Likums

Iesniedz Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”

(reģ. nr. 840)

1. Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija	2. Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija	3. Pr. nr.	4. Priekšlikumi	5. Juridiskās komisijas atzinums	6. Redakcija, kādā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija /redakcionāli precizēta redakcija/
	Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:				Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:
9. Aizbildnību un aizgādnību nodibina pēc Latvijas likuma, ja aizbildnībai vai aizgādnībai pakļaujamās personas dzīves vieta ir Latvijā. Ja šādu personu manta atrodas Latvijā, tad šās mantas ziņā viņas ir pakļautas Latvijas likumam arī tad, kad viņām Latvijā nav dzīves vietas.	1. Papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „Otra laulātā bērna adopciju apstiprina pēc Latvijas likuma, ja adoptējamās personas dzīvesvieta ir Latvijā.”				1. Papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Otra laulātā bērna adopciju apstiprina pēc Latvijas likuma, ja adoptējamās personas dzīvesvieta ir Latvijā.”
PIRMĀ DAĻA Ģimenes tiesības	2. Aizstāt likuma pirmās daļas tekstā vārdu "pārzinis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "vadītājs" (attiecīgā locījumā).				2. Aizstāt likuma pirmās daļas tekstā vārdu "pārzinis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "vadītājs" (attiecīgā locījumā).
OTRĀ APAKŠNODAĻA Laulības noslēgšana un izbeigšanās	3. Izteikt pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas II iedaļas nosaukumu šādā redakcijā: "II. Iesniegums laulības noslēgšanai. Izsludināšana".				3. Izteikt pirmās daļas pirmās nodaļas otrās apakšnodaļas II iedaļas nosaukumu šādā redakcijā: "II. Iesniegums laulības noslēgšanai. Izsludināšana".

41. Personas, kas vēlas doties laulībā, izņemot 51.pantā paredzētos gadījumus, iesniedz par to pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai pēc vienas vai otras šīs personas dzīvesvietas vai vecāku dzīvesvietas.

4. 41. pantā:

aizstāt vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu”;

izslēgt vārdus “pēc vienas vai otras šīs personas dzīvesvietas vai vecāku dzīvesvietas”.

4. 41. pantā:

aizstāt vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu”;

izslēgt vārdus “pēc vienas vai otras šīs personas dzīvesvietas vai vecāku dzīvesvietas”.

42. Līdz ar pieteikumu par vēlēšanos doties laulībā jāiesniedz dzimšanas apliecības un attiecīgos gadījumos vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja, bet personām, kas agrāk bijušas citā laulībā, – bijušā laulātā miršanas apliecība vai noraksts no likumīgā spēkā nākuša tiesas sprieduma, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, vai arī laulības reģistra izraksts ar atzīmi par šādu spriedumu.

Tāpat tām līdz laulības noslēgšanai jāiesniedz ārsta apliecinājums par to veselības stāvokli.

Par nepatiesu šajā pantā paredzēto ziņu sniegšanu vainīgos var saukt pie kriminālatbildības.

5. 42. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu” un vārdu “jāiesniedz” - ar vārdu “jāuzrāda”;

izslēgt pirmajā daļā vārdus “un attiecīgos gadījumos vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Tāpat tām līdz laulības noslēgšanai attiecīgos gadījumos jāiesniedz vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Jaunups

Izteikt 42.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Iesniedzot 41.pantā minēto iesniegumu, personām, kas agrāk bijušas citā laulībā, jāuzrāda viens no šādiem dokumentiem:

1) bijušā laulātā miršanas apliecība;

2) laulības šķiršanas apliecība vai izraksts vai izziņa no laulības šķiršanas akta ieraksta;

3) likumīgā spēkā esošs tiesas spriedums, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, vai arī izraksts vai izziņa no laulības reģistra ar atzīmi par šādu spriedumu.”

