Likuma redakcija pirms grozījumu izdarīšanas Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.260

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

Izdarīt likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.; 2001, 23.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Likuma mērķis

(1) Šis likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

(2) Īpašie noteikumi par kolektīvajām zīmēm minēti šā likuma VII nodaļā; pārējos gadījumos, ja nav norādīts citādi, uz kolektīvo zīmi attiecas noteikumi par preču zīmēm vai pakalpojumu zīmēm.

(3) Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības noteikumus reglamentē arī citi normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

"(3) Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības noteikumus reglamentē arī citi normatīvie akti. Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanu konkrētos apstākļos var ierobežot vai aizliegt saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē konkurenci, tirdzniecību un reklāmu vai patērētāju tiesību aizsardzību. Šis likums neliedz preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai piemērot likuma noteikumus par civiltiesisko atbildību un normatīvos aktus, kas attiecas uz negodīgu konkurenci."

1

Atbalstīt

(4) Latvijas fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas reģistrēt, lietot un aizsargāt preču zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī citus komercdarbībā izmantojamus apzīmējumus citās valstīs saskaņā ar šo valstu likumiem un starptautiskajiem līgumiem.

2

Atbalstīt

(5) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzēti noteikumi, kas atšķiras no šā likuma normām, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

4.pants. Tiesības uz preču zīmi un šo tiesību subjekti

(1) Tiesības uz preču zīmi var iegūt jebkura fiziskā vai juridiskā persona (turpmāk - persona). Katrai personai var piederēt viena preču zīme vai vairākas preču zīmes.

(2) Preču zīme var būt divu vai vairāku personu kopīpašums.

(3) Kolektīvā zīme ir vairāku uzņēmumu apvienības (asociācijas) īpašums.

(4) Godprātīgas komercdarbības ietvaros var lietot nereģistrētas preču zīmes, ciktāl tās neaizskar citu personu tiesības un nepārkāpj likumu un citu normatīvo aktu noteikumus. Papildus īpašiem noteikumiem, kas noteiktos apstākļos pieļauj preču zīmju aizsardzību bez reģistrācijas vai ārpus tās un minēti šā panta septītajā daļā, kā arī šā likuma 8.pantā un 28.panta astotajā daļā, tiesiskās attiecības saistībā ar nereģistrētām preču zīmēm regulē arī Civillikuma noteikumi un normatīvie akti, kas attiecas uz negodīgu konkurenci.

"(4) Godprātīgā komercdarbībā var lietot nereģistrētas preču zīmes. Noteikumi, kas pieļauj preču zīmju aizsardzību bez reģistrācijas vai ārpus tās un paredzēti šā panta septītajā daļā, šā likuma 8.pantā, 9.panta trešās daļas 4.punktā un 28.panta astotajā daļā, neliedz tiesiskajām attiecībām saistībā ar nereģistrētām preču zīmēm piemērot arī normatīvos aktus, kas minēti šā likuma 2.panta trešajā daļā.";

4

- likuma 4. pantā ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

Likumprojekta 2. pantā paredzēto likuma 4. panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

(5) Izņēmuma tiesības uz preču zīmi var nodrošināt ar Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk - Patentu valde) veiktu preču zīmes reģistrāciju vai reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju. Īpašie noteikumi, kas attiecas uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju un starptautiski reģistrētām zīmēm, minēti šā likuma VIII nodaļā; pārējos gadījumos uz starptautiski reģistrēto preču zīmju spēkā esamību, lietošanu un aizsardzību attiecas noteikumi par Patentu valdē reģistrētajām preču zīmēm.

6

“tajā skaitā reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar Eiropas Kopienas preču zīmju reģistrācijas kārtību.”;

Izteikt likuma 4. panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(5) Izņēmuma tiesības uz preču zīmi var nodrošināt ar Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk — Patentu valde) veiktu preču zīmes reģistrāciju vai reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju, kā arī ar reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar Eiropas Kopienas preču zīmju reģistrācijas kārtību.”;

“(5) Izņēmuma tiesības uz preču zīmi var nodrošināt ar Latvijas Republikas Patentu valdē (turpmāk — Patentu valde) veiktu preču zīmes reģistrāciju vai reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju, kā arī ar reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar Eiropas Kopienas preču zīmju reģistrācijas kārtību.”;

(6) Personai, uz kuras vārda preču zīme reģistrēta, ir izņēmuma tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot šādus apzīmējumus:

1) jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta preču zīme;

2) jebkuru apzīmējumu, ja sakarā ar tā identiskumu vai līdzību preču zīmei un to preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību, kuriem reģistrēta preču zīme un saistībā ar kuriem minēto apzīmējumu lieto, pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šo apzīmējumu sajauc ar preču zīmi vai uztver šo apzīmējumu kā tādu, kas saistīts ar preču zīmi.

(7) Neatkarīgi no šā panta sestās daļas noteikumiem Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes (8.panta izpratnē) īpašniekam ir tiesības aizliegt komercdarbībā lietot jebkuru apzīmējumu, kurā sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski vai līdzīgi plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem. Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt komercdarbībā lietot apzīmējumu, kurā atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme, arī saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka minētā apzīmējuma lietošanu patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku un ka šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm.

(8) Saskaņā ar šā panta sestās un septītās daļas noteikumiem var aizliegt arī šādas darbības:

1) minēto apzīmējumu lietošanu (uzdrukāšanu, piestiprināšanu) uz precēm vai to iepakojuma;

2) preču piedāvāšanu, laišanu tirgū vai uzglabāšanu šādiem nolūkiem saistībā ar šiem apzīmējumiem;

3) pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar šiem apzīmējumiem;

4) preču importu vai eksportu saistībā ar šiem apzīmējumiem;

5) minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos un reklāmā.

(9) Ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā panta sestās, septītās un astotās daļas noteikumus, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt citām personām lietot arī apzīmējumus, kas nav paredzēti tieši preču vai pakalpojumu atšķiršanai (preču marķēšanai, preču vai pakalpojumu izcelsmes identifikācijai), ja tiek pierādīts, ka šāda apzīmējuma lietošana bez pienācīga attaisnojuma rada priekšstatu par saistību ar šo preču zīmi vai dod iespēju negodīgi izmantot preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodarīt tām kaitējumu.

"(9) Ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā panta sestās, septītās un astotās daļas noteikumus, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt citām personām lietot arī apzīmējumus, kas nav paredzēti tieši preču vai pakalpojumu atšķiršanai (preču marķēšanai, preču vai pakalpojumu izcelsmes identifikācijai), ja tiek pierādīts, ka šāda apzīmējuma lietošana rada priekšstatu par apzīmējuma lietotāja saistību ar preču zīmes īpašnieku vai dod iespēju bez pienācīga attaisnojuma negodīgi izmantot preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodarīt tām kaitējumu.";

8

Izslēgt likumprojekta 2. pantā paredzēto likuma 4. panta devīto daļu.

jēdziens) attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, pēc preču zīmes īpašnieka pieprasījuma uzziņu krājuma izdevējs nodrošina, lai ne vēlāk kā nākamajā uzziņu krājuma izdevumā attiecīgajai preču zīmei būtu pievienota norāde, ka tā ir reģistrēta preču zīme. Šis noteikums ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojams arī uzziņu krājumiem elektronisku datu bāzu formā.

(11) Tiesības uz preču zīmi, kas pamatojas uz reģistrāciju vai tās pieteikumu, tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamo mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par liettiesisko prasību objektu. Šīs tiesības var nodot citām personām (tiesību pārņēmējiem) un var pāriet mantiniekiem.

9

redakcionāls labojums

(12) Izņēmuma tiesības uz reģistrēto preču zīmi pilnā apjomā, ieskaitot izņēmuma tiesības attiecībā pret citām personām, stājas spēkā ar dienu, kad publicēts paziņojums par preču zīmes reģistrāciju.

5.pants. Izņēmuma tiesību ierobežojumi

(1) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt citai personai komercdarbībā lietot šādas ziņas vai apzīmējumus, ja to lietošana atbilst godprātīgai ražošanas un komercdarbības praksei:

1) šīs personas pašas vārdu, uzvārdu un adresi;

2) šīs personas uzņēmuma nosaukumu, ja tā likumīga lietošana komercdarbībā uzsākta pirms attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma (prioritātes datuma), un tā adresi;

3) patiesas norādes un ziņas par šīs personas preču un pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas un pakalpojumu sniegšanas laiku vai citām preču un pakalpojumu īpašībām;

4) minētā īpašnieka preču zīmi, ja tas ir nepieciešams, lai norādītu preču vai pakalpojumu lietojumu (funkcionālo uzdevumu), arī preču lietojumu piederumu vai rezerves daļu veidā.

(2) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt lietot preču zīmi saistībā ar precēm, kuras ar šo preču zīmi ar paša īpašnieka piekrišanu nonākušas saimnieciskajā apritē Latvijā vai jebkurā citā valstī, ar kuru Latvija attiecībā uz šīm precēm noslēgusi divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu par kopējo tirgu, par muitas ūniju vai tamlīdzīgu līgumu.

(3) Šā panta otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja preču zīmes īpašniekam ir pamatoti iemesli nepieļaut minēto preču tālāku apriti peļņas nolūkos, it īpaši, ja šo preču kvalitāte pēc to iekļaušanas saimnieciskajā apritē ir mainījusies vai preces ir bojātas.

(4) Izņēmuma tiesības neattiecas uz tādiem preču zīmes elementiem, kurus, atsevišķi ņemot, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas noteikumiem nevar reģistrēt kā preču zīmes.

III nodaļa
Preču zīmes reģistrācijas priekšnoteikumi

6.pants Absolūtie pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atteikumam un atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Kā preču zīmi nevar reģistrēt apzīmējumus (ja tie reģistrēti, reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu):

1) kas nevar veidot preču zīmi, tas ir, apzīmējumus, kas neatbilst šā likuma 3.panta noteikumiem;

2) kam trūkst jebkādas atšķirtspējas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem;

3) kas sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm, kuras var izmantot komercdarbībā, lai apzīmētu attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

4) kas sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm (vispārīgiem apzīmējumiem), kuras attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem kļuvušas vispārpieņemtas ikdienas valodā vai godprātīgās un vispāratzītās komercdarbības paražās;

5) kas sastāv tikai no formas, kuru tieši nosaka pašu preču veids (forma tieši izriet no preču rakstura) vai kura nepieciešama kāda tehniska efekta sasniegšanai, vai kura precēm piešķir būtisku vērtību;

6) kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem;

7) kas var maldināt patērētājus par preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi u. tml.;

8) kas ietver apzīmējumus, kuru reģistrācija noraidāma vai atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar Parīzes konvencijas 6-ter pantu, to skaitā Parīzes savienības dalībvalstu ģerboņus un karogus, to oficiālās proves (raudzes), kontroles un garantijas zīmes, kā arī starptautisko organizāciju emblēmas, karogus, nosaukumus un to saīsinājumus, ja nav attiecīgas kompetentu institūciju atļaujas;

9) kas bez Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtas kompetentu institūciju atļaujas ietver valsts līmenī apstiprināto heraldiku, valsts apbalvojumus, valsts dienestu atšķirības zīmes, kā arī oficiālos proves (raudzes), kontroles, kvalitātes, garantijas un preču lietošanas drošuma apzīmējumus, kurus attiecībā uz tām pašām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem lieto Latvijā, vai citas zīmes ar augstu simbolisku vērtību, kā arī reliģiskos simbolus;

10) attiecībā uz vīniem - kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura apzīmē noteiktas izcelsmes vīnus, vai attiecībā uz destilētajiem alkoholiskajiem dzērieniem - kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kura apzīmē noteiktas izcelsmes destilētos alkoholiskos dzērienus, ja vīniem vai destilētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, nav attiecīgās izcelsmes.

"11) kas paredzēti lauksaimniecības un pārtikas produktu apzīmēšanai un ietver attiecībā uz tiem pašiem lauksaimniecības vai pārtikas produktiem aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no šādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ja produktiem, kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, nav attiecīgās izcelsmes vai ja pieteiktā apzīmējuma izmantošana saistībā ar šiem produktiem ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un cilmes nosaukumu aizsardzību."

redakcionāli labojumi

“11) kas paredzēti lauksaimniecības un pārtikas produktu apzīmēšanai un ietver attiecībā uz tiem pašiem lauksaimniecības vai pārtikas produktiem aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai sastāv no šādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ja produktiem, kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, nav attiecīgās izcelsmes vai ja pieteiktā apzīmējuma izmantošana saistībā ar šiem produktiem ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes nosaukumu aizsardzību.”

(2) Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja zīmes reģistrācijas pieteikums iesniegts ar acīmredzami negodprātīgu nolūku.

(3) Preču zīmes reģistrāciju nevar atteikt uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punkta noteikumu pamata, kā arī nevar atzīt par spēkā neesošu uz šo pašu noteikumu pamata, ja zīmes lietošanas dēļ tā Latvijas attiecīgo patērētāju uztverē ieguvusi atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm un pakalpojumiem.

7.pants. Agrāka preču zīme kā pamatojums reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem var atzīt par spēkā neesošu šādos gadījumos:

1) šī preču zīme ir identiska agrākai preču zīmei, un preces vai pakalpojumi, kuriem tā reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme;

2) sakarā ar šīs preču zīmes identiskumu vai līdzību citas personas agrākai preču zīmei un attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.

(2) Agrākas preču zīmes šā panta pirmās daļas izpratnē ir:

1) Latvijā spēkā esošas preču zīmes, kuras reģistrētas pēc nacionālās vai starptautiskās reģistrācijas procedūras un kuru reģistrācijas pieteikuma datums ir agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ņemot vērā arī zīmēm piešķirto prioritāti;

5. Izteikt 7.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

redakcionāls labojms

“1) Latvijā spēkā esošas preču zīmes, kuras reģistrētas pēc nacionālās vai starptautiskās reģistrācijas procedūras vai kā Eiropas Kopienas preču zīmes (turpmāk — Kopienas preču zīme) saskaņā ar Padomes 1993.gada 20.decembra regulu (EK) Nr.40/94 par Kopienas preču zīmi (turpmāk — Padomes regula Nr.40/94), ja to reģistrācijas pieteikuma datums ir agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ņemot vērā arī zīmēm piešķirto prioritāti;”.

2) iepriekšējā punktā minēto preču zīmju reģistrācijas pieteikumi - ar nosacījumu, ka tās tiek reģistrētas.

9.pants. Citas agrākas tiesības kā pamatojums preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka šī preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai kolektīvai zīmei, kuras spēkā esamības termiņš beidzies pēdējo triju gadu laikā pirms apstrīdētās preču zīmes pieteikuma datuma.

(2) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka šī preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei, kura bijusi reģistrēta identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem un kuras spēkā esamības termiņš reģistrācijas neatjaunošanas dēļ beidzies pēdējo divu gadu laikā pirms apstrīdētās preču zīmes pieteikuma datuma, izņemot gadījumu, kad agrākās preču zīmes īpašnieks devis atļauju apstrīdētās preču zīmes reģistrācijai vai nav lietojis savu preču zīmi.

(3) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, arī pamatojoties uz to, ka cita persona pirms preču zīmes pieteikuma datuma (ņemot vērā arī tai piešķirto prioritātes datumu) ieguvusi Latvijā kādas citas tiesības, kuras ļauj aizliegt šīs preču zīmes lietošanu; reģistrāciju var apstrīdēt, pamatojoties arī uz šādām tiesībām:

1) personiskajām tiesībām, tas ir, tiesībām, kas saistītas ar sabiedrībā pazīstamas personas vārdu, uzvārdu, pseidonīmu, portretu, faksimilu, izņemot gadījumu, kad šī persona mirusi pirms 50 gadiem vai agrāk;

2) autortiesībām;

3) komerctiesībām, tas ir, tiesībām, kas saistītas ar identiskā vai līdzīgā uzņēmējdarbības nozarē lietotu firmas nosaukumu (komercapzīmējumu, masu saziņas līdzekļa nosaukumu, citu tamlīdzīgu apzīmējumu), ja tā godprātīga un likumīga lietošana komercdarbībā Latvijā uzsākta pirms preču zīmes pieteikuma datuma vai attiecīgi prioritātes datuma, vai Latvijā plaši pazīstamu Latvijas vai ārvalsts firmas nosaukumu (komercapzīmējumu, masu saziņas līdzekļa nosaukumu, citu tamlīdzīgu apzīmējumu);

4) citām rūpnieciskā īpašuma tiesībām.

"4) citām rūpnieciskā īpašuma tiesībām, arī tiesībām, kas saistītas ar nereģistrētu preču zīmi vai citu apzīmējumu, kas lietots preču vai pakalpojumu atšķiršanai, arī domēna vārdu, ja nereģistrētā preču zīme, cits minētais apzīmējums vai domēna vārds pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma datuma (vai attiecīgi prioritātes datuma) godprātīgi lietots Latvijā komercdarbībā saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem tik ilgi un tādā apjomā, ka reģistrētās preču zīmes lietošana var maldināt patērētājus par attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi.";

"4) citām rūpnieciskā īpašuma tiesībām, arī tiesībām, kas saistītas ar nereģistrētu preču zīmi vai citu apzīmējumu, kas lietots preču vai pakalpojumu atšķiršanai, arī domēna vārdu, ja nereģistrētā preču zīme, cits minētais apzīmējums vai domēna vārds pirms reģistrētās preču zīmes pieteikuma datuma (vai attiecīgi prioritātes datuma) godprātīgi lietots Latvijā komercdarbībā saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem tik ilgi un tādā apjomā, ka reģistrētās preču zīmes lietošana var maldināt patērētājus par attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi.";

(4) Preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu ir tiesīga prasīt arī persona, kas ir šīs preču zīmes īpašnieks citā Parīzes savienības dalībvalstī, ja Latvijā šo zīmi uz sava vārda reģistrējis īpašnieka aģents vai pārstāvis bez īpašnieka piekrišanas, izņemot gadījumu, kad pārstāvja vai aģenta rīcībai ir pietiekams attaisnojums.

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "citā Parīzes savienības dalībvalstī" ar vārdiem "kādā no Parīzes savienības dalībvalstīm".

IV nodaļa
Preču zīmes reģistrācijas procedūra

10.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Persona, kas vēlas reģistrēt preču zīmi Latvijā, iesniedz Patentu valdē preču zīmes reģistrācijas rakstveida pieteikumu (turpmāk arī - pieteikums).

(2) Par preču zīmes pieteikšanu, reģistrāciju un citām šajā likumā noteiktajām darbībām jāmaksā nodeva. Nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(3) Par pieteikuma iesniegšanas dienu (pieteikuma datumu), ievērojot šā panta devītās daļas noteikumus, nosaka dienu, kad Patentu valdē saņemti dokumenti, kas ietver:

1) lūgumu reģistrēt preču zīmi;

2) ziņas, kas ļauj nepārprotami noteikt pieteicēju;

3) reģistrācijai pieteikto apzīmējumu (tā attēlu);

4) to preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem pieprasīta preču zīmes reģistrācija.

(4) Vienā pieteikumā var pieprasīt tikai vienas preču zīmes reģistrāciju.

(5) Vienā pieteikumā var pieprasīt preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz vienu preci vai pakalpojumu, vairākām vai daudzām precēm vai pakalpojumiem, kā arī vienlaikus uz precēm un pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar Preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju (Nicas klasifikāciju) tie pieder pie vienas vai vairākām preču vai pakalpojumu klasēm. Preces un pakalpojumus sarakstā grupē pa klasēm atbilstoši šai klasifikācijai.

(6) Pieteikuma iesnieguma veidlapu, kura atbilst šā likuma un Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem, apstiprina Patentu valde.

"(6) Pieteikuma veidlapu un citas preču zīmes reģistrācijas procedūrai nepieciešamās veidlapas apstiprina Ministru kabinets.

(7) Pieteikuma iesniegumam, arī preču un pakalpojumu sarakstam jābūt latviešu valodā. Citus pieteikumā iekļaujamos materiālus un dokumentus var iesniegt arī angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Patentu valde ir tiesīga pieprasīt iesniegto materiālu un dokumentu tulkojumu latviešu valodā; minētie tulkojumi jāiesniedz Patentu valdes noteiktajā termiņā. Visa ar pieteikumu saistītā lietvedība un sarakste notiek latviešu valodā.

(7) Pieteikumu un preču un pakalpojumu sarakstu iesniedz latviešu valodā. Citus pieteikumā iekļaujamos vai tam pievienojamos dokumentus var iesniegt arī angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Patentu valde ir tiesīga pieprasīt iesniegto dokumentu tulkojumu latviešu valodā. Minētie tulkojumi iesniedzami Patentu valdes noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par mēnesi. Visa ar pieteikumu saistītā lietvedība un sarakste notiek latviešu valodā.

10

Izteikt likumprojekta 7.  pantā paredzēto 10.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Pieteikumu iesniedz un visa preču zīmes reģistrācijas procedūras lietvedība un sarakste notiek latviešu valodā. Dokumentus svešvalodās drīkst iesniegt, ja tiem pievienots noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums latviešu valodā.”

(7) Pieteikumu iesniedz un visa preču zīmes reģistrācijas procedūras lietvedība un sarakste notiek latviešu valodā. Dokumentus svešvalodās drīkst iesniegt, ja tiem pievienots noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums latviešu valodā.

(8) Šajā likumā un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos pieteikumā iekļauj pieteiktā apzīmējuma aprakstu, tulkojumu vai citus paskaidrojumus attiecībā uz apzīmējuma raksturu.

(8) Pieteikumā var iekļaut pieteiktā apzīmējuma aprakstu, svešvalodā veidota vārdiska apzīmējuma tulkojumu, attiecīgas norādes, ja apzīmējuma raksturīga īpašība ir telpiskums, krāsas tonis vai krāsu salikums vai ja tas ir skaņas signāls, kā arī citus paskaidrojumus attiecībā uz apzīmējuma raksturu. Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos šādus paskaidrojumus var pieprasīt Patentu valde. Paskaidrojumi iesniedzami Patentu valdes noteiktā termiņā, kas nevar būt īsāks par mēnesi.";

redakcionāli labojumi

(8) Pieteikumā var iekļaut pieteiktā apzīmējuma aprakstu, svešvalodā veidota vārdiska apzīmējuma tulkojumu, attiecīgas norādes, ja apzīmējuma raksturīga īpašība ir telpiskums, krāsas tonis vai krāsu salikums vai ja tas ir skaņas signāls, kā arī citus paskaidrojumus attiecībā uz apzīmējuma raksturu. Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos šādus paskaidrojumus var pieprasīt Patentu valde. Paskaidrojumi iesniedzami Patentu valdes noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.”;

(9) Pieteikumā iekļaujams dokuments, kas apliecina pieteikuma nodevas samaksu, arī papildnodevas samaksu, ja pieteikums attiecas uz vairāk nekā vienu Nicas klasifikācijas klasi. Dokumentu par nodevas samaksu, saglabājot sākotnējo pieteikuma datumu (šā panta trešā daļa), var pievienot mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Ja šis termiņš nokavēts, bet iesniegti visi pieteikuma datuma noteikšanai nepieciešamie dokumenti, par pieteikuma datumu uzskata dienu, kad iesniegts dokuments par nodevas, arī papildnodevas, samaksu.

(10) Ja pieteikumu iesniedz ar pārstāvja starpniecību, pieteikumam pievienojams dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu. Prasības attiecībā uz pārstāvības kārtību un pilnvarām nosaka Patentu likums, Civillikuma vispārīgie noteikumi par pilnvarojuma līgumu un attiecīgie Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumi.

(11) Atbilstoši Patentu likuma noteikumiem par pārstāvību Patentu valdē ārvalsts pieteicējs iesniedz pieteikumu, kārto saraksti un veic visas turpmākās darbības Patentu valdē un, ja nepieciešams, Patentu valdes Apelācijas padomē tikai ar profesionāla patentpilnvarotā (preču zīmju aģenta) starpniecību.

(12) Pieteikumā iekļauj šajā pantā un, ja nepieciešams, 11.pantā minētos, kā arī citus materiālus un dokumentus. Formālās prasības pret pieteikuma materiāliem un dokumentiem nosaka Patentu valde atbilstoši šā likuma un Latvijai saistošu starptautisko līgumu noteikumiem. Pieteikuma iesniegumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis.

"(12) Pieteikumu un tam pievienotos iesniegumus paraksta pieteicējs vai viņa pilnvarots pārstāvis."

11

Izteikt likumprojekta 7.  pantā paredzēto 10.panta divpadsmito daļu šādā redakcijā:

Atbalstīt

12.pants. Pieteikuma iepriekšējā izskatīšana

(1) Triju mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Patentu valde veic pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu, pārbaudot tā atbilstību šā likuma 10.panta prasībām un uz to pamata Patentu valdes izdoto noteikumu prasībām, noteiktā kārtībā nosaka pieteikuma datumu un, ja pieteicējam saskaņā ar šā likuma 11.panta noteikumiem ir tiesības uz prioritāti, - prioritātes datumu.

to rakstveidā paziņo pieteicējam, pamatojot neatbilstību un nosakot termiņu atbildes sniegšanai (trūkumu novēršanai). Attiecīgi tiek pagarināts pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas termiņš.

"(1) Iespējami īsā laikposmā, kas nav garāks par trim mēnešiem no pieteikuma saņemšanas dienas, Patentu valde veic pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu (formālo prasību pārbaudi). Patentu valde pārbauda pieteikuma atbilstību šā likuma 10.panta trešās un devītās daļas prasībām un nosaka pieteikuma datumu. Nosakot atbilstību citām 10.panta prasībām, arī pārbauda, vai pieteiktā apzīmējuma attēls ir piemērots reproducēšanai, vai preču un pakalpojumu sarakstā preces un pakalpojumi ir nosaukti nepārprotami un vai to grupējums klasēs atbilst Preču un pakalpojumu starptautiskajai klasifikācijai (Nicas klasifikācijai). Ja pieteikums ir iesniegts ar pārstāvja starpniecību, pārbauda pārstāvības noteikumu izpildi (10.panta desmitā un vienpadsmitā daļa). Ja pieteicējam saskaņā ar šā likuma 11.panta noteikumiem ir tiesības uz prioritāti, tiek noteikts prioritātes datums.

rakstveidā paziņo pieteicējam, pamatojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu atbildes sniegšanai (trūkumu novēršanai). Paziņojuma nosūtīšanas brīdī pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas termiņa skaitījumu aptur, un tas turpinās ar dienu, kad saņemta pieteicēja atbilde vai izbeidzies tās sniegšanai noteiktais termiņš.";

(1) Triju mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Patentu valde veic pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu, pārbaudot tā atbilstību šā likuma 10.panta prasībām un nosakot pieteikuma datumu (formālā prasību pārbaude). Ja pieteicējam saskaņā ar šā likuma 11.panta noteikumiem ir tiesības uz prioritāti, Patentu valde nosaka arī prioritātes datumu.

Likumprojekta 8. pantā paredzēto likuma 12. panta pirmo daļu un otrās daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā:

“(1) Triju mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Patentu valde veic pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu, pārbaudot tā atbilstību šā likuma 10.panta prasībām un nosakot pieteikuma datumu (formālā prasību pārbaude). Ja pieteicējam saskaņā ar šā likuma 11.panta noteikumiem ir tiesības uz prioritāti, Patentu valde nosaka arī prioritātes datumu.

(3) Ja pieteikums sākotnēji neatbilst šā likuma 10.panta trešās daļas prasībām, kas attiecas uz pieteikuma datuma noteikšanai nepieciešamajiem dokumentiem, bet Patentu valdes noteiktajā termiņā pieteicējs šos trūkumus novērš, pieteikuma datumu nosaka ar dienu, kad Patentu valdē saņemti visi minētie dokumenti. Ja pēc Patentu valdes pieprasījuma pieteicējs nenovērš pieteikumā konstatētos trūkumus, pieteikumu uzskata par neiesniegtu.

(4) Ja pieteicējs nav izpildījis prioritātes tiesību iegūšanai noteiktās prasības, prioritāte netiek piešķirta.

(5) Ja pieteikumā ir citi būtiski trūkumi un pēc attiecīgā pieprasījuma pieteicējs tos nenovērš, pieteikumu noraida.

redakcionāli labojumi

(6) Ja pieteikums atbilst šā likuma 10.panta prasībām un uz to pamata Patentu valdes izdoto noteikumu prasībām, Patentu valde pieteicējam nosūta rakstveida paziņojumu par pieteikuma pieņemšanu ekspertīzei (pieteikuma akceptu).

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja pieteikums atbilst šā likuma 10.panta prasībām (arī ja sākotnēji konstatētie trūkumi ir novērsti), Patentu valde pieteicējam nosūta rakstveida paziņojumu par pieteikuma pieņemšanu ekspertīzei (pieteikuma akceptu).";

15

labojums

(7) Ja pieteicējs nepiekrīt Patentu valdes lēmumam par iepriekšējās izskatīšanas rezultātiem, viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, samaksājot attiecīgu nodevu, iesniegt Patentu valdes Apelācijas padomē (turpmāk - Apelācijas padome) motivētu apelāciju.

13.pants. Preču zīmes ekspertīze

(1) Triju mēnešu laikā pēc pieteikuma pieņemšanas ekspertīzei Patentu valde pārbauda akceptētā pieteikuma atbilstību šā likuma 3., 6. un 8.panta prasībām. Patentu valde ir tiesīga ekspertīzes gaitā pieprasīt no pieteicēja papildu materiālus un dokumentus, kas nepieciešami ekspertīzes veikšanai, nosakot to iesniegšanas termiņu. Attiecīgi tiek pagarināts minētais pieteikuma ekspertīzes termiņš.

"(1) Iespējami īsā laikposmā, kas nav garāks par trim mēnešiem no dienas, kad pieteikums pieņemts ekspertīzei, Patentu valde pārbauda pieteiktā apzīmējuma atbilstību šā likuma 3., 6. un 8.panta prasībām. Patentu valde ir tiesīga ekspertīzes gaitā pieprasīt no pieteicēja papildu materiālus un dokumentus, kas nepieciešami ekspertīzes veikšanai, nosakot to iesniegšanai triju mēnešu termiņu. Pieprasījuma nosūtīšanas brīdī ekspertīzes termiņa skaitījumu aptur, un tas turpinās ar dienu, kad saņemta pieteicēja atbilde vai izbeidzies tās sniegšanai noteiktais termiņš.";

- aizstāt vārdus “kad saņemta pieteicēja atbilde” ar vārdiem “kad Patentu valdes noteiktajā termiņā saņemta pieteicēja atbilde”.

Atbalstīt

"(1) Triju mēnešu laikā no dienas, kad pieteikums pieņemts ekspertīzei, Patentu valde pārbauda pieteiktā apzīmējuma atbilstību šā likuma 3., 6. un 8.panta prasībām. Patentu valde ir tiesīga ekspertīzes gaitā pieprasīt no pieteicēja papildu materiālus un dokumentus, kas nepieciešami ekspertīzes veikšanai, nosakot to iesniegšanai trij u mēnešu termiņu. Pieprasījuma nosūtīšanas brīdī ekspertīzes termiņa skaitījumu aptur, un tas turpinās ar dienu, kad Patentu valdes noteiktajā termiņā saņemta pieteicēja atbilde vai izbeidzies tās sniegšanai noteiktais termiņš.";

(2) Ja, veicot ekspertīzi, tiek konstatēts, ka preču zīme nav reģistrējama vai tā ir reģistrējama ar šā panta piektajā vai sestajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem, Patentu valde par to informē pieteicēju, nosakot viņam triju mēnešu termiņu paskaidrojumu (argumenti pret reģistrācijas atteikuma vai ierobežojumu pamatojumiem) iesniegšanai.

papildināt otro daļu pēc vārdiem "Patentu valde par to" ar vārdu "rakstveidā";

(3) Iespējami drīz pēc pieteicēja paskaidrojumu saņemšanas vai paskaidrojumu iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrācijas iespēju vai par reģistrācijas atteikumu.

labojums

(4) Ja ekspertīzes rezultāts ir pozitīvs, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju. Lēmumu rakstveidā paziņo pieteicējam, uzaicinot viņu samaksāt nodevu par zīmes reģistrāciju un publikāciju.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja ekspertīzes rezultāts ir pozitīvs, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju. Lēmumam pievieno uzaicinājumu samaksāt nodevu par preču zīmes reģistrāciju un publikāciju.";

(5) Ja konstatēts, ka preču zīme nav reģistrējama tikai kādām noteiktām precēm vai pakalpojumiem, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju pārējām pieteikumā ietvertajām precēm un pakalpojumiem (attiecībā uz ierobežotu preču un pakalpojumu sarakstu).

(6) Ja preču zīmē iekļauti šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētie elementi, kurus, atsevišķi ņemot, nevar reģistrēt kā preču zīmes, un pastāv iespēja, ka preču zīmes reģistrācija izraisīs šaubas par piešķirto tiesību apjomu, Patentu valde, zīmi reģistrējot, minētos elementus ar īpašu norādījumu (disklamāciju jeb izslēgumu no aizsardzības) var izslēgt no aizsardzības.

(7) Lēmumu par preču zīmes reģistrācijas atteikumu vai par reģistrāciju ar šā panta piektajā vai sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem Patentu valde pienācīgi argumentē un pamato ar atsaucēm uz likuma noteikumiem.

(8) Ja pieteicējs nepiekrīt Patentu valdes lēmumam attiecībā uz ekspertīzes rezultātiem, viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, samaksājot attiecīgu nodevu, iesniegt Apelācijas padomē motivētu apelāciju.

izslēgt astoto daļu.

izslēgt astoto daļu.

14.pants. Pieteikuma atsaukšana, ierobežošana un grozīšana

(1) Jebkurā pieteikuma lietvedības stadijā pieteicējs ir tiesīgs atsaukt visu pieteikumu vai svītrot preces un pakalpojumus no pieteiktā preču un pakalpojumu saraksta, turklāt samaksātās nodevas netiek atmaksātas.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem grozījumiem pieteikumā var izdarīt tikai tādus grozījumus, precizējumus vai labojumus, kas būtiski nemaina pašu preču zīmi un nepaplašina pieteikto preču un pakalpojumu sarakstu. Grozījumus, precizējumus un labojumus visā pieteikuma lietvedības gaitā ir tiesīga pieprasīt Patentu valde. Grozījumus un precizējumus pieteikumā, izņemot acīmredzamu kļūdu labojumus, kā arī nepieciešamos grozījumus attiecībā uz pieteicēja vai pārstāvja vārdu (nosaukumu) un adresi pieteicējs pēc savas iniciatīvas ir tiesīgs iesniegt tikai līdz dienai, kad Patentu valdē tiek pieņemts lēmums par pieteikuma akceptu. Pēc pieteicēja iniciatīvas iesniegtos pieļaujamos grozījumus Patentu valde ņem vērā pieteikuma izskatīšanas procedūrā, ja samaksāta attiecīga nodeva. Patentu valdes pieļautās kļūdas tiek izlabotas bez maksas.

(3) Grozījumus, kas Patentu valdē saņemti pēc reģistrācijas ziņu sagatavošanas publikācijai, uzskata par grozījumiem reģistrācijas ziņās, un tiem piemēro šā likuma 17.panta otrās daļas noteikumus.

(4) Ja reģistrācijas procedūras gaitā, izņemot šā likuma 12.panta trešajā daļā un 13.panta otrajā daļā minētos gadījumus, pieteicējs noteiktā laikā neatbild uz Patentu valdes pieprasījumu vai nesamaksā attiecīgo nodevu un nav lūdzis termiņa pagarinājumu, pieteikumu uzskata par atsauktu.

labojums

15.pants. Pieteikuma sadalīšana

(1) Preču zīmes reģistrācijas pieteikumu var sadalīt divos vai vairākos pieteikumos, pieteiktās preces un pakalpojumus sadalot starp sākotnējo pieteikumu un izdalīto pieteikumu (pieteikumiem). Izdalītais pieteikums saglabā sākotnējā pieteikuma datumu un prioritāti.

(2) Lūgumu par pieteikuma sadalīšanu pieteicējs ir tiesīgs iesniegt, iekams Patentu valde nav pabeigusi sagatavot reģistrācijai un publikācijai preču zīmi un ziņas par to.

(3) Iesniedzot Patentu valdē lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs norāda, kuras preces un pakalpojumi atstājami sākotnējā pieteikumā, un katru izdalīto pieteikumu noformē atbilstoši visām šā likuma 10.panta prasībām par pieteikuma saturu, samaksājot visas jauna pieteikuma gadījumā noteiktās nodevas. Par sākotnējo pieteikumu samaksātā nodeva netiek atmaksāta un netiek attiecināta uz izdalīto pieteikumu. Ja triju mēnešu laikā no dienas, kad Patentu valde saņēmusi lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs nav iesniedzis noteiktos dokumentus un materiālus attiecībā uz izdalīto pieteikumu vai nav samaksājis noteikto nodevu, izdalīto pieteikumu uzskata par atsauktu.

"Ja triju mēnešu laikā no dienas, kad Patentu valde saņēmusi lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs nav iesniedzis noteiktos dokumentus un materiālus attiecībā uz nodalīto pieteikumu vai nav samaksājis noteikto nodevu, lūgumu par pieteikuma sadalīšanu uzskata par atsauktu un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.";

(4) Izdalītā pieteikuma izskatīšana notiek saskaņā ar šā likuma 12. un 13.panta prasībām. Pieteicējs nav tiesīgs atsaukt lūgumu par pieteikuma sadalīšanu.

"Pēc tam kad ziņas ir sagatavotas reģistrācijai un publikācijai, lūgumu par pieteikuma sadalīšanu nevar atsaukt."

18

Neatbalstīt

"Pēc tam kad ziņas ir sagatavotas reģistrācijai un publikācijai, lūgumu par pieteikuma sadalīšanu nevar atsaukt."

17.pants. Valsts preču zīmju reģistrs

(1) Patentu valde kārto Valsts preču zīmju reģistru (turpmāk - Reģistrs), kurā iekļauj reģistrēto preču zīmi (tās attēlu), ziņas par preču zīmes īpašnieku un pārstāvi, ja tāds ir iecelts, pieteikuma datumu (prioritātes datumu), zīmes reģistrācijas datumu, publikācijas datumu, to preču un pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas zīmes reģistrācija, kā arī citas ziņas, kuras nosaka Patentu valde.

(2) Preču zīmes īpašnieks nekavējoties paziņo Patentu valdei par grozījumiem vai konstatētajām kļūdām ziņās, kas attiecas uz preču zīmes reģistrāciju, par īpašnieka vārda (nosaukuma) maiņu, par pārstāvja maiņu, par vēlēšanos svītrot preces vai pakalpojumus no preču un pakalpojumu saraksta vai par vēlēšanos mainīt nebūtiskus (sekundārus) elementus pašā preču zīmē. Grozījumi vai labojumi nedrīkst skart zīmes būtību, ietekmēt tās atšķirtspēju, paplašināt preču zīmes tiesību apjomu, grozīt noteikto prioritāti vai izraisīt patērētāju maldinājuma iespēju. Ja samaksāta noteiktā nodeva, Patentu valde pieļaujamos grozījumus iekļauj Reģistrā, paziņojumu par izdarītajiem grozījumiem publicē savā oficiālajā izdevumā un nosūta zīmes īpašniekam pievienošanai preču zīmes reģistrācijas apliecībai. Patentu valdes pieļautās kļūdas tiek izlabotas bez maksas.

(3) Reģistra ieraksti tādā apjomā, kādā to paredz šā panta pirmās daļas noteikumi, pēc to publikācijas ir pieejami jebkurai personai. Par noteiktu samaksu Patentu valde izsniedz arī Reģistra ziņu izrakstus.

"17.1 pants. Apelācija par Patentu valdes lēmumu un tās virzība

(1) Pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts, kas pilnībā vai daļēji nepiekrīt pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas vai preču zīmes ekspertīzes rezultātiem vai citā ar preču zīmes reģistrāciju saistītas procedūras posmā pieņemtam Patentu valdes lēmumam, ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas pēc attiecīgas nodevas samaksāšanas iesniegt Patentu valdē motivētu rakstveida apelāciju. Apelācijas iesniegšana aptur Patentu valdes lēmuma izpildi.

(7) Līdz izskatīšanai Apelācijas padomē apelācijas iesniedzējs ir tiesīgs iesniegto apelāciju precizēt vai papildināt."

“(1) Ja pieteicējs nepiekrīt Patentu valdes lēmumam par iepriekšējās izskatīšanas rezultātiem vai lēmumam attiecībā uz ekspertīzes rezultātiem vai citam ar preču zīmes reģistrāciju saistītas procedūras posmā pieņemtam lēmumam, viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, samaksājot attiecīgu nodevu, iesniegt Patentu valdē motivētu rakstveida apelāciju. Apelācijas iesniegšana aptur Patentu valdes lēmuma izpildi.”

Izteikt likumprojekta 12. pantā paredzēto likuma 17.1 panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts (reģistrācijas īpašnieks, bijušais īpašnieks, īpašumtiesību pārņēmējs, licenciāts) nepiekrīt Patentu valdes lēmumam, kas pieņemts attiecībā uz pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas vai preču zīmes ekspertīzes rezultātiem, vai lēmumam, kas pieņemts citā ar preču zīmes reģistrāciju saistītā procedūrā, viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, samaksājot attiecīgu nodevu, iesniegt Patentu valdei motivētu rakstveida apelāciju. Apelācijas iesniegšana aptur Patentu valdes lēmuma izpildi.

Izteikt likumprojekta 12. pantā paredzēto likuma 17.1 panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja lēmuma atcelšana vai grozīšana var skart trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai ja divu nedēļu laikā pēc apelācijas iesniegšanas lēmums nav atcelts vai grozīts šā panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā, Patentu valde apelāciju nodod izskatīšanai Patentu valdes Apelācijas padomē (turpmāk – Apelācijas padome).”

"17.1 pants. Apelācija par Patentu valdes lēmumu un tās virzība

“(1) Ja pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts (reģistrācijas īpašnieks, bijušais īpašnieks, īpašumtiesību pārņēmējs, licenciāts) nepiekrīt Patentu valdes lēmumam, kas pieņemts attiecībā uz pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas vai preču zīmes ekspertīzes rezultātiem, vai lēmumam, kas pieņemts citā ar preču zīmes reģistrāciju saistītā procedūrā, viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, samaksājot attiecīgu nodevu, iesniegt Patentu valdei motivētu rakstveida apelāciju. Apelācijas iesniegšana aptur Patentu valdes lēmuma izpildi.

(4) Ja lēmuma atcelšana vai grozīšana var skart trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai ja divu nedēļu laikā pēc apelācijas iesniegšanas lēmums nav atcelts vai grozīts šā panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā, Patentu valde apelāciju nodod izskatīšanai Patentu valdes Apelācijas padomē (turpmā k – Apelācijas padome).

(1) Saskaņā ar šā likuma 12.panta septītās daļas un 13.panta astotās daļas noteikumiem iesniegtās apelācijas, kā arī saskaņā ar 18.panta noteikumiem iesniegtos iebildumus izskata Apelācijas padome, kas darbojas atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam nolikumam.

(2) Apelācijas izskata triju mēnešu laikā no to saņemšanas dienas, bet iebildumus - triju mēnešu laikā no apstrīdētās preču zīmes īpašnieka atbildes saņemšanas dienas, bet, ja tā nav saņemta, - triju mēnešu laikā pēc šīs atbildes iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās. Ja iesniegts iebildums, kas pamatots ar šā likuma 7.panta noteikumiem, un apstrīdētajai preču zīmei pretstatīta kāda agrāka preču zīme, kura vēl nav reģistrēta, pēc iebilduma iesniedzēja lūguma iebilduma izskatīšanu var atlikt, līdz attiecīgā pretstatītā preču zīme tiek reģistrēta un publicēta.

(4) Saskaņā ar apelācijas izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par apelācijas pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās noraidīšanu. Ja apelācija iesniegta pret Patentu valdes lēmumu attiecībā uz pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas rezultātiem (12.panta septītā daļa), ar Apelācijas padomes lēmumu attiecīgo Patentu valdes lēmumu var atcelt, grozīt vai atstāt spēkā. Ja apelācija iesniegta pret Patentu valdes lēmumu attiecībā uz ekspertīzes rezultātiem (13.panta astotā daļa), preču zīmi var atzīt par reģistrējamu pilnībā vai ar šā likuma 13.panta piektajā un sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai arī atstāt spēkā lēmumu par reģistrācijas atteikumu. Ja sakarā ar apelāciju atklājušies jauni lietas apstākļi, Apelācijas padome var pieņemt lēmumu par pieteikuma atkārtotu izskatīšanu (ekspertīzi).

(6) Ja iebildums pilnībā vai daļēji pamatots uz agrāku preču zīmi (šā likuma 7.panta otrās daļas izpratnē), pēc kuras reģistrācijas pagājuši ne mazāk kā pieci gadi, apstrīdētās preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt, lai iebilduma iesniedzējs iesniedz acīmredzamus un pietiekamus pierādījumus par šīs agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu šā likuma 23.panta izpratnē. Apelācijas padome šādus iebilduma pamatojumus neņem vērā, ja pēc minētā pieprasījuma attiecīgie pierādījumi nav iesniegti vai ja šādu pierādījumu nav attiecībā uz pēdējiem pieciem gadiem pirms iebilduma izskatīšanas. Ja pretstatītā agrākā preču zīme tikusi izmantota tikai saistībā ar daļu no preču un pakalpojumu saraksta, attiecībā uz kuru tā reģistrēta, Apelācijas padome izskata minētos iebilduma pamatojumus tikai attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, par kuriem iesniegti acīmredzami un pietiekami pierādījumi.

(8) Apelācijas padomes lēmums par pieteikuma atbilstību šā likuma 10.panta prasībām, kā arī attiecībā uz 11.panta noteikumiem par prioritātes tiesību piešķiršanu ir galīgs. Citus Apelācijas padomes lēmumus, kas pieņemti, izskatot apelāciju pret Patentu valdes lēmumu, apelācijas iesniedzējs (preču zīmes pieteicējs) var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā triju mēnešu laikā no rakstveida lēmuma saņemšanas dienas. Sūdzības iesniegšana aptur Apelācijas padomes lēmuma izpildi (stāšanos spēkā).

(9) Ja Apelācijas padomes lēmums neapmierina apstrīdētās preču zīmes īpašnieku vai iebilduma iesniedzēju, viņš triju mēnešu laikā no Apelācijas padomes lēmuma noraksta saņemšanas dienas var šo lēmumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Sūdzības iesniegšana aptur Apelācijas padomes lēmuma izpildi (stāšanos spēkā).

(10) Neatkarīgi no sūdzības iesniegšanas ieinteresētā persona var apstrīdēt reģistrēto preču zīmi atbilstoši šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem. Ja prasība iesniegta, pirms izskatīta lieta sakarā ar sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu, tiesvedība sakarā ar sūdzību apturama līdz prasības izspriešanai.

"19.pants. Apelāciju un iebildumu izskatīšana

(1) Saskaņā ar šā likuma 17.1 panta noteikumiem iesniegtās apelācijas un saskaņā ar 18.panta noteikumiem iesniegtos iebildumus izskata Apelācijas padome.

(3) Iebildumu izskata triju mēnešu laikā no apstrīdētās preču zīmes īpašnieka atbildes saņemšanas dienas vai no dienas, kad izbeidzas atbildes iesniegšanas termiņš. Ja iesniegts iebildums, kas pamatots ar šā likuma 7.panta noteikumiem, un apstrīdētajai preču zīmei pretstatīta agrāka preču zīme, kura vēl nav reģistrēta, pēc iebilduma iesniedzēja lūguma iebilduma izskatīšanu var atlikt, līdz pretstatītā preču zīme tiek reģistrēta un publicēta. Ja pirms iebilduma izskatīšanas iesniegta prasība tiesā par iebildumā pretstatītās preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai par šīs preču zīmes reģistrācijas atcelšanu un ja no šīs reģistrācijas spēkā esamības var būt atkarīgs iebilduma izskatīšanas rezultāts, Apelācijas padomes lietvedību iebilduma lietā aptur līdz prasības izspriešanai.

(4) Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata apelāciju par Patentu valdes lēmumu, uzaicina apelācijas iesniedzēju vai viņa pārstāvi un, ja Apelācijas padomes lēmums var skart trešo personu, – arī šo personu vai tās pārstāvi. Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju, uzaicina iebilduma iesniedzēju vai tā pārstāvi, un apstrīdētās preču zīmes īpašnieku vai tā pārstāvi. Visas ieinteresētās puses ir tiesīgas iesniegt nepieciešamos dokumentus un materiālus un sniegt mutiskus paskaidrojumus.

(5) Saskaņā ar apelācijas izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par apelācijas pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās noraidīšanu, turklāt ar šo lēmumu attiecīgo Patentu valdes lēmumu var atcelt, grozīt vai atstāt spēkā. Ja apelācija iesniegta par Patentu valdes lēmumu attiecībā uz ekspertīzes rezultātiem (13.panta septītā daļa), preču zīmi var atzīt par reģistrējamu pilnībā vai ar šā likuma 13.panta piektajā un sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai arī atstāt spēkā lēmumu par reģistrācijas atteikumu. Ja sakarā ar apelāciju atklājušies jauni lietas apstākļi, Apelācijas padome var pieņemt lēmumu par pieteikuma atkārtotu izskatīšanu (atkārtotu ekspertīzi).

(7) Ja iebildums pilnībā vai daļēji pamatots ar agrāku preču zīmi (7.panta otrā daļa), pēc kuras reģistrācijas pagājuši ne mazāk kā pieci gadi, apstrīdētās preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt, lai iebilduma iesniedzējs iesniedz acīmredzamus un pietiekamus pierādījumus par šīs agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu atbilstoši šā likuma 23.panta noteikumiem. Apelācijas padome šādus iebilduma pamatojumus neņem vērā, ja pēc minētā pieprasījuma attiecīgie pierādījumi nav iesniegti vai ja šādu pierādījumu nav attiecībā uz pēdējiem pieciem gadiem pirms iebilduma izskatīšanas. Ja pretstatītā agrākā preču zīme tikusi izmantota tikai saistībā ar daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, Apelācijas padome izskata minētos iebilduma pamatojumus tikai attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, par kuriem iesniegti acīmredzami un pietiekami pierādījumi.

(8) Apelācijas padome pieņem lēmumu, citām personām klāt neesot. Lēmuma rezolutīvo daļu paziņo sēdes noslēgumā, bet motivētu rakstveida lēmumu mēneša laikā nosūta šā panta ceturtajā daļā minētajām personām. Ja Apelācijas padomes lēmums neapmierina kādu no lietas dalībniekiem, jebkura no šīm personām triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas var šo lēmumu pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā aptur Apelācijas padomes lēmuma izpildi.

Izteikt likumprojekta 13. pantā paredzēto likuma 19. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Saskaņā ar šā likuma 17.1 panta noteikumiem iesniegtās apelācijas un saskaņā ar 18.panta noteikumiem iesniegtos iebildumus izskata Apelācijas padome, kas izveidota atbilstoši Patentu likuma noteikumiem.”

Izteikt likumprojekta 13. pantā paredzēto 19. panta astoto daļu šādā redakcijā:

Atbalstīt

"19.pants. Apelāciju un iebildumu izskatīšana

(1) Saskaņā ar šā likuma 17.1 panta noteikumiem iesniegtās apelācijas un saskaņā ar 18.panta noteikumiem iesniegtos iebildumus izskata Apelācijas padome, kas izveidota atbilstoši Patentu likuma noteikumiem.

(3) Iebildumu izskata triju mēnešu laikā no apstrīdētās preču zīmes īpašnieka atbildes saņemšanas dienas vai no dienas, kad izbeidzas atbildes iesniegšanas termiņš. Ja iesniegts iebildums, kas pamatots ar šā likuma 7.panta noteikumiem, un apstrīdētajai preču zīmei pretstatīta agrāka preču zīme, kura vēl nav reģistrēta, pēc iebilduma iesniedzēja lūguma iebilduma izskatīšanu var atlikt, līdz pretstatītā preču zīme tiek reģistrēta un publicēta. Ja pirms iebilduma izskatīšanas iesniegta prasība tiesā par iebildumā pretstatītās preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai par šīs preču zīmes reģistrācijas atcelšanu un ja no šīs reģistrācijas spēkā esamības var būt atkarīgs iebilduma izskatīšanas rezultāts, Apelācijas padomes lietvedību iebilduma lietā aptur līdz prasības izspriešanai.

(4) Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata apelāciju par Patentu valdes lēmumu, uzaicina apelācijas iesniedzēju vai viņa pārstāvi un, ja Apelācijas padomes lēmums var skart trešo personu, — arī šo personu vai tās pārstāvi. Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju, uzaicina iebilduma iesniedzēju vai viņa pārstāvi un apstrīdētās preču zīmes īpašnieku vai viņa pārstāvi. Visas ieinteresētās puses ir tiesīgas iesniegt nepieciešamos dokumentus un materiālus un sniegt mutvārdu paskaidrojumus.

(5) Saskaņā ar apelācijas izskatīšanas rezultātiem Apelācijas padome pieņem lēmumu par apelācijas pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās noraidīšanu, turklāt ar šo lēmumu attiecīgo Patentu valdes lēmumu var atcelt, grozīt vai atstāt spēkā. Ja apelācija iesniegta par Patentu valdes lēmumu attiecībā uz ekspertīzes rezultātiem (13.panta septītā daļa), preču zīmi var atzīt par reģistrējamu pilnībā vai ar šā likuma 13.panta piektajā un sestajā daļā minētajiem ierobežojumiem vai arī atstāt spēkā lēmumu par reģistrācijas atteikumu. Ja sakarā ar apelāciju atklājušies jauni lietas apstākļi, Apelācijas padome var pieņemt lēmumu par pieteikuma atkārtotu izskatīšanu (atkārtotu ekspertīzi).

(7) Ja iebildums pilnībā vai daļēji pamatots ar agrāku preču zīmi (7.panta otrā daļa), pēc kuras reģistrācijas pagājuši ne mazāk kā pieci gadi, apstrīdētās preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt, lai iebilduma iesniedzējs iesniedz acīmredzamus un pietiekamus pierādījumus par šīs agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu atbilstoši šā likuma 23.panta noteikumiem. Apelācijas padome šādus iebilduma pamatojumus neņem vērā, ja pēc minētā pieprasījuma attiecīgie pierādījumi nav iesniegti vai ja šādu pierādījumu nav attiecībā uz pēdējiem pieciem gadiem pirms iebilduma izskatīšanas. Ja pretstatītā agrākā preču zīme tikusi izmantota tikai saistībā ar daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, Apelācijas padome izskata minētos iebilduma pamatojumus tikai attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, par kuriem iesniegti acīmredzami un pietiekami pierādījumi.

(9) Neatkarīgi no pieteikuma iesniegšanas par Apelācijas padomes lēmumu ieinteresētā persona var noteiktā kārtībā tiesā apstrīdēt reģistrēto preču zīmi (prasība par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai prasība par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu). Ja šāda prasība iesniegta, pirms izskatīta administratīvā lieta par Apelācijas padomes lēmumu, administratīvo tiesvedību aptur līdz prasības izspriešanai."

20.pants. Reģistrācijas sadalīšana

14. Aizstāt 20.pantā vārdus "izdalītā reģistrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "nodalītā reģistrācija" (attiecīgā locījumā).

(1) Preču zīmes reģistrāciju var sadalīt divās vai vairākās reģistrācijās, preču un pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas zīmes reģistrācija, sadalot starp sākotnējo reģistrāciju un izdalīto reģistrāciju (reģistrācijām). Izdalītā reģistrācija saglabā sākotnējās reģistrācijas pieteikuma datumu un prioritāti.

(2) Lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu var iesniegt tikai pēc šā likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktā iebildumu iesniegšanas termiņa (iebildumu perioda) izbeigšanās.

(3) Iesniedzot Patentu valdē lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu, preču zīmes īpašnieks norāda, kuras preces un pakalpojumi atstājami sākotnējā reģistrācijā un kuri iekļaujami izdalītajā reģistrācijā (reģistrācijās), kā arī attiecībā uz katru izdalīto reģistrāciju samaksā noteikto nodevu par preču zīmes reģistrāciju un publikāciju.

(4) Ja triju mēnešu laikā pēc reģistrācijas sadalīšanas lūguma saņemšanas Patentu valdē nav saņemta noteiktā nodeva, lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu uzskata par atsauktu.

(5) Ja preču zīmes īpašnieks ir samaksājis noteikto nodevu, Patentu valde iespējami īsā laikā iekļauj Reģistrā izdalīto reģistrāciju un grozījumus attiecībā uz sākotnējo reģistrāciju, publicē savā oficiālajā izdevumā attiecīgos paziņojumus, kā arī izsniedz reģistrācijas apliecību par izdalīto reģistrāciju un papildina sākotnējās reģistrācijas apliecību saskaņā ar šā likuma 16.panta trešās daļas un 17.panta otrās daļas noteikumiem.

(6) Pēc izdalītās reģistrācijas ziņu sagatavošanas reģistrācijai un publikācijai pieteicējs nav tiesīgs atsaukt lūgumu par reģistrācijas sadalīšanu.

22.pants. Noteikto termiņu pagarināšana un pieteikuma atjaunošana

(1) Termiņus, kas paredzēti šā likuma 11.panta otrajā un ceturtajā daļā, 12.panta otrajā un septītajā daļā un 13.panta pirmajā, otrajā un astotajā daļā, kā arī 18.panta piektajā daļā un 19.panta otrajā daļā, attiecīgi Patentu valde vai Apelācijas padome var pagarināt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk par trim mēnešiem, ar noteikumu, ka šāds lūgums Patentu valdē saņemts pirms attiecīgā termiņa izbeigšanās un samaksāta termiņa pagarināšanas nodeva.

15. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

15. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(2) Preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kuru pieteicējs atsaucis vai kurš tiek uzskatīts par atsauktu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturtās daļas noteikumu, izņēmuma gadījumos Patentu valde var atjaunot, ja šāds lūgums Patentu valdē saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma atsaukšanas vai atzīšanas par atsauktu, samaksāta nodeva par pieteikuma atjaunošanu un apstiprinājušies attaisnojoši iemesli; turklāt pieteikumu var atjaunot tikai vienreiz. Pieteikumu, kas saskaņā ar šā likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem atzīts par neiesniegtu, var atjaunot (atcelt Patentu valdes lēmumu par pieteikuma atzīšanu par neiesniegtu) tikai ar Apelācijas padomes lēmumu.

V nodaļa
Preču zīmes izmantošana

23.pants. Preču zīmes izmantošana

(1) Par preču zīmes izmantošanu uzskata preču zīmes lietošanu uz precēm, to iesaiņojuma, preču pavaddokumentācijā, preču vai pakalpojumu reklāmā vai citā saimnieciskā darbībā saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

(2) Par preču zīmes izmantošanu uzskata arī tādas preču zīmes lietošanu, kas atsevišķos nebūtiskos elementos atšķiras no reģistrētās preču zīmes, ja zīmes formā pieļautās izmaiņas neiespaido preču zīmes atšķirīgo raksturu un atšķirtspēju.

(3) Ja piecu gadu laikā no zīmes reģistrācijas dienas preču zīmes īpašnieks nav uzsācis tās faktisku izmantošanu Latvijā saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, vai ja šāda izmantošana preču zīmes spēkā esamības laikā tikusi pārtraukta vismaz uz pieciem secīgiem gadiem un šai neizmantošanai nav bijis pietiekama attaisnojuma, attiecībā uz šo preču zīmi var piemērot šā likuma 19.panta sestās daļas, 28.panta trešās daļas, 31.panta otrās daļas un 32.panta noteikumus.

(4) Par faktisku izmantošanu atzīst tādu preču zīmes lietošanu komercdarbībā, kuras mērķis ir iegūt vai uzturēt tirgū noteiktu vietu attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

(5) Par preču zīmes izmantošanu uzskata arī tās lietošanu Latvijā uz tādām precēm vai to iesaiņojuma, kuras paredzētas tikai eksportam.

(6) Ja preču zīmi lieto ar tās īpašnieka piekrišanu, tad, piemērojot šā panta trešajā daļā minētos zīmju izmantošanas noteikumus, uzskata, ka zīmi izmanto tās īpašnieks.

izslēgt sestajā daļā vārdus "tad, piemērojot šā panta trešajā daļā minētos zīmju izmantošanas noteikumus".

izslēgt sestajā daļā vārdus "tad, piemērojot šā panta trešajā daļā minētos zīmju izmantošanas noteikumus".

        24.pants. Brīdināšana par izņēmuma tiesībām uz preču zīmi

(1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības blakus spēkā esošai reģistrētai preču zīmei likt apzīmējumu - aplī ietvertu burtu R vai tekstu, kas brīdina par zīmes reģistrāciju ("Latvijā reģistrēta preču zīme" u. tml.).

(2) Preču zīmes īpašnieks nedrīkst maldināt sabiedrību, pievienojot brīdinājuma marķējumu par zīmes reģistrāciju tādai preču zīmei, kura nav reģistrēta Latvijā vai ārpus tās.

(3) Ja preču zīmes īpašniekam ir pamats uzskatīt, ka kāda persona pārkāpj viņa izņēmuma tiesības, komercdarbībā izmantojot kādu no apzīmējumiem, kuri minēti šā likuma 4.panta sestās daļas 1. vai 2.punktā vai 4.panta septītajā daļā, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs brīdināt šo personu par iespējamo pārkāpumu.

"24.1 pants. Ar preču zīmi saistīto īpašumtiesību būtība

(1) Tiesības uz preču zīmi, kas pamatojas uz reģistrāciju vai tās pieteikumu, tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu. Ciktāl šis likums neparedz citādi, uz šīm tiesībām attiecināmas vispārīgās normas par kustamo mantu un mantiskajiem darījumiem; ar preču zīmi saistītās tiesības var pārdot, pilnībā vai daļēji nodot citai personai (tiesību pārņēmējam), dāvināt vai citādi iekļaut civilajā apritē, tās var mantot vai iegūt tiesību pēctecības kārtībā.

25

Izslēgt 24.1 pantu (likumprojekta

Atbalstīt

25.pants. Preču zīmes nodošana citām personām

(1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības nodot savu preču zīmi citai personai attiecībā uz vienu preci, vairākām vai visām precēm, vienu pakalpojumu, vairākiem vai visiem pakalpojumiem, kuriem zīme ir reģistrēta, līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, kas izmantoja šo zīmi, vai neatkarīgi no šā uzņēmuma.

(2) Ja citai personai tiek nodots uzņēmums vai tā daļa, tiesības uz šā uzņēmuma vai tā daļas preču zīmēm uzskatāmas par nodotām līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, ja citādi nav noteikts, pusēm vienojoties, vai ja lietas apstākļi acīmredzami nenosaka citādi.

"(2) Ja citai personai tiek nodots uzņēmums vai tā daļa, tiesības uz preču zīmēm, kas tieši saistītas ar šā uzņēmuma vai tā daļas darbību, uzskatāmas par nodotām līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, ja citādi nav noteikts, pusēm vienojoties, vai ja lietas apstākļi acīmredzami nenosaka citādi."

(3) Ziņas par reģistrētas preču zīmes īpašnieka maiņu, arī par preču zīmes nodošanu citai personai, pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta īpašniekam (īpašniekiem) paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu.

(4) Ja reģistrētas preču zīmes nodošana citai personai (īpašnieka maiņa) neattiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kuriem zīme ir reģistrēta, Patentu valde šo reģistrāciju sadala, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā likuma 20.panta noteikumus un izveidojot jaunu reģistrāciju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuriem mainījies īpašnieks.

(5) Preču zīmes nodošanas līgums attiecībā pret trešajām personām stājas spēkā dienā, kad ziņas par to publicētas Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Kamēr īpašnieka maiņa nav ierakstīta Reģistrā, tiesību pārņēmējs (jaunais preču zīmes īpašnieks) nevar izmantot tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas.

(6) Preču zīmes nodošanas līgumu var atzīt par spēkā neesošu, ja šāda zīmes īpašnieka maiņa ar nodomu vai bez tā izraisa vai var izraisīt patērētāju maldinājumu par to preču vai pakalpojumu izcelsmi, raksturu, kvalitāti vai citām īpašībām, saistībā ar kuriem zīme tiek lietota vai to paredzēts lietot. Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nodošanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu var celt jebkura persona.

(7) Ja citai personai tiek nodots preču zīmes reģistrācijas pieteikums, iekams Patentu valdē vēl nav pieņemts lēmums par šīs zīmes reģistrāciju, pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde pieteicēja maiņu ņem vērā kā grozījumu pieteikumā šā likuma 14.panta attiecīgo noteikumu izpratnē un pieteikuma izskatīšanu turpina attiecībā uz jauno pieteicēju.

(8) Ja preču zīmes pieteikuma nodošana citai personai (pieteicēja maiņa) neattiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kuriem preču zīme pieteikta, Patentu valde šo pieteikumu sadala, ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojot šā likuma 15.panta noteikumus un izveidojot jaunu pieteikumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuriem mainījies pieteicējs.

"25.1 pants. Preču zīme maksātnespējas procesā un preču zīme kā ķīlas tiesības priekšmets

(1) Ja reģistrēta preču zīme ir iesaistīta maksātnespējas procesā, arī ja tā ar tiesas lēmumu apķīlāta, Patentu valde saskaņā ar tiesas lēmumu izdara attiecīgu atzīmi Reģistrā. Ziņas par izdarīto atzīmi rakstveidā paziņo iesniedzējam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

(2) Ja attiecībā uz reģistrētu preču zīmi ir nodibināta ķīla un Patentu valdē no ieinteresētās personas saņemts attiecīgs iesniegums, dokuments, kas apliecina ķīlas tiesību, un grozījumu izdarīšanai Reģistrā noteiktā nodeva, Patentu valde izdara attiecīgu atzīmi Reģistrā. Ziņas par izdarīto atzīmi rakstveidā paziņo iesniedzējam un reģistrācijas īpašniekam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā."

28

“Ja persona, kurai pieder reģistrēta preču zīme ir pasludināta par maksātnespējīgu, arī, ja uz preču zīmi, saskaņā ar tiesas lēmumu, nodibināta ķīlas tiesība, Patentu valde, pamatojoties uz administratora iesniegumu un tam pievienotu tiesas lēmumu, izdara attiecīgu atzīmi Reģistrā.”

25.1 panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

“(2) Ja attiecībā uz reģistrētu preču zīmi ir nodibināta ķīlas tiesība un Patentu valdē no ieinteresētās personas ir saņemts iesniegums, dokuments, kas apliecina ķīlas tiesību, kā arī dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu par grozījumu izdarīšanu Reģistrā, Patentu valde izdara attiecīgu grozījumu Reģistrā. Ziņas par izdarīto atzīmi rakstveidā paziņo iesniedzējam un preču zīmes īpašniekam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā.”

Likumprojekta 19. pantā paredzēto 25.1 panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

“(2) Ja attiecībā uz reģistrētu preču zīmi ir nodibināta ķīlas tiesība un Patentu valdē ir no ieinteresētās personas saņemts iesniegums par ķīlas tiesības ierakstīšanu, dokuments, kas apliecina ķīlas tiesību, kā arī dokuments, kas apliecina nodevas samaksu par grozījumu izdarīšanu Reģistrā, Patentu valde izdara attiecīgu grozījumu Reģistrā. Ziņas par izdarīto atzīmi rakstveidā paziņo iesniedzējam un Reģistrā minētajam īpašniekam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā.”

Atbalstīt

19. Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:

"25.1 pants. Preču zīme maksātnespējas procesā un preču zīme kā ķīlas tiesības priekšmets

(1) Ja reģistrēta preču zīme ir iesaistīta maksātnespējas procesā, kā arī tad, ja tā ar tiesas lēmumu apķīlāta, Patentu valde saskaņā ar tiesas lēmumu izdara attiecīgu atzīmi Reģistrā. Ziņas par izdarīto atzīmi rakstveidā paziņo iesniedzējam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā.

26.pants. Preču zīmes licences līgums

(1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu nodot citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz vienu preci, vairākām vai visām precēm, vienu pakalpojumu, vairākiem vai visiem pakalpojumiem, kuriem zīme ir reģistrēta. Atbilstoši licences raksturam (izņēmuma licence vai vienkārša licence) preču zīmes tiesību izdevējpuse (licenciārs), kā arī saņēmējpuse (licenciāts) uzņemas noteiktas tiesības un pienākumus.

(2) Licenci atzīst par izņēmuma licenci, ja licenciāts iegūst izņēmuma tiesības uz preču zīmes izmantošanu saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem, bet licenciārs saglabā tiesības izmantot preču zīmi tiktāl, ciktāl šīs tiesības nav pārgājušas licenciātam.

(3) Licenci atzīst par vienkāršu licenci, ja licenciārs, piešķirot citai personai preču zīmes izmantošanas tiesības, saglabā sev tiesības izmantot šo preču zīmi, kā arī tiesības izdot licenci tās pašas preču zīmes izmantošanai trešajām personām.

(4) Preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs izmantot izņēmuma tiesības pret licenciātu, kas pārkāpj licences līguma noteikumus attiecībā uz:

1) licences termiņu;

2) formu, kādā preču zīmi var lietot saskaņā ar reģistrāciju;

3) to preču un pakalpojumu sarakstu un raksturu, kuriem licence izdota;

4) teritoriju, kurā preču zīmi atļauts lietot;

5) licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

(5) Ja licences līgumā nav noteikts citādi, izdoto licenci nedrīkst nodot trešajām personām un licenciāts nav tiesīgs izdot sublicenci.

zīmes īpašniekam paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu. Reģistrā iekļauj un publicē arī ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos un grozījumiem licences noteikumos, ja tās noteiktā kārtībā paziņotas Patentu valdei.

"(6) Ziņas par reģistrētas preču zīmes licences līgumu pēc attiecīga iesnieguma, līgumslēdzējas puses un licencētās tiesības apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta pusēm paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu. Iesniegumu par licences reģistrēšanu, kas šādā kārtībā iesniegts pirms preču zīmes reģistrācijas, Patentu valde ņem vērā ar preču zīmes reģistrācijas dienu. Reģistrā iekļauj un publicē arī ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos un par grozījumiem licences noteikumos, ja tās minētajā kārtībā paziņotas Patentu valdei. Ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos pirms sākotnēji noteiktā termiņa vai par jebkuriem grozījumiem licences noteikumos Reģistrā iekļauj un publicē, ja iesniegumam pievienots dokuments, kas apliecina šīs izmaiņas.";

29

redakcionāls labojums

“(6) Ziņas par reģistrētas preču zīmes licences līgumu pēc licenciāra vai licenciāta attiecīga iesnieguma, reģistrā iekļaujamo ziņu apliecinoša dokumenta un noteiktās nodevas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta abiem paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu. Šādā kārtībā Reģistrā iekļauj un publicē arī ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos un grozījumiem licences noteikumos.”;

(7) Licences līgumu var atzīt par spēkā neesošu, ja preču zīmes izmantošana, ko veic licenciāts, ar nodomu vai bez tā izraisa patērētāju maldinājumu par to preču vai pakalpojumu izcelsmi, raksturu, kvalitāti vai citām īpašībām, saistībā ar kuriem zīme tiek lietota. Prasību Rīgas apgabaltiesā par licences līguma atzīšanu par spēkā neesošu var celt licenciārs vai jebkura cita persona.

(8) Fakts, ka šā panta sestajā daļā paredzētās ziņas par licences līgumu nav iekļautas Reģistrā vai nav publicētas, nevar būt par pamatu, lai saskaņā ar šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem apstrīdētu preču zīmes spēkā esamību vai lai piemērotu 23.panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus sakarā ar preču zīmes neizmantošanu (šajos gadījumos ir spēkā 23.panta sestās daļas noteikums), vai lai apstrīdētu 28.panta otrajā daļā paredzētās licenciāta tiesības iestāties lietā, ja prasību tiesā par zīmes pārkāpumu ceļ preču zīmes īpašnieks, vai licenciāta tiesības saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

izslēgt astotajā daļā vārdus "šā panta sestajā daļā paredzētās".

izslēgt astotajā daļā vārdus "šā panta sestajā daļā paredzētās".

(9) Preču zīmes reģistrācijas spēkā esamību, šā likuma 23.panta sestās daļas noteikuma piemērošanu un šā panta astotajā daļā minētās licenciāta tiesības nevar apstrīdēt arī, pamatojoties uz faktu, ka licenciāts uz precēm vai to iepakojuma, sakarā ar sniegtajiem pakalpojumiem vai reklāmā, kas uz šīm precēm vai pakalpojumiem attiecas, nav sniedzis norādi par preču zīmes lietošanu pēc licences vai ka šī norāde sniegta neprecīzi.

(10) Preču zīmes nodošana šā likuma 25.panta pirmās daļas noteikumu izpratnē un licences izdošana šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumu izpratnē neskar licences, kas pirms tam izdotas trešajām personām.

28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu

(1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas tad, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Pierādīt pārkāpuma faktu ir cietušās puses (preču zīmes īpašnieka vai licenciāta) pienākums.

(2) Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var celt preču zīmes īpašnieks (tā tiesību pārņēmējs). Patstāvīgu prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu licenciāts ir tiesīgs celt ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības patstāvīgi celt prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neceļ, kaut arī licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(3) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, nevar iebilst pret prasību, tikai atsaucoties uz to, ka preču zīme netiek izmantota vai tās darbība pārtraucama citu iemeslu dēļ, taču atbilstoši šā likuma 31. vai 32. panta noteikumiem tā var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu. Šajos gadījumos preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.

(4) Ja preču zīmes pārkāpuma fakts tiek pierādīts, cietusī puse var prasīt, lai tiesa atkarībā no pārkāpēja vainas pakāpes pieņemtu spriedumu par vienu pasākumu vai vairākiem šādiem pasākumiem (sankcijām):

1) preču zīmes nelikumīgas izmantošanas pārtraukšana;

30

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Atbalstīt

2) sakarā ar preču zīmes nelikumīgu izmantošanu nodarīto zaudējumu, arī neiegūtās peļņas, atlīdzināšana;

3) tiesāšanās izdevumu segšana, ietverot likumā paredzētos lietas vešanas izdevumus, kā arī pārstāvja honorāru.

(5) Tiesas spriedumā var noteikt pasākumus preču zīmes pārkāpumu turpmākai novēršanai, arī pienākumu iznīcināt preci ar nelikumīgo marķējumu, vai atdot to par pašizmaksas vērtību preču zīmes īpašniekam (tā tiesību pārņēmējam) vai licenciātam, ja viņš tam piekrīt, vai nodot to izmantošanai labdarības nolūkiem. Pēc preču zīmes īpašnieka (tā tiesību pārņēmēja) vai licenciāta lūguma tiesa šajās lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošināšanas līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav celta prasība par zaudējumu atlīdzību).

31

Izteikt likuma 28. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Tiesas spriedumā var noteikt pasākumus preču zīmes pārkāpumu turpmākai novēršanai, arī pienākumu iznīcināt preci ar nelikumīgo marķējumu vai atdot to preču zīmes īpašniekam, tā tiesību pārņēmējam vai licenciātam, ja viņš tam piekrīt, vai nodot to izmantošanai labdarības nolūkiem, ja var nodrošināt, ka prece neatgriežas saimnieciskajā apritē un neizraisa turpmāku kaitējumu tiesīgajai pusei. Kad to attaisno lietas apstākļi, spriedumā var noteikt arī pienākumu iznīcināt rīkus un materiālus, kas lietoti vai paredzēti galvenokārt pretlikumīgo izstrādājumu izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai viņam no lietas apstākļiem bija acīmredzams, ka šie rīki un materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai. Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošināšanas līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav prasīta zaudējumu atlīdzība).”;

Atbalstīt

“(5) Tiesas spriedumā var noteikt pasākumus preču zīmes pārkāpumu turpmākai novēršanai, arī pienākumu iznīcināt preci ar nelikumīgo marķējumu vai atdot to preču zīmes īpašniekam, tā tiesību pārņēmējam vai licenciātam, ja viņš tam piekrīt, vai nodot to izmantošanai labdarības nolūkiem, ja var nodrošināt, ka prece neatgriežas saimnieciskajā apritē un neizraisa turpmāku kaitējumu tiesīgajai pusei. Kad to attaisno lietas apstākļi, spriedumā var noteikt arī pienākumu iznīcināt rīkus un materiālus, kas lietoti vai paredzēti galvenokārt pretlikumīgo izstrādājumu izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai viņam no lietas apstākļiem bija acīmredzams, ka šie rīki un materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai. Pēc prasītāja lūguma tiesa šajās lietās var piemērot likumā noteiktos prasības nodrošināšanas līdzekļus arī gadījumos, kad prasībai nav mantiska rakstura (nav prasīta zaudējumu atlīdzība).”;

(6) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, pārkāpēja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.

(7) Gadījumos, kad preču zīmes pārkāpums izdarīts tīši vai ar ļaunprātīgu nolūku, vainīgās personas saucamas arī pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

(8) Neatkarīgi no šā likuma 27.panta un šā panta noteikumiem prasības par reģistrētu, kā arī nereģistrētu preču zīmju pārkāpumiem, arī šā likuma 4.panta devītajā daļā paredzētajos gadījumos, var pamatot arī ar likumu vai citu normatīvo aktu noteikumiem par negodīgu konkurenci.

"(8) Neatkarīgi no šā likuma 27.panta un šā panta noteikumiem prasības par reģistrētu, kā arī nereģistrētu preču zīmju pārkāpumiem, arī šā likuma 4.panta devītajā daļā paredzētajos gadījumos, var pamatot arī ar normatīvo aktu noteikumiem, kas attiecas uz negodīgu konkurenci, vai likuma noteikumiem par civiltiesisko atbildību."

"(8) Neatkarīgi no šā likuma 27.panta un šā panta noteikumiem prasības par reģistrētu, kā arī nereģistrētu preču zīmju pārkāpumiem, arī šā likuma 4.panta devītajā daļā paredzētajos gadījumos, var pamatot arī ar normatīvo aktu noteikumiem, kas attiecas uz negodīgu konkurenci, vai likuma noteikumiem par civiltiesisko atbildību."

(9) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes pārkāpuma faktu.

31.pants. Preču zīmes reģistrācijas atzīšana par spēkā neesošu

(1) Preču zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var atzīt par spēkā neesošu, ja reģistrētā preču zīme neatbilst šā likuma 3.panta noteikumiem vai ja pastāv (lietas izskatīšanas brīdī turpina pastāvēt) šā likuma 6., 7., 8. vai 9.panta noteikumos paredzētie pamatojumi zīmes atzīšanai par spēkā neesošu.

(2) Ja prasība pamatota ar agrāku preču zīmi (7.panta otrās daļas izpratnē) un atbildētājs cēlis pretprasību par tās atcelšanu, pamatojot pretprasību ar agrākas zīmes neizmantošanu (23.panta izpratnē), preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu, ciktāl nav apmierināma pretprasība.

(3) Rīgas apgabaltiesā prasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu pēc šā panta noteikumiem var celt personas, kuras saskaņā ar šā likuma 18.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem attiecīgajos gadījumos ir tiesīgas arī iesniegt iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju. Šādu prasību, ja ir attiecīgi pamatojumi, var celt kā pretprasību arī lietā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(4) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu ar tās reģistrācijas dienu.

(6) Tiesas sprieduma noraksts nosūtāms Patentu valdei, kas izdara attiecīgu ierakstu Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā paziņojumu par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai attiecīgiem grozījumiem reģistrācijas ziņās.

32

redakcionāli labojumi

33

Izslēgt likumprojekta 22. pantā paredzēto 31. panta septīto daļu.

