p.k.

Iesniegtie priekðlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likuma mērķis

1.

Papildināt 1. pantu aiz vārdiem “jūras drošības” ar vārdiem “un aizsardzības”

Atbalstīt

1. Papildināt 1. pantu aiz vārdiem “jūras drošības” ar vārdiem “un aizsardzības”

2.pants. Likuma piemērošana

(1) Likumu piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk — Kuģu reģistrs) iekļautajiem kuģošanas līdzekļiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, ārvalstu kuģiem, kuri atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk — Latvijas ūdeņi), un visām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī citiem tiesību subjektiem saistībā ar jūras drošību, kas garantējama atbilstoši starptautisko līgumu prasībām un ietver personāla, kravas, kuģošanas un kuģu drošību.

2.

Papildināt 2. panta pirmo daļu aiz vārdiem “(turpmāk – Latvijas ūdeņi),” ar vārdiem “ostām, ostu iekārtām”.

Atbalstīt

2. Papildināt 2. panta pirmo daļu aiz vārdiem “(turpmāk – Latvijas ūdeņi),” ar vārdiem “ostām, ostu iekārtām”.

(2) Likuma normas par kuģu drošību neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem un to personālu, kā arī uz citu valstu karakuģiem un to personālu.

4.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas

(1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās īsteno Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic Latvijas Jūras administrācija.

(2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk — Krasta apsardze), Jūras vides pārvalde un ostu pārvaldes.

3.

Papildināt 4. panta otro daļu aiz vārdiem “Jūras vides pārvalde” ar vārdiem ‘Drošības policija, Valsts robežsardze”

Atbalstīt

3. Papildināt 4. panta otro daļu aiz vārdiem “Jūras vides pārvalde” ar vārdiem “Drošības policija, Valsts robežsardze”.

5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence

Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās:

1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju;

2) nodroðina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju tiesību aktiem;

4.

Papildināt 5. panta 2. punktu aiz vārdiem “starptautisko organizāciju” ar vārdiem “kā arī Eiropas Savienības”

Atbalstīt

papildināt 2. punktu aiz vārdiem “starptautisko organizāciju” ar vārdiem “kā arī Eiropas Savienības”;

3) pārstāv valsti Starptautiskajā jūras organizācijā, Starptautiskajā hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās un citās institūcijās un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos;

4) nodroðina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu;

5) nodrošina Latvijas Jūras administrācijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli;

6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, lai gādātu par kuģošanas drošību un nepieļautu piesārņošanu no kuģiem;

7) izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās izglītības programmām;

8) izsniedz atbilstības sertifikātu klasifikācijas sabiedrībām (atzītām organizācijām) un publicē klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu;

9) izsniedz atbilstības sertifikātu komercsabiedrībām, kas sniedz starpniecības pakalpojumus jūrnieku iekārtošanai darbā;

5.

“9) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas veic kuģa īpašnieka vārdā kuģa apkalpes komplektēšanu un personu iekārtošanu darbā uz kuģiem;”

Atbalstīt

izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

“9) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas veic kuģa īpašnieka vārdā kuģa apkalpes komplektēšanu un personu iekārtošanu darbā uz kuģiem;”;

10) izsniedz atbilstības sertifikātu kuģu drošības un aprīkojuma pārbauţu veikđanai;

6.

“10) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;"

Atbalstīt

izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

“10) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantam, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes;";

11) izsniedz atbilstības sertifikātu komercsabiedrībām, kas nodarbojas ar kravu un pasažieru pārvadājumiem pa ūdensceļiem;

7.

Izslēgt 5. panta 11. punktu

Atbalstīt

izslēgt 11. punktu;

12) nosaka un publicē ārstu un to ārstniecības iestāžu sarakstu, kas veic jūrnieku veselības pārbaudes atbilstoši 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos noteiktajām prasībām;

8.

“12.1) nodroðina jūrnieku apmācības un novērtēšanas vadību, kontroli un uzraudzību atbilstoši 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu Noteikuma I/6 prasībām.

Atbalstīt

“12.1) nodroðina jūrnieku apmācības un novērtēšanas vadību, kontroli un uzraudzību atbilstoši 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu Noteikuma I/6 prasībām.

