LIKUMS PAR BIODEGVIELU

LIKUMS PAR BIODEGVIELU

1.pants. Likumā lietotie termini

Šajā likumā lietoti šādi termini:

    1. "biodegviela": transportā izmantojamā šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no
      biomasas;
    2. "biomasa": bioloģiski noārdāmā frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar to
      saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā
      arī bioloģiski noārdāmo frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos;
    3. "citas atjaunojamo veidu degvielas": tādas degvielas, izņemot biodegvielas, ko iegūst
      no Direktīvā 2001/77/EK definētajiem atjaunojamiem enerģijas avotiem un ko var izmantot
      transportam;
    4. "bioetanols": dehidratēts ( ar spirta saturu ne zemāku kā 99,5 tilpumprocenti) etanols
      (etilspirts), ko iegūst no biomasas un/vai atkritumu bioloģiski noārdāmās frakcijas un ko izmanto
      par biodegvielu;
    1. "biodīzeļdegviela": augstāko taukskābju metil/etilesteris, ko iegūst no augu eļļas vai
      dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot par biodegvielu;
    2. "biogāze"': gāzdegviela, ko iegūst no biomasas un/vai bioloģiski noārdāmām atkritumu
      frakcijām un ko var attīrīt, līdz tās kvalitāte ir līdzvērtīga dabasgāzes kvalitātei, un ko izmanto par
      biodegvielu, vai gāzģeneratora gāze;
    3. "biokomponenti": esteri un bioetanols, kurus lieto maisījumos ar fosilo degvielu;
    4. "citi bioprodukti": citi produkti, kas nav minēti 4.-7.apakšpunktā, un ko iegūst no
      biomasas, un ko var izmantot par biodegvielu.

2.pants. Likuma darbības joma^

Šis likums reglamentē tiesiskos nosacījumus biodegvielu ražošanā un izmantošanā, nodrošinot šajā likumā norādīto Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu.

3 .pants Likuma mērķis

Šā likuma mērķi ir:

    1. samazināt Latvijas Republikas enerģētisko atkarību no fosilās degvielas, palielinot
      bioloģiskas izcelsmes degvielu kā atjaunojamu un videi draudzīgāku energoresursu
      ražošanu un izmantošanu;
    2. saglabāt un palielināt nodarbinātību lauku reģionos, paaugstināt lauksaimniecības
      uzņēmumu un lauku iedzīvotāju ienākumus;
    3. uzlabot valsts ārējās tirdzniecības (eksporta-importa) bilanci, samazinot degvielas,
      pārtikas(gaļas) un lopbarības importu un attiecīgi palielinot Latvijā ražoto
      biodegvielu, pārtikas un lopbarības
      apjomu;
    4. nodrošināt starptautisko prasību un saistību izpildi vides aizsardzības jomā, sekmējot
      globālo klimata pārmaiņu novēršanu saskaņā ar ANO 1992. gada 9.maija Vispārējās
      konvencijas par klimata pārmaiņām 1997.gada 11 .decembra Kioto protokolu.

-/.pants Valsts atbalsts biodegvielas raţođanai un izmantođanai

  1. Biomasas audzētāji, biodegvielas ražotāji, degvielas ar biodegvielas piedevām
    ražotāji, biodegvielas patērētāji un degvielas ar biodegvielas piedevām patērētāji
    saņem subsīdijas, kompensācijas, nodokļu atlaides un cita veida valsts atbalstu
    (turpmāk- valsts atbalsts) saskaņā ar šo likumu, Lauksaimniecības likumu un citiem
    normatīviem aktiem.
  2. Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti komersanti, kuriem ir spēkā esoša
    speciāla atļauja (licence) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, un kuri ražo
    biodegvielu vai pievieno to naftas produktiem (degvielai), kā arī biomasas, kura
    Latvijas Republikā tiek audzēta un izmantota biodegvielas ražošanai, audzētāji saņe
    m
    garantētu (papildus normatīvajos aktos noteiktajam vispārējam platībmaksājumam
    par apsētajiem hektāriem) šajā daļā noteiktu valsts atbalstu:

1) -akcīzes preču noliktavas turētāji maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem,

kuriem pievienoti šajā likumā paredzētie bioprodukti, pēc samazinātas likmes saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli";

  1. bioetanola ražotāji saņem cenas kompensāciju par denaturēta bioetanola
    saražošanu un realizāciju Latvijas Republikas degvielas ražošanas uzņēmumiem
    šajā likumā noteiktā nepieciešamā bioetanola daudzuma ietvaros - 25 % no
    iepriekšējā kalendārā gada vidējās bioetanola realizācijas cenas, bet ne mazāk kā
    Ls 95 par 1000 litriem bioetanola;
  2. biodīzeļdegvielas ražotāji saņem cenas kompensāciju par augu eļļas estera
    saražošanu un realizāciju Latvijas Republikas degvielas ražošanas uzņēmumiem
    šajā likumā noteiktā nepieciešamā biodīzeļdegvielas daudzuma ietvaros - 20 %
    no iepriekšējā kalendārā gada vidējās biodīzeļdegvielas realizācijas cenas, bet ne
    mazāk
    kā Ls 90 par 1000 litriem augu eļļas estera;
  3. biogāzes ražotāji saņem cenas kompensāciju par biogāzes saražošanu un
    realizāciju Latvijas Republikas patērētājuzņēmumiem šajā likumā noteiktā
    nepieciešamā biogāzes daudzuma ietvaros - 20 % no iepriekšējā kalendārā gada
    vidējās dabas gāzes realizācijas cenas, bet ne mazāk kā Ls 17,00 par 1000
    kubikmetriem biogāzes;
  4. graudu audzētāji saņem cenas kompensāciju par graudu izaudzēšanu un
    realizāciju Latvijas Republikas bioetanola ražošanas uzņēmumiem ar tiem
    noslēgto graudu piegādes līgumu ietvaros - Ls 20,00 par tonnu graudu;
  5. eļļas augu sēklu audzētāji saņem cenas kompensāciju par eļļas augu sēklu
    izaudzēšanu un realizāciju Latvijas Republikas biodīzeļdegvielas ražošanas
    uzņēmumiem ar tiem noslēgto eļļas augu sēklu piegādes līgumu ietvaros - Ls
    20,00 par tonnu eļļas augu sēklu;
  6. šajā daļā minētās cenu kompensācijas komersanti saņem no valsts budžeta ne
    vēlāk kā 60 dienu laikā pēc tam, kad tie Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā
    iesnieguši dokumentus, kas apliecina attiecīgo produktu iegūšanu un realizāciju;
  7. citu bioproduktu ražotāji, kā arī citas šā panta pirmajā daļā minētās personas
    valsts atbalstu saņem vispārējā kārtībā, ja tam ir paredzēti līdzekļi attiecīgā gada
    likumā "Par valsts budžetu".

(3) Zemkopības ministrija koordinē biomasas audzēšanu biodegvielu iegūšanas
mērķiem un nepieciešamības gadījumā:

  1. sniedz biomasas audzētājiem papildus administratīvo atbalstu,
  2. nosaka un sadala biomasas audzētājiem kvotas tās izaudzēšanai un
    realizācijai,
  3. nosaka biodegvielas ražotājiem saistošu minimālo biomasas iepirkuma cenu,
    ņemot vērā šā likuma 4.panta piektajā un sestajā daļā noteikto cenu kompensāciju

lielumus, tādejādi nodrošinot biodegvielas ražošanai nepieciešamas biomasas iepirkuma cenas atbilstību attiecīgā gada attiecīgās biomasas ražai.

(4) Zemkopības ministrija organizē biomasas ražošanai veikto sējumu apdrošināšanu tiem biomasas audzētājiem, kuri ar biodegvielas ražotājiem noslēguši līgumus šajā likumā noteiktā nepieciešamā biodegvielas daudzuma saražošanai atbilstošā biomasas daudzuma ietvaros.