Juridiskā komisija

Izteikt 42.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Līdz ar iesniegumu par vēlēšanos doties laulībā personām, kas agrāk bijušas citā laulībā, jāuzrāda viens no šādiem dokumentiem:

1) bijušā laulātā miršanas apliecība;

2) laulības šķiršanas apliecība vai izraksts vai izziņa no laulības šķiršanas akta ieraksta;

3) likumīgā spēkā esošs tiesas spriedums, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, vai arī izraksts vai izziņa no laulības reģistra ar atzīmi par šādu spriedumu.”

Atbalstīt

daļēji

(sk. 2.p.)

Atbalstīt

5. Izteikt 42.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Līdz ar iesniegumu par vēlēšanos doties laulībā personām, kas agrāk bijušas citā laulībā, jāuzrāda viens no šādiem dokumentiem:

1) bijušā laulātā miršanas apliecība;

2) laulības šķiršanas apliecība vai izraksts vai izziņa no laulības šķiršanas akta ieraksta;

3) likumīgā spēkā esošs tiesas spriedums, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, vai arī izraksts vai izziņa no laulības reģistra ar atzīmi par šādu spriedumu.

Tāpat tām līdz laulības noslēgšanai attiecīgos gadījumos jāiesniedz vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstveida atļauja.”

44. Izsludināšanu izdara dzimtsarakstu nodaļa, kurā iesniegts pieteikums laulības noslēgšanai.

Izsludināšana nav atļauta:

1) ja, iesniedzot pieteikumu, nav ievēroti likuma noteikumi;

2) ja no dokumentiem redzams, ka laulības noslēgšanai ir šķēršļi.

Izsludināšanu noraidot, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis taisa motivētu lēmumu, ko izsludināmie divu nedēļu laikā var pārsūdzēt tiesā.

6. 44.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pieteikums laulības noslēgšanai” ar vārdiem “iesniegums par vēlēšanos doties laulībā”;

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

6. 44.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pieteikums laulības noslēgšanai” ar vārdiem “iesniegums par vēlēšanos doties laulībā”;

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu".

