Likumprojekts

Likumprojekts

Par likuma "Par likuma "Par Latvijas Hipotēku un zemes banku" atzīšanu par spēku zaudējušu" atzīšanu par spēku zaudējušu

Atzīt likumu "Par likuma "Par Latvijas Hipotēku un zemes banku" atzīšanu par spēku zaudējušu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.) par spēku zaudējušu.

Pārejas noteikums

Līdz jaunu valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" statūtu reģistrēšanai komercreģistrā, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šī likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā Ministru kabineta 2000.gada 16.maija noteikumi Nr.177 "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" statūti", ciktāl tie nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

 

 

 

 

Finanðu ministrs

O.Spurdziņš

 

 

 

 

 Likumprojekta “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” atzīšanu par spēku zaudējušu”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šobrīd valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” ir saistošs 1996.gada 17.oktobrī Saeimā pieņemtais likums “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu”, kurā noteikts, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” darbojas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, likumu “Par akciju sabiedrībām” un citiem likumiem (1.pants), ka valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” statūtus izdod Ministru kabinets pēc finansu ministra un zemkopības ministra kopīga ieteikuma (2.pants).

Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” saskaņā ar 2001.gada 20.decembrī Saeimā pieņemto Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu līdz 2004.gada 31.decembrim jāpiesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā.

Pēc valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” reģistrēšanas komercreģistrā, tās darbību reglamentēs Komerclikums, 2002.gada 26.septembrī Saeimā pieņemtais likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitāla sabiedrībām”, kā arī citi normatīvie akti, tajā skaitā uz kredītiestādēm attiecināmie. Likums “Par akciju sabiedrībām” valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” vairs nebūs saistošs. Lieka ir norāde uz atsevišķu normatīvo aktu ievērošanu, tajā skaitā, tādu, kas valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pēc reģistrēšanas komercreģistrā vairs nebūs saistoši.

Likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” nosaka, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību statūtus apstiprina kapitāla daļu turētājs, savukārt statūtus (arī to grozījumus) paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis.

Ministru kabinets valsts kapitālsabiedrību statūtus apstiprina gadījumos, kad tas paredzēts kādā citā likumā.

Likums “Par likuma ”Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” pēc būtības ir novecojis, tajā skaitā ņemot vērā faktu, ka vienīgais

kapitāla daļu turētājs valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Hipotēku un zemes banka” ir Finanšu ministrija. Saskaņā ar 1997.gada 10.janvāra Ministru kabineta rīkojumu Nr.10 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība” (turpmāk – Laukkredīts) pievienošanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” ir Laukkredīta tiesību un saistību pārņēmēja. Tādejādi, apvienojot abas sabiedrības, zemkopības un finanšu ministri tika iekļauti kā tās amatpersonas, pēc kuru kopīga ieteikuma izdodami valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” statūti. Laukkredīta tiesību un saistību pārņemšana ir sekmīgi veikta, līdz ar to likums “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” ir zaudējis savu nozīmi pēc būtības.

Vienlaicīgi tas ir pretrunā ar vēlāk pieņemto likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kurā reglamentēta valsts kapitālsabiedrību statūtu apstiprināšanas kārtība, kā arī ar Komerclikumā formulēto principu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

Statūtu pieņemšanas kārtības atbilstība 2000.gada 13.aprīlī Saeimā pieņemtajam Komerclikumam un 2002.gada 26.septembrī Saeimā pieņemtajam likumam “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

Pieņemot Normatīvo aktu, nebūs pretruna ar vēlāk pieņemtajiem un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” saistošajiem likumiem.

Likuma neatbilstība faktiskai situācijai, jo kapitāldaļu turētājs valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Hipotēku un zemes banka” ir Finanšu ministrija.

3. Cita informācija

 Nav

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 Nav

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

6. Cita informācija

 Nav

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

 Nav

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

5. Cita informācija

 Nav

  VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Normatīvā akta projekts ðo jomu neskar.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 Nav

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

 

 Finanšu ministrs                                       O. Spurdziņš

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Atbildīgā par uzdevumu izpildes kontroli

Atbildīgā persona

V. Andrējeva

E.Strazdiņa

M.Radeiko

E.Kūkoja

E.Kūkoja, 7774141

edite@hipo.lv