Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,                                                                                                                             Likumprojekts  trešajam lasījumam

vides un reģionālās politikas komisija                                                                                        
 
Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām (reģ.Nr. 767)
(Satversmes  81. panta  kārtībā   izdotie  noteikumi Nr. 257 )
 

Atbalstīt

redakc.

precizējot

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi 

Komisijas

slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt

likumprojektu trešajā lasījumā

 

 

Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām

 

 

 

 

Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām

 

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

 

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

 

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

 

 

1.

Juridiskais birojs

Sakārtot likumā lietotos   terminus to alfabētiskā secībā.

Atbalstīt

 

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

Skat. priekšl.

nr.18

1) atklātas, slēgtas un sarunu procedūras — iepirkuma procedūras, kuras piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un kurās:

 

 

 

 

 

a) atklātu procedūru gadījumā — visi ieinteresētie piegādātāji var iesniegt piedāvājumus,

 

 

 

 

 

b) slēgtu procedūru gadījumā — jebkurš piegādātājs var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus uzaicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs,

 

 

 

 

 

c) sarunu procedūru gadījumā — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem;

 

 

 

 

Skat. priekšl.

nr.17

2) centralizēto iepirkumu institūcija — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita persona, kura ir pasūtītājs likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” izpratnē un kura slēdz piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumus vai vispārīgās vienošanās vai veic iepirkuma procedūras sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;

 

1) piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi — līgumi, kuri rakstveidā noslēgti starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un vienu vai vairākiem preču piegādātājiem, būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem peļņas nolūkā un kuru priekšmets ir:

2.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Aizstāt  1. panta  1.punkta preambulā vārdus “sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju” ar vārdiem “vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem” un vārdus “peļņas nolūkos” ar vārdiem “finansiālās interesēs”.

Atbalstīt, izteikt kā 11. punktu

 

 

a) būvdarbu līgumiem — šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana vai veikšana un būvprojektēšana saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasībām, vai būve, kas iegūta jebkādiem līdzekļiem. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai kalpotu projektā noteiktajam mērķim,

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Juridiskais birojs

Aizstāt  1. panta 1. punkta a) apakšpunktā vārdus “vai būve, kas iegūta jebkādiem līdzekļiem” ar vārdiem “kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iegūst tiesības uz būvi”.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt1. panta 1.punkta a) apakšpunkta pēdējā teikumā vārdu “projektā”.

Atbalstīt,

iestr. priekšl.

nr.5

 

 

 

 

Atbalstīt,

iestr. priekšl.

nr.5

 

 

 

5.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izteikt   1. panta 1.punkta    a) apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) būvdarbu līgumiem – šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana vai šo darbu veikšana kopā ar būvprojektēšanu, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iegūst tiesības uz būvi, kas veidota atbilstoši tā noteiktām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais 1.pielikumā minēto darbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai tas kalpotu noteiktajam mērķim;”.

 

 

 

Atbalstīt,

izteikt kā 11. punktu

 

 

b) piegādes līgumiem — ražojumu pirkšana, pirkšana uz nomaksu, noma ar vai bez izpirkuma tiesībām. Ja līguma priekšmets ir preču piegāde un tā mazākā daļa ir ražojuma iebūvēšana vai uzstādīšana, šādu līgumu uzskata par piegādes līgumu,

6.

Juridiskais birojs

Izteikt   1. panta 1.punkta    b) apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) piegādes līgumiem – preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un tā nebūtiskākā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana;”.

Atbalstīt,

izteikt kā 11. punktu

 

 

c) pakalpojumu līgumiem — šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi;

 

 

 

 

 

2) būves koncesija — būvdarbu līgums ar nosacījumu, ka atlīdzība par šo līgumu ir tikai būves ekspluatācija vai būves ekspluatācija un maksa par to;

7.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izslēgt   1. panta 2.punktu.   

 

Atbalstīt

 

 

3) pakalpojumu koncesija — pakalpojumu līgums ar nosacījumu, ka atlīdzība par šo līgumu ir tiesības sniegt pakalpojumu, nemaksājot par šīm tiesībām vai maksājot par tām;

8.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izslēgt   1. panta 3. punktu.   

 

Atbalstīt

 

 

4) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot kādā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, ar kādiem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu);

9.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 1. panta 4. punktu  kā 16. punktu šādā redakcijā:

“16) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot kādā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, ar kādiem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu);”.

Atbalstīt

 

 

5) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamu preču iepirkšanai izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem ar noteikumu, ka piegādātāji atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši informāciju par precēm, ko tie var piedāvāt (informatīvo piedāvājumu);

10.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Papildināt   1. panta  5. punktu aiz vārda “lietojamu” ar vārdiem “pasūtītāja prasībām atbilstošu, tirgū plaši pieejamu”.

 

Atbalstīt,

izteikt kā 3. punktu

3) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamu, pasūtītāja prasībām atbilstošu, tirgū plaši pieejamu preču iepirkšanai izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem ar noteikumu, ka piegādātāji atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši informāciju par precēm, kuras tie var piedāvāt (informatīvo piedāvājumu);

 

6) elektroniska izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektronisku līdzekļu palīdzību pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi dodot iespēju ar elektroniskiem līdzekļiem sakārtot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi pakalpojumu līgumi vai būvdarbu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisku izsoļu objekts. Šā likuma izpratnē elektroniskie līdzekļi nozīmē elektroniskas iekārtas, kas piemērotas pa vadiem, ar radio, optisko līdzekļu vai citu elektromagnētisko līdzekļu palīdzību saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai;

11.

Juridiskais birojs

Aizsāt   1. panta 6. punktā vārdus    “(piemēram, projektēšana)” ar vārdiem “(projektēšana ...., u.tml.). Izslēgt vārdus “Šā likuma izpratnē”.

 

 

 

Atbalstīt,

izteikt kā 4. punktu

4) elektroniska izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektronisku līdzekļu palīdzību pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi dodot iespēju ar elektroniskiem līdzekļiem sakārtot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi pakalpojumu līgumi vai būvdarbu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (projektēšana u.tml.), nav elektronisku izsoļu objekts. Elektroniski līdzekļi nozīmē elektroniskas iekārtas, kas piemērotas pa vadiem, ar radio, optisko līdzekļu vai citu elektromagnētisko līdzekļu palīdzību saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai;

 

 

12.

Atbildīgā komisija

Papildināt  1. pantu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

“5) iepirkuma procedūra - procedūra, saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu.”

Atbalstīt

 

 

 

5) iepirkuma procedūra — procedūra, saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu;

 

 

 

 

Skat. priekšl.

nr.20

6) iepirkumu nomenklatūra (CPV) — nomenklatūra, kuru noteiktā kārtībā ir apstiprinājis Eiropas Parlaments un Eiropas Padome un kuru izmanto iepirkuma procedūrās iepirkuma priekšmeta identificēšanai;

 

 

 

 

Skat. priekšl.

nr.28

7) informatīvais piedāvājums — piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto preču klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, bet nav saistošs pretendentam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam;

 

 

 

 

Skat. priekšl.

nr.15

8) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā līdz piedāvājuma iesniegšanai;

 

 

 

 

Skat. priekšl.

nr.19

9) metu konkursi — tādas procedūras, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dod iespēju iegūt plānu vai metu, kuru žūrija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas uzdevumu risinājuma, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā;

 

7) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona vai cits sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma izpratnē, vai šādu personu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju apvienības jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū būvdarbu veikšanu vai būvi, ražojumus vai pakalpojumus;

13.

Juridiskais birojs

Izteikt   1. panta 7. punktu    šādā redakcijā:

“7) piegādātājs – fiziskā vai juridiskā persona, šādu personu apvienība, jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū būvdarbu veikšanu, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu; ”.

Atbalstīt, izteikt kā 10. punktu

10) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū būvdarbu veikšanu, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

 

 

 

 

Skat. priekšl.

nr.2

11) piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi — līgumi, kuri rakstveidā noslēgti starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem preču piegādātājiem, būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem finansiālās interesēs un kuru priekšmets ir:

 

 

 

 

 

a) būvdarbu līgumiem — šā likuma 1.pielikumā minēto darbu veikšana vai šo darbu veikšana un būvprojektēšana, vai būve, kā arī jebkurš cits darījums, kura rezultātā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iegūst tiesības uz būvi, kas veidota atbilstoši tā noteiktajām prasībām. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais 1.pielikumā minēto darbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai kalpotu noteiktajam mērķim,

 

 

 

 

 

b) piegādes līgumiem — preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskākā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana,

 

 

 

 

 

c) pakalpojumu līgumiem — šā likuma 2.pielikumā minētie pakalpojumi;

 

8) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;

14.

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinājo 8. punktu kā 12. punktu šādā redakcijā:

“12) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;”.

Atbalstīt

12) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;

 

9) kandidāts — piegādātājs, kurš meklē iespēju piedalīties slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā;

15.

Juridiskais birojs

Izteikt 1.panta 9.punktu šādā redakcijā:

“9) kandidāts – piegādātājs, kurš piedalās slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā līdz piedāvājuma iesniegšanai;”.

Atbalstīt, izteikt kā 8. punktu

 

 

10) centralizēto iepirkumu institūcija — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš iepērk preces vai pakalpojumus savām un citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām vai tikai citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām vai piešķir būvdarbu, piegāžu, pakalpojumu līgumus un vispārīgās vienošanās citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;

16.

Juridiskais birojs

Aizstāt   1. panta 10. punktā    vārdus “vai piešķir būvdarbu, piegāžu, pakalpojumu līgumus” ar vārdiem “vai noslēdz būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgumu”.

Atbalstīt,

iestr. priekšl.

nr.17

 

 

 

 

17.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izteikt   1. panta 10.punktu šādā redakcijā:

“10) centralizēto iepirkumu institūcija - sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita persona, kas ir pasūtītājs likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” izpratnē, kura slēdz piegādes, būvdarbu, vai pakalpojumu līgumus vai vispārīgās vienošanās, vai veic iepirkuma procedūras sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;”.

Atbalstīt, izteikt kā 2. punktu

 

 

11) atklātas, slēgtas un sarunu procedūras — līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un kurās:

18.

Juridiskais birojs

Aizstāt   1. panta 11. punktā    vārdus “līgumu piešķiršanas procedūras” ar vārdiem “iepirkuma procedūras”.

Atbalstīt, izteikt kā 1. punktu

 

 

 

a) atklātu procedūru gadījumā — visi ieinteresētie piegādātāji var iesniegt piedāvājumus,

 

 

 

 

 

b) slēgtu procedūru gadījumā — jebkurš piegādātājs var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus uzaicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs,

 

 

 

 

 

 

c) sarunu procedūru gadījumā — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem;

 

 

 

 

 

12) metu konkursi — tādas procedūras, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dod iespēju iegūt plānu vai metu, ko žūrija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un teritorijas plānošanas uzdevumu risinājuma, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā;

19.

Juridiskais birojs

Aizstāt   1. panta 12. punktā    vārdus “pilsētu un teritorijas plānošanas uzdevumu” ar vārdiem “pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas uzdevumu”.

Atbalstīt, izteikt kā 9. punktu

 

 

13) iepirkumu nomenklatūra CPV — nomenklatūra, kuru noteiktā kārtībā ir apstiprinājis Eiropas Parlaments un Eiropas Padome un kuru izmanto iepirkuma procedūrās iepirkuma priekšmeta identificēšanai;

20.

Juridiskais birojs

  1. panta 13. punktā    saīsinājumu “CPV” ielikt iekavās.

 

Atbalstīt, izteikt kā 6. punktu

 

 

14) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

 

 

 

 

 

a) valsts sektora institūcija vai uzņēmums, kas veic šā likuma II nodaļā minētās darbības šā likuma II nodaļā minētajās jomās,

21.

Juridiskais birojs

Aizstāt   1. panta 14. punkta a) apakšpunktā vārdus “valsts sektora institūcija vai uzņēmums” ar vārdiem “publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums”.   

Atbalstīt

iestr. priekšl.

nr.23

 

 

 

 

b) jebkurš privāto tiesību subjekts, kas veic šā likuma II nodaļā minētās darbības šā likuma II nodaļā minētajās jomās vai jebkurā to kombinācijā, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķīrusi kompetenta iestāde uz tādu normatīvo vai administratīvo aktu pamata, kuru normas ierobežo darbību veikšanu iepriekšminētajās jomās, dodot tikai vienam vai dažiem subjektiem tiesības veikt darbības kādā no šīm jomām, un kas ievērojami ietekmē citu subjektu iespējas darboties šajās jomās;

22.

Juridiskais birojs

Aizstāt   1. panta 14. punkta b) apakšpunktā vārdus  “ekskluzīvām tiesībām” ar vārdiem “izņēmuma tiesībām”.

 

Atbalstīt

iestr. priekšl.

nr.23

 

 

 

 

 

23.

Atbildīgā komisija

Izteikt 1.panta 14. punktu kā 15. punktu šādā redakcijā:

“15) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

a) publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums , kas veic šā likuma II nodaļā minētās darbības šā likuma II nodaļā minētajās jomās;

b) jebkurš privāto tiesību subjekts, kas veic šā likuma II nodaļā minētās darbības šā likuma II nodaļā minētajās jomās vai jebkurā to kombinācijā, pamatojoties uz īpašām vai izņēmuma tiesībām, ko piešķīrusi kompetenta iestāde uz tādu normatīvo vai administratīvo aktu pamata, kuru normas ierobežo darbību veikšanu iepriekšminētajās jomās, dodot tikai vienam vai dažiem subjektiem tiesības veikt darbības kādā no šīm jomām, un kas ievērojami ietekmē citu subjektu iespējas darboties šajās jomās;”.

Atbalstīt

 

 

15) valsts sektora institūcijas — valsts pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes, atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, kā arī privāto tiesību subjekts, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

24.

Juridiskais birojs

Aizstāt   1. panta 15. punktā vārdus “valsts sektora institūcijas” ar vārdiem “publiskās institūcijas”.

Atbalstīt,

iestr. priekšl. nr.25

 

 

 

 

25.

Atbildīgā komisija                         

Izteikt   1. panta 15.   punktu kā 13. punktu  šādā redakcijā:

“13) publiskās institūcijas — valsts pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes, pašvaldības vai citas atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, kā arī privāto tiesību subjekts, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:”.

Atbalstīt

 

13) publiskās institūcijas — valsts pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes, pašvaldības vai citas atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, kā arī privāto tiesību subjekts, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

 

a) tas ir nodibināts vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, un tam nav komerciāla rakstura,

26.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izteikt   1. panta 15.   punkta  a) apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) tas ir nodibināts vai darbojas, lai nodrošinātu vispārīgas sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura;”.

 

Atbalstīt

a) tas ir nodibināts vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vispārīgās vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,

 

b) tas atrodas valsts pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes, atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību subjekta izšķirošā ietekmē (tā izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šā privāto tiesību subjekta darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona vai cits šiem kritērijiem atbilstošs privāto tiesību subjekts;

 

 

 

b) tas atrodas valsts pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes, atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību subjekta izšķirošā ietekmē (tā izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā) vai arī šā privāto tiesību subjekta darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona vai cits šiem kritērijiem atbilstošs privāto tiesību subjekts;

 

16) valsts sektora uzņēmums — jebkurš uzņēmums, kurā valsts sektora institūcijām ir tieša vai netieša izšķiroša ietekme, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, finansiālu līdzdalību vai noteikumiem, kas to regulē. Uzskata, ka valsts sektora institūcijām ir izšķiroša ietekme, ja šīs institūcijas kādā uzņēmumā tieši vai netieši ir lielākās daļas (vairāk nekā 50 procentu) šā uzņēmuma parakstītā kapitāla īpašnieks vai kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar uzņēmuma emitētajām kapitāla daļām, vai var iecelt vairāk nekā pusi minētā uzņēmuma vadības, pārvaldes vai uzraudzības struktūras locekļu;

27.

Juridiskais birojs

Izteikt   1. panta 16.punktu kā 14. punktu šādā redakcijā:

“14) publiskās institūcijas uzņēmums – jebkurš komersants, kurš atrodas publiskās institūcijas tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē uz līdzdalības vai līguma pamata. Publiskai institūcijai ir izšķirošā ietekme, ja tai tieši vai netieši pieder lielākā daļa (vairāk nekā 50 procentu) no kapitālsabiedrības parakstītā pamatkapitāla vai ja tā kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar emitētajām kapitāla daļām (akcijām), vai tā var iecelt vairāk kā pusi no pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļiem;”.