12.2) nodrošina jūrnieku apmācības, kompetences novērtēšanas, profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanas, kā arī to apstiprināšanas nepārtrauktu uzraudzību ar kvalitātes standartu sistēmu palīdzību;”

12.2) nodrošina jūrnieku apmācības, kompetences novērtēšanas, profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu izsniegšanas, kā arī to apstiprināšanas nepārtrauktu uzraudzību ar kvalitātes standartu sistēmu palīdzību;”.

13) attīsta un koordinē starptautiskos sakarus;

14) veic citas funkcijas, kas saistītas ar drošību jūrā.

6.pants. Latvijas Jūras administrācijas kompetence

(1) Latvijas Jūras administrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesību normām, kā arī savai kompetencei jūrlietās:

1) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības prasībām, atzīst kuģu būves un modernizācijas tehniskos projektus un izsniedz kuģu sertifikātus;

2) apstiprina kuģu dokumentāciju;

3) īsteno ostas valsts kontroli attiecībā uz ārvalstu kuģiem;

4) kontrolē Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) prasību izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem;

5) izmeklē un analizē jūras negadījumus;

9.

Papildināt 6. panta pirmās daļas 5. punktu ar vārdiem “kā arī veic jūrnieku profesionālās nekompetences gadījumu un pārkāpumu, kas saistīti ar profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi, izmeklēšanu;”

Atbalstīt

papildināt pirmās daļas 5. punktu ar vārdiem “kā arī veic jūrnieku profesionālās nekompetences gadījumu un pārkāpumu, kas saistīti ar profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi, izmeklēšanu;”;

6) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par pasažieriem uz kuģa, kā arī par bīstamām un piesārņojošām kravām;

7) saskaņo ostu noteikumus kuģošanas drošības jautājumos un kontrolē to ievērošanu;

8) izsniedz sertifikātus ločiem un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoriem;

9) veic jūrnieku reģistrāciju un izsniedz jūrnieka grāmatiņas, kā arī uztur Latvijas Jūrnieku reģistra (turpmāk — Jūrnieku reģistrs) datu bāzi;

10) izvērtē jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātus;

10.

“10) izvērtē un saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību starptautiskiem tiesību aktiem, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;”

Atbalstīt

“10) izvērtē un saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību starptautiskiem tiesību aktiem, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem;”;

11) veic simulatoru sertifikāciju;

12) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus;

13) uztur Kuģu reģistra un Zvejas kuģu reģistra datu bāzes;

14) uzrauga bāku, boju, citu navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos;

15) kontrolē dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos;

16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu;

17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī pilda nacionālā koordinatora pienākumus;

18) saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimuðas mantas izcelðanu;

19) saskaņo ostu hidrotehnisko būvju un kuģuceļu projektus no kuģošanas drošības viedokļa un piedalās projektu pieņemšanas komisijas darbā;

20) piedalās Starptautiskās jūras organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā;

21) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei;

22) uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību;

11.

Papildināt 6. panta pirmās daļas 22. punktu aiz vārdiem “(atzīto organizāciju)” ar vārdiem “un atzīto aizsardzības organizāciju”

Atbalstīt

papildināt pirmās daļas 22. punktu aiz vārdiem “(atzīto organizāciju)” ar vārdiem “un atzīto aizsardzības organizāciju”;

23) veic Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā (turpmāk — ISPS kodekss) noteiktās atbildīgās organizācijas funkcijas.

12.

“24) izvērtē kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu iekārtu aizsardzības personāla profesionāla apmācības programmu atbilstību ISPS kodeksa prasībām;

Atbalstīt

“24) izvērtē kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu iekārtu aizsardzības personāla profesionāla apmācības programmu atbilstību ISPS kodeksa prasībām;

25) uzrauga kuģu īpašnieku, kā arī komersantu, kas veic kuģa īpašnieka vārdā darbiekārtošanas pakalpojumus personu iekārtošanai darbā uz kuģiem, atbilstību 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumiem.”

25) uzrauga kuģu īpašnieku, kā arī komersantu, kas veic kuģa īpašnieka vārdā darbiekārtošanas pakalpojumus personu iekārtošanai darbā uz kuģiem, atbilstību 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumiem.”;

(2) Latvijas Jūras administrācija izstrādā tarifus tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar hidrogrāfiju, kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu, jūrnieku sagatavošanu un sertifikāciju. Šos tarifus apstiprina un maksas iekasēšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs. Maksa par navigācijas pakalpojumiem tiek noteikta atbilstoši “Likumam par ostām”.