32.pants. Preču zīmes reģistrācijas atcelšana

(1) Preču zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var atcelt, ja preču zīme pēc tās reģistrācijas piecu gadu secīgā periodā nav faktiski izmantota (šā likuma 23.panta izpratnē) saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, un šai neizmantošanai nav bijis pietiekama attaisnojuma.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto prasību par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu nevar uzturēt (nevar apmierināt), ja starplaikā starp minēto piecu gadu preču zīmes neizmantošanas periodu un prasības celšanu preču zīmes faktiskā izmantošana ir uzsākta vai atsākta. Par preču zīmes izmantošanas uzsākšanu vai atsākšanu nav uzskatāms fakts, ja tā tiek izmantota ne ilgāk kā trīs mēnešus pirms prasības celšanas un preču zīmes izmantošanas uzsākšanai vai atsākšanai nepieciešamie sagatavošanas darbi uzsākti tikai pēc tam, kad beidzies šā likuma 23.pantā noteiktais preču zīmes faktiskās neizmantošanas periods.

(3) Preču zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var arī atcelt, ja pēc reģistrācijas preču zīme tās īpašnieka rīcības (vai viņa bezdarbības) dēļ komercdarbībā kļuvusi par sugasvārdu (vispārīgu jēdzienu) attiecībā uz preci vai pakalpojumu, kuram tā reģistrēta.

(4) Preču zīmes reģistrāciju ar tiesas spriedumu var arī atcelt, ja tā rezultātā, ka preču zīmi pēc reģistrācijas saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, lietojis tās īpašnieks vai tā lietota ar īpašnieka piekrišanu, šī preču zīme var maldināt sabiedrību, īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

(5) Jebkura ieinteresētā persona visā preču zīmes spēkā esamības laikā var celt Rīgas apgabaltiesā prasību par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu pēc šā panta noteikumiem. Šādu prasību, ja ir attiecīgi pamatojumi, var celt kā pretprasību - arī lietā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(6) Ja pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atcelšanai pastāv tikai attiecībā uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuriem zīme reģistrēta, reģistrāciju atceļ tikai attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem.

(7) Tiesa spriedumā norāda, ar kuru dienu preču zīmes reģistrācija atceļama. Ja nav konstatēts, kad iestājušies apstākļi, kas ir par pamatu preču zīmes reģistrācijas atcelšanai, tā atceļama ar dienu, kad tiesā iesniegts prasības pieteikums. Tiesas sprieduma noraksts nosūtāms Patentu valdei, kas izdara attiecīgu ierakstu Reģistrā par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu vai grozījumiem reģistrācijas ziņās ar spriedumā norādīto dienu un publicē attiecīgu paziņojumu savā oficiālajā izdevumā.

"Puse, kuras labā pieņemts tiesas spriedums, tā norakstu iesniedz Patentu valdē, un Patentu valde izdara ierakstu Reģistrā par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu vai grozījumiem reģistrācijas ziņās ar spriedumā norādīto dienu, attiecīgu paziņojumu publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta iesniedzējam un preču zīmes īpašniekam (bijušajam īpašniekam)."; 

34

redakcionāli labojumi

23. Izteikt 32.panta septītās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

35

Izslēgt likumprojekta 23. pantā paredzēto 32. panta astoto daļu.

Atbalstīt

VIII nodaļa
Preču zīmes starptautiskā reģistrācija

37.pants. Šā likuma darbības ietvari attiecībā uz preču zīmes starptautisko reģistrāciju

starptautiski reģistrētajām preču zīmēm, ciktāl citādus noteikumus neparedz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumi vai šīs nodaļas noteikumi.

(2) Balstoties uz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un šā likuma noteikumiem, kas attiecas arī uz starptautiski reģistrētajām preču zīmēm un nav pretrunā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem, Patentu valde var izdot īpašus noteikumus, kas detalizēti nosaka preču zīmju pieteicēju un īpašnieku, kā arī Patentu valdes un Apelācijas padomes darbības attiecībā uz preču zīmju starptautisko reģistrāciju un šīs reģistrācijas spēkā esamību.

24. Izslēgt 37.panta otro daļu.

(3) Par preču zīmes starptautiskās reģistrācijas pieteikšanu, reģistrāciju un citām ar starptautisko reģistrāciju saistītām darbībām jāmaksā nodevas starptautiskās reģistrācijas noteikumos un Latvijas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

39.pants. Starptautiskās reģistrācijas spēkā esamība Latvijā

(1) Preču zīmes starptautiskajai reģistrācijai, kura noteiktā kārtībā stājusies spēkā Latvijā, ir tāds pats spēks kā preču zīmēm, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iekļautas Reģistrā (reģistrētas Patentu valdē nacionālās procedūras kārtībā).

(2) Preču zīmes starptautisko reģistrāciju uzskata par nestājušos spēkā vispār vai tiktāl, ciktāl attiecīgās zīmes aizsardzība noteiktā kārtībā Latvijā ir atteikta.

(3) Starptautiski reģistrētas preču zīmes prioritāti Latvijā nosaka ar dienu, kad zīme starptautiski reģistrēta attiecībā uz Latviju, bet gadījumos, kad zīmei starptautiskās reģistrācijas procedūrā piešķirtas prioritātes tiesības no tās agrākā pieteikuma datuma, - ar šā agrākā pieteikuma datumu. Ja zīmes starptautiskā reģistrācija attiecināta uz Latviju vēlāk par tās starptautiskās reģistrācijas dienu, prioritāti nosaka ar dienu, ar kuru tā attiecināta uz Latviju. Ja Latvijā spēkā stājusies starptautiskā reģistrācija pēc tās īpašnieka lūguma un saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem aizstāj agrāku Patentu valdē izdarītu šīs pašas preču zīmes reģistrāciju, uz starptautiski reģistrēto preču zīmi, nosakot tās prioritāti, attiecina agrākās, nacionālās procedūras kārtībā izdarītās reģistrācijas pieteikuma datumu un prioritātes datumu.

(4) Patentu valde veic starptautiski reģistrētas preču zīmes ekspertīzi, pārbaudot tās atbilstību šā likuma 6. un 8.panta prasībām. Kolektīvās zīmes reģistrācijas gadījumā pārbauda arī, vai reģistrācijai pievienots kolektīvās zīmes lietošanas nolikums, kas atbilst šā likuma 35.panta ceturtās daļas prasībām.

(5) Šā likuma 18.pantā paredzētie iebildumi pret preču zīmes starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanos Latvijā iesniedzami četru mēnešu laikā no dienas, kad preču zīmju starptautiskās reģistrācijas oficiālajā izdevumā publicēts paziņojums par preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz Latviju (teritoriālo attiecinājumu uz Latviju).

(6) Ja ekspertīzes rezultātā konstatēts, ka starptautiskā reģistrācija neatbilst šā panta ceturtās daļas prasībām, vai ja pret šo reģistrāciju iesniegts iebildums, starptautiskās reģistrācijas noteikumos paredzētajā kārtībā un termiņā Patentu valde nosūta Starptautiskajam birojam attiecīgās starptautiskās reģistrācijas atteikumu (sākotnējo atteikumu). Triju mēnešu laikā no šā atteikuma saņemšanas dienas starptautiskās reģistrācijas īpašnieks ir tiesīgs iesniegt šā likuma 13.panta astotajā daļā paredzēto apelāciju (atbildi uz iebildumu).

aizstāt sestās daļas otrajā teikumā skaitli un vārdus "13.panta astotajā daļā" ar skaitli un vārdiem "17.1 panta pirmajā daļā";

labojums

(7) Apelāciju un iebildumu izskatīšana Apelācijas padomē notiek saskaņā ar šā likuma 18. un 19.panta noteikumiem un kolektīvās zīmes gadījumā - arī pēc 36.panta pirmās daļas noteikumiem, ciktāl atšķirīgus noteikumus neparedz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumi.

"(7) Apelācijas (atbildes uz iebildumu) virzība Patentu valdē notiek šā likuma 17.1 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā paredzētajā kārtībā. Ciktāl citādu kārtību neparedz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumi, saistībā ar starptautiski reģistrētām preču zīmēm iesniegtas apelācijas un iebildumus Apelācijas padome izskata saskaņā ar šā likuma 18. un 19.panta noteikumiem un – kolektīvās zīmes gadījumā –, arī ņemot vērā 36.panta pirmās daļas noteikumus."

labojums

kārtībā. Ciktāl citādu kārtību neparedz preču zīmju starptautiskās reģistrācijas noteikumi, saistībā ar starptautiski reģistrētām preču zīmēm iesniegtas apelācijas un iebildumus Apelācijas padome izskata saskaņā ar šā likuma 18. un 19.panta noteikumiem un – kolektīvās zīmes gadījumā – arī ņemot vērā 36.panta pirmās daļas noteikumus."

(8) Patentu valde noteiktā kārtībā paziņo Starptautiskajam birojam par visiem Apelācijas padomes lēmumiem un tiesas spriedumiem, kuri stājušies spēkā un ar kuriem preču zīmes starptautiskā reģistrācija Latvijā atzīta par spēkā neesošu vai atcelta pilnībā vai daļēji, vai arī atcelts (grozīts) sākotnējais starptautiskās reģistrācijas atteikums.

"VIII1 nodaļa

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts centrālā rūpnieciskā īpašuma biroja funkcijas, kas paredzētas Padomes regulā Nr.40/94, Latvijā īsteno Patentu valde. Kopienas preču zīmi var pieteikt reģistrācijai ar Patentu valdes starpniecību.

(1) Izņēmuma tiesības uz preču zīmi Latvijā nodrošina arī Kopienas preču zīmes reģistrācija. Kopienas preču zīmes aizsardzības apjomu nosaka Padomes regula Nr.40/94.

(2) Ja Kopienas preču zīme ir reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004.gada 1.maija, tās prioritāti Latvijā nosaka ar 2004.gada 1.maiju.

(3) Ja Kopienas preču zīmei noteiktā kārtībā ir piešķirta senioritāte, pamatojoties uz atbilstošu agrāku preču zīmi, kas reģistrēta Latvijā vai reģistrēta starptautiski un attiecas uz Latviju, tad uz šādu Kopienas preču zīmi, nosakot tās prioritāti Latvijā, attiecina Latvijā reģistrētās preču zīmes pieteikuma datumu un prioritātes datumu vai attiecīgo starptautiski reģistrētās preču zīmes prioritāti (39.panta trešā daļa). Kopienas preču zīmei piešķirtā senioritāte saglabājas, ja attiecīgā Latvijas preču zīmes reģistrācija vai preču zīmes starptautiskā reģistrācija, kas attiecas uz Latviju, tiek dzēsta pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas (atteikšanās no reģistrācijas) vai sakarā ar tās spēkā esamības termiņa izbeigšanos (svītrošana no reģistra).

(1) Iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju (18.pants) un prasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu (31.pants) bez šā likuma 7., 8. un 9.pantā paredzētām agrākām tiesībām var pamatot arī ar agrāku identisku vai līdzīgu Kopienas preču zīmi, kam ir laba reputācija Eiropas Kopienā un kas reģistrēta precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi vēlākās (apstrīdētās) preču zīmes precēm un pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka vēlākās preču zīmes lietošana saistībā ar precēm vai pakalpojumiem

dod iespēju bez pienācīga attaisnojuma negodīgi izmantot Kopienas preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodarīt tām kaitējumu vai ka šādu vēlākās preču zīmes lietošanu patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un minētās Kopienas preču zīmes īpašnieku un šāda lietošana var kaitēt Kopienas preču zīmes īpašnieka interesēm. Šādu iebildumu un šādu prasību var iesniegt Kopienas preču zīmes īpašnieks (tā tiesību pārņēmējs) vai tā pārstāvis.

(2) Ciktāl citādi nav noteikts Padomes regulā Nr.40/94, uz Kopienas preču zīmju nelikumīgas izmantošanas (pārkāpuma) lietām attiecas šā likuma 27. un 28.panta noteikumi un Civilprocesa likuma attiecīgie noteikumi, un cietusī puse var prasīt, lai tiesa piemēro šajos noteikumos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Tas neliedz Kopienas preču zīmju nelikumīgas izmantošanas (pārkāpuma) lietās piemērot arī normatīvos aktus, kas attiecas uz negodīgu konkurenci, un likuma noteikumus par civiltiesisko atbildību.

(3) Ja, pamatojoties uz tiesībām, kas izriet no Kopienas preču zīmes reģistrācijas, tiek apstrīdēta vēlākas preču zīmes reģistrācija, kas izdarīta nacionālās procedūras kārtībā vai saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju, vai tiek apstrīdēta šādas vēlākas preču zīmes lietošana, ņem vērā šā likuma 29.panta noteikumus par tiesību ierobežojumiem samierināšanās dēļ. Ja Kopienas preču zīme reģistrēta pirms 2004.gada 1.maija, šā likuma 29.panta pirmajā daļā paredzēto piecu gadu laikposmu skaita no 2004.gada 1.maija.

(1) Ja, pamatojoties uz agrāku Kopienas preču zīmi, iesniegts iebildums pret preču zīmes reģistrāciju (18.pants) un apstrīdētās preču zīmes īpašnieks izmanto tiesības pieprasīt pierādījumus par agrākās preču zīmes izmantošanu (19.panta septītā daļa), neņem vērā šā likuma 23.panta noteikumus (par preču zīmes izmantošanu), bet ņem vērā Padomes regulas Nr.40/94 15.pantā paredzētos Kopienas preču zīmes izmantošanas noteikumus. Ja šāds iebildums ir pamatots ar agrāku Kopienas preču zīmi, kas reģistrēta pirms 2004.gada 1.maija, minētajos Kopienas preču zīmes izmantošanas noteikumos paredzēto piecu gadu laikposmu skaita no 2004.gada 1.maija.

(2) Atbilstoši Padomes regulas Nr.40/94 142.a  panta 5.punkta un 106.panta 1.punkta noteikumiem agrāku labticīgi iegūtu tiesību īpašnieks Latvijā var aizliegt lietot Kopienas preču zīmi, kas reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004.gada 1.maija.

(3) Ja Kopienas preču zīme saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 21.panta noteikumiem ir iesaistīta maksātnespējas procesā Latvijā, nepieciešamās atzīmes Kopienas preču zīmju reģistrā vai, ja Kopienas preču zīme vēl nav reģistrēta, tās pieteikuma materiālos var lūgt izdarīt Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes un dizainparaugi) uz tiesas lēmuma pamata.

(3) Uzsākot iesnieguma par konversiju izskatīšanu, Patentu valde vispirms pārbauda, vai konversijas īstenošanai nav šķēršļu, kas paredzēti Padomes regulas Nr.40/94 108.panta 2.punktā. Saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 110.panta 1.punktu Patentu valde var pieprasīt Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi) nepieciešamo papildinformāciju par apstākļiem, kas attiecas uz minētajiem šķēršļiem konversijas īstenošanai. Ja saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 108.panta 2.punkta noteikumiem konversija nav pieļaujama, iesniegumu par konversiju noraida un pieteicējam par to paziņo rakstveidā.

(4) Ja konversijas īstenošanai nav šķēršļu, kas minēti Padomes regulas Nr.40/94 108.panta 2.punktā, iesniegumu par konversiju uzskata par preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Latvijā. Šāda pieteikuma izskatīšanai piemēro šajā likumā paredzēto pieteikuma iepriekšējās izskatīšanas un preču zīmes ekspertīzes kārtību, kā arī citus preču zīmes reģistrācijas procedūras noteikumus, ņemot vērā Padomes regulas Nr.40/94 110.panta 2.punkta prasību.

(5) Preču zīmes reģistrācijas pieteikums, kura pamatā ir iesniegums par konversiju, saglabā attiecīgajai Kopienas preču zīmei (Kopienas preču zīmes pieteikumam) noteikto pieteikuma datumu un prioritātes datumu (ja piešķirta prioritāte), kā arī senioritātes datumu, ja senioritāte piešķirta attiecībā uz Latviju. Ja attiecīgā Kopienas preču zīme ir reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004.gada 1.maija, par šāda pieteikuma datumu Latvijā uzskata 2004.gada 1.maiju un Kopienas preču zīmei piešķirto prioritāti neņem vērā."

Izteikt likumprojekta 26. pantā paredzēto 39.2 pantu šādā redakcijā:

(2) Ja Kopienas preču zīmei saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 34. vai 35. pantu ir piešķirta senioritāte (īpaša veida prioritāte), pamatojoties uz atbilstošu agrāku preču zīmi, kas reģistrēta Latvijā vai reģistrēta starptautiski un attiecas uz Latviju, tad uz šādu Kopienas preču zīmi, nosakot tās prioritāti Latvijā, attiecina Latvijā reģistrētās preču zīmes pieteikuma datumu un prioritātes datumu vai attiecīgo starptautiski reģistrētās preču zīmes prioritāti (39.panta trešā daļa). Kopienas preču zīmei piešķirtā senioritāte saglabājas, ja attiecīgā Latvijas preču zīmes reģistrācija vai preču zīmes starptautiskā reģistrācija, kas attiecas uz Latviju, tiek dzēsta pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas (atteikšanās no reģistrācijas) vai sakarā ar tās spēkā esamības termiņa izbeigšanos (izslēgšana no reģistra).

(3) Preču zīmes reģistrāciju, kas bijusi par pamatu Kopienas preču zīmes senioritātei, var atzīt par spēkā neesošu (spēkā nebijušu) vai atcelt (atzīt par atceltu) arī pēc tam, kad beidzies šīs reģistrācijas spēkā esamības termiņš vai reģistrācija dzēsta pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas, ar nosacījumu, ka attiecīgie pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu vai atcelšanai pastāvēja šīs reģistrācijas spēkā esamības laikā.”

‘(1) Iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju (18.pants) un prasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu (31.pants) bez šā likuma 7., 8. un 9.pantā paredzētajām agrākām tiesībām var pamatot arī ar agrāku identisku vai līdzīgu Kopienas preču zīmi, kam ir laba reputācija Eiropas Kopienā un kas reģistrēta precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi vēlākās (apstrīdētās) preču zīmes precēm un pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka vēlākās preču zīmes lietošana bez pienācīga attaisnojuma saistībā ar precēm vai pakalpojumiem dod iespēju negodīgi izmantot Kopienas preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodarīt tām kaitējumu vai ka šādu vēlākās preču zīmes lietošanu patērētāji var uztvert kā

labojumi

"VIII1 nodaļa

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts centrālā rūpnieciskā īpašuma biroja funkcijas, kas paredzētas Padomes regulā Nr.40/94, Latvijā īsteno Patentu valde. Kopienas preču zīmi var pieteikt reģistrācijai ar Patentu valdes starpniecību.

(1) Izņēmuma tiesības uz preču zīmi Latvijā nodrošina arī Kopienas preču zīmes reģistrācija. Kopienas preču zīmes aizsardzības apjomu nosaka Padomes regula Nr.40/94.

(2) Ja Kopienas preču zīmei saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 34. vai 35. pantu ir piešķirta senioritāte (īpaša veida prioritāte), pamatojoties uz atbilstošu agrāku preču zīmi, kas reģistrēta Latvijā vai reģistrēta starptautiski un attiecas uz Latviju, tad uz šādu Kopienas preču zīmi, nosakot tās prioritāti Latvijā, attiecina Latvijā reģistrētās preču zīmes pieteikuma datumu un prioritātes datumu vai attiecīgo starptautiski reģistrētās preču zīmes prioritāti (39.panta trešā daļa). Kopienas preču zīmei piešķirtā senioritāte saglabājas, ja attiecīgā Latvijas preču zīmes reģistrācija vai preču zīmes starptautiskā reģistrācija, kas attiecas uz Latviju, tiek dzēsta pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas (atteikšanās no reģistrācijas) vai sakarā ar tās spēkā esamības termiņa izbeigšanos (izslēgšana no reģistra).

(3) Preču zīmes reģistrāciju, kas bijusi par pamatu Kopienas preču zīmes senioritātei, var atzīt par spēkā neesošu (spēkā nebijušu) vai atcelt (atzīt par atceltu) arī pēc tam, kad beidzies šīs reģistrācijas spēkā esamības termiņš vai reģistrācija dzēsta pēc preču zīmes īpašnieka iniciatīvas, ar nosacījumu, ka attiecīgie pamatojumi preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu vai atcelšanai pastāvēja šīs reģistrācijas spēkā esamības laikā.

(1) Iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju (18.pants) un prasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu (31.pants) bez šā likuma 7., 8. un 9.pantā paredzētajām agrākām tiesībām var pamatot arī ar agrāku identisku vai līdzīgu Kopienas preču zīmi, kam ir laba reputācija Eiropas Kopienā un kas reģistrēta precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi vēlākās (apstrīdētās) preču zīmes precēm un pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka vēlākās preču zīmes lietošana bez pienācīga attaisnojuma saistībā ar precēm vai pakalpojumiem dod iespēju negodīgi izmantot Kopienas preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodarīt tām kaitējumu vai ka šādu vēlākās preču zīmes lietošanu patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un minētās Kopienas preču zīmes īpašnieku un šāda lietošana var kaitēt Kopienas preču zīmes īpašnieka interesēm. Šādu iebildumu un šādu prasību var iesniegt Kopienas preču zīmes īpašnieks (viņa tiesību pārņēmējs) vai viņa pārstāvis.

(3) Ja, pamatojoties uz tiesībām, kas izriet no Kopienas preču zīmes reģistrācijas, tiek apstrīdēta vēlākas preču zīmes reģistrācija, kas veikta, ievērojot šajā likumā noteikto preču zīmju reģistrācijas kārtību vai saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas noteikumiem un attiecas uz Latviju, vai tiek apstrīdēta šādas vēlākas preču zīmes lietošana, ņem vērā šā likuma 29.panta noteikumus par tiesību ierobežojumiem samierināšanās dēļ.

(1) Ja, pamatojoties uz agrāku Kopienas preču zīmi, iesniegts iebildums pret preču zīmes reģistrāciju (18. pants) un apstrīdētās preču zīmes īpašnieks izmanto tiesības pieprasīt pierādījumus par agrākas preču zīmes izmantošanu (19. panta septītā daļa), jāievēro Padomes regulas Nr. 40/94 15. panta noteikumi.

(2) Atbilstoši Padomes regulas Nr.40/94 142.a  panta 5.punkta un 106.panta 1.punkta noteikumiem agrāku labticīgi iegūtu tiesību īpašnieks Latvijā var aizliegt lietot Kopienas preču zīmi, kas reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004.gada 1.maija.

(3) Ja Kopienas preču zīme saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 21.panta noteikumiem ir iesaistīta maksātnespējas procesā Latvijā, nepieciešamās atzīmes Kopienas preču zīmju reģistrā vai, ja Kopienas preču zīme vēl nav reģistrēta, tās pieteikuma materiālos var lūgt izdarīt Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes un dizainparaugi) uz tiesas lēmuma pamata.

(1) Ja no Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) ir saņemts saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 109.panta 3.punkta noteikumiem Patentu valdei pārsūtīts iesniegums par Kopienas preču zīmes reģistrācijas vai pieteikuma pārveidi par preču zīmes pieteikumu Latvijā (iesniegums par konversiju), Patentu valde nekavējoties uzaicina šā iesnieguma iesniedzēju triju mēnešu laikā izpildīt Padomes regulas Nr.40/94 110.panta 3.punktā noteiktās darbības un samaksāt noteikto nodevu (10.panta devītā daļa).

(3) Uzsākot iesnieguma par konversiju izskatīšanu, Patentu valde vispirms pārbauda, vai konversijas īstenošanai nav šķēršļu, kas paredzēti Padomes regulas Nr.40/94 108.panta 2.punktā. Saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 110.panta 1.punktu Patentu valde var pieprasīt Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi) nepieciešamo papildinformāciju par apstākļiem, kuri attiecas uz minētajiem šķēršļiem konversijas īstenošanai. Ja saskaņā ar Padomes regulas Nr.40/94 108.panta 2.punkta noteikumiem konversija nav pieļaujama, iesniegumu par konversiju noraida un pieteicējam paziņo par to rakstveidā.

(5) Preču zīmes reģistrācijas pieteikums, kura pamatā ir iesniegums par konversiju, saglabā attiecīgajai Kopienas preču zīmei (Kopienas preču zīmes pieteikumam) noteikto pieteikuma datumu un prioritātes datumu (ja piešķirta prioritāte), kā arī senioritātes datumu, ja senioritāte piešķirta attiecībā uz Latviju. Ja attiecīgā Kopienas preču zīme ir reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004.gada 1.maija, par šāda pieteikuma datumu Latvijā uzskata 2004.gada 1.maiju un Kopienas preču zīmei piešķirto prioritāti neņem vērā.”

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par preču zīmēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes Ziņotājs, 1993, 12./13.nr.).

2. Preču zīmēm, kuras pieteiktas reģistrācijai Patentu valdē vai kuru starptautiskā reģistrācija attiecās uz Latviju pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemērojama tā preču zīmju reģistrācijas kārtība un tie preču zīmju reģistrācijas priekšnoteikumi, kas bija spēkā dienā, kurā iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums vai ar kuru uz Latviju attiecas preču zīmes starptautiskā reģistrācija.

3. Šā likuma 6.panta otrajā daļā un 9.panta ceturtajā daļā norādītie pamatojumi preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu attiecas uz jebkuru preču zīmi neatkarīgi no tā, kad iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums vai uz Latviju attiecināta preču zīmes starptautiskā reģistrācija.

4. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.maijam nosaka aizsardzības un reģistrācijas kārtību attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai to sarakstu.

(2001.gada 8.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

"5. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.jūnijam apstiprina preču zīmes reģistrācijas pieteikuma veidlapas paraugu un citu preču zīmes reģistrācijas procedūrai nepieciešamo veidlapu paraugus."

6. Ja Kopienas preču zīme ir reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms 2004.gada 1.maija, tās prioritāti Latvijā nosaka ar 2004.gada 1.maiju.

7. Ja Kopienas preču zīme reģistrēta pirms 2004.gada 1.maija, šā likuma 29.panta pirmajā daļā paredzēto piecu gadu laikposmu skaita no 2004.gada 1.maija.

8. Ja 39.4 pantā noteiktais iebildums pamatots ar agrāku Kopienas preču zīmi, kas reģistrēta pirms 2004.gada 1.maija, minētajos Kopienas preču zīmes izmantošanas noteikumos paredzēto piecu gadu laikposmu skaita no 2004.gada 1.maija.”

28. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1988.gada 21.decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK dalībvalstu preču zīmju likumu tuvināšanai."

28. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu un Padomes regulu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1988.gada 21.decembra 1.direktīvas 89/104/EEK dalībvalstu preču zīmju likumu tuvināšanai un atsauces uz Padomes 1993.gada 20.decembra regulu (EK) Nr.40/94 par Kopienas preču zīmi.”

47

redakcionāls labojums

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.