5.pants Biodegvielas izmantošanas veicināšana

(1) Ja uzņēmumu, kuriem siltumenerģijas ražošana apkurei vai citiem mērķiem ir
uzņēmuma pamatdarbības veids, kas veido ne mazāk kā 70 % no uzņēmuma sniegto pakalpojumu
un preču realizācijas apjoma, siltumenerģijas ražošanai izmantotā biodcgviela sastāda ne mazāk
kā 20 % no visa kalendārā gadā izmantotā kurināmā
apjoma, tad šiem uzņēmumiem piemēro
uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu 30 % apmērā no aprēķinātā nodokļa.

(2) Ja uzņēmumi - degvielas (vai kurināmā) patērētāji, kuri savas darbības nodrošināšanai
izmanto degvielu (vai kurināmo) un kuriem šo produktu iepirkumi veido ne mazāk kā 30 % no
uzņēmuma radītā produkta pašizmaksas, kalendārā gadā līdz 2010. gadam ieskaitot iegādājas
degvielu (vai kurināmo) ar Šā likuma 6.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto bioetanola vai
biodīzcļdcgvielas piedevas normu vai
tīru biodegvielu (tajā skaitā biogāzi) - vismaz 20% apmērā
no visas iegādātas degvielas (vai kurināmā), tad šiem uzņēmumiem piemēro uzņēmumu
ienākuma nodokļa atvieglojumu 30 % apmērā no attiecīgajam pārskata periodam aprēķinātā
nodokļ
a.

    1. Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās uzņēmumi katru gadu līdz 1.februārim
      iesniedz informāciju šā likuma 9.pantā minētajai padomei par izmantotās degvielas ar
      biodegvielas piedevām veidu (vai tīru biodegvielu) un daudzumu iepriekšējā gadā.
    2. Mmistru kabinets nosaka citus papildus nosacījumus biodegvielas izmantošanas
      veicināšanai, kā arī pasākumus citas atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanai.

6.pants. Biodegvielas aprite

    1. Personām, kuras veic darbības biodegvielas apritē, nepieciešama speciāla atļauja
      (licence), kuru izsniedz saskaņā ar likumu ..Par akcīzes nodokli".
    2. Biodegvielu ražot, ievest, realizēt un veikt citas darbības Latvijas Republikā atļauts
      tikai saskaņā ar likumu ,,Par akcīzes nodokli", piemērojot tai atbilstošajiem produktiem noteiktās
      samazinātās nodokļa likmes un izpildot likumā ..Par akcīzes nodokli" noteiktās prasības. Aizliegts
      biodegvielu ražošanā un apritē izmantot tādas attiecīgajiem bioproduktiem pēc ķīmiskā sastāva
      analoģiskas vielas un produktus, kuriem nav bioloģiska izcelsme.
    3. Latvijas Republikā atļauts realizēt tikai tādu benzīnu, kura sastāvā ir vismaz 4,5
      tilpumprocenti bioetanola.
    4. Latvijas Republikā atļauts realizēt tikai tādu dīzeļdegvielu, kuras sastāvā ir vismaz 5
      tilpumprocenti biodīzeļdegvielas.
    5. Degvielas uzpildes stacijas nodrošina, lai patērētājiem tiktu sniegta informācija par
      biodegvielu, degvielas ar biodegvielas piedevām un citu atjaunojamo veidu degvielu pieejamību.
  1. Ja realizējamās degvielas sastāvā biodegvielas daudzums pārsniedz 5 %, degvielas
    uzpildes stacijās tam paredz īpašu norādi un nodrošina atsevišķu uzskaiti un realizāciju.
  2. Citus degvielas ar biodegvielas piedevām un tīras biodegvielas aprites noteikumus
    nosaka Ministru kabinets.

7.pants Biodegvielas raţođana

    1. Biomasas, kā arī bioetanola, biodīzeļdegvielas un citas biodegvielas ražošanā atļauts
      izmantot tikai Eiropas Savienības izcelsmes izejvielas.
    2. Biodegvielas ražošanā atļauts izmantot arī konfiscētu alkoholu.
    3. Biodegvielu ražošanā aizliegts izmantot tādas izejvielas un produktus, kuriem nav
      bioloģiska izcelsme.

