu un citu personu paskaidrojumus, pieprasa speciālistu atzinumus, kā arī veic citas likumā noteiktās darbības, kas nepieciešamas pārbaudes lietas izskatīšanai.

 

(6) Izskatot pārbaudes lietu, tiek veicināts izlīgums starp strīda pusēm.

 

 

 

24. pants. Pārbaudes lietas pabeigšana vai izbeigšana

(1) Pārbaudes lietu pabeidz ar lietā iesaistīto personu izlīgumu vai Tiesībsarga biroja atzinumu.

 

(2) Ja puses nevar vienoties par izlīgumu, Tiesībsarga birojs sniedz atzinumu, kurā dod vērtējumu pārbaudes lietā konstatētajam.

 

(3) Tiesībsarga biroja atzinumā var ietvert ieteikumu konstatētā pārkāpuma novēršanai, kā arī, ja tas nepieciešams, citus ieteikumus.

 

(4) Atzinumam ir rekomendējošs raksturs.

 

 

 

 

(5) Ja pārbaudes lietu  nav iespējams vai  nav nepieciešams turpināt, Tiesībsarga birojs lemj par pārbaudes lietas izbeigšanu.

 

 

 

(6) Pārbaudes lietas materiāli pēc lietas pabeigšanas vai izbeigšanas kvalificējami kā  ierobežotas pieejamības informācija un  pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

 

 

 

98.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

99.

 

 

 

 

 

 

 

 

100.

 

 

 

 

 

 

101.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izteikt likumprojekta 24. pantu šādā redakcijā:

 

“24. pants. Tiesībsarga atzinuma un priekšlikumu spēks un pieejamība

(1) Tiesībsarga atzinumam un priekšlikumiem ir rekomendējošs raksturs.

(2) Tiesībsarga atzinumi un priekšlikumi ir publiski pieejami.”

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt pantā vārdus “tiesībsarga birojs” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “tiesībsargs” (attiecīgajā locījumā).

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 24.panta piektajā daļā vārdus “par pārbaudes lietas” ar vārdiem “par tās”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt sestajā daļā vārdus “pēc lietas pabeigšanas vai izbeigšanas kvalificājami kā” ar vārdu “ir”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

25. pants. Pārbaudes lietas pabeigšana vai izbeigšana

(1) Pārbaudes lietu pabeidz ar lietā iesaistīto personu izlīgumu vai tiesībsarga atzinumu.

 

(2) Ja puses nevar vienoties par izlīgumu, tiesībsargs sniedz atzinumu, kurā dod vērtējumu pārbaudes lietā konstatētajam.

 

(3) Tiesībsarga  atzinumā var ietvert ieteikumu konstatētā pārkāpuma novēršanai, kā arī, ja tas nepieciešams, citus ieteikumus.

 

(4) Atzinumam ir rekomendējošs raksturs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(5) Ja pārbaudes lietu  nav iespējams vai  nav nepieciešams turpināt, tiesībsargs lemj par tās izbeigšanu.

 

(6) Pārbaudes lietas materiāli ir  ierobežotas pieejamības informācija un  pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

 

 

 

 

25. pants. Pārbaudes lietu reglaments

Pārbaudes lietu ierosināšanas, izskatīšanas un pabeigšanas kārtību nosaka reglaments, kuru apstiprina tiesībsargs.

102.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs D. Šēnbergs

 

Izslēgt likumprojekta 25. pantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

26. pants. Pārbaudes lietu reglaments

Pārbaudes lietu ierosināšanas, izskatīšanas un pabeigšanas kārtību nosaka reglaments, kuru apstiprina tiesībsargs.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Likums par Valsts cilvēktiesību biroju (Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1997, 1. Nr.).

2. Tiesībsarga birojs ir Valsts Cilvēktiesību biroja tiesību un saistību pārņēmējs.

3. Valsts cilvēktiesību biroja direktors pilda savas funkcijas līdz Tiesībsarga apstiprināšanai amatā.

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Likums par Valsts cilvēktiesību biroju (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 1. nr.).

2. Tiesībsarga birojs ir Valsts cilvēktiesību biroja tiesību un saistību pārņēmējs.

3. Valsts cilvēktiesību biroja direktors pilda tiesībsarga funkcijas līdz tiesībsarga apstiprināšanai amatā.

 

 

103.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

104.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“4. Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, kuri iesniegti Valsts cilvēktiesību birojam līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un pēc kuriem uzsāktas pārbaudes, pabeidz izskatīt saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā to iesniegšanas dienā.”

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Likums par Valsts cilvēktiesību biroju (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 1. nr.).

2. Tiesībsarga birojs ir Valsts cilvēktiesību biroja tiesību un saistību pārņēmējs.

3. Valsts cilvēktiesību biroja direktors pilda tiesībsarga funkcijas līdz tiesībsarga apstiprināšanai amatā.

4. Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, kuri iesniegti Valsts cilvēktiesību birojam līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un pēc kuriem uzsāktas pārbaudes, pabeidz izskatīt saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā to iesniegšanas dienā.

5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

 

 

105.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt likumprojektu ar informatīvu atsauci uz ES direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

 

1) Padomes 1976.gada 9.februāra direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem;

2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

3) Padomes 2000.gada 27.novembra direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem;

5) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

 

1) Padomes 1976.gada 9.februāra direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem;

2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

3) Padomes 2000.gada 27.novembra direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem;

5) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

106.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt likumprojektu ar norādi uz tā spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2007.gada 1. janvārī.”

 

 

 

 

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2007.gada 1. janvārī.

 

 

 


 [e1]Ja nav norādes par iespējamību kaut ko risināt, tad birojs vienkārši uzkārsies, jo viņu kompetencē ir gandrīz viss. Tikai šaubos par formulējumu „personas norādīto jautājumu”.

 [e2]Ja nav norādes par iespējamību kaut ko risināt, tad birojs vienkārši uzkārsies, jo viņu kompetencē ir gandrīz viss. Tikai šaubos par formulējumu „personas norādīto jautājumu”.