vides un reģionālās politikas komisija
(reģ. nr. 755)
Spēkā esošā redakcija |
Pirmā lasījuma redakcija (dok.nr. 2477) |
Nr. p.k. |
Iesniegtie priekšlikumi |
Komisijas slēdziens |
Komisijas atbalstītā
redakcija |
Enerģētikas likums
|
Grozījumi Enerģētikas likumā
|
|
|
|
Grozījumi Enerģētikas likumā |
|
Izdarīt Enerģētikas
likumā (Latvijas Republikas
Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr; 2000, 17. nr.; 2001, 12.
nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Enerģētikas
likumā 20. nr; 2000, 17. nr.;
2001, 12. nr.) |
|
|
|
|
1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "realizācija"
(attiecīgā locījumā) ar vārdu tirdzniecība (attiecīgā locījumā). |
|
|
2. Aizstāt visā
likuma tekstā vārdu uzņēmums (attiecīgā locījumā) ar vārdu komersants
(attiecīgā locījumā). |
1 |
Juridiskais birojs Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā: 2. Aizstāt visā likuma tekstā, izņemot
pārejas noteikumus, vārdu uzņēmums
(attiecīgā locījumā) un vārdus uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) (attiecīgā
locījumā ) ar vārdu komersants (attiecīgā locījumā). |
||
|
3. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu
uzņēmējsabiedrība (attiecīgā locījumā) ar vārdu komercsabiedrība (attiecīgā
locījumā). |
|
|
|
3. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu
uzņēmējsabiedrība (attiecīgā locījumā) ar vārdu komercsabiedrība
(attiecīgā locījumā). |
|
|
2 |
Juridiskais birojs
Papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu
šādā redakcijā: 4.
Aizstāt visā likuma tekstā, izņemot, pārejas noteikumus, vārdu
uzņēmējdarbība (attiecīgā locījumā) ar
vārdu komercdarbība (attiecīgā
locījumā); attiecīgi mainīt pantu turpmāko numerāciju. |
Atbalstīts |
|
1.pants Likumā ir lietoti šādi termini: |
|
|
|
|
|
1) enerģija - šā likuma izpratnē: prece ar
noteiktu vērtību - iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze; |
|
|
|
|
|
2) energoapgāde - enerģētikas jomā veicama
uzņēmējdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas
vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes
iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju; |
|
|
|
|
|
3) energoapgādes uzņēmums - licencēts
uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar energoapgādi; |
4.
1. pantā: izteikt 3. punktu šādā
redakcijā: 3) energoapgādes komersants licencēts
komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi;; |
|
|
5.
1. pantā: izteikt 3. punktu šādā
redakcijā: 3) energoapgādes komersants licencēts
komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi;; |
|
4) energoapgādes uzņēmuma objekts -
energoapgādes uzņēmumam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves,
stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru
tieši izmanto energoapgādei |
|
|
|
|
|
5) energoefektivitāte - enerģijas izmantošanas
lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs
ar enerģijas patēriņu; |
|
|
|
|
|
6) energoresursi - apzinātie kurināmā krājumi un
enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas
iegūšanai; |
|
|
|
|
|
7) reģeneratīvie energoresursi - apzinātie
energoresursi ūdens potenciālā, saules, vēja, biomasas un zemes dzīļu siltuma
(ģeotermālā) enerģija, kuru rašanos un atjaunošanos nosaka dabas vai
antropogēnie (cilvēka izraisītie) procesi un kurus var izmantot tiešai
lietošanai vai enerģijas iegūšanai; |
|
|
|
|
|
8) sekundārie energoresursi - energoresursi, kuri rodas
jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā
procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai; |
|
|
|
|
|
9) vietējie energoresursi - Latvijā apzinātie
reģeneratīvie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai
vai enerģijas iegūšanai; |
|
|
|
|
|
10) enerģijas lietotājs - fiziskā vai juridiskā
persona, kas no energoapgādes uzņēmumiem pērk un savām vajadzībām patērē
konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida
uzņēmējdarbībā; |
|
|
|
|
|
11) enerģijas pārvade energoapgādes veids, kas ietver
enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena
vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem,
izņemot enerģijas tirdzniecību; |
|
|
|
|
|
12) enerģijas sadale energoapgādes veids, kas
ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma
tīkliem vai vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību |
|
|
|
|
|
13) enerģijas realizācija - energoapgādes veids, kas ietver
kurināmā vai enerģijas pārdošanu lietotājiem un līdzdalību pastāvīgas, drošas
un stabilas energoapgādes nodrošināšanā; |
izteikt 13. punktu šādā redakcijā: 13) enerģijas tirdzniecība
energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu
enerģijas lietotājiem;; |
|
|
izteikt 13. punktu šādā redakcijā: |
|
14) enerģijas ražošana - energoapgādes
veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā
enerģijā; |
|
|
|
|
|
15) koģenerācija enerģijas ražošanas
tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo gan
siltumenerģiju, gan elektroenerģiju, turklāt kurināmā izmantošanas efektivitāte
šajā
procesā ir augstāka, nekā ražojot abus minētos enerģijas veidus atsevišķi; (izslēgts ar17. 03. 2005.
grozījumiem) |
|
|
|
|
|
16) kurināmais - nafta un naftas produkti, dabasgāze, sašķidrinātā gāze, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kodoldegviela, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai; |
|
|
|
||
17) kurināmā drošības rezerve -
energoapgādes uzņēmuma īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir
nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar
attiecīgā veida enerģiju; |
|
|
|
|
|
18) licence - saskaņā ar likumu izsniegta
speciāla atļauja, kas nosaka energoapgādes uzņēmuma tiesības un pienākumu
nodarboties ar energoapgādi licences darbības zonā; |
|
|
|
|
|
19) licences darbības zona - licencē
noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes
uzņēmums un enerģijas lietotājs; |
. |
|
|
|
|
20) regulators - valsts vai pašvaldības
iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē energoapgādi; |
|
|
|
|
|
21) horizontālā integrācija - dažādu energoapgādes
uzņēmumu apvienošanās (elektroapgāde, gāzes apgāde, siltumapgāde un citi
sabiedrisko pakalpojumu veidi jebkurā kombinācijā); |
izteikt 21. punktu šādā redakcijā: |
3 |
Juridiskais birojs
Aizstāt likumprojekta 4. panta (attiecībā
uz likuma 1.pantu) 21.punktā vārdus
kas nav saistīta ar enerģiju ar vārdiem kas nav saistīta ar energoapgādi; |
izteikt 21., 22 un 23 punktu šādā
redakcijā: 21) horizontālā
integrācija viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu
no enerģijas ražošanas, pārvades, sadales, piegādes vai dabasgāzes
uzglabāšanas funkcijām un kādu darbību, kas nav saistīta ar energoapgādi;; |
|
22) vertikālā integrācija - divu vai
vairāku energoapgādes veidu (ražošanas, pārvades un sadales) apvienošana
vienā energoapgādes uzņēmumā; |
izteikt 22. punktu šādā redakcijā: 22) vertikālā integrācija viens energoapgādes komersants vai
koncerns veic vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas pārvade
vai sadale vai dabasgāzes uzglabāšana, un vismaz vienu no šādiem energoapgādes
veidiem: enerģijas ražošana vai tirdzniecība;; |
|
|
|
22) vertikālā integrācija viens
energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no šādiem
energoapgādes veidiem: enerģijas pārvade vai sadale vai dabasgāzes
uzglabāšana, un vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas
ražošana vai tirdzniecība |
23) sistēmas operators
(pārvades, sadales vai dabasgāzes krātuves operators) - energoapgādes
uzņēmuma iecelts sistēmas vadītājs, kurš ir atbildīgs par enerģijas plūsmu
nodrošināšanu, sistēmas darbību un apkalpošanu, ja nepieciešams - arī par šīs
sistēmas attīstību attiecīgajā teritorijā, nolūkā garantēt apgādes drošumu. |
izteikt 23. punktu šādā redakcijā: 23) sistēmas operators energoapgādes
komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai uzglabāšanas funkcijas
un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu un vajadzības
gadījumā attīstību noteiktā teritorijā un par tās savstarpēju
savienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā nodrošināt
pamatotu pieprasījumu attiecībā uz enerģijas transportēšanu un uzglabāšanu;; |
4 |
Juridiskais birojs
Aizstāt likumprojekta 4. panta 23.punktā vārdu tās ar vārdu
sistēmas; |
23) sistēmas operators energoapgādes
komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai uzglabāšanas funkcijas
un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu un vajadzības
gadījumā attīstību noteiktā teritorijā un par sistēmas savstarpēju
savienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā nodrošināt pamatotu
pieprasījumu attiecībā uz enerģijas transportēšanu un uzglabāšanu;; |
|
24) atjaunojamie energoresursi vēja,
saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu
un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa [bioloģiski
noārdāmā frakcija produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos,
lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī
mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos]. |
|
|
|
|
|
|
papildināt pantu ar
24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 36. punktu šādā
redakcijā: |
|
|
|
papildināt pantu ar 24., 25., 26., 27.,
28., 29., 30., 31., 32., 33. un 34
punktu šādā redakcijā: |
|
|
|
|
||
|
25) savstarpēji
savienota sistēma vairākas sistēmas, kas savienotas savā starpā; |
|
|
|
25) savstarpēji
savienota sistēma vairākas sistēmas, kas savienotas savā starpā; |
|
26) kvalificētais dabasgāzes lietotājs
enerģijas lietotājs, kurš ir ieguvis tiesības izvēlēties dabasgāzes
piegādātāju un pirkt dabasgāzi no jebkura dabasgāzes tirgotāja par vienošanās
cenu; |
5 |
Atbildīgā komisija Izsēgt likumprojekta
4. panta panta 26. punktu. Mainīt
turpmāko punktu numerāciju. |
Atbalstīts |
|
|
27) fiksēta maksājuma
apjoma līgums līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka
gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas
maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu; |
|
|
|
26) fiksēta maksājuma
apjoma līgums līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka
gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas
maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu; |
|
28) tiešā līnija dabasgāzes vads, kas
papildina savstarpēji savienotas dabasgāzes pārvades sistēmas; |
|
|
|
27) tiešā līnija dabasgāzes vads, kas
papildina savstarpēji savienotas dabasgāzes pārvades sistēmas; |
|
|
|
|
||
|
30) sadales sistēma enerģijas sadales tīkls ar visiem
sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta
objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei; |
|
|
|
29) sadales sistēma enerģijas sadales tīkls ar visiem
sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta
objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei; |
|
31) tīkls līniju un iekārtu kopums, kas
nepieciešams enerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs,
ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko
izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju
apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un
sadalei citiem enerģijas lietotājiem; |
|
|
|
30) tīkls līniju un iekārtu kopums, kas
nepieciešams enerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs,
ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko
izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju
apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un
sadalei citiem enerģijas lietotājiem; |
|
32) autonomais ražotājs komersants,
fiziska vai juridiska persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju
nolūkā patērēt to paša vajadzībām; |
|
|
|
31) autonomais ražotājs komersants,
fiziska vai juridiska persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju
nolūkā patērēt to paša vajadzībām; |
|
|
|
|
||
|
6 |
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izslēgt likumprojekta 4.
panta 34. punktu. Mainīt
turpmāko punktu numerāciju. |
Atbalstīts |
||
|
35) sistēma visi pārvades un sadales
tīkli un uzglabāšanas iekārtas, kas pieder dabasgāzes apgādes komersantam un
ko tas ekspluatē, tostarp šī komersanta iekārtas, kas nodrošina
papildpakalpojumus, un saistītie komersanti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu
pieeju pārvadei un sadalei; |
7 |
Juridiskais birojs
Izteikt likumprojekta
4. panta 35.punktu šādā redakcijā: 35) sistēma - visi
pārvades un sadales tīkli un uzglabāšanas iekārtas, kas pieder dabasgāzes
apgādes komersantam un kuras tas ekspluatē, kā arī šim
komersantam piederošās
iekārtas, kas nodrošina papildpakalpojumus, un komersanti, kuru
pakalpojumi nepieciešami, lai nodrošinātu pieeju pārvadei un sadalei; |
Atbalstīts |
33) sistēma - visi pārvades un sadales
tīkli un uzglabāšanas iekārtas, kas pieder dabasgāzes apgādes komersantam un
kuras tas ekspluatē, kā arī šim komersantam piederošās iekārtas, kas nodrošina papildpakalpojumus,
un komersanti, kuru pakalpojumi nepieciešami, lai nodrošinātu pieeju pārvadei
un sadalei; |
|
36) papildpakalpojumi
visi pakalpojumi, kas vajadzīgi, lai piekļūtu vai ekspluatētu pārvades un
sadales tīklus un uzglabāšanas iekārtas, tostarp balansēšanu, bet izņemot
iekārtas, kas rezervētas vienīgi pārvades sistēmu operatoriem, kas
nodrošina pārvadi. |
8
|
Juridiskais birojs
Aizstāt likumprojekta 4. panta 36.punktā
vārdus kas rezervēti vienīgi pārvades sistēmu operatoriem, kas nodrošina
pārvadi ar vārdiem kuras izmanto
tikai pārvades sistēmu operatori; |
Atbalstīts |
34) papildpakalpojumi visi pakalpojumi,
kas vajadzīgi, lai piekļūtu vai ekspluatētu pārvades un sadales tīklus un
uzglabāšanas iekārtas, tostarp balansēšanu, bet izņemot iekārtas, kuras
izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;; |
|
|
9 |
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Papildināt likumprojekta 4. pantu ar 37., 38.,
39., 40., 41. un 42. punktu šādā redakcijā: 37) balansēšana nepārtraukts process, kas
nodrošina pastāvīgu savstarpēju līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un
enerģijas patēriņu; |
Atbalstīts |
papildināt
pantu ar 35., 36., 37., 38., 39. un 40. punktu šādā redakcijā: 35) balansēšana nepārtraukts process, kas
nodrošina pastāvīgu savstarpēju līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un
enerģijas patēriņu; |
|
|
|
38)
starpvalstu savienojums enerģijas pārvades līnija, kas saista atsevišķās
valstīs izvietotas pārvades sistēmas; |
|
36)
starpvalstu savienojums enerģijas pārvades līnija, kas saista atsevišķās
valstīs izvietotas pārvades sistēmas; |
|
|
|
39) gala lietotājs enerģijas
lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (gala
patēriņam); |
|
37) gala lietotājs enerģijas
lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (gala
patēriņam); |
|
|
|
40) mājsaimniecības lietotājs gala lietotājs, kurš pērk un izlieto
enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (gala patēriņam), izņemot
komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām; |
|
38) mājsaimniecības lietotājs gala lietotājs, kurš pērk un izlieto
enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (gala patēriņam), izņemot
komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām; |
|
|
|
41) saistītais lietotājs enerģijas
lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par tirgus dalībnieku, lai brīvi
izvēlētos enerģijas tirgotāju; |
|
39) saistītais lietotājs enerģijas
lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par tirgus dalībnieku, lai brīvi
izvēlētos enerģijas tirgotāju; |
|
|
|
42) tirgotājs lietotājs, kurš pērk
un pārdod (piegādā) enerģiju citam enerģijas lietotājam, kur piegāde nozīmē
pārdošanu. |
|
40) tirgotājs lietotājs, kurš pērk
un pārdod (piegādā) enerģiju citam enerģijas lietotājam, kur piegāde nozīmē
pārdošanu. |
6.pants |
5. Izteikt 6. pantu
šādā redakcijā: 6. pants |
|
|
|
6. Izteikt 6. pantu šādā redakcijā: 6. pants |
(1) Energoapgādes uzņēmumam tā licences
darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības apgādāt
enerģijas lietotājus ar elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi tiem
nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par
regulatora apstiprinātajiem tarifiem. Šādas pastāvīgas saistības saglabājas
arī gadījumos, kad mainās energoapgādes uzņēmuma īpašnieks, īpašuma
piederība, uzņēmējdarbības forma vai ir nepieciešama jauna licence. |
(1) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un
licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas
lietotājiem un to pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai sadales
sistēmām vai dabasgāzes uzglabāšanas krātuvei. |
10 |
|
Atbalstīts |
(1) Sistēmas operatoram tā licences
darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir patstāvīgas saistības
nodrošināt sistēmas lietotājiem un to pretendentiem pieeju enerģijas pārvades
vai sadales sistēmām, vai dabasgāzes uzglabāšanas krātuvei, ja šī pieeja ir
pastāvīgi savietojama ar atbilstošiem tehniskajiem noteikumiem un drošības
prasībām. |
(2)
Līdz jaunas licences saņemšanai energoapgādes uzņēmumiem ir pienākums apgādāt
esošos enerģijas lietotājus ar enerģiju nepieciešamajā vai noteiktajā
kvalitātē un pieprasītajā daudzumā, kā arī pievienot jaunus lietotājus
regulatora noteiktajā kārtībā. |
(2) Sistēmas operatoram
noteiktās saistības saglabājas arī gadījumos, ja mainās energoapgādes
komersanta īpašnieks (piederība), komercdarbības forma, tiek veikta
reorganizācija vai līdz jaunas licences saņemšanai, ja ir nepieciešama jauna
licence |
11 |
Juridiskais birojs
Izteikt 6. panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Sistēmas operatoram noteiktās
saistības saglabājas, ja mainās kapitālsabiedrības dalībnieks
(akcionārs), komercdarbības forma, tiek veikta reorganizācija vai gadījumos, kad nepieciešama jauna licence, līdz tās
saņemšanai. |
Atbalstīts |
|
|
|
12 |
Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis
(3) Energoapgādes komersants, kas piegādā enerģiju saistītajiem
lietotājiem, pārdod enerģiju tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un
pieprasītajā daudzumā par regulatora
noteiktiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu
sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir
saņemta regulatora atļauja. |
Atbalstīts |
|
8.pants |
|
|
|
|
|
Energoapgādes uzņēmumam izsniegtajā licencē
norāda: |
|
|
|
|
|
1) veicamās
energoapgādes veidu; |
6. 8. pantā: papildināt 1. punktu ar vārdiem un tā
nodrošināšanai nepieciešamās prasības;; |
|
|
7. 8. pantā: papildināt 1. punktu ar vārdiem un tā
nodrošināšanai nepieciešamās prasības;; |
|
2) licences darbības zonu kā ģeogrāfisku
teritoriju; |
|
|
|
|
|
3) licences termiņu; |
|
|
|
|
|
4) energoapgādes nodrošināšanai
nepieciešamās lietas, priekšmetus un mantu; |
izteikt 4. punktu šādā redakcijā: 4) energoapgādes komersanta pienākumu
nodrošināt un uzturēt energoapgādes veikšanai nepieciešamos energoapgādes
komersanta objektus. |
|
|
izteikt 4. punktu šādā redakcijā: 4) energoapgādes komersanta pienākumu
nodrošināt un uzturēt energoapgādes veikšanai nepieciešamos energoapgādes
komersanta objektus. |
|
5) vides aizsardzības (ekoloģiskās
ekspertīzes) nosacījumus; |
|
|
|
|
|
6) kurināmā drošības rezerves apjomu, nosakot kurināmā
veidus un energoapgādes uzņēmuma pienākumu enerģētiskās krīzes laikā pārdot
kurināmo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pēc valsts vai pašvaldības
enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma; |
|
|
|
|
|
7) energoapgādes uzņēmuma pienākumu
plānveidīgi attīstīt savu darbību un piedalīties koordinētas un efektīvas
energoapgādes plānošanā, nodrošināšanā un attīstīšanā; |
|
|
|
|
|
8) energoapgādes uzņēmuma pienākumu
periodiski sniegt regulatoram informāciju par savu darbību un pārmaiņām
energoapgādē |
|
|
|
|
|
9.pants |
7. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā: 9. pants |
|
|
|
8. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā: 9. pants |
Energoapgādes uzņēmumi garantē enerģētikā
noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību,
kā arī tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem
atbilstošu enerģijas kvalitāti un nodrošina to īpašumā vai lietošanā esošo
objektu nepārtrauktu darbību un pienācīgu tehnisko stāvokli. |
(1)
Energoapgādes komersanti nodrošina enerģētikā noteikto drošības prasību
ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem
noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas
kvalitāti un energoapgādes komersanta objektu nepārtrauktu darbību un
atbilstošu tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar enerģijas lietotāju
noteiktajai piederības robežai. |
13 14 |
Juridiskais birojs
Precizēt 9.panta pirmajā daļā jēdzienu
piederības robeža Atbildīgā komisija
Izteikt 9. panta pirmo
daļu šādā redakcijā: (1) Energoapgādes komersanti nodrošina
enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas
atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, regulatora noteiktajām
kvalitātes prasībām un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti
un energoapgādes komersanta objektu nepārtrauktu darbību un atbilstošu
tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar enerģijas lietotāju noteiktajai energoapgādes
komersanta objektu piederības robežai. |
Atbalstīts, ietverts 14. priekšl. Atbalstīts |
|
|
(2) Enerģijas lietotāji nodrošina to
īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo tīklu, enerģijas izmantošanas ierīču
un iekārtu tehnisko apkalpi un apkopi. |
|
|
|
(2) Enerģijas lietotāji nodrošina to
īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo tīklu, enerģijas izmantošanas ierīču
un iekārtu tehnisko apkalpi un apkopi. |
12.pants |
|
|
|
|
|
(1) Energoapgādes uzņēmumi, lai nodrošinātu
enerģijas iepirkšanu, ražošanu, pārvadi, sadali un realizēšanu, var darboties
horizontāli vai vertikāli integrēti vai atsevišķi, saņemot licenci katram
energoapgādes veidam. |
|
|
|
|
|
(2) Enerģijas
ražošanas, pārvades, sadales un realizācijas funkciju nodalīšana nedrīkst
apdraudēt kopējo sistēmas tehnisko un finansiālo stabilitāti un enerģijas
lietotāju apgādes drošumu. |
8. 12. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: |
|
|
|
9. 12. pantā: izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: |
(3) Energoapgādes
uzņēmumi var uzsākt horizontālu vai vertikālu integrāciju, kā arī atdalīšanos
atsevišķos energoapgādes uzņēmumos pēc tam, kad saņemta regulatora rakstveida
atļauja likumā Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem noteiktajā kārtībā. |
izslēgt trešo daļu. |
15 |
Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis (3) Šā panta otrajā daļā noteiktajā
kārtībā sastādīto bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas
pārskatu energoapgādes komersants iesniedz regulatoram ne vēlāk kā vienu
mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas likuma Par uzņēmumu gada
pārskatiem noteiktajā kārtībā. |
Atbalstīts |
(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā
sastādīto bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu
energoapgādes komersants iesniedz regulatoram ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc
gada pārskata apstiprināšanas likuma Par uzņēmumu gada pārskatiem
noteiktajā kārtībā.; |
|
|
16 |
Papildināt 12. pantu ar ceturto daļu šādā
redakcijā: (4) Energoapgādes uzņēmuma valdes un