8.pants Biodegvielas kvalitāte

    1. Latvijas teritorijā atļauts realizēt tikai tādu degvielu ar biodegvielas piedevām vai tīru
      biodegvielu, kura ražota saskaņā ar šā likuma 7.panta nosacījumiem, un kura atbilst normatīvajos
      aktos noteiktajām kvalitātes prasībām.
    2. Degvielu ar biodegvielas piedevām vai tīru biodegvielu, kas neatbilst normatīvajos
      aktos noteiktajām kvalitātes prasībām, nodod pārstrādei vai iznīcina.

(3) Kvalitātes prasībām neatbilstošu degvielu ar biodegvielas piedevām vai tīru
biodegvielu testēšanas izdevumus septiņu dienu laikā no rēķina saņemšanas dienas sedz persona,
kurai šī degviela ar biodegvielas piedevām vai tīra biodegviela izņemti.

    1. Katrā degvielas ar biodegvielas piedevām vai tīras biodegvielas aprites posmā par šīs
      degvielas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām ir atbildīgs degvielas
      realizētājs.
    2. Ministru kabinets nosaka šajā pantā minētās degvielas ar biodegvielas piedevām un
      tīras biodegvielas kvalitātes prasības.
    3. Ekonomikas ministrija veic nepieciešamos pasākumus, lai tiktu apstiprināti degvielas
      ar biodegvielas piedevām un tīras biodegvi
      elas tehniskie reglamenti un standarti.

9. pants. Biodegvielas ražošanas un izmantošanas veicināšanas padome

(1) Biodegvielas ražošanas un izmantošanas veicināšanas padome (turpmāk - padome) ir konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem biodegvielas ražošanas un izmantošanas veicināšanas jomā ir ieteikuma raksturs. Padomē pēc attiecīgo ministru priekšlikumiem iekļauj pārstāvjus no Zemkopības, Finanšu, Ekonomikas, Vides ministrijas un Satiksmes ministrijas vai to pārraudzībā vai pakļautībā esošajām institūcijām, kā arī biodegvielas ražotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

(2) Zemkopības ministrs pēc saskaņošanas ar šā panta pirmajā daļā minētajām
ministrijām apstiprina padomes nolikumu un personālsastāvu.

    1. Padome veicina šā likuma izpildi, sniedz priekšlikumus attiecībā uz normatīvo aktu
      pilnveidošanu, biodegvielas, kā arī citas atjaunojamo veidu degvielas ražošanas un izmantošanas
      veicināšanu, kā arī sadarbojas ar ražotājiem un attiecīgajām nevalstiskajām organizācijā
      m.
    2. Padomei ir tiesības saņemt informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par biodegvielas
      apriti, kā arī nepieciešamo informāciju no citām šajā likumā minētām iestādēm vai uzņēmumiem.
    3. Padome katru gadu iesniedz informatīvo ziņojumu Zemkopības ministrijai par:
    1. pasākumiem, kas veikti, lai veicinātu biodegvielu vai citu atjaunojamo veidu degvielu
      izmantošanu ar nolūku aizstāt dīzeļdegvielu un benzīnu transporta vajadzībām;
    2. valsts resursiem, kas piešķirti, lai iegūtu biomasu enerģijas ražošanai citām nozarēm,
      izņemot transportu;
    3. iepriekšējā gadā tirgū laistās transporta degvielas kopējo apjomu un tīru biodegvielu
      vai biodegvielu maisījumu, kā arī citu atjaunojamo veidu degvielu daļu;
    4. citu nepieciešamo informāciju.

(6) Padomes tehnisko darbību nodrošina Zemkopības ministrija.
10.pants. Informācija sabiedrībai un Eiropas Komisijai

(1) Zemkopības ministrija katru gadu līdz 1.maijam iesniedz Ministru kabinetā
informatīvo ziņojumu, kurā apkopota šā likuma 5.panta trešajā daļā un 9.panta ceturtajā daļā
minētā informācija. Zemkopības ministrija Ministru kabineta apstiprinātu informatīvo ziņojumu
iesniedz katru gadu līdz 1.jūlijam Eiropas Komisijai. Informatīvais ziņojums ir brīvi pieejams
sabiedrībai.

    1. Finanšu ministrija katru gadu līdz l .februārim iesniedz Ministru kabinetā informatīvo
      ziņojumu par biodegvielu apriti iepriekšējā gadā.
    2. Ministru kabinets izskata šā panta otrajā daļā minēto informatīvo ziņojumu un līdz
      1.martam sniedz priekšlikumu Saeimai par šajā likumā noteikto biodegvielu pievienojamo
      daudzumu normu saglabāšanu vai grozīšanu.

11.pants. Uzraudzība un kontrole

(1) Uzraudzības un kontroles iestādes, kuras izņēmušas un konfiscējušas degvielu ar
biodegvielas piedevām vai tīru biodegvielu, informē par šīm darbībām Valsts ieņēmumu dienestu
triju dienu laikā no izņemšanas vai konfiskācijas dienas.

(2) Uzraudzības un ontroles iestādes, kuras uzrauga un kontrolē degvielas ar
biodegvielas piedevām un tīras biodegvielas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasību
ievērošanu, ir tiesīgas nosūtīt izņemto vai konfiscēto degvielu tikai uz tādām uzglabāšanas
(pārstrādes) vietām, kuras reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā.

(3) Šā likuma izpildi uzrauga un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests un citas uzraudzības un kontroles iestādes atbilstoši savai kompetencei.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 6.panta trešā un ceturtā dala stājas spēkā ar 2011.gada 1.janvāri. Līdz
brīdim, kad stājas spēkā 6.panta trešā un ceturtā daļa, piemērojami šādi nosacījumi:

  1. līdz 2005 .gada 31.decembrim atļauts realizēt tikai tādu benzīnu, kura sastāvā ir
    vismaz l tilpumprocents bioetanola, un tikai tādu dīzeļdegvielu, kuras sastāvā ir
    vismaz l tilpumprocents biodīzeļdegvielas;
  2. no 2006.gada 1.janvāra atļauts realizēt tikai tādu benzīnu, kura sastāvā ir vismaz 3
    tilpumprocenti bioetanola, un tikai tādu dīzeļdegvielu, kuras sastāvā ir vismaz 2
    tilpumprocenti biodīzeļdegvielas;
  3. no 2007.gada l .maija visas valsts un pašvaldības iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību
    uzņēmumi, kuros valsts vai pašvaldību daļa ir vismaz 50%, savu transportlīdzekļu
    darbības nodrošināšanai iegādājas tikai tādu degvielu, kuras sastāvā ir biokomponenti
    šā-likuma 6.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā daudz
    umā. Transporta
    pakalpojumus valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī valsts vai pašvaldību
    uzņēmumiem, kuros valsts vai pašvaldību daļa ir vismaz 50%, no 2007.gada 1.maija
    sniedz tikai uzņēmumi, kuri transportlīdzekļos izmanto degvielu, k
    uras sastāvā ir
    biokomponenti šā likuma 6.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā daudzumā;
  4. no 2007.gada 1.maija visi sabiedriskie pasažieru pārvadātāji transportlīdzekļos, tajā
    skaitā dzelzceļa pārvadājumos, izņemot starptautiskās līnijās kursējošus kuģus,
    izmanto tikai degvielu, kuras sastāvā ir biokomponenti šā likuma 6.panta trešajā un
    ceturtajā daļā noteiktajā daudzumā;
  5. šā punkta 3. un 4. apakšpunktā minētās iestādes un uzņēmumi katru gadu līdz
    1.februārim iesniedz informāciju šā likuma 9.pantā minētajai padomei par izmantotās
    degvielas ar biodegvielas piedevām veidu (vai tīru biodegvielu) un daudzumu
    iepriekšējā gadā.

2. Ja 1.punkta l.un 2. apakšpunktā minētā prasība netiek izpildīta, Valsts ieņēmumu
dienestam ir tiesības attiecīgajam komersantam anulēt speciālu atļauju (licenci)
tirdzniecībai ar degvielu.

Informatīvas atsauces uz Eiropas Savienības direktīvu un Komisijas regulām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2003/30/EK.