Atbalstīt

14) publiskās institūcijas uzņēmums — jebkurš komersants, kurš atrodas publiskās institūcijas tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē uz līdzdalības vai līguma pamata. Publiskajai institūcijai ir izšķirošā ietekme, ja tai tieši vai netieši pieder lielākā daļa (vairāk nekā 50 procentu) no kapitālsabiedrības parakstītā pamatkapitāla vai ja tā kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar emitētajām kapitāla daļām (akcijām), vai tā var iecelt vairāk nekā pusi no pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļiem;

 

 

 

 

Skat. priekšl.

nr.23

15) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

 

 

 

 

 

 

a) publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums, kas veic šā likuma II nodaļā minētās darbības šā likuma II nodaļā minētajās jomās,

 

 

 

 

 

b) jebkurš privāto tiesību subjekts, kas veic šā likuma II nodaļā minētās darbības šā likuma II nodaļā minētajās jomās vai jebkurā to kombinācijā, pamatojoties uz īpašām vai izņēmuma tiesībām, ko piešķīrusi kompetenta iestāde uz tādu normatīvo vai administratīvo aktu pamata, kuru normas ierobežo darbību veikšanu iepriekšminētajās jomās, dodot tikai vienam subjektam vai dažiem subjektiem tiesības veikt darbības kādā no šīm jomām, un kas ievērojami ietekmē citu subjektu iespējas darboties šajās jomās;

 

17) informatīvais piedāvājums — piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto preču klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, bet pēc iesniegšanas nav saistošs pretendentam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

28.

Juridiskais birojs

Aizstāt   1. panta 17. punktā vārdus “pēc iesniegšanas nav saistošs” ar vārdiem “tas nav saistošs”.

Atbalstīt, izteikt kā 7. punktu

 

 

 

29.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Papildināt  1. pantu ar 18. un 19. punktu šādā redakcijā:

“18) iepirkuma procedūra - procedūra, saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu;

Daļēji atbalstīt, iestrād. priekšl. nr.12

 

 

 

 

 

 

19) rakstiski nozīmē jebkuru vārdu un simbolu kombināciju, kuru var izlasīt, attēlot un pēc tam darīt zināmu citām personām. Šāda kombinācija drīkst ietvert arī ar elektroniskajiem līdzekļiem pārraidītu un uzglabātu informāciju.”

 

 

 

 

 

 

Skat. priekšl.

nr.9

16) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot kādā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, ar kādiem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).

 

2.pants. Vienlīdzības princips

30.

Juridiskais birojs

Izteikt 2.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“2.pants. Vienlīdzības un atklātības princips”.

Atbalstīt

2.pants. Vienlīdzības un atklātības princips

 

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvirza vienādas prasības visiem piegādātājiem un iepirkuma procedūrās ievēro atklātumu.

 

 

 

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvirza vienādas prasības visiem piegādātājiem un iepirkuma procedūrās ievēro atklātumu.

 

II nodaļa. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības jomas

 

 

 

II nodaļa. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības jomas

 

3.pants.           Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības siltumapgādes, gāzes apgādes un elektroenerģijas apgādes jomā

 

 

 

3.pants.           Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība siltumapgādes, gāzes apgādes un elektroenerģijas apgādes jomā

 

(1) Siltumapgādes un gāzes apgādes jomā šo likumu attiecina uz publisku gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanu vai apsaimniekošanu, kā arī uz gāzes vai siltumenerģijas piegādi šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad gāzes vai siltumenerģijas ražošana ir valsts sektora uzņēmumu vai privāto tiesību subjektu citu, šā likuma noteikumu 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā neminētu darbības veidu neatņemamas sekas un valsts sektora uzņēmums vai privāto tiesību subjekts piegādi publiskajam tīklam veic tikai tādēļ, lai saimnieciski izmantotu šādā darbībā iegūto gāzi vai siltumenerģiju. Turklāt šis piegādes apjoms naudas izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no attiecīgā valsts sektora uzņēmuma vai privāto tiesību subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu.

 

 

 

 

31.

Juridiskais birojs

Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Siltumapgādes un gāzes apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai, kā arī gāzes vai siltumenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad gāzes vai siltumenerģijas ražošana ir publiskās institūcijas uzņēmumu vai privāto tiesību subjektu, šajā pantā un citu šā likuma 4., 5., 6. vai 7.pantā neminētu darbības veidu neatņemamas sekas un publiskās institūcijas uzņēmums vai privāto tiesību subjekts piegādi publiskās lietošanas  tīklam veic tikai tādēļ, lai saimnieciski izmantotu šādā darbībā iegūto gāzi vai siltumenerģiju. Turklāt šis piegādes apjoms naudas izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no attiecīgās publiskās institūcijas uzņēmuma vai privāto tiesību subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.”

Atbalstīt

(1) Siltumapgādes un gāzes apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai, kā arī gāzes vai siltumenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad gāzes vai siltumenerģijas ražošana ir publiskās institūcijas uzņēmumu vai privāto tiesību subjektu šajā pantā un citu šā likuma 4., 5., 6. vai 7.pantā neminētu darbības veidu neatņemamas sekas un publiskās institūcijas uzņēmums vai privāto tiesību subjekts piegādi publiskās lietošanas  tīklam veic tikai tādēļ, lai saimnieciski izmantotu šādā darbībā iegūto gāzi vai siltumenerģiju. Turklāt šīs piegādes apjoms naudas izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no attiecīgās publiskās institūcijas uzņēmuma vai privāto tiesību subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

 

(2) Elektroenerģijas apgādes jomā šo likumu attiecina uz publisku elektroenerģijas pārvades vai sadales tīklu nodrošināšanu vai apsaimniekošanu, kā arī uz elektroenerģijas piegādi šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad valsts sektora uzņēmumiem vai privāto tiesību subjektiem elektroenerģijas ražošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu elektroenerģijas patēriņu citos šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā neminētos darbības veidos, un piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no elektroenerģijas pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no vidēji gadā saražotās elektroenerģijas daudzuma, ņemot vērā saražoto elektroenerģijas daudzumu iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu.

 

 

32.

Juridiskais birojs

Aizstāt 3. panta otrajā daļā vārdus “šo likumu attiecina uz publisku  elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu nodrošināšanu vai apsaimniekošanu, kā arī uz elektroenerģijas piegādi” ar vārdiem

 “šo likumu piemēro  publiskās lietošanas elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu nodrošināšanai un apsaimniekošanai, kā arī elektroenerģijas piegādei”,

aizstāt vārdus “valsts sektora uzņēmumiem” ar vārdiem “publiskās institūcijas uzņēmumiem”, aizstāt skaitļus un vārdus “citos šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “citos šajā pantā un šā likuma 4., 5., 6. vai 7.pantā”,

 aizstāt vārdus “publiskajam tīklam” ar vārdiem “publiskās lietošanas tīklam”,

 aizstāt vārdus “iepriekšējos trijos gados” ar vārdiem “iepriekšējos trijos pārskata gados”.

Atbalstīt

(2) Elektroenerģijas apgādes jomā šo likumu piemēro  publiskās lietošanas elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu nodrošināšanai un apsaimniekošanai, kā arī elektroenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad publiskās institūcijas uzņēmumiem vai privāto tiesību subjektiem elektroenerģijas ražošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu elektroenerģijas patēriņu citos šajā pantā un šā likuma 4., 5., 6. vai 7.pantā neminētos darbības veidos, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no elektroenerģijas pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no gadā vidēji saražotās elektroenerģijas daudzuma, ņemot vērā saražoto elektroenerģijas daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

 

4. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības ūdensapgādes jomā

 

 

 

4. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība ūdensapgādes jomā

 

 (1) Dzeramā ūdens apgādes jomā šo likumu attiecina uz publisku dzeramā ūdens apgādes, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanu vai apsaimniekošanu vai dzeramā ūdens piegādi šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad valsts sektora uzņēmumiem un privāto tiesību subjektiem dzeramā ūdens iegūšana un patērēšana ir šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā neminēto darbības veidu neatņemamas sekas, un dzeramā ūdens piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga no valsts sektora uzņēmuma vai privāto tiesību subjekta pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no vidēji gadā iegūtā ūdens daudzuma, ņemot vērā iegūto  ūdens daudzumu iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu.

33.

Juridiskais birojs

Aizstāt 4. panta pirmajā daļā vārdus “šo likumu attiecina uz publisku dzeramā ūdens apgādes, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanu vai apsaimniekošanu vai dzeramā ūdens piegādi” ar vārdiem “šo likumu piemēro  publiskās lietošanas dzeramā ūdens apgādes, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai  vai apsaimniekošanai vai dzeramā ūdens piegādei”,

 aizstāt vārdus “valsts sektora uzņēmumiem un” ar vārdiem “publiskās institūcijas uzņēmumiem vai”,

aizstāt skaitļus un vārdus “šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “šā panta un šā likuma 3., 5., 6. vai 7.pantā”, aizstāt vārdus “publiskajam tīklam” ar vārdiem “publiskās lietošanas tīklam”,

aizstāt vārdus “iepriekšējos trijos gados” ar vārdiem “iepriekšējos trijos pārskata gados”.

Atbalstīt

redakc.

precizējot

(1) Dzeramā ūdens apgādes jomā šo likumu piemēro  publiskās lietošanas dzeramā ūdens apgādes, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai  vai apsaimniekošanai vai dzeramā ūdens piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad publiskās institūcijas uzņēmumiem vai privāto tiesību subjektiem dzeramā ūdens iegūšana un patērēšana ir citu šā panta un šā likuma 3., 5., 6. vai 7.pantā neminētu darbības veidu neatņemamas sekas un dzeramā ūdens piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga no publiskās institūcijas uzņēmuma vai privāto tiesību subjekta pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no gadā vidēji iegūtā ūdens daudzuma, ņemot vērā iegūto  ūdens daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

 

(2)  Šo likumu attiecina arī uz līgumiem vai metu konkursiem, kuri saistīti ar hidrobūvju projektiem, lauksaimniecības zemju apūdeņošanu vai meliorāciju, ievērojot nosacījumu, ka piegādātā dzeramā ūdens daudzums pārsniedz 20 procentus no kopējā hidrobūves ierīkošanas, lauksaimniecības zemju apūdeņošanas vai drenāžas rezultātā iegūtā ūdens daudzuma, kā arī uz tiem līgumiem vai metu konkursiem, kuri saistīti ar kanalizācijas ūdeņu aizvadīšanu vai attīrīšanu un kurus organizē valsts sektora uzņēmumi, privāto tiesību subjekti, valsts sektora institūcijas, kas veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības.

34.

Juridiskais birojs

Aizstāt 4. panta otrajā daļā vārdus “šo likumu attiecina arī uz līgumiem vai metu konkursiem” ar vārdiem “šo likumu piemēro arī iepirkuma procedūrām vai metu konkursiem”,

aizstāt vārdus “kā arī uz tiem līgumiem vai metu konkursiem” ar vārdiem “kā arī uz tām iepirkuma procedūrām un metu konkursiem”, aizstāt vārdus “valsts sektora uzņēmumi” ar vārdiem “publiskās institūcijas uzņēmumi” un aizstāt vārdus ”valsts sektora institūcijas, kas veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības” ar vārdiem “publiskās institūcijas, kas veic šā panta pirmajā daļā noteiktās darbības”.

Atbalstīt

(2) Šo likumu piemēro arī iepirkuma procedūrām vai metu konkursiem kuri saistīti ar hidrobūvju projektiem, lauksaimniecības zemju apūdeņošanu vai meliorāciju, ievērojot nosacījumu, ka piegādātā dzeramā ūdens daudzums pārsniedz 20 procentus no kopējā hidrobūves ierīkošanas, lauksaimniecības zemju apūdeņošanas vai drenāžas rezultātā iegūtā ūdens daudzuma, kā arī tām iepirkuma procedūrām un metu konkursiem, kuri saistīti ar kanalizācijas ūdeņu aizvadīšanu vai attīrīšanu un kurus piešķir vai organizē  publiskās institūcijas uzņēmumi, privāto tiesību subjekti un publiskās institūcijas, kas veic šā panta pirmajā daļā noteiktās darbības.

 

5.pants.           Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības transporta pakalpojumu jomā

 

 

 

5.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība transporta pakalpojumu jomā

 

 (1) Transporta pakalpojumu jomā šo likumu attiecina uz publisku dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu un autobusu transporta tīklu un šā transporta pakalpojumu nodrošināšanu, izņemot gadījumus, kad valsts sektora uzņēmums vai privāto tiesību subjekts nodrošina publisku autobusu transporta tīklu un pakalpojumu sniegšanu, ja citi privāto tiesību subjekti vispār vai šajā teritorijā ir tiesīgi sniegt šos pašus pakalpojumus saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz valsts sektora uzņēmumiem, privāto tiesību subjektiem un valsts institūcijām.

35.

Juridiskais birojs

Aizstāt 5. panta pirmajā daļā vārdus “šo likumu attiecina uz publisku dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu un autobusu transporta tīklu un šā transporta pakalpojumu nodrošināšanu” ar vārdiem “šo likumu piemēro  publiskās lietošanas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu un autobusu transporta tīklam un šā  transporta pakalpojumu nodrošināšanai ”, aizstāt vārdus “valsts sektora uzņēmums” ar vārdiem “publiskās institūcijas uzņēmums”, aizstāt vārdus “valsts institūcijām” ar vārdiem “valsts un pašvaldību institūcijām”.

Daļēji

atbalstīt,

iestr.

pr. nr.36

 

 

 

36.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Transporta jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu, autobusu un trosu ceļu transporta tīklu vai to pakalpojumu nodrošināšanai.”.

Atbalstīt

(1) Transporta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu, autobusu un trosu ceļu transporta tīklu vai to pakalpojumu nodrošināšanai.

 

(2) Šā panta izpratnē transporta tīkls eksistē, ja transporta pakalpojumus sniedz saskaņā ar šos pakalpojumus regulējošas institūcijas izdotiem noteikumiem, tai skaitā noteikumiem par apkalpojamiem maršrutiem, pārvadājamiem apjomiem vai pārvadājumu biežumu.

 

 

 

(2) Šā panta izpratnē transporta tīkls eksistē, ja transporta pakalpojumus sniedz saskaņā ar šos pakalpojumus regulējošas institūcijas izdotajiem noteikumiem, to skaitā noteikumiem par apkalpojamiem maršrutiem, pārvadājamiem apjomiem vai pārvadājumu biežumu.

 

6.pants.           Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības pasta pakalpojumu jomā

37.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izteikt 6.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“6.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības pasta pakalpojumu jomā

Atbalstīt

6.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība pasta pakalpojumu jomā

 

(1) Pasta pakalpojumu jomā šo likumu attiecina uz darbībām, kas saistītas ar pasta pakalpojumu sniegšanu, vai uz darbībām, kad pasta pakalpojumi tiek sniegti vienlaikus ar pasta vadības pakalpojumiem (pakalpojumi, kas tiek veikti pirms un pēc sūtījuma izsūtīšanas), pakalpojumiem ar pievienoto vērtību, kas saistīti vai tiek sniegti ar elektroniskiem līdzekļiem (elektroniska kodētu dokumentu pārsūtīšana, adrešu vadības pakalpojumi, ierakstītā elektroniskā pasta pārsūtīšana), tiešā pasta sūtījumiem, kuriem netiek uzrādīti adresāti, finanšu pakalpojumiem (naudas pārvedumi un pasta GIRO operācijas), filatēlijas pakalpojumiem, loģistikas pakalpojumiem (pakalpojumi, kas apvieno fizisku piegādi ar iespējamu uzglabāšanu).

38.

 

 

 

 

39.

 

 

Juridiskais birojs

Precizēt 6. panta pirmās daļas redakciju.

 

 

 

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“Pasta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro vispārējiem pasta pakalpojumiem, uz kuriem to sniedzējam ir monopoltiesības saskaņā ar Pasta likumu, un papildu pasta pakalpojumiem, kurus sniedz šis vispārējo pakalpojumu sniedzējs.”

Atbalstīt,

iestr. priekšl.

nr.39

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Pasta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro vispārējiem pasta pakalpojumiem, uz kuriem to sniedzējam ir monopoltiesības saskaņā ar Pasta likumu, un papildu pasta pakalpojumiem, kurus sniedz šis vispārējo pakalpojumu sniedzējs.

 

(2) Šā panta izpratnē pasta pakalpojumi ir pakalpojumi, kas saistīti ar pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, bet pasta sūtījums ir adresēts sūtījums tādā formā, kādā pasta pakalpojumu sniedzējam tas jānogādā adresātam. Pie šādiem sūtījumiem pieder, piemēram, grāmatas, katalogi, avīzes, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās.

 

 

 

 

 

7.pants.           Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības teritorijas izmantošanas jomā

 

 

 

7.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība teritorijas izmantošanas jomā

 

Teritorijas izmantošanas jomāā šo likumu attiecina uz noteiktas teritorijas izmantošanu naftas meklēšanai vai iegūšanai vai cietā kurināmā iegūšanai, kā arī uz lidostu vai jūras ostu pārvaldīšanu.

 

 

40.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš Papildināt 7. panta tekstu aiz vārda “naftas” ar vārdiem “vai gāzes”,

izslēgt vārdu “jūras”.

 

Atbalstīt

redakc.

precizējot

Teritorijas izmantošanas jomā šo likumu piemēro attiecībā uz noteiktas teritorijas izmantošanu naftas vai gāzes meklēšanai vai iegūšanai vai cietā kurināmā iegūšanai, kā arī uz lidostu vai ostu pārvaldīšanu.