45. Izsludināšana notiek, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā, kurā iesniegts pieteikums par vēlēšanos doties laulībā. Steidzamos gadījumos, raugoties pēc apstākļiem, dzimtsarakstu nodaļas pārzinim ir tiesība saīsināt izsludināšanas laiku pēc sava ieskata.	7. Aizstāt 45. pantā vārdu “pieteikums” ar vārdu “iesniegums”.				7. Aizstāt 45. pantā vārdu “pieteikums” ar vārdu “iesniegums”.
47. Ja celta ieruna, dzimtsarakstu nodaļa, kurā pieteikta vēlēšanās doties laulībā (41.p.), par celto ierunu nekavējoties paziņo izsludinātajiem.	8. Aizstāt 47. pantā vārdus “pieteikta vēlēšanās” ar vārdiem “iesniegts iesniegums par vēlēšanos”.				8. Aizstāt 47. pantā vārdus “pieteikta vēlēšanās” ar vārdiem “iesniegts iesniegums par vēlēšanos”.
50. Ja ierunu nav bijis vai prasība nav celta, vai tā ir noraidīta, dzimtsarakstu nodaļā var noslēgt laulību vai arī tā izsniedz laulības pieteikumu ar atzīmi par izsludināšanu, lai laulību varētu noslēgt pie garīdznieka vai citā dzimtsarakstu nodaļā.	9. Aizstāt 50. pantā vārdus “laulības pieteikumu” ar vārdiem “iesniegumu par vēlēšanos doties laulībā”.				9. Aizstāt 50. pantā vārdus “laulības pieteikumu” ar vārdiem “iesniegumu par vēlēšanos doties laulībā”.
55. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis vai garīdznieks var laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas, ja līgavainis dodas kara gaitās vai arī ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība.	10. Papildināt 55.pantu pēc vārda "līgavainis" ar vārdiem "vai līgava".				10. Papildināt 55.pantu pēc vārda "līgavainis" ar vārdiem "vai līgava".
56. Laulāšana notiek personīgi klātesot līgavainim un līgavai, kā arī diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās. Ārpus šīm telpām var laulāt tikai līgavaiņa vai līgavas slimības vai citu svarīgu iemeslu dēļ.	11. Izteikt 56.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citās piemērotās telpās."				11. Izteikt 56.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citās piemērotās telpās."
86. Noslēdzot laulību, laulātie pēc savas vēlēšanās izraugās viena laulātā pirmslaulības uzvārdu par savu kopējo uzvārdu. Katrs laulātais laulības laikā var paturēt savu pirmslaulības uzvārdu, nepieņemot kopēju laulības uzvārdu. Noslēdzot laulību, viens no laulātajiem var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam laulātajam jau ir dubults uzvārds.	12. Izteikt 86.panta trešo daļu šādā redakcijā: "Noslēdzot laulību, viens no laulātajiem var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam no laulātajiem jau ir dubults uzvārds, vai arī laulātie var veidot kopēju dubultu uzvārdu no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem "				12. Izteikt 86.panta trešo daļu šādā redakcijā: "Noslēdzot laulību, viens no laulātajiem var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam no laulātajiem jau ir dubults uzvārds, vai arī laulātie var veidot kopēju dubultu uzvārdu no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem."
155. Paternitātes atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai vai pie notāra publiski apliecinātu pieteikumu. Paternitātes atzīšana noformējama ar ierakstu dzimšanas reģistrā. Pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas. Ja bērna māte mirusi vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, kā arī tad, ja nav zināma viņas atrašanās vieta, pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt bērna tēvs viens pats. Ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa un bāriņtiesas piekrišana. Ja bērna tēvu tiesa atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, viņa vietā pieteikumu paternitātes atzīšanai var iesniegt viņa aizgādnis ar bāriņtiesas piekrišanu. Bērna tēvs, kurš vēl nav sasniedzis pilngadību, pieteikumu bērna paternitātes atzīšanai var iesniegt ar savu vecāku vai aizbildņa piekrišanu. (Sestā daļa atzīta par spēkā neesošu no 12.10.2004. ar Satversmes tiesas 11.10.2004. spriedumu). Paternitātes atzīšanai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.	13. 155.pantā: aizstāt vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu"; izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „Ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa vai bāriņtiesas, ja bērnam nav nodibināta aizbildnība, piekrišana.”; izslēgt sesto daļu.				13. 155.pantā: aizstāt vārdu "pieteikumu" ar vārdu "iesniegumu"; izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: „Ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa piekrišana vai bāriņtiesas piekrišana, ja bērnam nav nodibināta aizbildnība.”; izslēgt sesto daļu.
157. Paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs pieteikums par paternitātes atzīšanu vai pastāv šā likuma 155.pantā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā. Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šādu faktu. Pieņemams, ka bērns cēlies no personas, kurai ar bērna māti bijuši miesīgi sakari.	14. 157.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu "pieteikums" ar vārdu "iesniegums"; izslēgt trešo daļu.				14. 157.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu "pieteikums" ar vārdu "iesniegums"; izslēgt trešo daļu.