13.

Papildināt 6. panta otrās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem ‘kuģošanas drošību” ar vārdiem ‘un kuģu un ostas iekārtu aizsardzību”

Atbalstīt

papildināt otrās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem ‘kuģošanas drošību” ar vārdiem ‘un kuģu un ostas iekārtu aizsardzību”;

(3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, Latvijas Jūras administrācija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Jūras drošības inspektorāta un Avāriju izmeklēšanas nodaļas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību.

14.

Aizstāt 6. panta trešajā daļā vārdus “Jūras drošības inspektorāta”ar vārdiem “Kuģošanas drošības inspekcijas” un papildināt aiz vārdiem “Avāriju izmeklēšanas nodaļas” ar vārdiem ‘Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas”

Atbalstīt

aizstāt trešajā daļā vārdus “Jūras drošības inspektorāta”ar vārdiem “Kuģošanas drošības inspekcijas” un papildināt aiz vārdiem “Avāriju izmeklēšanas nodaļas” ar vārdiem ‘Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas”.

7.pants. Krasta apsardzes kompetence

15.

“7. pants. Krasta apsardzes dienesta kompetence”

Atbalstīt

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“7. pants. Krasta apsardzes dienesta kompetence”;

(1) Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Šai nolūkā Krasta apsardze veic šādas funkcijas:

1) sadarbībā ar Jūras vides pārvaldi kontrolē vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un aiztur kuģus Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu;

2) likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam nacionālajam gatavības plānam naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem;

3) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā (MRCC darbību) Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk — Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk — SAR konvencija), citiem normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem;

4) nodrošina globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk — GMDSS) un automātiskās identifikācijas sistēmas (turpmāk — AIS) krasta sakaru tīkla darbību;

5) sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju kontrolē kuģošanas režīma ievērošanu.

(2) Ministru kabinets nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos.

16.

“(3) Ministru kabinets nosaka kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtību.”

Atbalstīt

“(3) Ministru kabinets nosaka kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtību.”

11.pants. Kuģu drošības prasības

(1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi ar turpmākajiem grozījumiem, to skaitā:

1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols;

2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols;

3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk — MARPOL konvencija);

4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk — Helsinku konvencija);

5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk — COLREG konvencija);

6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk — Tilpības konvencija);

7) Starptautiskās darba organizācijas 1976.gada Konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem;

8) 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar grozījumiem (turpmāk — STCW konvencija);

9) 1969.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi.

(2) Nosakot kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz:

1) pasažieru kuģu drošību un standartiem;

2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk — ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu darbību;

3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi;

4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju, kā arī valsts administrācijas darbību;

5) ostu un kuģu drošību;

6) zvejas kuģu reģistrāciju;

7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem;

8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu;

9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju;

10) kuģa konstrukciju un mehānismiem;

11) kuģa sistēmām un aprīkojumu, arī navigācijas, mašīntelpu, klāja aprīkojumu, radio un GMDSS aprīkojumu, avārijas un glābšanas aprīkojumu;

17.

“11) kuģa sistēmām un aprīkojumu;”

Atbalstīt

“11) kuģa sistēmām un aprīkojumu;”;

12) kuģa ugunsdrošību;

13) vides piesārņojuma novēršanu;

14) kuģa stabilitāti, arī avārijas stabilitāti;

15) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijā;

16) ISM kodeksa un ISPS kodeksa piemērošanu;

17) kuģa tilpību;

18) kuģa kravas zīmi;

19) kravas iekraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām;

20) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību;

21) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību;

22) loču un kuģu satiksmes dienesta (VTS) operatoru apmācību un sertifikāciju;

23) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem;

24) kuģa īpašnieka atbildību par kuģa atbilstību drošības normām;

25) jūras komunikācijas un sakaru sistēmām.

18.

“26) kuģa radio un navigācijas aprīkojuma drošību.”

Atbalstīt

“26) kuģa radio un navigācijas aprīkojuma drošību”.

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu izpildes kārtību.

(4) Satiksmes ministrs nosaka drošības prasības Latvijas kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(5) Ministru kabinets var noteikt kārtību, kādā tiek izpildītas prasības, ko Helsinku konvencija vides piesārņojuma novēršanas jomā izvirza komercsabiedrībām, kuru darbība nav saistīta ar jūras transportu.

(6) Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un kuģu aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būvi, modernizāciju un remontu uzrauga Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija).

12.pants. Kuģu karoga valsts uzraudzība

(1) Kuģu karoga valsts uzraudzība šā likuma izpratnē ir kontrole attiecībā uz kuģu atbilstību normatīvo aktu prasībām, to skaitā prasībām, kas noteiktas šā likuma 11.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

(2) Kuģu karoga valsts uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas kuģu konstrukcija, tehniskais stāvoklis, aprīkojums un apkalpe garantētu cilvēku dzīvības un veselības, vides un kravas aizsardzību, kā arī nepieļautu starptautiskajiem standartiem neatbilstošu kuģu izmantošanu kuģošanā.

(3) Lai īstenotu kuģu karoga valsts uzraudzību, satiksmes ministrs var noteikt kārtību attiecībā uz:

1) kuģu pārbaudēm un to termiņiem;

2) izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu vai sertifikātu anulēšanu;

3) ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu;

4) kuģu aprīkojuma pārbaudēm;

5) kuģu klases pārbaudēm;

6) klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzību;

7) jahtu tehniskā stāvokļa un aprīkojuma pārbaužu veikšanu.

19.

Izslēgt 12. panta trešās daļas 7. punktu

Atbalstīt

8. Izslēgt 12. panta trešās daļas 7. punktu.

16.pants. Kuģa aprīkojums

(1) Uz Latvijas kuģiem drīkst izmantot tikai tādu aprīkojumu, kas ir sertificēts un atbilst kuģošanas drošības, cilvēku dzīvības un veselības, kā arī vides aizsardzības prasībām.

(2) Kuģa drošības un aprīkojuma pārbaudes ir tiesīgas veikt aprīkojuma pārbaudes stacijas, kuras saņēmušas atbilstības sertifikātu šādai darbībai.

20.

“(2) Kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes veikšanai Satiksmes ministrija izsniedz speciālo atļauju (licenci) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

“(2) Kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes veikšanai Satiksmes ministrija izsniedz speciālo atļauju (licenci) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

18.pants. Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas)

21.

“18. pants. Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas un atzītās aizsardzības organizācijas)

Atbalstīt

“18. pants. Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas un atzītās aizsardzības organizācijas);

(1) Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) ir komercsabiedrības, kuras veic kuģu tehnisko uzraudzību atbilstoši pilnvarojuma līgumam, kas noslēgts ar Latvijas Jūras administrāciju. Latvijas Jūras administrācija pilnvarojuma līgumus var slēgt tikai ar tām klasifikācijas sabiedrībām, kuras ir atzītas un kuru pilnvarojuma apjoms ir atzīts satiksmes ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši starptautisko normatīvo aktu prasībām. Atzīto klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Ostu pārvaldes nodrošina klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) pārstāvju brīvu piekļūšanu inspicējamajiem kuģiem.

22.

Papildināt 18. panta otro daļu aiz vārdiem “(atzīto organizāciju)” ar vārdiem “un atzīto aizsardzības organizāciju”

Atbalstīt

papildināt otro daļu aiz vārdiem “(atzīto organizāciju)” ar vārdiem “un atzīto aizsardzības organizāciju”;

23.

“(3) Atzītās aizsardzības organizācijas ir komercsabiedrības, kuras veic ISPS kodeksā paredzētās funkcijas.”

Atbalstīt

“(3) Atzītās aizsardzības organizācijas ir komercsabiedrības, kuras veic ISPS kodeksā paredzētās funkcijas”.

23.pants. Kuģa apkalpe un kuģa kapteinis

(1) Kuģa kapteinis ir kuģa īpašnieka pilnvarota persona, kas atbild par kuģa vispārējo vadību un kuģošanas drošību. Kapteiņa rīkojumi atbilstoši viņa pilnvarām ir obligāti visām personām, kas atrodas uz kuģa.

24.

Papildināt 23. panta pirmās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “un aizsardzību”

Atbalstīt

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “un aizsardzību”;

(2) Kuģa apkalpes sastāvā ir virsnieki, ierindas jūrnieki un praktikanti.

(3) Praktikants ir persona, kas saskaņā ar jūrnieku profesionālās izglītības programmu atrodas mācību praksē uz kuģa.

(4) Kuģa apkalpes sastāvā nevar būt persona, kura ir sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

25.

“(5) Uz kuģa nevar strādāt persona, kura nav apmācīta un kurai nav attiecīgo darba pienākumu pildīšanai nepieciešamās kvalifikācijas apliecinoša dokumenta atbilstoši normatīvo aktu un starptautisko tiesību aktu prasībām.”

Atbalstīt

“(5) Uz kuģa nevar strādāt persona, kura nav apmācīta un kurai nav attiecīgo darba pienākumu pildīšanai nepieciešamās kvalifikācijas apliecinoša dokumenta atbilstoši normatīvo aktu un starptautisko tiesību aktu prasībām”.

24.pants. Kuģa apkalpes komplektēšana

(1) Latvijas kuģi nokomplektē ar piemērotu kuģa apkalpi, kas garantē drošību jūrā, ņemot vērā SOLAS konvencijas un STCW konvencijas prasības.

26.

Papildināt 24. panta pirmo daļu aiz vārda “drošību” ar vārdiem “un aizsardzību” un aiz vārda “jūrā” ar vārdiem “un ostā”

Atbalstīt

12. Papildināt 24. panta pirmo daļu aiz vārda “drošību” ar vārdiem “un aizsardzību” un aiz vārda “jūrā” ar vārdiem “un ostā”.

(2) Kuģa apkalpi komplektē atbilstoši tam, kā noteikts apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod Latvijas Jūras administrācija satiksmes ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Par apkalpes komplektēšanu atbild kuģa īpašnieks. Kuģa apkalpi komplektē ar kuģa kapteiņa piekrišanu.

(4) Jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus saistībā ar Latvijas kuģu ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, ir jābūt normatīvajiem aktiem un STCW konvencijai atbilstošiem profesionālās kvalifikācijas sertifikātiem.

27.pants. Jūrnieka grāmatiņa

(1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka personas identifikācijas dokuments atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas 1958.gada Konvencijas par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām prasībām. Tā kalpo par jūrnieka ceļošanas dokumentu, un tajā tiek ierakstītas ziņas par jūrnieka kvalifikāciju un darbu uz kuģiem.

(2) Jūrnieka grāmatiņu izsniedz Jūrnieku reģistrā reģistrētiem jūrniekiem, kuri norīkoti darbā uz starptautiskajā kuģošanā nodarbinātiem kuģiem un kuriem ir Latvijas kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments, ārvalstniekiem — ārvalsts kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments un Latvijas kompetento iestāžu izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Jūrnieka grāmatiņu izsniedz arī personām, kas mācās Latvijas jūrnieku izglītības iestādēs un atrodas mācību praksē uz kuģiem.

(3) Jūrnieka grāmatiņas noformē, izsniedz, apmaina, anulē, aiztur un to uzskaiti veic Latvijas Jūras administrācija. Jūrnieka grāmatiņu noformēšanas, izsniegšanas, apmaiņas, anulēšanas, aizturēšanas un to uzskaites kārtību nosaka satiksmes ministrs.

27.

Izslēgt 27. panta trešās daļas otro teikumu.

Atbalstīt

izslēgt trešās daļas otro teikumu;

(4) Jūrnieka grāmatiņā iekļaujamo informāciju un jūrnieka grāmatiņas lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ierakstus jūrnieka grāmatiņā izdara latviešu un angļu valodā.

28.

Papildināt 27. panta ceturto daļu aiz vārdiem “lietošanas kārtību” ar vārdiem “kā arī to apma iņas, anulēšanas, aizturēšanas un uzskaites kārtību”

Atbalstīt

papildināt ceturto daļu aiz vārdiem “lietošanas kārtību” ar vārdiem “kā arī to apmaiņas, anulēšanas, aizturēšanas un uzskaites kārtību”.

(5) Ziņas par nederīgām jūrnieka grāmatiņām un to veidlapām iekļauj nederīgo dokumentu reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

29.pants. Jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa

(1) Jūrniekam, kas gatavojas saņemt kompetences sertifikātu vai tiek norīkots darbā uz kuģa, ir jābūt ārsta izsniegtam atzinumam par veselības atbilstību darbam uz kuģa.

29.

Aizstāt 29. panta pirmajā daļā vārdus “kompetences sertifikātu” ar vārdiem “kvalifikāciju apliecinošu dokumentu”

Atbalstīt

14. Aizstāt 29. panta pirmajā daļā vārdus “kompetences sertifikātu” ar vārdiem “kvalifikāciju apliecinošu dokumentu”.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicamas veselības pārbaudes jūrniekiem, kā arī kārtību, kādā izsniedzams ārsta atzinums par jūrnieka veselības atbilstību darbam uz kuģa.

(3) Kritērijus, pēc kādiem jūrnieku veselības pārbaudē konstatējama jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa, nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa. Kuģošanas drošība ostās

30.

“III nodaļa. Kuģošanas drošība un aizsardzība ostās”

Atbalstīt

“III nodaļa. Kuģošanas drošība un aizsardzība ostās”.

34.pants. Loču dienests

(1) Locis ir attiecīgās ostas pārvaldes darbinieks, kas saņēmis attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Locis veic kuģa kapteiņa padomdevēja funkcijas kuģa manevros, kuģim ienākot ostā, izejot no tās vai pārvietojoties tajā. Par drošu kuģa navigāciju loča darbības laikā uz kuģa atbild kuģa kapteinis.

(2) Loči var sniegt loču pakalpojumus arī ūdeņos ārpus ostas.

(3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt kārtību, kādā uz kuģiem izmantojami loči, un loču darbības rajonus, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības.

31.

Aizstāt 34. panta trešajā daļā vārdus “Satiksmes ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”

Atbalstīt

16. Aizstāt 34. panta trešajā daļā vārdus “Satiksmes ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

(4) Kuģa kapteinis, kuram ir izņēmuma sertifikāts, atbrīvojams no pienākuma loču darbības rajonā izmantot loci, ja Latvijai saistošajos starptautiskajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šāda sertifikāta izsniegšanas kārtību.

36.pants. Ziņojums par bīstamu un piesārņojošu kravu

(1) Ja Latvijas ūdeņos vai ostā vēlas iebraukt kuģis ar bīstamu vai piesārņojošu kravu, kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona par to ziņo ostas kapteinim, nosūtot ziņojumu pirms izbraukšanas no ostas, kurā šī krava iekrauta.

(2) Pirms kuģis ar bīstamu vai piesārņojošu kravu atstāj Latvijas ostu vai Latvijas ūdeņus, kuģa kapteinis, kuģa operators vai aģents iesniedz ostas kapteinim ziņojumu par šo kravu.

(3) Informācija par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām ir pieejama Koordinācijas centram (MRCC). Kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām, var noteikt satiksmes ministrs.

32.

Aizstāt 36. panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus “satiksmes ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”

Atbalstīt

17. Aizstāt 36. panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus “satiksmes ministrs” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

43.pants. Kuģu sadursmju novēršanas noteikumi

(1) Kuģu un hidroplānu kapteiņi Latvijas ūdeņos ievēro COLREG konvencijas prasības.

(2) Atbilstoši COLREG konvencijas prasībām satiksmes ministrs nosaka īpašu kuģošanas kārtību atsevišķos ostu rajonos un ar tiem saistītajos ūdeņos, nemazinot kuģošanas drošību.

33.

Atbalstīt

45.pants. Radioziņojumi

(1) Latvijas piekrastes ūdeņos ietilpstošajos GMDSS rajonos Krasta apsardze nodrošina avārijas (MAYDAY), steidzamības (PAN-PAN) un regulārus jūras drošības (SECURITEE) ziņojumus, kā arī meteoroloģisko prognožu pārraides atbilstoši SOLAS konvencijas, SAR konvencijas, Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas un Starptautiskā radiosakaru reglamenta prasībām.

34.

“Koordinācijas centrs (MRCC) saņem kuģa aizsardzības trauksmes signālu.”

Atbalstīt

“Koordinācijas centrs (MRCC) saņem kuģa aizsardzības trauksmes signālu.”;

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma GMDSS krasta sakaru tīkla darbība.

1. Izslēgt 45.panta otro daļu.

izslēgt 45.panta otro daļu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma AIS krasta sakaru tīkla darbība.