 

8.pants.           Līgumi, kas ietver vairākas darbības vairākās jomās vai dažādus līguma priekšmeta veidus

 

 

 

8.pants. Līgumi, kas ietver vairākas darbības vairākās jomās vai dažādus līguma priekšmeta veidus

 

(1) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, piešķiršanu regulē tās jomas normas, uz kuru attiecas līguma būtiskākā daļa.

41.

Juridiskais birojs

Aizstāt 8.panta pirmajā daļā vārdus “tā piešķiršanu regulē” ar vārdiem “iepirkuma procedūras regulē”.

Atbalstīt

 

(1) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, iepirkuma procedūras regulē tās jomas normas, uz kuru attiecas līguma būtiskākā daļa.

 

(2) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, to nedrīkst sadalīt vairākos vienkāršos līgumos katrai jomai atsevišķi, lai izvairītos no šā likuma vai likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” piemērošanas.

42.

Juridiskais birojs

Izslēgt 8. panta otrajā daļā vārdu  “vienkāršos”.

Daļēji atbalstīt,

iestr. pr.nr.43

 

 

 

 

43.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, to nedrīkst sadalīt vairākos līgumos katrā jomā atsevišķi (un slēgt katrai jomai atsevišķu līgumu) nolūkā izvairīties no šī likuma vai likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” piemērošanas.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, to nedrīkst sadalīt vairākos līgumos katrā jomā atsevišķi (un slēgt katrai jomai atsevišķu līgumu) nolūkā izvairīties no šā likuma vai likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” piemērošanas.

 

 (3) Ja līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma, gan likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” piemērošanas jomā un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas līguma būtiskākā daļa, līgumu piešķir saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”

44.

Juridiskais birojs

Aizstāt 8. panta trešajā daļā vārdus “līgumu piešķir” ar vārdiem “iepirkuma procedūra veicama”.

Atbalstīt

 

(3) Ja līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma, gan likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” piemērošanas jomā un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas līguma būtiskākā daļa, iepirkuma procedūra veicama saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

 

(4) Ja līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma piemērošanas jomā, gan citām darbībām, kas nav ietvertas ne šajā likumā, ne likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas līguma būtiskākā daļa, līgumu piešķir saskaņā ar šā likuma prasībām.

45.

Juridiskais birojs

Aizstāt 8. panta ceturtajā daļā vārdus “līgumu piešķir” ar vārdiem “iepirkuma procedūra veicama”.

 

Atbalstīt

 

(4) Ja līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma piemērošanas jomā, gan uz citām darbībām, kas nav ietvertas ne šajā likumā, ne likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas līguma būtiskākā daļa, iepirkuma procedūra veicama saskaņā ar šā likuma prasībām.

 

(5) Līgumus, kuros ietverta gan pakalpojumu sniegšana, gan piegāžu veikšana, uzskata par piegādes līgumiem, ja piegāžu kopējā vērtība pārsniedz līgumā ietverto pakalpojumu vērtību.

 

 

 

(5) Līgumus, kuros ietverta gan pakalpojumu sniegšana, gan piegāžu veikšana, uzskata par piegādes līgumiem, ja piegāžu kopējā vērtība pārsniedz līgumā ietverto pakalpojumu vērtību.

 

(6) Līgumus, kuru priekšmets ir pakalpojumu sniegšana, bet kuros papildus pakalpojumu sniegšanai kā nesvarīga daļa ietverti arī būvdarbi, uzskata par pakalpojumu līgumiem.

46.

Juridiskais birojs

Aizstāt 8. panta  sestajā daļā vārdus “nesvarīga daļa” ar vārdiem “nebūtiska daļa”.

Atbalstīt

 

(6) Līgumus, kuru priekšmets ir pakalpojumu sniegšana, bet kuros papildus pakalpojumu sniegšanai kā nebūtiska daļa ietverti arī būvdarbi, uzskata par pakalpojumu līgumiem.

 

III nodaļa. Likuma piemērošanas izņēmumi

 

 

 

III nodaļa. Likuma piemērošanas izņēmumi

 

9.pants. Būves un pakalpojumu koncesijas

 

 

 

9.pants. Būves un pakalpojumu koncesijas

 

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir būves vai pakalpojumu koncesiju, lai koncesionārs veiktu šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētās darbības

 

 

 

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir būves vai pakalpojumu koncesiju, lai koncesionārs veiktu šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētās darbības.

 

10.pants. Līgumi ar trešajām personām

 

 

 

10.pants. Līgumi ar trešajām personām

 

(1) Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz piegādes vai būvdarbu līgumu, ja līguma priekšmetu paredzēts pārdot vai iznomāt trešajām personām peļņas nolūkā, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav īpašu vai izņēmuma tiesību pārdot vai iznomāt šādu līguma priekšmetu un ka citi privāto tiesību subjekti var to pārdot vai iznomāt atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju.

 

 

 

(1) Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz piegādes vai būvdarbu līgumu, ja līguma priekšmetu paredzēts pārdot vai iznomāt trešajām personām peļņas nolūkā, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav īpašu vai izņēmuma tiesību pārdot vai iznomāt šādu līguma priekšmetu un ka citi privāto tiesību subjekti var to pārdot vai iznomāt atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju.

 

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām produktu vai darbību kategorijām, uz kurām attiecina izņēmumus saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

 

 

 

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām produktu vai darbību kategorijām, uz kurām attiecina izņēmumus saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

 

11.pants.         Līgumi, kurus piešķir citiem mērķiem, nevis darbībām noteiktajā jomā

47.

Juridiskais birojs

Izteikt 11. panta  nosaukumu šādā redakcijā:

“11.pants. Līgumi, kurus slēdz citiem mērķiem”.

Atbalstīt

 

11.pants. Līgumi, kurus slēdz citiem mērķiem

 

(1) Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir līgumus citiem mērķiem, nevis šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minēto darbību veikšanai, vai ar mērķi veikt šīs darbības ārpus Eiropas Savienības, ievērojot nosacījumu, ka šim mērķim netiek fiziski lietots publiskais tīkls vai Eiropas Savienībā ietilpstoša teritorija.

48.

Juridiskais birojs

Aizstāt 11. panta pirmajā daļā vārdu “piešķir” ar vārdu “slēdz”,

aizstāt vārdus “veikt šīs darbības ārpus Eiropas Savienības” ar vārdiem “veikt šīs darbības valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – trešā valsts)”,

aizstāt vārdus “fiziski lietots publiskais tīkls” ar vārdiem “izmantots publiskās lietošanas tīkls”.

Atbalstīt

 

(1) Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumus citiem mērķiem, nevis šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minēto darbību veikšanai, vai ar mērķi veikt šīs darbības valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), ievērojot nosacījumu, ka šim mērķim netiek izmantots publiskās lietošanas tīkls vai Eiropas Savienībā ietilpstoša teritorija.

 

 (2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām darbībām, uz kurām attiecina izņēmumus saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

 

 

 

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām darbībām, uz kurām attiecina izņēmumus saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

 

12.pants.         Slepenie līgumi vai līgumi, kuros jāievēro noteikts slepenības režīms

49.

Juridiskais birojs

Izteikt 12. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“12.pants. Līgumi, kuri satur valsts noslēpumu”.

Atbalstīt

 

12.pants. Līgumi, kuri satur valsts noslēpumu

 

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad Ministru kabinets informācijai par līgumu nosaka slepenības režīmu vai līguma izpilde ir saistīta ar speciāliem slepenības pasākumiem saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

50.

Juridiskais birojs

Aizstāt 12. pantā  vārdus “slepenības pasākumiem” ar vārdiem “valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem”.

Atbalstīt,

iestr. pr.nr.51

 

 

 

 

 

 

51.

Atbildīgā komisija

Izteikt  12. pantu šādā redakcijā:

“Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad saskaņā ar spēkā esošajiem  normatīvajiem aktiem Ministru kabinets informācijai par līgumu nosaka slepenības režīmu vai līguma izpilde ir saistīta ar speciāliem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem

Atbalstīt

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad saskaņā ar spēkā esošajiem  normatīvajiem aktiem Ministru kabinets informācijai par līgumu nosaka slepenības režīmu vai līguma izpilde ir saistīta ar speciāliem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem.

 

13.pants.         Līgumi, kurus piešķir saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem

52.

Juridiskais birojs

Izteikt  13. panta nosaukumu šādā redakcijā:

 “13.pants. Līgumi, kurus slēdz saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem”.

Atbalstīt

 

13.pants. Līgumi, kurus slēdz saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem

 

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad līgumus piešķir saskaņā ar citiem procedūru noteikumiem, kurus nosaka saskaņā ar:

53.

Juridiskais birojs

Aizstāt 13. panta  ievaddaļā vārdu “piešķir” ar vārdu “slēdz”;

Atbalstīt

redakc.

precizējot

 

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad līgumus slēdz saskaņā ar citiem procedūru noteikumiem, kurus nosaka, ņemot vērā:

 

1) līgumu, kas noslēgts starp Latviju un valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), par piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri nepieciešami šā starptautiskā līguma dalībvalstu kopīga projekta īstenošanai vai ekspluatācijai. Par visiem šādiem līgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

54.

Juridiskais birojs

Aizstā 13. panta 1.punktā vārdus “un valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – trešā valsts)” ar vārdiem “un trešo valsti”.

Atbalstīt

 

1) līgumu, kas noslēgts starp Latviju un trešo valsti par piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri nepieciešami šā starptautiskā līguma dalībvalstu kopīga projekta īstenošanai vai ekspluatācijai. Par visiem šādiem līgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

 

2) starptautisku līgumu par karaspēka izvietošanu. Procedūru noteikumus attiecina uz organizācijām Latvijā vai trešajā valstī;

 

 

 

2) starptautisku līgumu par karaspēka izvietošanu. Procedūru noteikumus attiecina uz organizācijām Latvijā vai trešajā valstī;

 

3) starptautiskas organizācijas īpašiem noteikumiem.

55.

Juridiskais birojs

 Precizēt 13. panta  3.punktu

Atbalstīt,

iestr. pr.nr.56

 

 

 

56.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izteikt 13. panta  3.punktu šādā redakcijā:

“3) saskaņā ar starptautiskas organizācijas noteiktiem iepirkuma procedūras noteikumiem, attiecībā uz projektiem, kurus tā finansē.”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

3) starptautiskas organizācijas reglamentētus iepirkuma procedūras noteikumus attiecībā uz projektiem, kurus tā finansē.

 

14.pants.         Līgumi, kurus piešķir filiālēm, kopīgam uzņēmumam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas ir daļa no kopīga uzņēmuma

57.

Juridiskais birojs

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Līgumi, kurus slēdz ar saistīto uzņēmumu, kopīgo uzņēmumu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kas ir daļa no kopīgā uzņēmuma

Atbalstīt

 

14.pants. Līgumi, kurus slēdz ar saistīto uzņēmumu, kopīgo uzņēmumu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kas ir daļa no kopīgā uzņēmuma

 

 (1) Šo likumu nepiemēro attiecīgi pakalpojumu, piegādes vai būvdarbu līgumiem, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir filiālei vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām, piešķir kādai no šo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju filiālēm, ievērojot nosacījumu, ka vidēji 80 procenti no šīs filiāles pēdējos trijos gados sniegto pakalpojumu vai piegāžu, vai būvdarbu apgrozījuma ir radušies, sniedzot pakalpojumus, veicot piegādes vai būvdarbus tam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kura filiāle ir pakalpojumu sniedzējs, piegādātājs vai būvdarbu veicējs.

 

(1) Šo likumu nepiemēro attiecīgi pakalpojumu, piegādes vai būvdarbu līgumiem, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz ar saistīto uzņēmumu vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3.,4.,5.,6. vai 7.pantā minētajām darbībām, slēdz ar kādu no šo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju saistītajiem uzņēmumiem, ievērojot nosacījumu, ka vidēji 80 procenti no šī saistītā uzņēmuma pēdējos trijos gados sniegto pakalpojumu, piegāžu, vai būvdarbu apgrozījuma ir saistīti ar pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem tam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kura saistītais uzņēmums ir pakalpojuma sniedzējs, piegādātājs vai būvdarbu veicējs.

 

(1) Šo likumu nepiemēro attiecīgi pakalpojumu, piegādes vai būvdarbu līgumiem, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz ar saistīto uzņēmumu vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām, slēdz ar kādu no šo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju saistītajiem uzņēmumiem, ievērojot nosacījumu, ka vidēji 80 procenti no šā saistītā uzņēmuma pēdējos trijos gados sniegto pakalpojumu, veikto piegāžu vai būvdarbu apgrozījuma ir saistīti ar pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem tam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kura saistītais uzņēmums ir pakalpojuma sniedzējs, piegādātājs vai būvdarbu veicējs.

 

(2) Šā panta izpratnē par filiāli uzskata uzņēmumu, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir izšķiroša ietekme vai kuram ir izšķiroša ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā, vai uzņēmumu, kurā citam uzņēmumam ir izšķiroša ietekme un kuram pašam vienlaikus ir izšķiroša ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā. Šā panta izpratnē uzņēmumam izšķiroša ietekme citā uzņēmumā ir tad, kad pirmais uzņēmums tieši vai netieši ir lielākās daļas (vairāk nekā 50 procentu) cita uzņēmuma parakstītā kapitāla īpašnieks vai kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar cita uzņēmuma emitētajām kapitāla daļām, vai tam ir balsstiesību vairākums šā cita uzņēmuma pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā.

 

(2) Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir izšķirošā ietekme vai tai ir izšķiroša ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā, vai kapitālsabiedrību, kurā citai kapitālsabiedrībai ir izšķirošā ietekme un tai vienlaikus ir izšķirošā ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā. Šā panta izpratnē kapitālsabiedrībai izšķirošā ietekme citā kapitālsabiedrībā ir tad, ja tai tieši vai netieši pieder lielākā daļa (vairāk nekā 50 procentu) citas kapitālsabiedrības parakstītā kapitāla vai, ja tā kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar citas kapitālsabiedrības emitētajām kapitāla daļām (akcijām), vai, ja tai ir balsstiesību vairākums šīs citas kapitālsabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā.

 

(2) Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir izšķirošā ietekme vai kurai ir izšķirošā ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā, vai kapitālsabiedrību, kurā citai kapitālsabiedrībai ir izšķirošā ietekme un kurai vienlaikus ir izšķirošā ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā. Šā panta izpratnē kapitālsabiedrībai izšķirošā ietekme citā kapitālsabiedrībā ir tad, ja tai tieši vai netieši pieder lielākā daļa (vairāk nekā 50 procentu) citas kapitālsabiedrības parakstītā kapitāla vai ja tā kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar citas kapitālsabiedrības emitētajām kapitāla daļām (akcijām), vai ja tai ir balsstiesību vairākums šīs citas kapitālsabiedrības pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā.

 

(3) Šo likumu nepiemēro līgumiem, kurus kopīgais uzņēmums, ko izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām, piešķir kādam no šiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

 

 

(3) Šo likumu nepiemēro, ja kopīgais uzņēmums, ko izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kāda no šā likuma 3.,4.,5.,6. vai 7.pantā minētajām darbībām, slēdz līgumu ar kādu no šiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

 

(3) Šo likumu nepiemēro, ja kopīgais uzņēmums, ko izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām, slēdz līgumu ar kādu no šiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

 

 (4) Šo likumu nepiemēro līgumiem, ko piešķir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kopīgajam uzņēmumam, kuru izveidojuši tikai dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām vismaz trīs gadus, un kura daļa ir šis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ar nosacījumu, ka minētais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veido kopīgā uzņēmuma daļu vismaz šajā periodā.

 

 

(4) Šo likumu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu ar kopīgo uzņēmumu, kuru izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3.,4.,5.,6. vai 7.pantā minētajām darbībām vismaz trīs gadus, ar nosacījumu, ka  attiecīgais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem veido kopīgā uzņēmuma daļu vismaz šajā periodā.

 

(4) Šo likumu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu ar kopīgo uzņēmumu, kuru izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām vismaz trīs gadus, ievērojot nosacījumu, ka  attiecīgais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veido kopīgā uzņēmuma daļu vismaz šajā periodā.

 

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus, piemērojot šā panta minētos izņēmumus, par šo līgumu priekšmetu un līgumcenu, kā arī iesniedz Eiropas Komisijai nepieciešamos pierādījumus, ka attiecības starp uzņēmumiem atbilst šā panta nosacījumiem.

 

 

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par saistītajiem uzņēmumiem un kopīgajiem uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus, piemērojot šajā pantā minētos izņēmumus, par līguma priekšmetu un līgumcenu, kā arī iesniedz Eiropas Komisijai nepieciešamos pierādījumus, ka attiecības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un saistīto uzņēmumu vai kopīgo uzņēmumu atbilst šā panta noteikumiem.”

 

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par saistītajiem uzņēmumiem un kopīgajiem uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus, piemērojot šajā pantā minētos izņēmumus, par līguma priekšmetu un līgumcenu, kā arī iesniedz Eiropas Komisijai nepieciešamos pierādījumus, ka attiecības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un saistīto uzņēmumu vai kopīgo uzņēmumu atbilst šā panta noteikumiem.

 

15.pants. Līgumi par noteiktiem pakalpojumiem

 

 

 

15.pants. Līgumi par noteiktiem pakalpojumiem

 

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu par:

 

 

 

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu par:

 

1) jau eksistējoša nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem, ievērojot nosacījumu, ka šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līgumu;

58.

Juridiskais birojs

Izslēgt 15.panta 1.punktā vārdus “jau eksistējoša”,

aizstāt vārdus “finanšu pakalpojuma līgumiem”” ar vārdiem “finanšu pakalpojumiem”.

 

 

Atbalstīt

 

1)  nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem, ievērojot nosacījumu, ka šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms vai pēc pirkšanas vai nomas līguma vai vienlaikus ar pirkšanas vai nomas līgumu;

 

2) šķīrējtiesu pakalpojumiem;

 

 

 

2) šķīrējtiesu pakalpojumiem;

 

3) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu līdzekļu emisiju, iegādi, pārdošanu vai nodošanu citām personām, īpaši par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darījumiem nolūkā iegūt papildu finanšu līdzekļus vai palielināt kapitālu;

59.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izslēgt 15. panta  3.punktā vārdus “iegūt papildu finanšu līdzekļus vai”.

 

Atbalstīt

 

3) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu līdzekļu emisiju, iegādi, pārdošanu vai nodošanu citām personām, īpaši par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darījumiem nolūkā palielināt kapitālu;

 

4) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

 

 

 

4) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

 

5) zinātniskās pētniecības pakalpojumiem, izņemot tādus pētījumus, par kuriem pilnībā samaksā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums un kuru rezultātus saņem šis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs savām vajadzībām.

 

 

 

5) zinātniskās pētniecības pakalpojumiem, izņemot tādus pētījumus, par kuriem pilnībā samaksā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums un kuru rezultātus saņem šis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs savām vajadzībām;

 

 

60.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Papildināt 15. pantu ar  6. punktu šādā redakcijā:

“6) pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

6) pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai.

 

16.pants. Pakalpojumu līgumi uz ekskluzīvu tiesību pamata

61.

Juridiskais birojs

Aizstāt 16. panta nosaukumā vārdu “ekskluzīvu” ar vārdu “izņēmuma”.

Atbalstīt

 

16.pants. Pakalpojumu līgumi uz izņēmuma tiesību pamata

 

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu ar valsts sektora institūciju, ja tai ir ekskluzīvas tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

62.

Juridiskais birojs

Aizstāt 16. panta tekstā vārdus “valsts sektora” ar vārdu “publisku” un vārdu “ekskluzīvas” ar vārdu “izņēmuma”.

Atbalstīt

 

Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu ar publisku institūciju, ja tai ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un citiem normatīvajiem aktiem.

 

 

63.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Papildināt 16. panta  tekstu aiz vārdiem “saskaņā ar” ar vārdiem “Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un citiem”.

Atbalstīt

 

 

 

17.pants. Atsevišķu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju slēgtie līgumi

 

 

 

17.pants. Atsevišķu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju slēgtie līgumi

 

(1) Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumus par ūdens piegādi, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskus dzeramā ūdens apgādes, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā dzeramo ūdeni šādiem tīkliem.

64.

Juridiskais birojs

Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdu “publisku” ar vārdiem  “publiskās lietošanas”.

Atbalstīt

 

(1) Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumus par ūdens piegādi, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskās lietošanas dzeramā ūdens apgādes, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā dzeramo ūdeni šādiem tīkliem.

 

 (2) Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumus par enerģijas vai kurināmā piegādi enerģijas ražošanai, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskus gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā gāzi vai siltumenerģiju šādiem tīkliem, vai nodrošina vai apsaimnieko publiskus elektroenerģijas pārvades vai sadales tīklus, vai piegādā elektroenerģiju šādiem tīkliem, vai izmanto noteiktu teritoriju naftas meklēšanai vai iegūšanai, kā arī cietā kurināmā iegūšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 (2) Šo likumu nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumus par enerģijas vai kurināmā piegādi enerģijas ražošanai, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskus gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā gāzi vai siltumenerģiju šādiem tīkliem, vai nodrošina vai apsaimnieko publiskus elektroenerģijas pārvades vai sadales tīklus, vai piegādā elektroenerģiju šādiem tīkliem, vai izmanto noteiktu teritoriju naftas meklēšanai vai iegūšanai, kā arī cietā kurināmā iegūšanai.

 

18.pants. Privileģētie līgumi

 

 

 

18.pants. Privileģētie līgumi

 

(1) Gadījumos, kad paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rezervē iespēju piedalīties līgumu slēgšanas proces uzņēmumiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina invalīdus, kuri dabisku iemeslu vai slimības dēļ nevar tikt nodarbināti normālos apstākļos.

65.

Juridiskais birojs

Aizstāt 18.panta pirmajā daļā vārdu “uzņēmumiem” ar vārdiem “kandidātiem vai pretendentiem”,  vārdus “līgumu slēgšanas” ar vārdu “iepirkuma”,  izslēgt vārdus “ dabisku iemeslu vai slimības dēļ”.

Atbalstīt

 

(1) Gadījumos, kad paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rezervē iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina invalīdus, kurus nevar nodarbināt normālos apstākļos.

 

 

66.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Papildināt 18. panta pirmo daļu aiz vārda “procedūrās” ar vārdu “tikai”.

Atbalstīt

 

 

 

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, dalības uzaicinājumā jāatsaucas uz šo pantu.

 

 

 

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, dalības uzaicinājumā jāatsaucas uz šo pantu.

 

19.pants. Līgumi, kurus slēdz centralizēto iepirkumu institūcija

 

 

 

19.pants. Līgumi, kurus slēdz centralizēto iepirkumu institūcija

 

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var slēgt piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumus ar centralizēto iepirkumu institūciju starpniecību.

 

 

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var slēgt piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumus ar centralizēto iepirkumu institūciju starpniecību.

 

 

67.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Papildināt 19. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumus vai vispārējās vienošanās ar centralizēto iepirkumu institūciju vai izmanto tās organizētās iepirkuma procedūras, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot attiecīgos iepirkumus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, ir piemērojusi šā likuma vai likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasības.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 (2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumus vai vispārīgās vienošanās ar centralizēto iepirkumu institūciju vai izmanto tās organizētās iepirkuma procedūras, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot attiecīgos iepirkumus vai organizējot attiecīgās iepirkuma procedūras, ir piemērojusi šā likuma vai likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasības.

 

IV nodaļa. Līgumu noteikumi

 

 

 

IV nodaļa. Līgumu noteikumi

 

20.pants. Piegādātāji

68.

Juridiskais birojs

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Piegādātāji

Atbalstīt

 

  20.pants. Piegādātāji

 

(1) Nedrīkst noraidīt noteiktu pakalpojumu sniegšanas pretendentu vai kandidātu tikai tāpēc, ka tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem ir jābūt fiziskajai vai juridiskajai personai, ja attiecīgais pretendents vai kandidāts ir tiesīgs sniegt šos pakalpojumus atbilstoši tās valsts likumiem, kurā tas ir dibināts. Tomēr būvdarbu un pakalpojumu līgumu gadījumā vai tad, ja piegādes līgums ietver arī ražojuma iebūvēšanu vai uzstādīšanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai juridiskā persona piedāvājumā vai iesniegumā par piedalīšanos līguma piešķiršanas procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildīšanu atbildīgo personu vārdus un profesionālo kvalifikāciju.

 

(1) Nedrīkst noraidīt pretendentu vai kandidātu tikai tāpēc, ka tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem ir jābūt noteiktā juridiskā statusā, ja attiecīgais pretendents vai kandidāts ir tiesīgs sniegt  pakalpojumus, piedāvāt preces vai veikt  būvdarbus   atbilstoši tās Eiropas Savienības valsts likumiem, kurā tas ir dibināts.

 

Redakc.

precizēta

(1) Nedrīkst noraidīt pretendentu vai kandidātu tikai tāpēc, ka atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem tam nepieciešams noteikts juridiskais statuss, ja attiecīgais pretendents vai kandidāts ir tiesīgs sniegt  pakalpojumus, piegādāt preces vai veikt būvdarbus atbilstoši tās Eiropas Savienības valsts likumiem, kurā tas dibināts.

 

(2) Piegādātāju apvienības drīkst iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst izvirzīt prasību, ka šīm apvienībām jāorganizējas specifiskā juridiskā formā, lai iesniegtu piedāvājumu vai iesniegumu par piedalīšanos līguma piešķiršanas procedūrā. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai to dara apvienība, ar kuru paredzēts slēgt līgumu, tik lielā mērā, kādā nepieciešams, lai tā sekmīgi varētu izpildīt šo līgumu.

 

(2) Būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas gadījumā vai tad, ja piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai pretendents vai kandidāts piedāvājumā vai iesniegumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.

 

(2) Būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas gadījumā vai tad, ja piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai pretendents vai kandidāts piedāvājumā vai iesniegumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.

 

 

 

(3) Piegādātāju apvienības drīkst iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst izvirzīt prasību, ka šīm apvienībām jāorganizējas noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents vai kandidāts iesniegtu piedāvājumu vai iesniegumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai to dara apvienība, ar kuru paredzēts slēgt līgumu, lai tā sekmīgi varētu izpildīt līguma nosacījumus.”

Redakc.

precizēta

(3) Piegādātāju apvienības drīkst iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst izvirzīt prasību, ka šīm apvienībām nepieciešams noteikts juridiskais statuss, lai tās kā pretendents vai kandidāts iesniegtu piedāvājumu vai iesniegumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai to dara apvienība, ar kuru paredzēts slēgt līgumu, lai tā sekmīgi varētu izpildīt līguma nosacījumus.

 

21.pants.         Nosacījumi attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas prasību ietvaros slēgtajiem nolīgumiem

 

 

 

21.pants.         Nosacījumi attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas prasību ietvaros slēgtajiem nolīgumiem

 

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā piegādātājiem no trešajām valstīm, uz kurām attiecas Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros slēgtie nolīgumi.

 

 

 

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā piegādātājiem no trešajām valstīm, uz kurām attiecas Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros slēgtie nolīgumi.

 

22.pants. Konfidencialitāte

 

 

 

22.pants. Konfidencialitāte

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru tas nodevis piegādātājiem līdz ar tehniskajām specifikācijām, kā arī piegādātāju kvalifikācijas pārbaudes, atlases un līguma piešķiršanas laikā.

69.

Juridiskais birojs

Aizstāt 22. panta pirmajā daļā vārdus “kā arī piegādātāju kvalifikācijas pārbaudes, atlases un  līguma  piešķiršanas” ar vārdiem “kā arī iepirkuma procedūras”.

Atbalstīt

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru tas nodevis piegādātājiem līdz ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.

 

(2) Paziņojot par līguma piešķiršanu un informējot pretendentus un kandidātus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst atklāt to informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu un piedāvājumu konfidenciālos aspektus nodevuši citi piegādātāji.

70.

Juridiskais birojs

Aizstāt 22. panta  otrajā daļā vārdus “līguma piešķiršanu” ar vārdiem            “līguma slēgšanu”;

izslēgt vārdus “un piedāvājumu konfidencionālos aspektus”.

Atbalstīt

 

(2) Paziņojot par līguma slēgšanu un informējot pretendentus un kandidātus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst atklāt to informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu nodevuši citi piegādātāji.

 

 

71.

Atbildīgā komisija

Papildināt 22. pantu ar  trešo daļu šādā redakcijā:

“(3)Informācijas piejamības ierobežošanu saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu neattiecina uz informāciju, kas ir atklāta un publiski piejama saskaņā ar citām šā likuma prasībām.”

Atbalstīt

 

(3) Informācijas pieejamības ierobežojumus saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu neattiecina uz informāciju, kas ir atklāta un publiski pieejama saskaņā ar citām šā likuma prasībām.

 

23.pants. Vispārīgās vienošanās

 

 

 

23.pants. Vispārīgās vienošanās

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var uzskatīt vispārīgo vienošanos par līgumu šā likuma 1.panta 1.punkta izpratnē.

 

 

 

 

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var uzskatīt vispārīgo vienošanos par līgumu šā likuma 1.panta 1.punkta izpratnē.

 

 (2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos kā līgumu šā likuma 1.panta 1.punkta izpratnē, tas var piešķirt līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, nepublicējot paziņojumu par procedūras uzsākšanu.

 

72.

 

 

 

 

73.

Juridiskais birojs

Aizstāt 23.panta otrajā daļā vārdus “piešķirt līgumus” ar vārdiem  “slēgt līgumus”.

 

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Aizstāt 23. panta otrajā daļā vārdu “paziņojumu” ar vārdiem “dalības uzaicinājumu”.

Atbalstīt,

iestr. pr.nr.74

 

 

Atbalstīt,

iestr. pr.nr.74

 

 

 

 

74.

Atbildīgā komisija

Izteikt 23. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, piemērojot iepirkuma procedūru atbilstoši šā likuma prasībām, ir noslēdzis vispārīgo vienošanos kā līgumu šā likuma 1.panta 1.punkta izpratnē, tas var slēgt līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, nepublicējot dalības uzaicinājumu par procedūras uzsākšanu.”

Atbalstīt

 

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, piemērojot iepirkuma procedūru atbilstoši šā likuma prasībām, ir noslēdzis vispārīgo vienošanos kā līgumu šā likuma 1.panta 1.punkta izpratnē, tas var slēgt līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, nepublicējot dalības uzaicinājumu sakarā ar procedūras uzsākšanu.

 

(3) Aizliegts vispārīgās vienošanās izmantot, lai kavētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

 

 

 

(3) Aizliegts vispārīgo vienošanos izmantot, lai kavētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

 

V nodaļa. Dinamiskās iepirkumu sistēmas

75.

Juridiskais birojs

Pārcelt V nodaļu un izteikt to kā XIII nodaļu, attiecīgi mainot turpmāko nodaļu  un pantu numerāciju.

Atbalstīt,

skat. no 70.

līdz 72.

lpp.

 

 

 

24.pants. Dinamisko iepirkumu sistēmu vispārīgie noteikumi

 

 

 

 

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievēro atklātās procedūras noteikumus visās dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas fāzēs līdz pat līgumu piešķiršanai šīs sistēmas ietvaros.

76.

Juridiskais birojs

Aizstāt 24. panta pirmajā daļā vārdu “fāzēs” ar vārdu “posmos”,

 vārdus “līguma piešķiršanai” ar vārdiem “līgumu slēgšanai”.

Atbalstīt

 

 

 

 (2) Dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļauj visus pretendentus, kuri atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši tehniskajām specifikācijām un jebkuriem citiem papildu dokumentiem atbilstošu informatīvo piedāvājumu. Pretendenti jebkurā laikā var pilnveidot informatīvos piedāvājumus, ievērojot nosacījumu, ka tie atbilst tehniskajām specifikācijām.

 

 

 

 

 

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanai un līgumu piešķiršanai šīs sistēmas ietvaros lieto tikai elektroniskos līdzekļus, kas atbilst šā likuma 57.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas prasībām

77.

Juridiskais birojs

Aizstāt 24.panta  trešajā  daļā vārdus “līgumu piešķiršanai” ar vārdiem “līguma slēgšanai”.

Atbalstīt

 

 

 

(4) Dinamisko iepirkumu sistēmu neizmanto ilgāk par četriem gadiem.

 

 

 

 

 

(5) Aizliegts dinamisko iepirkumu sistēmu izmantot, lai kavētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

 

 

 

 

 

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neņem maksu no ieinteresētajiem piegādātājiem par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā un no sistēmas dalībniekiem — par sistēmas uzturēšanu.

 

 

 

 

 

25.pants. Dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošana

 

 

 

 

 

(1) Lai izveidotu dinamisko iepirkumu sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

 

 

 

 

 

1) likumā noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par līgumu, norādot, ka tiek veidota dinamiskā iepirkumu sistēma;

 

 

 

 

 

2) norāda specifikācijās arī to preču raksturojumu, kuras paredzēts iepirkt, izmantojot dinamisko iepirkumu sistēmu, kā arī nepieciešamo informāciju par pašu sistēmu, vajadzīgajām elektroniskajām iekārtām, kas tiek izmantotas, pieslēguma nosacījumiem un specifikācijām;

78.

Juridiskais birojs

Papildināt 25.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “norāda” ar vārdu “tehniskajās”.

 

Atbalstīt

 

 

3) piedāvā neierobežotu, tiešu un pilnu pieeju specifikācijām un jebkuram papildu dokumentam ar elektronisko līdzekļu palīdzību visā sistēmas darbības laikā, sākot ar paziņojuma publicēšanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā norāda interneta adresi, kurā var atrast šos dokumentus.

 

79.

Juridiskais birojs

Papildināt 25. panta pirmās daļas   3. punktu pēc vārda “pieeju” ar vārdu “tehniskajām”.

 

Atbalstīt

 

 

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dod iespēju jebkuram piegādātājam iesniegt informatīvo piedāvājumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros vai tikt iekļautam šajā sistēmā visā tās darbības laikā. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs beidz informatīvā piedāvājuma vērtēšanu ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā iesniegšanas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pagarināt šo termiņu, ja tajā nav izsūtīts neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus sistēmas ietvaros. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē pretendentu par tā iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai noraidīšanu.

 

 

 

 

 

26.pants. Dinamiskās iepirkumu sistēmas darbība

 

 

 

 

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina iesniegt piedāvājumus par katru paredzamo līgumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros. Pirms sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus konkrētajam līgumam, tas publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu, uzaicinot visus ieinteresētos piegādātājus noteiktā termiņā iesniegt informatīvos piedāvājumus. Informatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir vismaz 15 dienas no dienas, kad internetā publicēts vienkāršotais paziņojums par līgumu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neuzsāk konkrētā līguma piešķiršanas procedūru dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, pirms nav pabeigta minētajā termiņā saņemto informatīvo piedāvājumu vērtēšana.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosūtot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, uzaicina visus dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļautos pretendentus iepriekš noteiktā termiņā iesniegt piedāvājumu katram konkrētajam līgumam sistēmas ietvaros.

 

 

 

 

 

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konkrēto līgumu piešķir pretendentam, kurš iesniedzis vislabāko piedāvājumu saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par dinamiskās vērtēšanas sistēmas izveidošanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var precizēt vērtēšanas kritērijus šā panta otrajā daļā minētajā uzaicinājumā.

80.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Papildināt 26. panta  trešās daļas pirmo  teikumu aiz vārdiem ”kas noteikti” ar vārdu “līguma”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

VI nodaļa. Līgumcenu robežas un paredzamā līgumcena

 

 

 

V nodaļa. Līgumcenu robežas un paredzamā līgumcena

 

27.pants. Līgumcenu robežas

 

 

 

24.pants. Līgumcenu robežas

 

(1) Šo likumu attiecina uz līgumu piešķiršanas procedūrām, kuras piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, ja paredzamā līgumcena, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli, pārsniedz Ministru kabineta noteiktās robežas, kuras atbilst Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

81.

Juridiskais birojs

Aizstāt 27.panta pirmajā daļā vārdus  “līgumu piešķiršanas procedūrām”  ar vārdiem “iepirkuma procedūrām”.

Atbalstīt

 

(1) Šo likumu attiecina uz iepirkuma procedūrām, kuras piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, ja paredzamā līgumcena, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli, pārsniedz Ministru kabineta noteiktās robežas, kuras atbilst Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

 

(2) Ministru kabinets pārskata šā panta pirmajā daļā minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” ir izziņojusi attiecīgās līgumcenu robežas.

 

 

 

(2) Ministru kabinets pārskata šā panta pirmajā daļā minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” ir izziņojusi attiecīgās līgumcenu robežas.

 

28.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana

 

 

 

25.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana

 

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru maksimālo izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, kā arī jebkurus dāvinājumus vai maksājumus pretendentiem vai kandidātiem.

 

 

 

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru maksimālo izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, kā arī jebkurus dāvinājumus vai maksājumus pretendentiem vai kandidātiem.

 

(2) Nav atļauts būvdarbu projektus vai paredzamās iegādes vai pakalpojumus sadalīt vai izmantot paredzamās līgumcenas aprēķinam īpašas metodes, lai izvairītos no šā likuma normu piemērošanas.

82.

Juridiskais birojs

Aizstāt 28.panta otrajā daļā vārdu “iegādes ar vārdu “piegādes”.

Atbalstīt

 

(2) Nav atļauts būvdarbu projektus vai paredzamās piegādes vai pakalpojumus sadalīt vai izmantot paredzamās līgumcenas aprēķinam īpašas metodes, lai izvairītos no šā likuma normu piemērošanas.

 

29.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajām iepirkumu sistēmām

 

 

 

26.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajām iepirkumu sistēmām

 

Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajām iepirkumu sistēmām ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai sistēmas darbības laikā, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli..

83.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Aizstāt 29.pantā vārdus “vispārīgās vienošanās vai sistēmas” ar vārdiem “vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkuma sistēmas”.

Atbalstīt

 

Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajām iepirkumu sistēmām ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkuma sistēmas darbības laikā, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli.

 

30.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana būvdarbu līgumu gadījumā

 

 

 

27.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana būvdarbu līgumu gadījumā

 

(1) Būvdarbu līgumu gadījumā paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam.

 

 

 

(1) Būvdarbu līgumu gadījumā paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam.

 

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst pievienot būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas šiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem.

 

 

 

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst pievienot būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas šiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem.

 

31.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana, sadalot līguma priekšmetu

 

 

 

28.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana, sadalot līguma priekšmetu

 

(1) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt, vienlaikus slēdzot līgumus par katru no daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai no šīm daļām, ja daļu kopējā summa pārsniedz šā likuma 27.pantā minētās līgumcenu robežas. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nepiemērot šā likuma prasības tām daļām, kuru paredzamā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 40 000 latu pakalpojumu līguma gadījumā vai 550 000 latu būvdarbu līguma gadījumā, ievērojot nosacījumu, ka šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

 

 

 

(1) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšm etu var sadalīt, vienlaikus slēdzot līgumus par katru no daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai no šīm daļām, ja daļu kopējā summa pārsniedz šā likuma 24.pantā minētās līgumcenu robežas. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nepiemērot šā likuma prasības tām daļām, kuru paredzamā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 40 000 latu pakalpojumu līguma gadījumā vai 550 000 latu būvdarbu līguma gadījumā, ievērojot nosacījumu, ka šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

 

(2) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus piegādes līgumus par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai no šīm daļām, ja daļu kopējā summa pārsniedz šā likuma 27.pantā minētās līgumcenu robežas. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nepiemērot šā likuma prasības tām daļām, kuru paredzamā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 40 000 latu, ievērojot nosacījumu, ka šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

 

 

 

(2) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus piegādes līgumus par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai no šīm daļām, ja daļu kopējā summa pārsniedz šā likuma 24.pantā minētās līgumcenu robežas. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nepiemērot šā likuma prasības tām daļām, kuru paredzamā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 40 000 latu, ievērojot nosacījumu, ka šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

 

32.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana regulāru līgumu gadījumā

84.

Juridiskais birojs

Izteikt 32. panta nosaukumu šādā redakcijā:

“32.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana regulāru līgumu slēgšanas gadījumā”.

Atbalstīt

 

 

29.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana regulāru līgumu gadījumā

 

Regulāru piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā vai gadījumā, kad tos noteiktā laikposmā atjaunos, paredzamo līgumcenu nosaka kā iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo kopējo vērtību, pēc iespējas ņemot vērā turpmākajos 12 mēnešos iespējamās apjomu un vērtību izmaiņas, vai kā nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā, ja tas ir garāks par 12 mēnešiem, citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo kopējo vērtību.

85.

Juridiskais birojs

Papildināt 32. pantu pēc vārdiem  “pakalpojumu līgumu” ar vārdu “slēgšanas”,

aizstāt vārdus  “tos noteiktā laikposmā atjaunos” ar vārdiem “noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts”.

Atbalstīt

 

Regulāru piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas gadījumā vai gadījumā, kad noteiktā laikposmā līguma termiņš tiks pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka kā iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošu viena veida līgumu reālo kopējo vērtību, pēc iespējas ņemot vērā turpmākajos 12 mēnešos iespējamās apjomu un vērtību izmaiņas, vai kā nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā, ja tas ir garāks par 12 mēnešiem, citu citam sekojošu viena veida līgumu paredzamo kopējo vērtību.

 

33.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana kopējiem piegādes un pakalpojumu līgumiem

 

 

 

30.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana kopējiem piegādes un pakalpojumu līgumiem

 

Ja paredzamais līgums ietver gan piegādes, gan pakalpojumus, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo piegāžu un pakalpojumu summu neatkarīgi no to daļas lieluma. Šajā gadījumā paredzamajā līgumcenā ietver arī iebūvēšanas un uzstādīšanas izmaksas.

 

86.

Juridiskais birojs

Papildināt 33.pantu aiz vārda “arī” ar vārdu “preces”.

Atbalstīt

 

Ja paredzamais līgums ietver gan piegādes, gan pakalpojumus, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo piegāžu un pakalpojumu summu neatkarīgi no to daļas lieluma. Šajā gadījumā paredzamajā līgumcenā ietver arī preces iebūvēšanas un uzstādīšanas izmaksas.

 

34.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana līgumiem, kas paredz nomu

 

 

 

31.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana līgumiem, kas paredz nomu

 

Paredzamo līgumcenu piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkumu vai pirkšanu uz nomaksu, nosaka šādi:

87.

Juridiskais birojs

Aizstāt 34.panta ievaddaļā vārdus “nomu ar izpirkumu vai pirkšanu uz nomaksu” ar vārdiem “nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu”.

 

Atbalstīt

 

Paredzamo līgumcenu piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:

 

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

 

 

 

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

 

a) ja termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem vai vienāds ar 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,

 

 

 

a) ja termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem vai vienāds ar 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,

 

b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;

 

 

 

b) ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;

 

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēne ša maksājumu, kas reizināts ar 48.

 

 

 

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

 

35.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana pakalpojumu līgumiem

 

 

 

32.pants.         Paredzamās līgumcenas aprēķināšana pakalpojumu līgumiem

 

(1) Paredzamo līgumcenu pakalpojumu līgumiem nosaka:

 

 

 

(1) Paredzamo līgumcenu pakalpojumu līgumiem nosaka:

 

1) apdrošināšanas pakalpojumu gadījumā — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu veidu atlīdzības kopējo summu;

 

 

 

1) apdrošināšanas pakalpojumu gadījumā — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu veidu atlīdzības kopējo summu;

 

2) banku un citu finanšu pakalpojumu gadījumā — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu veidu atlīdzības kopējo summu;

 

 

 

2) banku un citu finanšu pakalpojumu gadījumā — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu veidu atlīdzības kopējo summu;

 

3) ja pakalpojumu līgums ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu, modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu veidu atlīdzības kopējo summu.

 

 

 

3) ja pakalpojumu līgums ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu, modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu veidu atlīdzības kopējo summu.

 

(2) Ja pakalpojumu līgumiem nenorāda galīgo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

 

 

 

(2) Ja pakalpojumu līgumiem nenorāda galīgo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

 

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir īsāks vai vienāds ar 48 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;

 

 

 

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir īsāks vai vienāds ar 48 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;

 

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

 

 

 

 

 

 

 

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

 

VII nodaļa. Noteikumi, kas piemērojami pakalpojumu līgumiem

 

 

 

VI nodaļa. Noteikumi, kas piemērojami pakalpojumu līgumiem

 

36.pants.         Līgumi par pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 2.pielikuma A daļā

 

 

 

33.pants.         Līgumi par pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 2.pielikuma A daļā

 

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu par šā likuma 2.pielikuma A daļā minētajiem pakalpojumiem, tas piemēro visas turpmāk šajā likumā minētās normas, kas attiecas uz pakalpojumu līgumiem.

 

 

 

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu par šā likuma 2.pielikuma A daļā minētajiem pakalpojumiem, tas piemēro visas turpmāk šajā likumā minētās normas, kas attiecas uz pakalpojumu līgumiem.

 

37.pants.         Līgumi par pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 2.pielikuma B daļā

 

 

 

34.pants.         Līgumi par pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 2.pielikuma B daļā

 

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu par šā likuma 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, tas izvirza pakalpojumiem prasības saskaņā ar šā likuma VIII nodaļu un publicē paziņojumu par rezultātiem saskaņā ar šā likuma 52.pantu.

 

 

 

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu par šā likuma 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, tas izvirza pakalpojumiem prasības saskaņā ar šā likuma VII nodaļu un publicē paziņojumu par rezultātiem saskaņā ar šā likuma 49.pantu.

 

38.pants. Jauktie pakalpojumu līgumi

 

 

 

35.pants. Jauktie pakalpojumu līgumi

 

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu vienlaikus par pakalpojumiem, kas minēti gan šā likuma 2.pielikuma A daļā, gan šā likuma 2.pielikuma B daļā, tas piemēro visas turpmāk šajā likumā minētās normas, kas attiecas uz pakalpojumu līgumiem, ja līgumā šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu vērtība pārsniedz šā likuma 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu vērtību. Citos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvirza pakalpojumiem prasības saskaņā ar šā likuma VIII nodaļu un publicē paziņojumu par rezultātiem saskaņā ar šā likuma 52.pantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu vienlaikus par pakalpojumiem, kas minēti gan šā likuma 2.pielikuma A daļā, gan tā B daļā, tas piemēro visas turpmāk šajā likumā minētās normas, kas attiecas uz pakalpojumu līgumiem, ja līgumā šā likuma 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu vērtība pārsniedz tā B daļā minēto pakalpojumu vērtību. Citos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvirza pakalpojumiem prasības saskaņā ar šā likuma VII nodaļu un publicē paziņojumu par rezultātiem saskaņā ar šā likuma 49.pantu.

 

VIII nodaļa. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un procedūras dokumentiem

88.

Juridiskais birojs

Izteikt Vlll nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Vlll nodaļa. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem”.

Atbalstīt

 

Vll nodaļa. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem

 

39.pants. Tehniskās specifikācijas

 

 

 

36.pants. Tehniskās specifikācijas

 

(1) Tehniskās specifikācijas piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā ir procedūras dokumentācijā ietverti tehniskie priekšraksti, kas nosaka tādas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvirzītās prasības produktam vai pakalpojumam kā kvalitātes līmenis, vides aizsardzības nosacījumi, prasības attiecībā uz konstrukciju (arī attiecībā uz invalīdu piekļūšanas iespējām), darbību, produkta lietošanu vai izmēriem, terminoloģija, simboli, noteikumi par pārbaudēm un pārbaudes metodēm, prasības produktam attiecībā uz nosaukumu, ar kādu tas tiek pārdots, prasības attiecībā uz iesaiņojumu, marķēšanu, lietotāja instrukcijām, ražošanas procesiem un metodēm, atbilstības noteikšanas metodēm.

89.

Juridiskais birojs

Aizstāt 39.panta pirmajā daļā vārdu  “procedūras” ar vārdiem “iepirkuma procedūras”, aizstāt vārdu  “produkts” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “prece” (attiecīgā locījumā).

 

 

Atbalstīt

 

(1) Tehniskās specifikācijas piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā ir iepirkuma procedūras dokumentācijā ietverti tehniskie priekšraksti, kas nosaka tādas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvirzītās prasības precei vai pakalpojumam kā kvalitātes līmenis, vides aizsardzības nosacījumi, prasības attiecībā uz konstrukciju (arī attiecībā uz invalīdu piekļūšanas iespējām), darbību, preces lietošanu vai izmēriem, terminoloģija, simboli, noteikumi par pārbaudēm un pārbaudes metodēm, prasības precei attiecībā uz nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, prasības attiecībā uz iesaiņojumu, marķēšanu, lietotāja instrukcijām, ražošanas procesiem un metodēm, atbilstības noteikšanas metodēm.

 

(2) Tehniskās specifikācijas būvdarbu līgumu gadījumā ir procedūras dokumentācijā ietverti tehniskie priekšraksti, kas nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvirzītās prasības materiāliem, produkcijai vai priekšmetiem un apraksta materiālus, produkciju vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paredzētajiem mērķiem. Šie priekšraksti ietver tādas prasības kā vides aizsardzības nosacījumi, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļūšanas iespējām), prasības attiecībā uz darbību, drošības noteikumi, prasības attiecībā uz izmēriem, kvalitātes nodrošināšanas sistēma, terminoloģija, simboli, noteikumi par pārbaudēm un pārbaudes metodēm, noteikumi par darba apstākļu pārbaudēm un apstiprināšanu, prasības attiecībā uz celtniecības metodēm un tehnoloģiju un citi tehniskie nosacījumi, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt attiecībā uz pabeigtiem būvdarbiem vai būvi, vai materiāliem un priekšmetiem, kas tur ir iesaistīti.

90.

Juridiskais birojs

Aizstāt 39.panta otrajā daļā vārdu “procedūras” ar vārdiem “iepirkuma procedūras”, vārdu “iesaistīti” ar vārdu “izmantoti”.

Atbalstīt

 

(2) Tehniskās specifikācijas būvdarbu līgumu gadījumā ir iepirkuma procedūras dokumentācijā ietverti tehniskie priekšraksti, kas nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvirzītās prasības materiāliem, produkcijai vai priekšmetiem un apraksta materiālus, produkciju vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paredzētajiem mērķiem. Šie priekšraksti ietver tādas prasības kā vides aizsardzības nosacījumi, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļūšanas iespējām), prasības attiecībā uz darbību, drošības noteikumi, prasības attiecībā uz izmēriem, kvalitātes nodrošināšanas sistēma, terminoloģija, simboli, noteikumi par pārbaudēm un pārbaudes metodēm, noteikumi par darba apstākļu pārbaudēm un apstiprināšanu, prasības attiecībā uz celtniecības metodēm un tehnoloģiju un citi tehniskie nosacījumi, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt attiecībā uz pabeigtiem būvdarbiem vai būvi, vai materiāliem un priekšmetiem, kas tur ir izmantoti.

 

(3) Tehniskās specifikācijas ietver procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas pēc iespējas jāveido tā, lai ņemtu vērā invalīdu piekļūšanas nosacījumus.

91.

Juridiskais birojs

Aizstāt 39.panta trešajā daļā vārdu “procedūras” ar vārdiem “iepirkuma procedūras”.

Atbalstīt

redakc.

precizējot

 

(3) Tehniskās specifikācijas ietver iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas pēc iespējas jāveido tā, lai tiktu ņemti vērā invalīdu piekļūšanas nosacījumi.

 

(4) Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem.

92.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Papildinā 39. pantat ceturto daļu ar vārdiem  “un nedrīkst radīt nepamatotus šķēršļus godīgai konkurencei iepirkuma procedūrās”.

Atbalstīt

 

(4) Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nedrīkst radīt nepamatotus šķēršļus godīgai konkurencei iepirkuma procedūrās.

 

40.pants. Tehnisko specifikāciju veidošana

 

 

 

37.pants. Tehnisko specifikāciju sagatavošana

 

(1) Tehniskās specifikācijas veido kādā no šādiem veidiem:

 

 

Redakc.

precizēta

(1) Tehniskās specifikācijas sagatavo kādā no šādiem veidiem:

 

1) ar atsauci uz standartiem šādā hierarhiskā secībā — Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti; kopējās tehniskās specifikācijas; citi starptautiskie standarti; citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas; Latvijas valsts standarti; citas tehniskās atsauces sistēmas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”;

93.

Juridiskais birojs

Izslēgt 40.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “hierarhiskā”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

94.

Atbildīgā komisija

Papildināt 40.panta pirmās daļas 1.punktu aiz vārdiem “Eiropas standarti” ar vārdiem “Eiropas tehniskie apstiprinājumi”, izsakot to kā 37. panta pirmās daļas 1. punktu..

Atbalstīt

 

1) ar atsauci uz standartiem šādā secībā — Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti; Eiropas tehniskie apstiprinājumi; kopējās tehniskās specifikācijas; citi starptautiskie standarti; citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas; Latvijas valsts standarti; citas tehniskās atsauces sistēmas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”;

 

2) nosakot funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību. Šajās prasībās var iekļaut vides aizsardzības nosacījumus. Prasības izsaka precīzi un tā, lai pretendents droši varētu noteikt līguma priekšmetu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs varētu piešķirt līgumu;

95.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Aizstā 40. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus “piešķirt līgumu” ar vārdiem “salīdzināt piedāvājumus”.

Atbalstīt

 

2) nosakot funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību. Šajās prasībās var iekļaut vides aizsardzības nosacījumus. Prasības izsaka precīzi un tā, lai pretendents droši varētu noteikt līguma priekšmetu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs varētu salīdzināt piedāvājumus;

 

3) nosakot funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz  darbību saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz standartiem saskaņā ar šīs daļas 1.punktu kā uz līdzekļiem, kas nodrošina atbilstību funkcionālajām prasībām vai prasībām attiecībā uz darbību;

 

 

 

3) nosakot funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz  darbību saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsaucoties uz standartiem saskaņā ar šīs daļas 1.punktu kā uz līdzekļiem, kas nodrošina atbilstību funkcionālajām prasībām vai prasībām attiecībā uz darbību;

 

4) norādot dažus raksturojumus saskaņā ar šā likuma 39.panta prasībām un atsaucoties uz standartiem saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības  vai prasības attiecībā uz darbību saskaņā ar šā panta 2.punktu.

 

 

Redakc.

precizēts

4) norādot dažus raksturojumus saskaņā ar šā likuma 36.panta prasībām un atsaucoties uz standartiem saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības  vai prasības attiecībā uz darbību saskaņā ar šīs daļas 2.punktu.

 

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veido tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu, tas nedrīkst noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka piedāvātā produkcija vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā.

96.

Juridiskais birojs

Aizstāt 40. panta otrajā un trešajā  daļā vārdu “produkcija” ar vārdu “prece”.

Atbalstīt

 

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu, tas nedrīkst noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā.

 

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veido tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību, tas nedrīkst noraidīt piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas valsts standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību, kuras izvirzījis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātā produkcija, pakalpojumi vai būvdarbi, kas atbilst iepriekšminētajiem standartiem, apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktās funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību.

 

97.

Atbildīgā komisija

Papildināt 40.panta trešo daļu aiz vārdiem “Eiropas standartiem” ar vārdiem “Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem”, izsakot to kā 37. panta trešo daļu.

Atbalstīt

 

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību, tas nedrīkst noraidīt piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas valsts standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību, kuras izvirzījis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātā produkcija, pakalpojumi vai būvdarbi, kas atbilst iepriekšminētajiem standartiem, apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktās funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību.

 

 

98.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Papildināt 40. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nedrīkst norādīt specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus, specifiskus preču veidus, kas rada noteiktu piegādātāju vai preču priekšrocības vai izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi drīkst lietot, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu. Šajā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents"”.

(4) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nedrīkst norādīt specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus, specifiskus preču veidus, kas rada priekšrocības noteiktiem piegādātājiem vai precēm vai izslēdz šos piegādātājus vai preces. Izņēmuma gadījumos šādu norādi drīkst lietot, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu. Šajā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem “vai ekvivalents”.

 

41.pants. Citu specifikāciju piemērošana

 

 

 

38.pants. Citu specifikāciju piemērošana

 

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ekoloģiskās prasības nosaka kā funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību saskaņā ar šā likuma 40.panta pirmās daļas 2.punktu, tas var piemērot detalizētas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu noteiktās specifikācijas vai to daļas, ievērojot nosacījumu, ka šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu produktus vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets, prasības ekomarķējumam ir sagatavotas, izmantojot zinātnisku informāciju, ekomarķējums ir apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās organizācijas – valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var norādīt, ka tas pieņem, ka produkti vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās izteiktajām un procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

99.

 
 
 
 

 

 

 

Juridiskais birojs

Aizstāt 41.panta pirmajā daļā vārdu “produktus” ar vārdu “preces”, vārdus “ieinteresētās organizācijas” ar  vārdiem “ieinteresētās personas”, aizstāt vārdus ”vides organizācijas” ar vārdiem “vides institūcijas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ekoloģiskās prasības nosaka kā funkcionālās prasības vai prasības attiecībā uz darbību saskaņā ar šā likuma 37.panta pirmās daļas 2.punktu, tas var piemērot detalizētas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu noteiktās specifikācijas vai to daļas, ievērojot nosacījumu, ka šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets, prasības ekomarķējumam ir sagatavotas, izmantojot zinātnisku informāciju, ekomarķējums ir apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas – valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides institūcijas, un ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var norādīt, ka tas pieņem, ka produkti vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās izteiktajām un procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.

 

(2) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nedrīkst norādīt specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus, specifiskus produkcijas veidus vai izcelsmi, kas noteiktiem piegādātājiem vai produktiem rada priekšrocības vai izraisa to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi drīkst lietot, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā likuma 40.panta pirmo un otro daļu. Šajā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem “vai ekvivalents”.

100.

 

 

 

 

 

101.

Juridiskais birojs

Precizēt 41. panta otrās daļas pirmo teikumu.

 

 

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izslēgt 41. panta otro daļu.

(iestrādāta kā 40. panta ceturtā daļa)

Daļēji atbalstīt,

iestr. priekšl.

nr.98.

 

Atbalstīt

 

 

 

42.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība

 

 

 

39.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma nodod tiem tehniskās specifikācijas, kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs regulāri izmanto piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, kuras tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts periodiskais informatīvais paziņojums.

 

 

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma nodod tiem tehniskās specifikācijas, kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs regulāri izmanto piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, kuras tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts periodiskais informatīvais paziņojums.

 

(2) Ja tehniskās specifikācijas ir sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsaucas uz šiem dokumentiem.

 

 

 

(2) Ja tehniskās specifikācijas ir sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsaucas uz šiem dokumentiem.

 

43.pants. Piedāvājumu varianti

 

 

 

40.pants. Piedāvājumu varianti

 

(1) Izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var ņemt vērā pretendentu iesniegto piedāvājumu variantus, kuri atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvirzīto minimālo prasību līmenim. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tehniskajā specifikācijā norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Ja variantu iesniegšana ir atļauta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.

 

 

 

 

 

(1) Izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var ņemt vērā pretendentu iesniegto piedāvājumu variantus, kuri atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvirzīto minimālo prasību līmenim. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tehniskajā specifikācijā norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Ja variantu iesniegšana ir atļauta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.

 

(2) Ja piegādes vai pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta pirmajai daļai, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst noraidīt piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā šis variants izraisīs pakalpojumu līguma noslēgšanu piegādes līguma vietā vai piegādes līguma noslēgšanu pakalpojumu līguma vietā.

102.

Juridiskais birojs

Aizstāt 43.panta otrajā daļā vārdus “līgumu piešķiršanas procedūrās” ar vārdiem  “iepirkuma procedūrās”.

 

Atbalstīt

 

(2) Ja piegādes vai pakalpojumu iepirkuma procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta pirmajai daļai, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst noraidīt piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā šis variants izraisīs pakalpojumu līguma noslēgšanu piegādes līguma vietā vai piegādes līguma noslēgšanu pakalpojumu līguma vietā.

 

44.pants. Apakšuzņēmēju līgumi

 

 

 

41.pants. Apakšuzņēmēju līgumi

 

Pretendents savā piedāvājumā norāda līguma daļas, kuras tas gatavojas nodot izpildei apakšuzņēmējiem, un visus paredzamos apakšuzņēmējus.

 

 

 

Pretendents savā piedāvājumā norāda līguma daļas, kuras tas gatavojas nodot izpildei apakšuzņēmējiem, un visus paredzamos apakšuzņēmējus.

 

45.pants.  Līguma izpildes nosacījumi

 

 

 

42.pants.  Līguma izpildes nosacījumi

 

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var noteikt speciālus līguma izpildes nosacījumus saistībā ar sociāliem vai vides aizsardzības apstākļiem, ievērojot nosacījumu, ka šie speciālie nosacījumi nav pretrunā ar Eiropas Kopienas tiesībām un tie ir norādīti dalības uzaicinājumā vai tehniskajās specifikācijās.

103

Juridiskais birojs

Aizstāt 45. pantā vārdus “Eiropas Kopienas tiesībām” ar vārdiem “Eiropas Savienības tiesībām”.

 

Atbalstīt

 

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var noteikt speciālus līguma izpildes nosacījumus saistībā ar sociāliem vai vides aizsardzības apstākļiem, ievērojot nosacījumu, ka šie speciālie nosacījumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām un tie ir norādīti dalības uzaicinājumā vai tehniskajās specifikācijās.

 

46.pants.         Pienākumi attiecībā uz vides aizsardzību, nodarbinātību un darba apstākļiem

 

 

 

43.pants.         Pienākumi attiecībā uz vides aizsardzību, nodarbinātību un darba apstākļiem

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs procedūras dokumentācijā norāda iestādes, kurās pretendenti vai kandidāti var iegūt informāciju par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz vides aizsardzību, nodarbinātību un darba apstākļiem administratīvajā teritorijā, kurā tiks sniegti pakalpojumi vai veikti būvdarbi.

104.

Juridiskais birojs

Papildināt 46.panta pirmo daļu  pēc vārda “sniedzējs” ar vārdu “iepirkuma”.

 

Atbalstīt

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda iestādes, kurās pretendenti vai kandidāti var iegūt informāciju par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz vides aizsardzību, nodarbinātību un darba apstākļiem administratīvajā teritorijā, kurā tiks sniegti pakalpojumi vai veikti būvdarbi.

 

(2) Pretendenti piedāvājumos norāda, ka piedāvājumā ir ņemti vērā nodarbinātības un darba aizsardzības noteikumi, kas ir spēkā noteiktajā administratīvajā teritorijā.

 

 

 

 

 

 

 

Redakc.

precizēta

(2) Pretendenti piedāvājumos norāda, ka piedāvājumā ir ņemti vērā nodarbinātības un darba aizsardzības noteikumi, kas ir spēkā attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

 

IX nodaļa. Līgumu piešķiršanas procedūras

105.

Juridiskais birojs

Izteikt lX nodaļas nosaukumu  šādā redakcijā :

“lX nodaļa. Iepirkuma procedūras”.

Atbalstīt

 

VIII nodaļa. Iepirkuma procedūras

 

47.pants. Atklātas, slēgtas vai sarunu procedūras piemērošana

 

 

 

44.pants. Atklātas, slēgtas vai sarunu procedūras piemērošana

 

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties atklātu, slēgtu vai sarunu procedūru, ja ir publicēts dalības uzaicinājums.

 

 

 

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties atklātu, slēgtu vai sarunu procedūru, ja ir publicēts dalības uzaicinājums.

 

48.pants. Gadījumi, kad nepublicē dalības uzaicinājumu

 

 

 

45.pants. Gadījumi, kad nepublicē dalības uzaicinājumu

 

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties kādu no šā likuma 47.pantā minētajām procedūrām, nepublicējot dalības uzaicinājumu, šādos gadījumos:

106.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Aizstāt 48. panta preambulā vārdus “kādu no 47.pantā minētajām procedūrām” ar vārdiem “sarunu procedūru”.

Atbalstīt

 

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, šādos gadījumos:

 

1) nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi procedūrai, par kuru ir bijis publicēts dalības uzaicinājums, vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst procedūras dokumentācijai, ievērojot nosacījumu, ka sākotnējie līguma noteikumi netiek būtiski mainīti;

107.

Juridiskais birojs

Papildināt 48. panta 1.punktu pēc vārda “pieteikumi” ar vārdu   “iepirkuma”, bet pēc vārda “neatbilst” ar vārdu “iepirkuma”.

Atbalstīt

 

1) nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi iepirkumu procedūrai, par kuru ir bijis publicēts dalības uzaicinājums, vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst iepirkuma procedūras dokumentācijai, ievērojot nosacījumu, ka sākotnējie līguma noteikumi netiek būtiski mainīti;

 

2) līgums ir paredzēts tikai pētniecībai vai eksperimentiem bez nolūka nodrošināt peļņu vai atgūt pētniecībā ieguldītos finanšu līdzekļus, ievērojot nosacījumu, ka šāds līgums neietekmē turpmāko līgumu piešķiršanu, pamatojoties uz brīvu konkurenci;

108.

Juridiskais birojs

Aizstāt 48. panta 2.punktā vārdus “nodrošināt peļņu” ar vārdiem “iegūt peļņu”,

aizstāt vārdus “līgumu piešķiršanu” ar vārdiem “līgumu slēgšanu”.

Atbalstīt

 

2) līgums ir paredzēts tikai pētniecībai vai eksperimentiem bez nolūka iegūt peļņu vai atgūt pētniecībā ieguldītos finanšu līdzekļus, ievērojot nosacījumu, ka šāds līgums neietekmē turpmāko līgumu slēgšanu, pamatojoties uz brīvu konkurenci;

 

3) mākslinieciska vai tehniska rakstura iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līgumu var izpildīt tikai konkrēts piegādātājs;

109.

Juridiskais birojs

Aizstāt 48. panta 3.punktā vārdus “ekskluzīvu tiesību” ar vārdiem “izņēmuma tiesību”.

Atbalstīt

 

3) mākslinieciska vai tehniska rakstura iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var izpildīt tikai konkrēts piegādātājs;

 

4) ārkārtas situācijā, kas radusies sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neparedzamu apstākļu dēļ, kad laika ierobežojumu dēļ nav iespējams publicēt dalības uzaicinājumu, — ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu ārkārtas situāciju;

 

 

 

4) ārkārtas situācijā, kas radusies sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neparedzamu apstākļu dēļ, kad laika ierobežojumu dēļ nav iespējams publicēt dalības uzaicinājumu, — ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu ārkārtas situāciju;

 

5) ar sākotnējo piegādātāju tiek slēgti papildu piegādes līgumi, kas paredzēti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo preču daļējai nomaiņai vai papildināšanai, ja piegādātāja maiņa radītu apstākļus, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam būtu jāiepērk preces ar atšķirīgu tehnisko raksturojumu, kas nav savietojamas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā jau esošajām precēm, vai rastos nesamērīgas grūtības sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo preču uzturēšanā vai lietošanā;

 

 

 

5) ar sākotnējo piegādātāju tiek slēgti papildu piegādes līgumi, kas paredzēti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo preču daļējai nomaiņai vai papildināšanai, ja piegādātāja maiņa radītu apstākļus, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam būtu jāiepērk preces ar atšķirīgu tehnisko raksturojumu, kas nav savietojamas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā jau esošajām precēm, vai rastos nesamērīgas grūtības sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo preču uzturēšanā vai lietošanā;

 

6) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt pakalpojumus vai būvdarbus, kas nav iekļauti sākotnēji noslēgtajā līgumā, bet neparedzētu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami sākotnējā līguma izpildei, ja šos pakalpojumus sniedz vai būvdarbus veic sākotnējais piegādātājs, ievērojot nosacījumu, ka papildu pakalpojumus vai būvdarbus bez lielām neērtībām sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar tehniski vai ekonomiski atdalīt no sākotnējā līguma vai šādi papildu pakalpojumi vai būvdarbi, lai arī ir atdalāmi no sākotnējā līguma, kļūst nepieciešami tā vēlākajos posmos;

 

 

 

 

 

 

110.

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Izslēgt 48. panta 6.punktā vārdus “bez lielām neērtībām”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

6) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt pakalpojumus vai veikt būvdarbus, kas nav iekļauti sākotnēji noslēgtajā līgumā, bet neparedzētu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami sākotnējā līguma izpildei, ja šos pakalpojumus sniedz vai būvdarbus veic sākotnējais piegādātājs, ievērojot nosacījumu, ka papildu pakalpojumus vai būvdarbus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar tehniski vai ekonomiski atdalīt no sākotnējā līguma vai šādi papildu pakalpojumi vai būvdarbi, lai arī ir atdalāmi no sākotnējā līguma, kļūst nepieciešami tā vēlākajos posmos;

 

7) būvdarbu līgumu gadījumā, ja jāveic papildu būvdarbi, kuri ir līdzīgu sākotnējā piegādātāja veiktu būvdarbu atkārt ojums, ievērojot nosacījumu, ka papildu būvdarbi ir bijuši paredzēti projektā, par kuru slēgts sākotnējais līgums, sākotnējais līgums ir noslēgts tādas procedūras rezultātā, par kuru ir publicēts dalības uzaicinājums, dalības uzaicinājumā ir minēts, ka var tikt piemērota šāda procedūra, un paredzamās līgumcenas aprēķinā papildu būvdarbi ir ņemti vērā;

 

 

 

7) būvdarbu līgumu gadījumā, ja jāveic papildu būvdarbi, kuri ir līdzīgu sākotnējā piegādātāja veiktu būvdarbu atkārtojums, ievērojot nosacījumu, ka papildu būvdarbi ir bijuši paredzēti projektā, par kuru slēgts sākotnējais līgums, sākotnējais līgums ir noslēgts tādas procedūras rezultātā, par kuru ir publicēts dalības uzaicinājums, dalības uzaicinājumā ir minēts, ka var tikt piemērota šāda procedūra, un paredzamās līgumcenas aprēķinā papildu būvdarbi ir ņemti vērā;

 

8) attiecībā uz precēm, kas pirktas preču biržā;

111.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izteikt  48. panta  8.punktu šādā redakcijā:

“8) preču pirkšanai, kas tiek kotētas un pirktas preču biržā;”.

Atbalstīt

redakc.

precizējot

 

8) preces kotējot un pērkot preču biržā;

 

9) attiecībā uz līgumiem, kas piešķirti vispārīgās vienošanās ietvaros;

112.

Juridiskais birojs

Izteikt 48. panta 9.punktu šādā redakcijā:

“9) attiecībā uz līgumiem, kurus slēdz vispārējās vienošanās ietvaros;”.

Atbalstīt

redakc.

precizējot

 

9) slēdzot līgumus vispārējās vienošanās ietvaros;

 

10) izdevīgu pirkumu gadījumā, kad ir iespēja iepirkt preces ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem ļoti īsā laikposmā par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tirgus cenām, vai gadījumā, kad piegādātājs rīko izpārdošanu, izbeidzot savu komercdarbību, vai likvidators vai kreditori rīko bankrotējuša komersanta mantas izpārdošanu saskaņā ar katras dalībvalsts normatīvajiem aktiem;

113.

Juridiskais birojs

Aizstāt 48. panta 10.punktā vārdu “dalībvalsts” ar vārdiem “Eiropas Savienības attiecīga dalībvalsts”.

Atbalstīt

 

10) izdevīgu pirkumu gadījumā, kad ir iespēja iepirkt preces ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem ļoti īsā laikposmā par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tirgus cenām, vai gadījumā, kad piegādātājs rīko izpārdošanu, izbeidzot savu komercdarbību, vai likvidators vai kreditori rīko bankrotējuša komersanta mantas izpārdošanu saskaņā ar katras Eiropas Savienības attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem;

 

11) pakalpojumu līgumu slēdz ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem, ja metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Otrajā gadījumā visi metu konkursa uzvarētāji jāuzaicina uz sarunām.

 

 

 

11) pakalpojumu līgumu slēdz ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem, ja metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Otrajā gadījumā visi metu konkursa uzvarētāji jāuzaicina uz sarunām.

 

X nodaļa. Publicējamie paziņojumi

 

 

 

IX nodaļa. Publicējamie paziņojumi

 

49.pants. Paziņojumu publicēšana

 

 

 

46.pants. Paziņojumu publicēšana

 

(1) Šā likuma 50., 51., 52. un 72.pantā minēto paziņojumu paraugu un saturu nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

(1) Šā likuma 47., 48., 49. un 72.pantā minēto paziņojumu paraugu un saturu nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu saņemšanas pārbauda to satura atbilstību šā likuma prasībām, nosūta tos publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” un vienlaikus publicē tos iepirkumu portālā.

114.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Papildināt 49.panta  otrao daļu pirms vārda “nosūta” ar vārdu “elektroniski”;

aizstāt vārdus “iepirkuma portālā” ar vārdiem “Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājas lapā”.

Atbalstīt

 

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu saņemšanas pārbauda to satura atbilstību šā likuma prasībām, elektroniski nosūta tos publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”  un vienlaikus publicē tos Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājas lapā.

 

50.pants.         Periodiskie informatīvie paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas izveidošanu

 

 

 

47.pants.         Periodiskie informatīvie paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas izveidošanu

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot periodisko informatīvo paziņojumu, vismaz reizi gadā paziņo:

 

 

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot periodisko informatīvo paziņojumu, vismaz reizi gadā paziņo:

 

1) piegādes līgumu gadījumā — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu (ar atsauci uz CPV) produktu grupu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir 400 000 latu vai lielāka;

 

 

 

1) piegādes līgumu gadījumā — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu (ar atsauci uz CPV) produktu grupu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir 400 000 latu vai lielāka;

 

2) pakalpojumu līgumu gadījumā — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu pakalpojumu kategoriju saskaņā ar šā likuma 2.pielikuma A daļu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir 400 000 latu vai lielāka;

 

 

 

2) pakalpojumu līgumu gadījumā — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu pakalpojumu kategoriju saskaņā ar šā likuma 2.pielikuma A daļu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir 400 000 latu vai lielāka;

 

3) būvdarbu līgumu gadījumā — to līgumu vai vispārīgo vienošanos vispārīgu raksturojumu, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā, ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos paredzamā līgumcena pārsniedz šā likuma 27.pantā noteikto līgumcenas robežu;

 

 

 

3) būvdarbu līgumu gadījumā — to līgumu vai vispārīgo vienošanos vispārīgu raksturojumu, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā, ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos paredzamā līgumcena pārsniedz šā likuma 24.pantā noteikto līgumcenas robežu;

 

4) piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam;

 

 

 

4) piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā — nosūtot paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam;

 

5) būvdarbu līgumu gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam pēc tam, kad pieņemts lēmums par būvdarbu līguma vai vispārīgās vienošanās plānošanu;

 

 

 

5) būvdarbu līgumu gadījumā — nosūtot paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam pēc tam, kad pieņemts lēmums par būvdarbu līguma vai vispārīgās vienošanās plānošanu.

 

6) šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minētie paziņojumi ir obligāti tikai tad, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šajā likumā noteiktajā kārtībā vēlas samazināt šajā likumā noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

115.

Atbildīgā komisija

Izteikt 50. panta pirmās daļas 6. punktu kā 47. panta otro daļu.

Mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Atbalstīt

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētie paziņojumi ir obligāti tikai tad, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šajā likumā noteiktajā kārtībā vēlas samazināt šajā likumā noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

 

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var publicēt periodiskos informatīvos paziņojumus par galvenajiem projektiem, neatkārtojot informāciju, kas jau iepriekš iekļauta citā periodiskajā informatīvajā paziņojumā. Šajā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs skaidri norāda, ka tas ir papildu paziņojums.

 

 

 

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var publicēt periodiskos informatīvos paziņojumus par galvenajiem projektiem, neatkārtojot informāciju, kas jau iepriekš iekļauta citā periodiskajā informatīvajā paziņojumā. Šajā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs skaidri norāda, ka tas ir papildu paziņojums.

 

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu, par to jāpublicē paziņojums, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un veidu, kā iegūt informāciju par kvalifikācijas sistēmas darbības noteikumiem. Ja sistēma paredzēta darbības laikam, kas pārsniedz trīs gadus, attiecīgo paziņojumu publicē katru gadu. Ja darbības laiks ir īsāks, pietiek ar sākotnējo paziņojumu.

 

 

 

 

 

 

 

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu, par to jāpublicē paziņojums, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un veidu, kā iegūt informāciju par kvalifikācijas sistēmas darbības noteikumiem. Ja sistēma paredzēta darbības laikam, kas pārsniedz trīs gadus, attiecīgo paziņojumu publicē katru gadu. Ja darbības laiks ir īsāks, pietiek ar sākotnējo paziņojumu.

 

51.pants. Dalības uzaicinājums

 

 

 

48.pants. Dalības uzaicinājums

 

(1) Piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piegādātājus uzaicina piedalīties līgumu piešķiršanas procedūrā, izmantojot kādu no šādiem paziņojumiem:

116.

Juridiskais birojs

Aizstāt 51.panta pirmajā daļā  vārdus “līgumu piešķiršanas procedūrā” ar vārdiem “iepirkuma procedūrā”.

Atbalstīt

 

(1) Piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piegādātājus uzaicina piedalīties iepirkuma procedūrā, izmantojot kādu no šādiem paziņojumiem:

 

1) periodisko informatīvo paziņojumu;

 

 

 

1) periodisko informatīvo paziņojumu;

 

2) paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību;

 

 

 

2) paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību;

 

3)  paziņojumu par līgumu.

 

 

 

3)  paziņojumu par līgumu.

 

(2) Par paredzamo līgumu piešķiršanu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo ar vienkāršotu paziņojumu par līgumu.

117.

Juridiskais birojs

Aizstāt 51.panta otrajā daļā vārdus “līgumu piešķiršanu” ar vārdiem  “līgumu slēgšanu”.

Atbalstīt

 

(2) Par paredzamo līgumu slēgšanu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo ar vienkāršotu paziņojumu par līgumu.

 

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dalības uzaicinājumu ietver periodiskajā informatīvajā paziņojumā, tas paziņojumā atsaucas tieši uz tām piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas būs paredzamā līguma priekšmets, un norāda, ka līgums tiks piešķirts slēgtas vai sarunu procedūras rezultātā bez turpmāka dalības uzaicinājuma, kā arī lūdz ieinteresētos piegādātājus rakstveidā izteikt savu interesi. Periodiskajam informatīvajam paziņojumam jābūt publicētam ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu slēgtā vai sarunu procedūrā, ievērojot šā likuma 54.pantā minētos piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

118.

Juridiskais birojs

Aizstāt 51.panta trešajā daļā vārdus “līgums tiks piešķirts” ar vārdiem

“līgums tiks noslēgts”,

aizstāt vārdus “izteikt savu interesi” ar vārdiem “iesniegt savu pieteikumu”.

Atbalstīt

 

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dalības uzaicinājumu ietver periodiskajā informatīvajā paziņojumā, tas paziņojumā atsaucas tieši uz tām piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas būs paredzamā līguma priekšmets, un norāda, ka līgums tiks slēgts slēgtas vai sarunu procedūras rezultātā bez turpmāka dalības uzaicinājuma, kā arī lūdz ieinteresētos piegādātājus rakstveidā iesniegt savu pieteikumu. Periodiskajam informatīvajam paziņojumam jābūt publicētam ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu slēgtā vai sarunu procedūrā, ievērojot šā likuma 51.pantā minētos piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

 

52.pants. Paziņojumi par rezultātiem

 

 

 

49.pants. Paziņojumi par rezultātiem

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš piešķīris līgumu vai vispārīgo vienošanos, divu mēnešu laikā pēc procedūras rezultātu apstiprināšanas nosūta paziņojumu par procedūras rezultātiem. Ja tiek piešķirti līgumi vispārīgās vienošanās ietvaros, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav jāsūta paziņojums par rezultātiem attiecībā uz katru vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgto līgumu.

119.

Juridiskais birojs

Aizstāt 52.panta pirmajā daļā vārdus “piešķīris līgumu” ar vārdiem “noslēdzis līgumu”,

aizstāt vārdu “procedūras” ar vārdiem “iepirkuma procedūras”, aizstāt vārdus “piešķirti līgumi” ar vārdiem “slēgti līgumi”.

Atbalstīt

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš noslēdzis līgumu vai vispārīgo vienošanos, divu mēnešu laikā pēc iepirkuma procedūras rezultātu apstiprināšanas nosūta paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem. Ja tiek slēgti līgumi vispārīgās vienošanās ietvaros, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav jāsūta paziņojums par rezultātiem attiecībā uz katru vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgto līgumu.

 

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs divu mēnešu laikā pēc katra konkrētā līguma piešķiršanas dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros nosūta paziņojumu par procedūras rezultātiem.

120.

Juridiskais birojs

Aizstāt 52.panta otrajā daļā vārdus “pēc katra konkrēta līguma piešķiršanas” ar vārdiem “pēc katras konkrētās iepirkuma procedūras”.

Atbalstīt

 

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs divu mēnešu laikā  pēc katras konkrētās iepirkuma procedūras dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros nosūta paziņojumu par procedūras rezultātiem.

 

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs ņem vērā jebkurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādījumus par to, ka paziņojumos par kvalifikācijas sistēmas esamību minētajai informācijai attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem, piegādātāju identitāti vai cenām ir konfidenciāls raksturs.

 

 

 

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs ņem vērā jebkurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādījumus par to, ka paziņojumos par kvalifikācijas sistēmas esamību minētajai informācijai attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem, piegādātāju identitāti vai cenām ir konfidenciāls raksturs.

 

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumu tādas procedūras rezultātā, par kuru nav publicēts dalības uzaicinājums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var ierobežot paziņojumā publicējamo informāciju par pakalpojumu raksturu un daudzumu ar atsauci “pētniecības un izstrādes pakalpojums”. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumus tādas procedūras rezultātā, kurā nevar iztikt bez dalības uzaicinājuma, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var ierobežot informāciju par sniedzamo pakalpojumu veidu un daudzumu, pamatojoties uz informācijas konfidencialitāti. Šādos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai jebkura šajā pantā minētā informācija nav mazāk detalizēta kā dalības uzaicinājumā. Lietojot kvalifikācijas sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai šajā gadījumā paziņojumā par rezultātiem minētā informācija nav mazāk detalizēta kā kvalifikācijas sistēmas kvalificēto pakalpojumu sniedzēju sarakstā minētā pakalpojumu kategorija.

121.

Juridiskais birojs

Aizstāt 52.panta ceturtās  daļas pirmajā  teikumā vārdu “piešķir” ar vārdu “slēdz”, vārdu “procedūras” ar vārdiem “iepirkuma procedūras”, aizstāt otrajā teikumā   vārdu “piešķir” ar vārdu  “slēdz”, vārdu “procedūras” ar vārdiem “iepirkuma procedūras”.

 

Atbalstīt

 

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumu tādas iepirkuma procedūras rezultātā, par kuru nav publicēts dalības uzaicinājums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var ierobežot paziņojumā publicējamo informāciju par pakalpojumu raksturu un daudzumu ar atsauci “pētniecības un izstrādes pakalpojums”. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumu tādas iepirkuma procedūras rezultātā, kurā nevar iztikt bez dalības uzaicinājuma, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var ierobežot informāciju par sniedzamo pakalpojumu veidu un daudzumu, pamatojoties uz informācijas konfidencialitāti. Šādos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai jebkura šajā pantā minētā informācija nav mazāk detalizēta kā dalības uzaicinājumā. Lietojot kvalifikācijas sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai šajā gadījumā paziņojumā par rezultātiem minētā informācija nav mazāk detalizēta kā kvalifikācijas sistēmas kvalificēto pakalpojumu sniedzēju sarakstā minētā pakalpojumu kategorija.

 

(5) Ja piešķirts pakalpojumu līgums attiecībā uz šā likuma 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par rezultātiem norāda, vai tas piekrīt paziņojuma publicēšanai.

122.

Juridiskais birojs

Aizstāt 52.panta piektajā daļā vārdus “piešķirts pakalpojumu līgums” ar vārdiem “slēdz pakalpojumu līgumu”.

Atbalstīt

 

(5) Ja slēdz pakalpojumu līgumu attiecībā uz šā likuma 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par rezultātiem norāda, vai tas piekrīt paziņojuma publicēšanai.

 

(6) Paziņojumos par rezultātiem minēto informāciju, kas atzīmēta kā nepublicējama informācija, var publicēt vienkāršotā formā tikai statistikas vajadzībām.

 

 

 

6) Paziņojumos par rezultātiem minēto informāciju, kas atzīmēta kā nepublicējama informācija, var publicēt vienkāršotā formā tikai statistikas vajadzībām.

 

53.pants.         Forma un veids, kādā publicējami paziņojumi

 

 

 

50.pants.         Forma un veids, kādā publicējami paziņojumi

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs elektroniski vai citā veidā nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumus latviešu valodā saskaņā ar Ministru kabineta noteikto paziņojuma paraugu un saturu.

123.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izslēgt 53.panta pirmajā daļā vārdus “saskaņā ar Ministru kabineta noteikto paraugu un saturu”.

Atbalstīt

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs elektroniski vai citā veidā nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumus latviešu valodā.

 

(2) Paziņojumus vai to daļas nepublicē Latvijā, pirms tie nav nosūtīti publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” vai Eiropas Komisijai. Ja paziņojums ir publicēts Latvijā, tā saturs nedrīkst atšķirties no tā paziņojuma satura, kas nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” vai nosūtīšanai Eiropas Komisijai. Šajā gadījumā paziņojumā jānorāda datums, kad tas nosūtīts publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” vai Eiropas Komisijai.

124.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izslēgt 53.panta otrajā daļā vārdus “vai Eiropas Komisijai” un vārdus ”vai nosūtīšanai Eiropas Komisijai”.

 

Atbalstīt

 

(2) Paziņojumus vai to daļas nepublicē Latvijā, pirms tie nav nosūtīti publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Ja paziņojums ir publicēts Latvijā, tā saturs nedrīkst atšķirties no tā paziņojuma satura, kurš nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Šajā gadījumā paziņojumā jānorāda datums, kad tas nosūtīts publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

 

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka pierādījumi par datumiem, kad paziņojumi nosūtīti Iepirkumu uzraudzības birojam, tiek saglabāti.

 

 

 

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka pierādījumi par datumiem, kad paziņojumi nosūtīti Iepirkumu uzraudzības birojam, tiek saglabāti.

 

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības publicēt paziņojumus saskaņā ar šā panta prasībām arī tad, ja šis likums neuzliek par pienākumu publicēt šādus paziņojumus.

 

 

 

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības publicēt paziņojumus saskaņā ar šā panta prasībām arī tad, ja šis likums neuzliek par pienākumu publicēt šādus paziņojumus.

 

XI nodaļa. Termiņi

 

 

 

X nodaļa. Termiņi

 

54.pants. Pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņi

125.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

“54.pants. Termiņi, kuros iesniedz pieteikumu vai piedāvājumu

Atbalstīt

redakc.

precizējot

 

51.pants. Pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņi

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā to, cik sarežģīts ir iespējamais līgums, un laiku, kas nepieciešams piedāvājuma sagatavošanai, kā arī šajā likumā noteiktos termiņu ierobežojumus.

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosakot termiņus, kuros var iesniegt pieteikumu vai piedāvājumu, ņem vērā iespējamā līguma sarežģītību un laiku, kas nepieciešams piedāvājuma sagatavošanai, kā arī šajos noteikumos noteiktos termiņu ierobežojumus.

 

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā iespējamā līguma sarežģītību un laiku, kas nepieciešams piedāvājuma sagatavošanai, kā arī šajos noteikumos noteiktos termiņu ierobežojumus.

 

(2) Atklāto procedūru gadījumā minimālais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 45 dienas (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad Iepirkumu uzraudzības birojs elektroniski nosūtījis paziņojumu “Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim” un iepirkumu portālā publicējis paziņojumu par līgumu.

 

(2) Atklāto procedūru gadījumā minimālais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 52 dienas kopš dienas, kad paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim.

 

(2) Atklātu procedūru gadījumā minimālais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 52 dienas no dienas, kad paziņojums nosūtīts “Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim”.

 

(3) Slēgto un sarunu procedūru gadījumā, ja ir publicēts dalības uzaicinājums, piemēro šādus nosacījumus:

 

 (3) Slēgto un sarunu procedūru gadījumā, ja ir publicēts dalības uzaicinājums, piemēro šādus nosacījumus:

 

 (3) Slēgtu un sarunu procedūru gadījumā, ja ir publicēts dalības uzaicinājums, piemēro šādus nosacījumus:

 

1) termiņš, kurā iesniedz pieteikumu, atbildot uz paziņojumu par līgumu vai uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzaicinājumu iesniegt pieteikumu, nav mazāks par 30 dienām (neskaitot publikācijas vai izsūtīšanas dienu) no dienas, kad Iepirkumu uzraudzības birojs elektroniski nosūtījis paziņojumu “Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim” un iepirkumu portālā publicējis paziņojumu par līgumu, vai dienas, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumu izsūtīts;

 

1) termiņš, kurā iesniedz pieteikumu, atbildot uz līguma paziņojumu vai atbildot uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzaicinājumu iesniegt pieteikumu, nav mazāks par 37 dienām kopš dienas, kad paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim, vai dienas, kad uzaicinājums iesniegt pieteikumu izsūtīts, neskaitot izsūtīšanas dienu;

 

1) termiņš, kurā iesniedz pieteikumu, atbildot uz paziņojumu par līgumu vai atbildot uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzaicinājumu iesniegt pieteikumu, nav īsāks par 37 dienām (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad paziņojums nosūtīts “Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim”, vai dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt pieteikumu,

 

2) termiņu, kurā iesniedzami piedāvājumi, var noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar visiem izraudzītajiem kandidātiem, ievērojot nosacījumu, ka visiem kandidātiem ir vienāds laiks piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai;

 

2) termiņu, kurā iesniedz piedāvājumus, var noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar visiem izraudzītajiem kandidātiem, ar nosacījumu, ka visiem kandidātiem ir vienāds laiks piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai;

 

2) termiņu, kurā iesniedzami piedāvājumi, var noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar visiem izraudzītajiem kandidātiem, ievērojot nosacījumu, ka visiem kandidātiem ir vienāds laiks piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai;

 

3) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar vienoties ar kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav mazāks par 24 dienām (neskaitot izsūtīšanas dienu) no dienas, kad izsūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Izņēmuma gadījumos, kad piedāvājumu sagatavošanai nevajag daudz laika, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 10 dienām (neskaitot izsūtīšanas dienu) no dienas, kad izsūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

 

3) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar vienoties ar kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav mazāks par 24 dienām kopš dienas, kad izsūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, neskaitot izsūtīšanas dienu. Izņēmuma gadījumos, kad piedāvājumu sagatavošanai nevajag daudz laika, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 10 dienām kopš dienas, kad izsūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, neskaitot izsūtīšanas dienu. Šajā gadījumā jāsaglabā visa dokumentācija, kas pamato termiņa samazinājumu.

 

3) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar vienoties ar kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, tas nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kurš nav īsāks par 24 dienām (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Izņēmuma gadījumos, kad piedāvājumu sagatavošanai nevajag daudz laika, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 10 dienām (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Šajā gadījumā jāsaglabā visa dokumentācija, kas pamato termiņa samazinājumu.

 

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir publicējis periodisko informatīvo paziņojumu, atklātās procedūrās minimālais termiņš piedāvājumu iesniegšanai ir 36 dienas (neskaitot publikācijas dienu) no dienas, kad Iepirkumu uzraudzības birojs nosūtījis paziņojumu “Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim” un iepirkumu portālā publicējis paziņojumu par līgumu. Izņēmuma gadījumos, kad tam ir saprātīgs pamatojums, minēto termiņu var samazināt līdz 22 dienām. Šajā gadījumā jāsaglabā visa dokumentācija, kas pamato termiņa samazinājumu.

 

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir publicējis periodisko informatīvo paziņojumu, atklātās procedūrās minimālais termiņš piedāvājumu iesniegšanai ir 36 dienas kopš dienas, kad paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim, neskaitot nosūtīšanas dienu. Izņēmuma gadījumos, kad tam ir saprātīgs pamatojums, minēto termiņu var samazināt līdz 22 dienām. Šajā gadījumā jāsaglabā visa dokumentācija, kas pamato termiņa samazinājumu.

 

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir publicējis periodisko informatīvo paziņojumu, atklātās procedūrās minimālais termiņš piedāvājumu iesniegšanai ir 36 dienas (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad paziņojums nosūtīts “Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim”. Izņēmuma gadījumos, kad tam ir saprātīgs pamatojums, minēto termiņu var saīsināt līdz 22 dienām. Šajā gadījumā jāsaglabā visa dokumentācija, kas pamato termiņa samazinājumu.

 

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos termiņus var piemērot, ja periodiskais informatīvais paziņojums satur ne tikai visiem gadījumiem paredzēto informāciju, bet arī informāciju, kas nepieciešama, ja to gatavojas izmantot kā dalības uzaicinājumu vai atļauju samazināt piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ievērojot nosacījumu, ka šāds periodiskais informatīvais paziņojums nav publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja portālā mazāk kā 52 dienas (neskaitot publikācijas dienu) un vairāk kā 12 mēnešus no dienas, kad Iepirkumu uzraudzības birojs nosūtījis paziņojumu “Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim” un iepirkumu portālā publicējis paziņojumu par līgumu.

 

 (5) Šā panta ceturtajā daļā minētos termiņus var piemērot, ja periodiskais informatīvais paziņojums satur ne tikai visiem gadījumiem paredzēto informāciju, bet arī informāciju, kas nepieciešama, ja to gatavojas izmantot kā dalības uzaicinājumu vai atļauju samazināt piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ar nosacījumu, ka šāds periodiskais informatīvais paziņojums nav nosūtīts publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī mazāk kā 52 dienas un vairāk kā 12 mēnešus kopš dienas, kad līguma paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim, neskaitot nosūtīšanas dienu.

 

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos termiņus var piemērot, ja periodiskais informatīvais paziņojums satur ne tikai visiem gadījumiem paredzēto informāciju, bet arī informāciju, kas nepieciešama, ja to gatavojas izmantot kā dalības uzaicinājumu vai atļauju saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ievērojot nosacījumu, ka šāds periodiskais informatīvais paziņojums nav nosūtīts publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” mazāk kā 52 dienas un vairāk kā 12 mēnešus (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad paziņojums par līgumu nosūtīts “Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim”.

 

(6) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju procedūras dokumentācijai un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, termiņus piedāvājumu iesniegšanai atklātās, slēgtās un sarunu procedūrās var samazināt par piecām dienām pēc tam, kad paziņojums, kuru izmanto kā dalības uzaicinājumu, ir publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Paziņojumā jābūt norādītai interneta adresei, kurā minētā informācija ir pieejama. Šo daļu neattiecina uz gadījumiem, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņus nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar visiem izraudzītajiem kandidātiem.

 

(6) Ja paziņojumi un uzaicinājumi publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek sagatavoti un nosūtīti elektroniski, piedāvājumu iesniegšanas termiņu atklātajās procedūrās un termiņu, kurā jāiesniedz pieteikumu, atbildot uz līguma paziņojumu vai atbildot uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzaicinājumu iesniegt pieteikumu, var samazināt par 7 dienām.

 

(6) Ja paziņojumi un uzaicinājumi to publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” tiek sagatavoti un nosūtīti elektroniski, piedāvājumu iesniegšanas termiņu atklātās procedūrās un termiņu, kurā jāiesniedz pieteikums, atbildot uz paziņojumu par līgumu vai uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzaicinājumu iesniegt pieteikumu, var saīsināt par septiņām dienām.

 

(7) Atklātās procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt šā panta otrajā daļā noteikto termiņu, piedāvājumu iesniegšanai nedrīkst noteikt termiņu, kas ir īsāks par 15 dienām (neskaitot publikācijas dienu) no dienas, kad Iepirkumu uzraudzības birojs elektroniski nosūtījis paziņojumu “Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim” un iepirkumu portālā publicējis paziņojumu par līgumu.

 

(7) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentācijai un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, termiņus piedāvājumu iesniegšanai atklātās, slēgtās un sarunu procedūrās var samazināt par piecām dienām pēc tam, kad paziņojums, kuru izmanto kā dalības uzaicinājumu, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Paziņojumā jābūt norādītai interneta adresei, kurā minētā informācija ir pieejama. Šo daļu neattiecina uz gadījumiem, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņus nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar visiem izraudzītajiem kandidātiem.

 

(7) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju iepirkuma procedūras dokumentācijai un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, termiņus piedāvājumu iesniegšanai atklātās, slēgtās un sarunu procedūrās var saīsināt par piecām dienām pēc tam, kad paziņojums, kuru izmanto kā dalības uzaicinājumu, ir publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Paziņojumā jābūt norādītai interneta adresei, kurā minētā informācija ir pieejama. Šo daļu neattiecina uz gadījumiem, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņus nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar visiem izraudzītajiem kandidātiem.

 

(8) Slēgtās un sarunu procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt šā panta trešās daļas 1.punktā noteikto termiņu, nedrīkst noteikt šo termiņu īsāku par 15 dienām (neskaitot publikācijas vai uzaicinājuma izsūtīšanas dienu) no dienas, kad Iepirkumu uzraudzības birojs nosūtījis paziņojumu “Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim” un iepirkumu portālā publicējis paziņojumu par līgumu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izsūtījis uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.

 

 (8) Atklātās procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt šā panta otrajā daļā noteikto termiņu, nedrīkst noteikt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas ir īsāks par 15 dienām kopš dienas, kad paziņojums elektroniski nosūtīts Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim, neskaitot nosūtīšanas dienu. Ja paziņojums nav nosūtīts elektroniski, piedāvājumu iesniegšanas termiņš atklātās procedūrās nedrīkst būt īsāks par 22 dienām.

 

(8) Atklātās procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt šā panta otrajā daļā noteikto termiņu, nedrīkst noteikt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas ir īsāks par 15 dienām (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad paziņojums elektroniski nosūtīts “Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim”. Ja paziņojums nav nosūtīts elektroniski, piedāvājumu iesniegšanas termiņš atklātās procedūrās nedrīkst būt īsāks par 22 dienām.

 

(9) Slēgtās un sarunu procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties, nedrīkst noteikt šo termiņu īsāku par 10 dienām (neskaitot izsūtīšanas dienu) no dienas, kad izsūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

 

(9) Slēgtās un sarunu procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt šā panta trešās daļas 1.punktā noteikto termiņu, nedrīkst noteikt šo termiņu īsāku par 15 dienām kopš dienas, kad līguma paziņojums nosūtīts Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izsūtījis uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, neskaitot paziņojuma vai uzaicinājuma izsūtīšanas dienu.

 

(9) Slēgtās un sarunu procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt šā panta trešās daļas 1.punktā noteikto termiņu, nedrīkst noteikt šo termiņu īsāku par 15 dienām (neskaitot paziņojuma vai uzaicinājuma nosūtīšanas dienu) no dienas, kad paziņojums par līgumu nosūtīts “Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim” vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūtījis uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.

 

(10) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar nodrošināt procedūras dokumentācijas un visas nepieciešamās papildu informācijas nodošanu ieinteresētajiem piegādātājiem vai kandidātiem vismaz sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa vai piedāvājumus var sagatavot tikai pēc būvlaukuma, pakalpojuma izpildes vai piegādes vietas apskates, lai piegādātāji būtu pārliecināti, ka viņiem ir visa nepieciešamā informācija piedāvājuma sagatavošanai, ievērojot nosacījumu, ka visa informācija ir laikus pieprasīta, piedāvājumu iesniegšanas termiņu attiecīgi pagarina, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties.

 

(10) Slēgtās un sarunu procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties, nedrīkst noteikt šo termiņu īsāku par 10 dienām kopš dienas, kad izsūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, neskaitot izsūtīšanas dienu.

 

(10) Slēgtās un sarunu procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties, nedrīkst noteikt šo termiņu īsāku par 10 dienām (neskaitot nosūtīšanas dienu) no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

 

 

 

 (11) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar nodrošināt iepirkuma procedūras dokumentācijas un visas nepieciešamās papildu informācijas nodošanu ieinteresētajiem piegādātājiem vai kandidātiem vismaz sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa vai piedāvājumus var sagatavot tikai pēc būvlaukuma, pakalpojuma izpildes vai piegādes vietas apskates, lai piegādātāji būtu pārliecināti, ka viņiem ir visa nepieciešamā informācija piedāvājuma sagatavošanai, ar nosacījumu, ka visa informācija ir laikus pieprasīta, piedāvājumu iesniegšanas termiņu attiecīgi pagarina, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties.”

 

(11) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar nodrošināt iepirkuma procedūras dokumentācijas un visas nepieciešamās papildu informācijas nodošanu ieinteresētajiem piegādātājiem vai kandidātiem vismaz sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa vai piedāvājumus var sagatavot tikai pēc būvlaukuma, pakalpojuma izpildes vai piegādes vietas apskates, lai piegādātāji būtu pārliecināti, ka viņiem ir visa nepieciešamā informācija piedāvājuma sagatavošanai, ievērojot nosacījumu, ka visa informācija ir laikus pieprasīta, piedāvājumu iesniegšanas termiņu attiecīgi pagarina, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties.

 

55.pants.         Dokumentu nosūtīšanas un papildu informācijas sniegšanas termiņi

 

 

 

52.pants.         Dokumentu nosūtīšanas un papildu informācijas sniegšanas termiņi

 

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju procedūras dokumentācijai un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tos izsūta ieinteresētajiem piegādātājiem sešu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, ievērojot nosacījumu, ka dokumentu pieprasījums nosūtīts laikus — pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

126.