161. Bērna vecāku uzvārda maiņa sakarā ar stāšanos laulībā neskar bērna uzvārdu.	15. Izslēgt 161.pantu.				15. Izslēgt 161.pantu.
162. Nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs. Nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības. Pilngadīgu personu var adoptēt, ja starp adoptētāju un adoptējamo, pirms viņš sasniedzis pilngadību, jau bija izveidojušās faktiskās bērnu un vecāku attiecības. Šādos gadījumos adopciju var apstiprināt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.	16. Izslēgt 162.panta trešo daļu.				16. Izslēgt 162.panta trešo daļu.
163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo. Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu vai arī brāļus un māsas. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam ir jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam, bet adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem. Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam.	17. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā: „163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo. Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu vai bērnus. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam ir jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam, bet adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem. Nosacījumu par astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja vienlaikus adoptē vairākus bērnus (brāļus un māsas). Tomēr arī šajā gadījumā adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem. Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam.”	3. 4.	Saeimas Juridiskais birojs Likumprojekta 17. pantā piedāvātajā likuma 163. panta redakcijā: aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “ja adoptē sava laulātā bērnu vai bērnus” ar vārdiem “ja adoptē sava laulātā bērnu”. Saeimas Juridiskais birojs Likumprojekta 17. pantā piedāvātajā likuma 163. panta redakcijā: izslēgt trešās daļas pirmajā teikumā vārdu “vienlaikus”.	Atbalstīt Atbalstīt	17. Izteikt 163.pantu šādā redakcijā: “163. Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo. Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam ir jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam, bet adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem. Nosacījumu par astoņpadsmit gadu starpību var neievērot, ja adoptē vairākus bērnus (brāļus un māsas). Tomēr arī šajā gadījumā adoptētāja un bērna vecuma starpība nevar būt mazāka par sešpadsmit gadiem. Adoptētājam jābūt rīcībspējīgam.”
169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki: 1) adoptētājs; 2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu; 3) nepilngadīga adoptējamā vecāki vai aizbildnis. Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām. Tiesa var atsvabināt puses no šīs piekrišanas apliecinājuma, ja pēc faktiskajiem apstākļiem tas izrādās neiespējams kāda pastāvīga šķēršļa dēļ vai arī ja nav zināma to personu dzīvesvieta, kuru piekrišana vajadzīga. Tiesa ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” lūdz atsaukties minēto personu. Ja aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem un otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt, šādu atļauju var dot adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa. Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš to spēj formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību, priekštečiem. Pēc ārvalstnieka vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar tieslietu ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.	18. 169.pantā: izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: „3) nepilngadīga adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības, vai aizbildnis.”; aizstāt trešajā daļā vārdus „lūdz atsaukties” ar vārdiem „var lūgt atsaukties”.	5. 6. 7.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 18. panta pirmo daļu. Saeimas Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 18.panta otro daļu šādā redakcijā: “Izteikt 169.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Tiesa publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” aicinājumu atsaukties minēto personu. “” *Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks* Izteikt 169.panta sesto daļu šādā redakcijā: “Pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanas atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar bērnu un ģimenes lietu ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.”	Neatbalstīt Atbalstīt Atbalstīt	18. 169.pantā: izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: „3) nepilngadīga adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības, vai aizbildnis.”; izteikt 169.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Tiesa publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” aicinājumu minētajai personai atsaukties.”; izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “Pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar bērnu un ģimenes lietu ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.”
171. Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina. Tiesa var atļaut adoptētājus ierakstīt adoptētā dzimšanas reģistrā kā vecākus, ja šāds adoptētāju lūgums ir pamatots. Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas.	19. Aizstāt 171.panta otrajā daļā vārdu „ierakstīt” ar vārdu „neierakstīt”.				19. Aizstāt 171.panta otrajā daļā vārdu “ierakstīt” ar vārdu “neierakstīt”.
172. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētajam var piešķirt adoptētāju uzvārdu atbilstoši šā likuma 151.panta noteikumiem. Ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt. Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu.	20. Izteikt 172.pantu šādā redakcijā: „172. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētajam piešķirt adoptētāju uzvārdu atbilstoši šā likuma 151.panta noteikumiem. Adoptētājs var lūgt adoptējamā uzvārdam pievienot savu uzvārdu, izņemot gadījumus, kad adoptētājam vai adoptējamam jau ir dubults uzvārds. Ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt vai tam pievienot otru vārdu, izņemot gadījumus, kad adoptējamam jau ir dubults vārds. Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu. Aizliegts mainīt adoptējamā dzimšanas datumu.”				20. Izteikt 172.pantu šādā redakcijā: “172. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētajam var piešķirt adoptētāju uzvārdu atbilstoši šā likuma 151.panta noteikumiem. Adoptētājs var lūgt adoptējamā uzvārdam pievienot savu uzvārdu, izņemot gadījumus, kad adoptētājam vai adoptējamam jau ir dubults uzvārds. Ja adoptējamā vārds neatbilst adoptētāja tautībai vai ir grūti izrunājams, adoptējamā vārdu atļauts mainīt vai tam pievienot otru vārdu, izņemot gadījumus, kad adoptējamam jau ir dubults vārds. Pēc adoptētāju lūguma tiesa var atļaut mainīt arī adoptējamā personas kodu. Aizliegts mainīt adoptējamā dzimšanas datumu.”
173. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Tiesības uz pensiju, pabalstiem un citas sociālās tiesības, kas bērnam bija radušās līdz adopcijas brīdim, saglabājas.	21. Izslēgt 173.panta otrās daļas otro teikumu.				21. Izslēgt 173.panta otrās daļas otro teikumu.
174. Pilngadīgas personas adopcijai piemērojami šīs nodaļas vispārīgie noteikumi par adopciju.	22. Izslēgt 174.pantu.				22. Izslēgt 174.pantu.
175. Adopciju var atcelt tiesa, ja: 1) tas ir bērna interesēs; 2) pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu; 3) adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus. Ja adopcija notikusi, pārkāpjot adopcijas noteikumus, tiesa var noraidīt prasību par adopcijas atcelšanu gadījumos, kad adopcijas atcelšana neatbilst adoptētā interesēm. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.	23. Izteikt 175.pantu šādā redakcijā: „175. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.”	8.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 23. pantu.	Neatbalstīt	23. Izteikt 175.pantu šādā redakcijā: „175. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.”
176. Ar adopcijas atcelšanu tiek atjaunotas radniecības tiesiskās attiecības bērnam un viņa pēcnācējiem ar bērna bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem. Atceļot bērna adopciju, tiesa lemj par to, kas turpmāk realizēs aizgādību, un par uzturlīdzekļu piedziņu, ja adopcija ir atcelta adoptētāja vainas dēļ. Ja ar adopcijas nodibināšanu adoptētais bērns ir ieguvis adoptētāja uzvārdu vai citu vārdu, tiesa, ja tas ir bērna interesēs, var saglabāt iegūto uzvārdu un vārdu pēc adopcijas atcelšanas.	24. Izteikt 176.pantu šādā redakcijā: „176. Ar adopcijas atcelšanu tiek atjaunotas radniecības tiesiskās attiecības adoptētajam un viņa pēcnācējiem ar adoptētā bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem. Ja ar adopcijas nodibināšanu adoptētais ir ieguvis adoptētāja uzvārdu vai citu vārdu vai viņam ir mainīts personas kods, tiesa, ja tas ir adoptējamā interesēs, var saglabāt iegūto uzvārdu, vārdu un personas kodu pēc adopcijas atcelšanas.”				24. Izteikt 176.pantu šādā redakcijā: „176. Ar adopcijas atcelšanu tiek atjaunotas radniecības tiesiskās attiecības adoptētajam un viņa pēcnācējiem ar adoptētā bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem. Ja ar adopcijas nodibināšanu adoptētais ir ieguvis adoptētāja uzvārdu vai citu vārdu vai viņam ir mainīts personas kods, tiesa, ja tas ir adoptējamā interesēs, var saglabāt iegūto uzvārdu, vārdu un personas kodu pēc adopcijas atcelšanas.”

200. Ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, kā arī tad, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, viņiem var atņemt aizgādības tiesības. Aizgādības tiesību atņemšanu vienam vai abiem vecākiem kā galējo līdzekli piemēro tiesa. Tiesa, neatņemot aizgādības tiesības, var arī brīdināt vecākus un uzlikt viņiem par pienākumu izpildīt noteiktas darbības bērna apdraudējuma novēršanai.

Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai iecelt bērnam aizbildni.

25. Izteikt 200.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, ja bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai, kā arī tad, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, viņiem var atņemt aizgādības tiesības.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 25. pantu.

Neatbalstīt

25. Izteikt 200.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: