Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus "par brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu".

2. 12.pantā:

izslēgt vārdus "un pāraudzinātu";

aizstāt vārdu "noziegumu" ar vārdiem "noziedzīgu nodarījumu".

3. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Uzsākot soda izciešanu, cietuma administrācija nodrošina notiesātajam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu."

4. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora lēmumu – uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības, vai ar tiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar lietas izskatīšanu tiesā, – uz noteikto lietas izskatīšanas laiku."

5. Izslēgt 17.pantu.

6. 20.pantā:

aizstāt vārdus "uz lietas izskatīšanas laiku" ar vārdiem "uz noteikto lietas izskatīšanas laiku";

aizstāt vārdus "pilsētas vai tiesu apgabala prokurora sankciju" ar vārdiem "pilsētas, tiesu apgabala prokurora vai tiesas lēmumu";

aizstāt vārdus "ģenerālprokurora sankciju" ar vārdiem "ģenerālprokurora lēmumu".

 

7. Izteikt 41.panta astoto daļu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt iestādes apmeklētājiem uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, kā arī veikt šo personu un viņu mantu apskati un pārmeklēšanu."

8. Izteikt 41.1 panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"41.1 pants. Režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos

Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos atļauts uz darba līguma pamata strādāt administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem."

9. Izslēgt 43.panta trešajā daļā vārdus "un tā nedrīkst pārsniegt vienu Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu".

10. 45.pantā:

papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju papildus var tikt piešķirta ilgstoša satikšanās līdz
48 stundām.";

uzskatīt līdzšinējo panta trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

11. Izteikt 46.1 panta nosaukumu šādā redakcijā:

"46.1 pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs".

12. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

"47.pants. Notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus

Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Notiesātie slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, kuriem ir atļauts valkāt personīgo apģērbu, var to saņemt sūtījumos un pienesumos.

Notiesātajiem ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā."

13. Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Valsts Cilvēktiesību biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalstu pilsoņa sarakste ar savas vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņu intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Valsts Cilvēktiesību biroju, prokuratūru, tiesu, Ieslodzījuma vietu pārvaldi šī likuma 71.pantā minētajā gadījumā, kā arī notiesātā ārvalstu pilsoņa sarakste ar savas vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem."

14. 50.1 pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārda "daļu" ar vārdu "un";

svītrot pirmajā daļā vārdus "izdarītā nozieguma raksturu, agrākās sodāmības, attieksmi pret citiem notiesātajiem un cietuma personālu".

15. Izteikt 50.3 pantu šādā redakcijā:

"50.3 pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Notiesātie slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs – zemākajā, vidējā un augstākajā.

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz:

1) soda izpildes režīma pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) soda izpildes režīma pastiprināšanu, lai nodrošinātu likumā noteiktajām prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no soda laika, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu – pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas piektdaļas no soda laika, ar nosacījumu, ka notiesātais nav bijis disciplināri sodīts un tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Ja notiesātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā bijis piemērots disciplinārais sods par atsevišķu rupju pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma – uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi."

 

16. 50.4 pantā:

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturto daļu no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu viņu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu viņu var pārvietot uz soda izcieðanas režīma augstāko pakāpi. No režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Šā panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Šīm personām slēgtā cietuma soda izciešanas zemākajā režīma pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas vidējā režīma pakāpē ne mazāk kā desmit gadi, bet pārējā soda daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.";

izslēgt septītās, astotās un devītās daļas otro punktu;

papildināt pantu ar jaunu desmito daļu šādā redakcijā:

"Šajā pantā minētās tiesības valkāt personīgo apģērbu, patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku, piedalīties pasākumos ārpus atsevišķā cietuma bloka neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu."

 

17. 50.5 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš:

1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;

2) vīrieši par tīša, mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

3) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja tie agrāk izcietuši sodu cietumā;

4) par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;

5) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;

6) personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;

7) personas, kurām neizciestais papildsods – policijas kontrole – aizstāta ar brīvības atņemšanu;

8) notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

9) notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

10) notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu piekto daļu no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu viņu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis divas piektdaļas no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu viņu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot.

Sievietēm, kas notiesātas uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē – ne mazāk kā astoņi gadi, bet pārējā soda
daļa – soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.";

izslēgt piektās, sestās un septītās daļas otro punktu;

papildināt ar astoto daļu šādā redakcijā:

"Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu."

18. 50.6 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:

1) par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja tie agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē;

2) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja tie agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku ne ilgāku par pieciem gadiem;

3) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem;

4) kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "teritorijā, kuru nosaka cietuma priekšnieks pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi" ar vārdiem "pagasta teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde";

izslēgt sestās daļas 3.punktu.

19. Izteikt 50.7 panta piekto daļu šādā redakcijā:

"Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) izmantot gadā 12 ilgstošās satikšanās ar tuviem radiniekiem no 36 līdz 48 stundām;

2) izmantot gadā 12 īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām;

3) iepirkties iestādes veikalā bez naudas summas ierobežojuma;

4) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

5) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā."

 

20. 50.11 pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus "kurš sodu izcieš režīma augstākajā vai vidējā pakāpē";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētos lēmumus administratīvā komisija var mīkstināt, ja notiesātajam uzliktie disciplinārsodi ir dzēsti."

21. Papildināt 50.12 panta desmito daļu aiz vārda "lietas" ar vārdiem "par soda režīma mīkstināšanu".

22. Papildināt 50.13 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Izskatot notiesātā sūdzību vai prokurora protestu par papildsoda – policijas kontrole – maiņu, kā arī par ierosinājumu vai atteikumu ierosināt notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa, tiesa pieņem galīgu lēmumu."

23. 51.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"Notiesātos, kuri slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš augstākajā režīma pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var iesaistīt darbā ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot to uzraudzību.";

uzskatīt līdzšinējo panta trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par ceturto, piekto un sesto daļu.

24. Izslēgt 52.panta piektajā un sestajā daļā vārdu "apmaksātu".

25. Izslēgt 61.pantu.

26. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

"64.pants. Notiesāto profesionālā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādēs tiek organizēta profesionālās pamatizglītības apguve, lai notiesātie varētu strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas.

Notiesātos, kuri ir pirmās un otrās grupas invalīdi, profesionālās izglītības iegūšanā iesaista pēc viņu vēlēšanās."

 

27. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

"67.pants. Kārtība, kādā notiesātajiem organizējamas mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai

Notiesātajiem mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai organizē vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

28. Izteikt 68.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) atļaut izmantot papildus līdz sešām telefona sarunām gadā;".

29. 70.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) aizliegt kārtējo telefonsarunu;";

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem vai viņu cieņas un goda aizskaršana;

2) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida pazemošana;

3) alkoholisko dzērienu, narkotiku vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana, izplatīšana;

4) atteikšanās no apsekošanas, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu vai narkotiskās vielas;

5) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azarta spēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

6) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību;

7) notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos cietuma administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus notiesātos;

8) citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem;

9) mobilā telefona un tā sastāvdaļu lietošana un glabāšana (izņemot atklātos cietumus);

10) tīša cietuma īpašuma bojāšana;

11) atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana.

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.";

izslēgt sestās daļas 4.punktu.

30. Aizstāt 71.panta piektās daļas pēdējā teikumā vārdu "izciešanas" ar vārdu "uzlikšanas".

31. 77.pantā:

papildināt ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Pēc notiesātās mātes lūguma un ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms bērna četru gadu vecuma sasniegšanas paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) atbilstoši bērna vecāku dzīvesvietai, ka beidzas bērna uzturēšanās laiks kopā ar māti ieslodzījuma vietā. Bāriņtiesa (pagasttiesa), iepriekš pārbaudījusi apstākļus bērna tēva dzīvesvietā, nodod bērnu tēva aprūpē. Ja bērna nodošana tēvam nav iespējama, bāriņtiesa (pagasttiesa) gādā bar bērna ārpusģimenes aprūpi. Izvēloties bērna turpmāko dzīvesvietu, bāriņtiesa (pagasttiesa) ņem vērā bērna mātes viedokli.";

uzskatīt līdzšinējo panta piekto un sesto daļu attiecīgi par septīto un astoto daļu.

32. 112.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas.";

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības, vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu un bāriņtiesu (pagasttiesu) pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas."

33. Izslēgt 115.panta otrās daļas otro teikumu.

 

34. Izteikt 116.pantu šādā redakcijā:

"116.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas slimības dēļ

Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt izciest piespriesto sodu, soda izpildes iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta ekspertīze. Ņemot vērā ārstu komisijas atzinumu, soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot šo personu no turpmākās soda izciešanas.

Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde."

35. Izteikt 118.pantu šādā redakcijā:

"118.pants. Transporta izdevumi personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm

Personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm, apmaksā minimālos sabiedriskā transporta izdevumus biļetes iegādei līdz dzīvesvietai Latvijas teritorijā. Ja personas izvēlētā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, – minimālos transporta izdevumus biļetes iegādei līdz valsts robežas šķērsoðanas vietai vai līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai valstī, ar kuru Latvijai ir sauszemes robeža."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Normatīvā akta projekta

”Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

Latvijas sodu izpildes politika ir cieši saistīta ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Tas ir pamata garants soda izpildes efektivitātes uzlabošanai un soda izpildes procesa mūsdienīgai pilnveidei.

Pašlaik spēkā esošais Latvijas Sodu izpildes kodekss, neskatoties uz tajā izdarītajiem grozījumiem, politikas īstenošanas mērķu sasniegšanu pilnā apjomā neveicina. Sods, kura piemērošana satur visvairāk notiesātā tiesību un brīvību ierobežošanu soda izpildes un izciešanas laikā ir brīvības atņemšana. Pētot un analizējot pastāvošo brīvības atņemšanas soda izpildes praksi (tai skaitā valsts pārvaldes institūciju saraksti ar iedzīvotājiem), izvirzīta virkne jaunu uzdevumu, kuru īstenošanai nepieciešama spēkā esošo tiesību normu korekcija.

Līdz ar to Latvijas sodu izpildes kodeksā nepieciešams izdarīt vairākus grozījumus, kas būtiski uzlabotu pašreizējo situāciju brīvības atņemšanas soda izpildes un izciešanas jomā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā ir izstrādāti:

1. Lai modernizētu un pilnveidotu brīvības atņemšanas soda izpildes procesu.

2. Lai veidotu resursus, kurus varētu novirzīt to uzdevumu izpildei, kas šobrīd netiek pienācīgā apjomā un kvalitātē nodrošināti vai ir paredzēti kā jauni.

3. Lai rastu risinājumu šādiem jautājumiem:

    1. Precizētu brīvības atņemšanas soda izpildes režīma noteikšanu;
    2. Veicinātu efektīvāku brīvības atņemšanas soda progresīvās izpildes piemērošanu;
    3. Pilnveidotu administratīvo komisiju darbu;
    4. Uzlabotu sarakstes, kā arī sūtījumu un pienesumu saņemšanas kārtību;
    5. Precizētu soda izpildes režīma nosacījumus audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem;
    6. Efektīvāk notiesātos iesaistītu darbā;
    7. Precizētu režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos;
    8. Uzlabotu juridiskās palīdzības pasākumus notiesātajiem;
    9. Pilnveidotu notiesāto profesionālo izglītību;

    1. Precizētu atbrīvošanas un materiālā palīdzības sniegšanas kārtību no brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvojamām personām.

3. Cita informācija

 

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā skar tikai viena no Krimināllikumā paredzētajiem sodiem – brīvības atņemšanas – izpildes un izciešanas kārtību.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

 Likumprojekts ðo jomu neskar

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts ðo jomu neskar

 

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Likumprojekts ðo jomu tieði neskar

4. Ietekme uz vidi

 

 

Likumprojekts ðo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2004.

Trīs nākamie gadi

 

Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada

2005

2006

2007

1

2

3

4

5

6

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar

3.Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

-

Uzturēšanas izdevumi

-

Kārtējie izdevumi

-

Tai skaitā atalgojumi

-

Kapitālie izdevumi

-

6.Citas izmaiņas

-

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un

Ministru kabineta noteikumi)

Papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Nav jāizdod

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts atbilst Eiropas Padomes un Eiropas Savienības nostādnēm – Eiropas ieslodzījuma vietu noteikumi. Rekomendācijas Nr.R (87)3

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts atbilst ANO Ieslodzīto režīma minimālajiem Standartnoteikumiem (apiešanās ar ieslodzītajiem) un ANO Konvencijai “Pret spīdināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka ciņu pazemojošu apiešanos

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.pantam un ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17.pantam

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Padomes un Eiropas Savienības nostādnēm – Eiropas ieslodzījuma vietu noteikumi. Rekomendācijas Nr.R (87)3, pieņēmusi Eiropas padomes Ministru komiteja 1987.gada 12.februārī

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas ieslodzījuma vietu noteikumi - attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

3.pants (grozījums kodeksa 15.pantā)

11.pants (grozījums kodeksa 46.pantā)

15. pants (grozījums kodeksa 50.pantā)

9., 92.,

43., 65.c

42., 43.

Atbilst

Atbilst

Atbilst

 

5. Cita informācija

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 Nav

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Nav veiktas

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikuðas

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Netiks radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ar “Latvijas vēstnesis” un NAIS starpniecību

Indivīds var griezties augstākstāvošajās institūcijās (Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Tieslietu ministrijā, tiesā) ar sūdzībām un iesniegumiem

 

Tieslietu ministre   V.Muižniece

 Ministre

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

         

V.Muiţniece

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

I.Brazauska

I.Kronberga

 

 

13.04.2004. 14:15

924

I.Kronberga

7505750, ilona.kronberga@tm.gov.lv