46.pants. Cilvēku meklēšana un glābšana

(1) Cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus veic Krasta apsardze saskaņā ar SAR konvencijas un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas prasībām.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos. Minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek Krasta apsardzes un citu institūciju sadarbība, Koordinācijas centra (MRCC), tā apakšcentru un Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (ARCC) darbība, kā arī Latvijas atbildības rajonu.

(3) Krasta apsardze nodrošina Koordinācijas centra (MRCC) un GMDSS krasta sakaru tīkla darbību un meklēšanas un glābšanas operācijās izmanto Nacionālo bruņoto spēku kuģus, lidaparātus, Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (ARCC), kā arī citus tehniskos līdzekļus atbilstoši operatīvās rīcības plānam.

2. Aizstāt 46.panta trešajā un sestajā daļā un 53.panta trešajā daļā vārdu "lidaparāti" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "gaisakuģi" (attiecīgā locījumā).

20. Aizstāt 46.panta trešajā un sestajā daļā un 53.panta trešajā daļā vārdu "lidaparāti" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "gaisakuģi" (attiecīgā locījumā).

(4) Krasta apsardze var izveidot Koordinācijas centra (MRCC) apakšcentrus. Ostas kuģu satiksmes dienests (VTS) glābšanas gadījumos tiek uzskatīts par šādu apakšcentru.

(5) Koordinācijas centram (MRCC) un tā apakšcentriem ir jābūt operatīvās rīcības plāniem, kas nosaka kārtību un cilvēku meklēšanā un glābšanā iesaistītās institūcijas Latvijas atbildības rajonā, ieskaitot ostu akvatorijas.

(6) Jūras vai aviācijas avārijas gadījumā Koordinācijas centram (MRCC) ir tiesības atļaut ārvalstu kuģiem un karakuģiem ienākt Latvijas teritoriālajos ūdeņos, bet gaisakuģiem un militārajiem lidaparātiem ielidot Latvijas gaisa telpā virs tās teritoriālajiem ūdeņiem, par to operatīvi informējot Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.

53.pants. Jūras piesārņojuma likvidācija

(1) Jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes seku likvidācija Latvijas ūdeņos vai to tuvumā tiek veikta saskaņā ar OPRC konvenciju, Helsinku konvenciju un Ministru kabineta apstiprinātu nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

(2) Piesārņojuma likvidācijas darbus nodrošina un koordinē Krasta apsardze, bet šos darbus ostas akvatorijā koordinē attiecīgās ostas kapteinis, ievērojot ostas darbības plānu naftas piesārņojuma gadījumam.

56.pants. Hidrogrāfiskie mērījumi un pētījumi

(1) Latvijas ūdeņos atbilstoši Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas rekomendācijām tiek veikti šādi hidrogrāfiskie pētījumi un ģeodēziskie darbi:

1) dziļuma mērīšana atbilstoši starptautiskajām hidrogrāfisko mērījumu prasībām ūdeņos, kas tiek aktīvi izmantoti kuģošanai;

2) dziļuma mērīšana un vispārīgie hidrogrāfiskie pētījumi Latvijas ūdeņos kartogrāfijas un citām tautsaimniecības vajadzībām;

3) dziļuma mērīšana padziļināšanas darbu plānošanai, veikšanai un kontrolei;

4) nogrimušu objektu meklēšana, zemūdens cauruļvadu un komunikāciju līniju apsekošana;

35.

Izslēgt 56. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus “zemūdens cauruļvadu un komunikāciju līniju apsekošana;”

Atbalstīt

21. Izslēgt 56. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus “zemūdens cauruļvadu un komunikāciju līniju apsekošana;”.

5) straumju, ūdenslīmeņa svārstību, grunts nogulumu un zemes magnētisma datu ievākšana un sistematizēšana;

6) krasta, hidrotehnisko un hidrogrāfisko būvju ģeodēziskie pētījumi;

7) hidrogrāfiskie darbi, kas saistīti ar jūras izmantošanu valsts institūciju vajadzībām;

8) hidrogrāfisko mērījumu un pētījumu datu bāzes veidošana un uzturēšana.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktos hidrogrāfiskos pētījumus un ģeodēziskos darbus organizē un veic Latvijas Jūras administrācija. Satiksmes ministrs var noteikt Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas prasību un rekomendāciju izpildes kārtību.

(3) Par oficiāliem hidrogrāfiskiem mērījumiem Latvijas Republikā tiek uzskatīti Latvijas Jūras administrācijas veiktie mērījumi.