padomes locekļi, kas ir valsts amatpersonas, var savienot šos amatus ar
amatiem citos uzņēmumos, ja to pamatkapitāla daļas pieder tam energoapgādes
uzņēmumam, kuru valdes vai padomes locekļu amatus minētās personas ieņem. |
Neatbalstīts |
|
|
|
17 |
Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Papildināt 12. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Regulators nosaka kārtību, kādā energoapgādes komersants nodrošina
lietotājiem publisku pieejamību šā
panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādītajai bilancei, peļņas un
zaudējumu aprēķiniem, naudas plūsmas pārskatam un citai finanšu
informācijai. |
Atbalstīts |
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: (4) Regulators nosaka kārtību, kādā energoapgādes komersants nodrošina
lietotājiem publisku pieejamību šā
panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādītajai bilancei, peļņas un
zaudējumu aprēķiniem, naudas plūsmas pārskatam un citai finanšu
informācijai. |
13.pants |
9. Izslēgt 13. pantu. |
|
|
|
|
(1) Atļaujas, kas saskaņā ar likumu nepieciešamas
energoapgādes uzņēmumu pārveidošanas vai integrācijas uzsākšanai, valsts vai
pašvaldību iestādes vai amatpersonas izsniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā no
attiecīga energoapgādes uzņēmuma pieteikuma saņemšanas. |
|
|
|
|
|
(2) Ja regulators atsakās dot atļauju
energoapgādes uzņēmuma pārveidošanas vai integrācijas uzsākšanai, tas ne
vēlāk kā 30 dienu laikā no attiecīga energoapgādes uzņēmuma pieteikuma
saņemšanas informē par to energoapgādes uzņēmumu, pamatojot atteikuma
iemeslu, un savu lēmumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". |
|
|
|
|
|
14.pants |
10. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā: 14. pants |
|
|
11. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā: 14. pants |
|
(1) Energoapgādes
uzņēmumi var darboties pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai centralizētās
siltumapgādes sistēmā. |
(1) Energoapgādes
komersanti var darboties pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai centralizētās
siltumapgādes sistēmā. |
|
|
(1) Energoapgādes
komersanti var darboties pārvades sistēmā, sadales sistēmā vai centralizētās
siltumapgādes sistēmā. |
|
(2) Pārvades sistēma ir enerģijas vai gāzes
pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem
energoapgādes uzņēmuma objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un
pārvadei. |
18 |
Juridiskais birojs |
Atbalstīts |
||
(3) Sadales sistēma ir enerģijas vai gāzes
sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem
energoapgādes uzņēmuma objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei. |
|
|
|
|
|
(4) Tīkls ir līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams
enerģijas transportēšanai. Ielu apgaismoju
ma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites
mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu,
laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un
kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem
enerģijas lietotājiem. |
|
|
|
|
|
(5) Sistēmas lietotājs ir fiziskā vai
juridiskā persona, kas piegādā enerģiju pārvades vai sadales sistēmai vai saņem
enerģiju no šīs sistēmas. |
|
|
|
|
|
15.pants |
|
|
|
|
|
(1) Sistēmas operatoram (arī dabasgāzes
krātuves operatoram) ir tiesības: |
11.15. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Komersanti, kuru īpašumā vai
valdījumā ir enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas
objekti, izraugās attiecīgi pārvades sistēmas, sadales sistēmas vai
dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatorus. Dabasgāzes apgādes komersants
var veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas sistēmu
operatoru. Sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un
pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai
sistēmai, sniedzot tiem enerģijas pārvades vai sadales, vai dabasgāzes
uzglabāšanas pakalpojumus par regulatora noteiktiem tarifiem.; |
19 |
Izteikt 15.panta pirmo daļu kā pirmo un 1.1
šādā
redakcijā: (1) Komersanti,
kuru īpašumā vai valdījumā ir enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes
uzglabāšanas objekti, izraugās attiecīgi pārvades sistēmas, sadales sistēmas
vai dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatorus. Dabasgāzes apgādes
komersants var veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas
sistēmu operatoru. |
Atbalstīts |
izteikt pirmo daļu kā pirmo un 1.1 daļu šādā redakcijā: (1)Komersanti,
kuru īpašumā vai valdījumā ir enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes
uzglabāšanas objekti, izraugās attiecīgi pārvades sistēmas, sadales sistēmas
vai dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatorus. Dabasgāzes apgādes
komersants var veidot apvienotu dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas
sistēmu operatoru. |
1) prasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem
sistēmas pieslēguma un tās lietošanas nosacījumu izstrādei nepieciešamo
informāciju; |
|
|
|
|
|
2) sniegt motivētu atteikumu sistēmas
lietotājam vai pretendentam, ja iesniegtā informācija nav pietiekama
lietošanas nosacījumu izstrādei vai ja, pamatojoties uz sniegto informāciju,
pieprasītos sistēmas lietošanas nosacījumus nevar izpildīt. |
|
|
|
||
(2) Sistēmas operatori nodrošina, lai
sistēmas darbībai un sistēmas operatora funkciju izpildei nepieciešamo
palīgpakalpojumu veikšana tiktu uzticēta pretendentiem, kuri šādus palīgpakalpojumus
var veikt nepieciešamā kvalitātē un par zemākām izmaksām, garantējot sistēmas
darba drošumu un stabilitāti. |
|
|
|
|
|
(3) Sistēmas
operatori nav tiesīgi veikt tādas darbības, kas nav tieši saistītas ar to
pienākumiem un var traucēt vai apdraudēt šo pienākumu izpildi. |
|
|
|
||
(4) Sistēmas operatori nav tiesīgi izpaust
komerciālu informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, pildot savus pienākumus.
Komerciālas un konfidenciālas informācijas saturu nosaka energoapgādes
uzņēmumi, saskaņojot to ar regulatoru. |
|
|
|
|
|
|
papildināt pantu
ar piekto, sesto un
septīto daļu šādā redakcijā: (5) Sistēmas operators, kurš ir
saņēmis pieprasījumu no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sniegt
informāciju par sistēmas pieeju un lietošanu, šādu informāciju sniedz
rakstveidā 30 dienu laikā. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no
sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas pieejas un tās lietošanas
nosacījumu izstrādei nepieciešamo informāciju. |
|
|
|
papildināt pantu ar piekto, sesto un
septīto daļu šādā redakcijā: (5) Sistēmas
operators, kurš ir saņēmis pieprasījumu no sistēmas lietotājiem vai
pretendentiem sniegt informāciju par sistēmas pieeju un lietošanu, šādu
informāciju sniedz rakstveidā 30 dienu laikā. Sistēmas operatoram ir tiesības
pieprasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas pieejas un tās
lietošanas nosacījumu izstrādei nepieciešamo informāciju. |
|
(6) Sistēmas operators ir atbildīgs par
enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves darbību,
apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību licences darbības zonā,
savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju
nodrošināt enerģijas pārvadi vai sadali vai dabasgāzes uzglabāšanu atbilstoši
pieprasījumam. |
|
|
|
(6) Sistēmas operators ir atbildīgs par
enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves darbību,
apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību licences darbības zonā,
savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju
nodrošināt enerģijas pārvadi vai sadali vai dabasgāzes uzglabāšanu atbilstoši
pieprasījumam. |
|
|
|
|
||
16.pants |
|
|
|
|
|
(1) Autonomais ražotājs ir uzņēmums
(uzņēmējsabiedrība), fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo elektroenerģiju
vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to paša vajadzībām. |
12. Izslēgt 16.
panta pirmo daļu. |
|
|
|
13. Izslēgt 16. panta pirmo daļu. |
(2) Autonomais ražotājs var pārdot
saražotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārpalikumu arī citiem
enerģijas lietotājiem, par samaksu izmantojot tā sistēmas operatora
pakalpojumus, kura licences darbības zonā ražotājs atrodas, vai pārdot šo
enerģijas pārpalikumu pašam sistēmas operatoram. |
|
|
|
|
|
(3) Sistēmas
operators, ja to pieļauj pārvades vai sadales sistēmas tehniskās iespējas,
savā licences darbības zonā nodrošina autonomajam ražotājam iespēju pārvadīt
vai sadalīt saražotās elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārpalikumu, lai
to pārdotu citiem enerģijas lietotājiem. |
|
|
|
||
17.pants |
13. Izslēgt 17. pantu. |
|
|
|
14. Izslēgt 17. pantu. |
Neatkarīgais ražotājs
ir energoapgādes uzņēmums, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet
neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā tas ir iekļauts. |
|
|
|
|
|
19.pants |
|
|
|
|
|
(1) Jaunu energoapgādes uzņēmumu objektu
ierīkošanai energoapgādes uzņēmumam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par
vienreizēju samaksu tās īpašniekam saskaņā ar šā likuma 24.pantu. |
|
|
|
|
|
|
|
20 |
Deputāte
J.Stalidzāne Papildināt 19. pantu ar 11. un 12. daļu šādā redakcijā: (11)
Zemes īpašnieks nevar atteikt saskaņojumu un liegt izmantot savu zemi jaunu
energoapgādes komersanta objektu iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un
to piederumu ierīkošanai, ja iestājies
vismaz viens no šādiem nosacījumiem: |
Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. priekšl. |
|
|
|
|
1) energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās
pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā; |
|
|
|
|
|
2) energoapgādes komersanta objekts tiek
ierīkots sarkanās līnijas robežās; |
|
|
|
|
|
3)vietējā
pašvaldība energoapgādes komersanta objekta projektu atzinusi par sabiedrībai
visizdevīgāko risinājumu; |
|
|
|
|
|
4)vietējā
pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta
objekta ierīkošana
vai esoša objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas; |
|
|
|
|
|
5)izvadu izbūve no esoša energoapgādes
objekta, tā jaudas izdošanai nav iespējamabez šis zemes izmantošanas; |
|
|
|
|
|
6) citos
normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. |
|
|
|
|
|
(12)
Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura energoapgādes komersanta
objekta rekonstrukciju, atjaunošanu vai modernizāciju. Zemes
īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu, ja
rekonstrukcijas rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai
aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība. Zemes īpašnieks
nevar atteikt saskaņojumu un liegt izmantot savu zemi esošā energoapgādes
komersanta objekta rekonstrukcijai vai modernizācijai. |
|
|
|
|
21 |
Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Papildināt 19. pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā: (1.1) Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot, bet zemes īpašnieks nevar atteikt saskaņojumu un liegt izmantot savu zemi jaunu energoapgādes komersanta objektu iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem: |
Atbalstīts |
15. 19. pantā: papildināt pantu ar 1.1
un 1.2 daļu šādā
redakcijā: (1.1)
Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot, bet zemes īpašnieks nevar
atteikt saskaņojumu un liegt izmantot savu
zemi jaunu energoapgādes komersanta
objektu iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja iestājies vismaz viens no šādiem
nosacījumiem: |
|
|
|
1) energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās
pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā; |
|
1) energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās
pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā; |
|
|
|
2) energoapgādes komersanta objekts tiek
ierīkots sarkanās līnijas robežās; |
|
2) energoapgādes komersanta objekts tiek
ierīkots sarkanās līnijas robežās; |
|
|
|
3)vietējā
pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta
objekta ierīkošana
vai esoša objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas; |
|
3)vietējā
pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta
objekta ierīkošana
vai esoša objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas; |
|
|
|
4) citos
likumos noteiktajos gadījumos. |
|
4) citos
likumos noteiktajos gadījumos. |
|
|
|
(1.2)
Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura energoapgādes komersanta
objekta rekonstrukciju vai modernizāciju. Zemes īpašniekam pienākas
vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu, ja rekonstrukcijas
rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap
vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība. Energoapgādes komersantam ir
pienākums saskaņot, bet zemes īpašnieks nevar atteikt saskaņojumu un liegt
izmantot savu zemi esošā energoapgādes komersanta objekta rekonstrukcijai vai
renovācijai. |
|
(1.2)
Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura energoapgādes komersanta
objekta rekonstrukciju vai modernizāciju. Zemes īpašniekam pienākas
vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24. pantu, ja rekonstrukcijas
rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap
vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība. Energoapgādes komersantam ir
pienākums saskaņot, bet zemes īpašnieks nevar atteikt saskaņojumu un liegt
izmantot savu zemi esošā energoapgādes komersanta objekta rekonstrukcijai vai
renovācijai.; |
(2) Namīpašnieks nevar liegt kabeļu,
armatūras, līniju un citu iekārtu un ietaišu uzstādīšanai, ierīkošanai,
ekspluatācijai un attīstībai izmantot sava nama fasādi, zem nama esošo
pagrabu un nama bēniņu telpas. |
|
|
|
|
|
(3) Par jauna objekta ierīkošanu vai esoša
objekta paplašināšanu energoapgādes uzņēmums brīdina nekustamā īpašuma
īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas. |
|
22 |
Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Deputāte J.Stalidzāne Izteikt 19. panta trešo daļu šādā redakcijā: (3) Par
energoapgādes komersanta jauna objekta ierīkošanu vai esoša objekta
rekonstrukciju vai renovāciju energoapgādes komersants brīdina nekustamā
īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas. |
Atbalstīts |
izteikt trešo daļu šādā redakcijā: (3) Par
energoapgādes komersanta jauna objekta ierīkošanu vai esoša objekta
rekonstrukciju vai renovāciju energoapgādes komersants brīdina nekustamā
īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas
pirms darbu uzsākšanas. |
(4) Energoapgādes uzņēmumu objektu - ēku un
būvju celtniecībai, kā arī norobežotu teritoriju ierīkošanai nepieciešamo
nekustamo īpašumu var atsavināt kārtībā, kādu nosaka likums "Par
nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām
vajadzībām". |
|
|
|
|
|
(5) Energoapgādes uzņēmumu objektu
ierīkošana aizsargājamās dabas teritorijās saskaņojama ar valsts vides
aizsardzības institūcijām un aizsargājamās dabas teritorijas pārvaldes
institūciju, bet kultūras pieminekļos, to aizsardzības zonās vai
kultūrvēsturiskās teritorijās - ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekciju. |
|
|
|
|
|
23.pants |
|
|
|
|
|
(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst
bojāt vai pārveidot energoapgādes uzņēmuma objektus, kas izvietoti viņa
nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu citu enerģijas lietotāju
apgādi. |
|
|
|
|
|
(2) Esošo energoapgādes uzņēmumu objektu
pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par viņa
līdzekļiem. |
|
|
|
|
|
(3) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai
valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes uzņēmuma personālam piekļūt pie
attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem
energoapgādes uzņēmuma objektiem, lai veiktu šo objektu remontu vai ar to
ekspluatāciju saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību
īpašnieku brīdina vismaz trīs dienas pirms šo darbu uzsākšanas, bet avārijas
gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka iepriekšējas
brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt. |
|
23 |
Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Deputāte J.Stalidzāne Izteikt 23. panta trešās daļas pirmo
teikumu šādā redakcijā: (3) Nekustamā
īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes komersanta
personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā
vai ēkā esošajiem energoapgādes komersanta objektiem, lai veiktu šo objektu rekonstrukciju, renovāciju vai ar
to ekspluatāciju saistītus darbus. |
Atbalstīts |
16. Izteikt 23. panta trešās daļas pirmo teikumu
šādā redakcijā: (3) Nekustamā
īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes komersanta
personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā
vai ēkā esošajiem energoapgādes komersanta objektiem, lai veiktu šo objektu rekonstrukciju, renovāciju vai ar
to ekspluatāciju saistītus darbus. |
24.pants |
|
|
|
|
|
(1) Energoapgādes uzņēmums
atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar
jaunu energoapgādes uzņēmuma objektu ierīkošanu vai esošo objektu
ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.
|
14. Izteikt 24. panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Energoapgādes komersants atlīdzina
nekustamā īpašuma īpašniekam par zemi, kuru izmanto jauna energoapgādes
objekta ierīkošanai vai kuras lietošanas tiesības tiek aprobežotas.
Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus,
kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes objektu ierīkošanu vai esošo
objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu. |
24 |
Izteikt 24. panta pirmo daļu šādā
redakcijā: |
Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. priekšl. |
|
|
|
25 |
(1) Energoapgādes komersants atlīdzina
nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu
energoapgādes objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta
nodrošināšanu. Ierīkojot jaunus energoapgādes objektus, energoapgādes
komersants vienojas ar zemes īpašnieku par zemes īpašuma izmantošanu vai
tā lietošanas tiesību aprobežošanu. Ministru kabinets nosaka nekustamā
īpašuma īpašniekam atlīdzināmo zaudējumu, kā arī atlīdzības par zemes īpašuma izmantošanas vai tā
lietošanas tiesību aprobežošanas
aprēķināšanas kārtību. |
Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. priekšl. |
|
|
|
26 |
Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 24. panta pirmo daļu šādā
redakcijā: |
Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. priekšl. |
|
|
|
27 |
Atbildīgā komisija Izteikt 24. panta pirmo daļu kā pirmo, 1.1,
1.2, daļu šādā redakcijā: (1) Energoapgādes komersants atlīdzina
nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu
energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas
un remonta nodrošināšanu. |
Atbalstīts |
17. Izteikt 24. panta pirmo
daļu kā pirmo, 1.1, 1.2, daļu šādā
redakcijā: (1) Energoapgādes komersants atlīdzina
nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu
energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas
un remonta nodrošināšanu. |
|
|
|
(1.1) Energoapgādes komersants
atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes īpašuma atsavināšanu vai
lietošanas tiesību ierobežošanu, ja: - īpašumu izmanto jauna energoapgādes
komersanta objekta ierīkošanai vai esoša energoapgādes komersanta objekta
rekonstrukcijai; - palielinās energoapgādes komersanta
objekta vai aizsargjoslas gar vai ap šo objektu aizņemtā zemes platība. |
|
(1.1) Energoapgādes komersants
atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes īpašuma atsavināšanu vai
lietošanas tiesību ierobežošanu, ja: - īpašumu izmanto jauna energoapgādes
komersanta objekta ierīkošanai vai esoša energoapgādes komersanta objekta
rekonstrukcijai; - palielinās energoapgādes komersanta
objekta vai aizsargjoslas gar vai ap šo objektu aizņemtā zemes platība. |
|
|
|
(1.2) Atlīdzības aprēķināšanas
un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. |
|
(1.2) Atlīdzības aprēķināšanas
un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. |
(2) Ja energoapgādes uzņēmuma objekts tiek
likvidēts vai pārvietots, uzņēmums sakārto nekustamo īpašumu atbilstoši tā
agrākajam stāvoklim vai arī apmaksā tā sakārtošanai nepieciešamos darbus. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
(3) Pašvaldība un energoapgādes uzņēmums
var vienoties par ielu apgaismojuma tīkla nodošanu attiecīgajai pašvaldībai
valdījumā vai īpašumā. |
|
|
|
|
|
39. pants |
|
|
|
|
|
(1) Kvalificētie elektroenerģijas lietotāji
ir tie elektroenerģijas lietotāji, kuriem Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā piešķirtas tiesības slēgt līgumus par elektroenerģijas piegādi
(pirkšanu) tieši ar elektroenerģijas ražotāju, kurš darbojas konkrētajā
elektroenerģijas pārvades sistēmā vai atrodas ārpus tās licences darbības
zonas. |
15. Izslēgt 39. panta pirmo daļu. |
28 |
Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 15. pantu. |
Atbalstīts |
|
(2)
Kvalificētiem elektroenerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties
elektroenerģijas ražotāju, no kura iepirkt elektroenerģiju pārvades licences
darbības zonā, un noslēgt līgumu, kurā paredzēti elektroenerģijas pirkšanas
nosacījumi. |
|
|
|
|
|
(3) Šādu līgumu nosacījumi nevar būt
diskriminējoši attiecībā pret citiem enerģijas lietotājiem, kas saņem un
lieto enerģiju līdzīgā vidē un par regulatora apstiprinātiem tarifiem. |
|
|
|
|
|
(4) Kvalificētiem enerģijas lietotājiem ir
jāsedz visi tie izdevumi, kuri tieši radušies energoapgādes uzņēmumam, lai
nodrošinātu to apgādi ar elektroenerģiju. |
|
|
|
|
|
(Pants izslēgts ar 17. 03. 2005.
pieņemtajiem grozījumiem) |
|
|
|
|
|
VIII nodaļa. Gāzes apgādes
sistēma |
|
|
|
. |
|
42.pants |
|
|
|
|
|
(1) Gāzes piegādi enerģijas lietotājiem nodrošina
dabasgāzes apgādes sistēmas energoapgādes uzņēmumi un sašķidrinātās gāzes
apgādes uzņēmumi. |
|
|
|
|
|
(2) Dabasgāzes apgādes sistēmā ietilpst
augsta spiediena gāzes pārvades sistēmas vadi (ar darba spiedienu virs 1,6
megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgobjekti) un cita manta, kas
nepieciešama gāzes pārvadei, gāzes krātuves un gāzes sadales sistēmas tīkli
(sadalošie tīkli ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem), lietas,
priekšmeti (palīgbūves) un cita manta, kas nepieciešama gāzes sadalei līdz
savstarpēji noteiktai enerģijas lietotāju piederības robežai. |
16. 42. pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus sadalošie
tīkli; |
|
|
|
|
(3) Dabasgāzes apgādes sistēmas īpašnieks
izveido dabasgāzes apgādes sistēmas operatoru. |
izteikt trešo daļu šādā redakcijā: (3) Sistēmas operators par regulatora
noteiktiem tarifiem un saskaņā ar regulatora apstiprinātiem sistēmas pieejas
un lietošanas noteikumiem nodrošina dabasgāzes pārvadi, sadali vai
uzglabāšanu, ja tā tiek piegādāta kvalificētajiem dabasgāzes lietotājiem vai
to iepirkuši kvalificētie dabasgāzes lietotāji.; |
|
|
|
|
|
papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto
un septīto daļu šādā redakcijā: (4) Ministru kabinets nosaka kritērijus
kvalificēto dabasgāzes lietotāju tiesību iegūšanai un minēto tiesību
iegūšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā kvalificētais dabasgāzes lietotājs
var mainīt piegādātājus (tirgotājus), neradot draudus dabasgāzes apgādes
sistēmai un citu dabasgāzes lietotāju apgādes nepārtrauktībai un kvalitātei. |
|
|
||
|
(5) Sistēmas operatoram ir tiesības
motivēti atteikt pieeju attiecīgajai sistēmai likumā Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem noteiktajā kārtībā šādos gadījumos: |
|
|
|
|
|
1) sistēmas jauda nav pietiekama; |
|
|
|
|
|
2) netiks
izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības; |
|
|
|
|
|
3) netiks izpildītas ilgtermiņa (pieci gadi un vairāk) enerģijas
piegādes līgumu saistības; |
|
|
|
|
|
4) šī panta sestajā daļā noteiktajā
kārtībā. |
|
|
|
|
|
(6) Ja vertikāli integrēts energoapgādes
komersants sastopas vai uzskata, ka sastapsies ar nopietnām
ekonomiskām un finansiālām grūtībām sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma
saistībām, ko tas uzņēmies vienā vai vairākos gāzes iepirkšanas līgumos, tas
var iesniegt regulatoram pieteikumu ar lūgumu piešķirt pagaidu atkāpi no šī
panta trešajā daļā noteiktā pienākuma. Pieteikums iesniedzams
nekavējoši pēc pieejas atteikuma. Komersants pieteikumam pievieno visu
nepieciešamo informāciju, kas pamato un raksturo problēmu un tās apjomu
un komersanta centienus atrisināt problēmu. Regulators likumā noteiktā
kārtībā izvērtē komersanta iesniegto pieteikumu un, ja nav iespējami citi problēmas
risinājumi, piešķir pagaidu atkāpi. Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu
regulators ņem vērā šādus kritērijus: |
|
|
|
|
|
1) nepieciešamība
izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un garantēt gāzes
apgādes drošumu; |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
4) attiecīgā fiksētā maksājuma apjoma
līguma vai līgumu parakstīšanas datumi un darbības termiņi un cik lielā mērā
tie pieļauj paredzēt izmaiņas gāzes tirgū; |
|
|
|
|
|
5) komersanta centieni atrisināt problēmu; |
|
|
|
|
|
6) vai un cik lielā mērā komersants, ņemot vērā visus
apstākļus un esošo situāciju, varēja paredzēt nopietnu finansiālu un
ekonomisku grūtību rašanos, uzņemoties fiksēta maksājuma apjoma līguma
saistības; |
|
|
||
|
7) attiecīgo sistēmu saistības pakāpe ar
citām sistēmām, un šo sistēmu savstarpējā savietojamība; |
|
|
|
|
|
8) ietekme, kādu atkāpes piešķiršana atstās
uz Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgus netraucētu darbību un
konkurences sekmēšanu tajā, kā arī komersanta dabasgāzes iepirkuma
alternatīvas Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgū un ārpus tā. Regulators nevar atzīt komersanta
finansiālo un ekonomisko grūtību pastāvēšanu, ja komersanta gāzes pārdošanas
apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes
pirkšanas apjomiem, vai, ja va
r pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta
maksājuma apjoma līgumu; |
|
|
|
|
|
(7) Dabasgāzes piegādei enerģijas
lietotājam ir tiesības par saviem līdzekļiem ierīkot un izmantot tiešo
līniju, kas neietilpst dabasgāzes apgādes sistēmā, no jebkura dabasgāzes
piegādātāja (tirgotāja). Izbūvējot un ekspluatējot tiešo līniju jāievēro tās
pašas prasības attiecībā uz drošību un kvalitāti, kas noteiktas
šī likuma 15. panta 7. daļā minētajos regulatora apstiprinātajos sistēmas
pieejas un lietošanas noteikumos. |
|
|
||
|
17. papildināt likumu ar 42.1 pantu šādā redakcijā: 42. 1 pants |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
43.pants |
|
|
|
|
|
Dabasgāzes pārvades sistēmas operators
papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam nodrošina: |
|
|
|
|
|
1) dabasgāzes pārvades sistēmas darbību,
tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību; |
|
|
|
|
|
2) dabasgāzes piegādi sadales sistēmai
atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatoru pamatotam pieprasījumam; |
|
|
|
|
|
3) dabasgāzes plūsmu vadību dabasgāzes pārvades sistēmā
atbilstoši sistēmas tehniskajām iespējām un saskaņā ar nediskriminējošiem
nosacījumiem dabasgāzes saņemšanai no ārvalstīm un aizvadīšanai uz ārvalstīm; |
|
|
|
|
|
4) iespējamo dabasgāzes pārvades sistēmas
avāriju lokalizāciju un likvidāciju sistēmā; |
|
|
|
|
|
5) dabasgāzes iepirkšanu no ārvalstīm. |
|
|
|
|
|
|
18. Papildināt 43. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: (2) Ja dabasgāzes pārvades sistēmas
operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt
atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas statusu
un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas
nav energoapgāde). |
29 |
Deputāts A. Kalvītis Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā: (2)
Ja dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir vertikāli integrēta
energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir jābūt atsaistītam no
dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav
energoapgāde). |
Neatbalstīts |
|
|
(3) Šī panta otrajā daļā minētā dabasgāzes
pārvades sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai ir jāievēro šādi obligātie
nosacījumi: |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka
personas, kas atbild par pārvades sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties
neatkarīgi; |
|
|
|
|
|
3) pārvades sistēmas operatoram ir tiesības
efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes
komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi pārvades tīkla
ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā
energoapgādes komersantā veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai
nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz
atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi; |
|
|
|
|
|
4) pārvades sistēmas
operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas
veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina
atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku
pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes pārvades sistēmas
operators iesniedz Regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo
ziņojumu publicē laikrakstā Latvijas Vēstnesis. |
30 |
Deputāts A. Kalvītis Izteikt 43.panta trešās daļas 4.punktu šādā
redakcijā: 4) pārvades sistēmas operators izstrādā
atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu
diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār
tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic,
lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes pārvades sistēmas operators iesniedz
Regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko. |
Daļēji atbalstīts, iekļauts 34 priekšl. |
|
45.pants |
|
|
|
|
|
Dabasgāzes sadales sistēmas operators
papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam ir atbildīgs par: |
|
|
|
|
|
1) dabasgāzes sadales sistēmas darbību, tās
tehnisko ekspluatāciju un attīstību; |
|
|
|
|
|
2) dabasgāzes
saņemšanu no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un piegādi enerģijas
lietotājiem; |
|
|
|
|
|
3) iespējamo avāriju lokalizāciju un likvidāciju
dabasgāzes sadales sistēmā un avārijas dienestu; |
|
|
|
|
|
4) enerģijas lietotāju īpašumā, valdījumā
vai lietojumā esošo gāzes izmantošanas ierīču un iekārtu tehniskās apkalpes
un apkopes pakalpojumu sniegšanu enerģijas lietotājiem; |
19. 45. pantā: izslēgt 4. punktu; |
|
|
|
|
5) informācijas sniegšanu enerģijas
lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieslēgtos dabasgāzes sadales
sistēmai vai to lietotu |
|
|
|
|
|
|
papildināt pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā
redakcijā: (2) Ja dabasgāzes sadales sistēmas
operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta sastāvā, tam ir
jābūt atsevišķai kapitālsabiedrībai ar patstāvīgas juridiskās personas
statusu un atsaistītam no dabasgāzes tirdzniecības vai cita veida
komercdarbības (kas nav energoapgāde). |
31 |
Izteikt 45.panta otro daļu šādā redakcijā: |
Neatbalstīts |
|
|
(3) Šī panta otrajā daļā minētā dabasgāzes
sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai, ir jāievēro šādi
obligātie nosacījumi: |
|
|
|
|
|
1) personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora
vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas
tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes pārvadi un tirdzniecību; |
|
|
|
|
|
2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai
nodrošinātu, ka personas, kas atbild par sadales sistēmas operatora vadību,
varētu rīkoties neatkarīgi; |
|
|
|
|
|
3) sadales sistēmas operatoram ir tiesības
efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrētā energoapgādes
komersanta attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai,
uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes
komersantā veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu
valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā
komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi; |
|
|
|
|
|
32 |
Izteikt
45.panta trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā: |
Daļēji atbalstīts, iekļauts 34 priekšl. |
||
|
(4)
Šī panta otrās daļas prasības nav attiecināmas uz integrētajiem sadales
sistēmas operatoriem, kuri sniedz sistēmas pakalpojumus mazāk nekā 100 000
lietotāju. |
|
|
||
|
20. Papildināt likumu ar 45.1 pantu šādā redakcijā: 45.1 pants |
|
|
|
|
|
Šī likuma 43. panta otrās daļas un 45.
panta otrās daļas noteikumi neliedz veidot apvienotu dabasgāzes pārvades,
uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru, kas nodarbojas ar dabasgāzes
pārvadi, uzglabāšanu, sadali un juridiski ir šķirts no komersanta, kas
nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, kā arī atbilst šādiem kritērijiem: |
|
|
||
|
1) personas, kas atbild par apvienotā sistēmas
operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta
struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes piegādi
ikdienā;
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3) apvienotajam sistēmas
operatoram ir tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā gāzes
uzņēmuma attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai,
uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas
mehānismus, lai nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību
attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi; |
|
|
|
|
|
4) apvienotais sistēmas operators izstrādā
atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu
diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār
tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic,
lai sasniegtu šo mērķi. Apvienotais sistēmas operators iesniedz regulatoram
gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publicē laikrakstā
Latvijas Vēstnesis. |
33 |
Deputāts A. Kalvītis Izteikt 451. panta 4. punktu šādā redakcijā: |
Daļēji atbalstīts, iekļauts 34 priekšl. |
|
|
|
34 |
Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt
VIII nodaļu šādā redakcijā: |
Atbalstīts |
18. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā: VIII nodaļa. Gāzes
apgādes sistēma |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
(2) Dabasgāzes apgādes sistēmā
ietilpst augsta spiediena gāzes pārvades sistēmas vadi (ar darba spiedienu
virs 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgobjekti) un cita manta, kas
nepieciešama gāzes pārvadei, gāzes krātuves un gāzes sadales sistēmas tīkli
(ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgbūves)
un cita manta, kas nepieciešama gāzes sadalei līdz savstarpēji noteiktai
enerģijas lietotāju piederības robežai. |
|
(2) Dabasgāzes apgādes sistēmā
ietilpst augsta spiediena gāzes pārvades sistēmas vadi (ar darba spiedienu
virs 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgobjekti) un cita manta, kas
nepieciešama gāzes pārvadei, gāzes krātuves un gāzes sadales sistēmas tīkli
(ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem), lietas, priekšmeti (palīgbūves)
un cita manta, kas nepieciešama gāzes sadalei līdz savstarpēji noteiktai
enerģijas lietotāju piederības robežai. |
|
|
|
(3) Sistēmas operatoram ir tiesības
motivēti atteikt pieeju attiecīgajai sistēmai likumā Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem noteiktajā kārtībā šādos gadījumos: |
|
(3) Sistēmas operatoram ir tiesības
motivēti atteikt pieeju attiecīgajai sistēmai likumā Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem noteiktajā kārtībā šādos gadījumos: |
|
|
|
1) sistēmas jauda nav pietiekama; |
|
1) sistēmas jauda nav pietiekama; |
|
|
|
2) netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības; |
|
2) netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības; |
|
|
|
3) netiks izpildītas ilgtermiņa
(desmit gadi un vairāk) enerģijas piegādes līgumu saistības; |
|
3) netiks izpildītas ilgtermiņa
(desmit gadi un vairāk) enerģijas piegādes līgumu saistības; |
|
|
|
4) 45.3 pantā noteiktajā kārtībā. |
|
4) 45.3 pantā noteiktajā kārtībā. |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
43. 1 pants (1) Dabasgāzes pārvades sistēmas operators
sagatavo pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstības un valsts
dabasgāzes apgādes drošuma novērtējuma ziņojumu laika periodam līdz 10
gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz dabasgāzes pieprasījuma prognozi
10 gadu periodam, piegādes un patēriņa atbilstības vērtējumu atskaites periodā
un prognozi 10 gadu periodam, informāciju par pārvades sistēmas atbilstību
pieprasījumam, uzturēšanas kvalitāti, informāciju par būvējamām un plānotajām
pārvades jaudām, pasākumiem, kas tiek īstenoti maksimāla pieprasījuma
gadījumā un viena vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā. |
|
43. 1 pants (1) Dabasgāzes pārvades sistēmas operators
sagatavo pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstības un valsts
dabasgāzes apgādes drošuma novērtējuma ziņojumu laika periodam līdz 10
gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz dabasgāzes pieprasījuma prognozi
10 gadu periodam, piegādes un patēriņa atbilstības vērtējumu atskaites
periodā un prognozi 10 gadu periodam, informāciju par pārvades sistēmas
atbilstību pieprasījumam, uzturēšanas kvalitāti, informāciju par būvējamām un
plānotajām pārvades jaudām, pasākumiem, kas tiek īstenoti maksimāla
pieprasījuma gadījumā un viena vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā. |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
1) nodrošina
dabasgāzes krātuves darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai
veiktu dabasgāzes uzkrāšanu, uzglabāšanu un izsniegšanu atbilstoši
tehniskajām iespējām; |
|
1) nodrošina
dabasgāzes krātuves darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību, lai
veiktu dabasgāzes uzkrāšanu, uzglabāšanu un izsniegšanu atbilstoši
tehniskajām iespējām; |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
4) informācijas sniegšanu enerģijas
lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieslēgtos dabasgāzes sadales
sistēmai vai to lietotu. |
|
4) informācijas sniegšanu enerģijas
lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieslēgtos dabasgāzes sadales
sistēmai vai to lietotu. |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
4) sadales sistēmas operators izstrādā
atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu
diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār
tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic,
lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes sadales sistēmas operators iesniedz
regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko
savā interneta mājas lapā. |
|
4) sadales sistēmas operators izstrādā
atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu
diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina atbilstošu kontroli pār
tās ievērošanu. Programma paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic,
lai sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes sadales sistēmas operators iesniedz
regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publisko
savā interneta mājas lapā. |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
3) apvienotajam sistēmas operatoram ir
tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā gāzes uzņēmuma
attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai
attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai
nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz
atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi; |
|
3) apvienotajam sistēmas operatoram ir
tiesības efektīvi pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā gāzes uzņēmuma attiecībā
uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai.
Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu
valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz atkarīgā
komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi; |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
(3)
Sistēmas operatori veic balansēšanas aprēķinus saskaņā ar regulatora
apstiprinātiem noteikumiem atklāti un nediskriminējoši attiecībā pret visiem
balansa pakalpojuma saņēmējiem. Lietotājiem, kuri ir tirgus dalībnieki, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums
apmaksāt balansa pakalpojumu, kura piegādes apjoma noteikšana balstās uz
pārvades un sadales operatoru datiem. |
|
(3)
Sistēmas operatori veic balansēšanas aprēķinus saskaņā ar regulatora
apstiprinātiem noteikumiem atklāti un nediskriminējoši attiecībā pret visiem
balansa pakalpojuma saņēmējiem. Lietotājiem, kuri ir tirgus dalībnieki, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums
apmaksāt balansa pakalpojumu, kura piegādes apjoma noteikšana balstās uz
pārvades un sadales operatoru datiem. |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
(1) Ja vertikāli integrēts energoapgādes
komersants nonācis vai uzskata, ka nonāks nopietnās ekonomiskās un
finansiālās grūtībās sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, ko
tas uzņēmies vienā vai vairākos gāzes iepirkšanas līgumos, tas var iesniegt
regulatoram pieteikumu ar lūgumu piešķirt pagaidu atkāpi no šī panta trešajā
daļā noteiktā pienākuma. Pieteikums iesniedzams nekavējoši pēc pieejas atteikuma.
Komersants pieteikumam pievieno visu nepieciešamo informāciju, kas pamato un
raksturo ekonomiskās un finansiālās grūtības sakarā ar fiksēta maksājuma
apjoma līguma saistībām, kā arī komersanta centienus tās atrisināt.
Regulators likumā noteiktā kārtībā izvērtē komersanta iesniegto pieteikumu
un, ja nav iespējami citi risinājumi, piešķir pagaidu atkāpi. Regulators
nevar piešķirt pagaidu atkāpi, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav
mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas
apjomiem, vai, ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma
apjoma līgumu. Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu
regulators ņem vērā šādus kritērijus: |
|
(1) Ja vertikāli integrēts energoapgādes
komersants nonācis vai uzskata, ka nonāks nopietnās ekonomiskās un
finansiālās grūtībās sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma saistībām, ko
tas uzņēmies vienā vai vairākos gāzes iepirkšanas līgumos, tas var iesniegt
regulatoram pieteikumu ar lūgumu piešķirt pagaidu atkāpi no šī panta trešajā
daļā noteiktā pienākuma. Pieteikums iesniedzams nekavējoši pēc pieejas atteikuma.
Komersants pieteikumam pievieno visu nepieciešamo informāciju, kas pamato un
raksturo ekonomiskās un finansiālās grūtības sakarā ar fiksēta maksājuma
apjoma līguma saistībām, kā arī komersanta centienus tās atrisināt.
Regulators likumā noteiktā kārtībā izvērtē komersanta iesniegto pieteikumu
un, ja nav iespējami citi risinājumi, piešķir pagaidu atkāpi. Regulators
nevar piešķirt pagaidu atkāpi, ja komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav
mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas
apjomiem, vai, ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma
apjoma līgumu. Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu
regulators ņem vērā šādus kritērijus: |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
7) attiecīgo sistēmu saistības pakāpe ar
citām sistēmām, un šo sistēmu savstarpējā savietojamība; |
|
7) attiecīgo sistēmu saistības pakāpe ar
citām sistēmām, un šo sistēmu savstarpējā savietojamība; |
|
|
|
8) ietekme, kādu atkāpes piešķiršana atstās
uz Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgus netraucētu darbību un
konkurences sekmēšanu tajā, kā arī komersanta dabasgāzes iepirkuma alternatīvas
Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgū un ārpus tā. |
|
8) ietekme, kādu atkāpes piešķiršana atstās
uz Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgus netraucētu darbību un
konkurences sekmēšanu tajā, kā arī komersanta dabasgāzes iepirkuma alternatīvas
Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes tirgū un ārpus tā. |
|
|
|
(3)
Energoapgādes komersants var lūgt regulatoram piešķirt pagaidu atkāpes no šā
likuma 6. panta pirmajā daļā un 42. 1 panta trešajā daļā
noteikto pienākumu attiecināšanas uz: |
|
(3)
Energoapgādes komersants var lūgt regulatoram piešķirt pagaidu atkāpes no šā
likuma 6. panta pirmajā daļā un 42. 1 panta trešajā daļā
noteikto pienākumu attiecināšanas uz: |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
IX nodaļa. Siltumapgādes sistēma |
|
|
|
|
|
46.pants |
|
|
|
|
|
(1) Siltumapgādi veic energoapgādes uzņēmumi enerģijas
lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei,
ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas
lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides
aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus. |
|
35 |
Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 46. panta pirmo daļu šādā redakcijā: |
Atbalstīts |
19. Izteikt 46. panta pirmo daļu šādā redakcijā: Siltumapgādi veic energoapgādes komersanti
enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei,
ventilācijai (vēdināšanai) un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas
lietotājiem optimālākajā veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides
aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības nosacījumus. Kārtību, kādā
energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto siltumenerģiju,
nosaka Ministru kabinets. |
(2) Siltumapgādi var nodrošināt, izmantojot
centralizēto siltumapgādes sistēmu vai lokālo siltumapgādi, ko veic
autonomais ražotājs. |
|
|
|
|
|
(3) Centralizētās siltumapgādes sistēma ir siltumavotu,
siltumtīklu un siltumenerģijas lietotāju kopums, kas saskaņoti ražo,
pārveido, pārvada, sadala un patērē siltumenerģiju. |
|
|
|
|
|
50.pants |
|
36 |
Daļēji atbalstīts, ietverts 37. priekšl. |
|
|
Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības
izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas
stājas spēkā no 01.06.2001.) |
|
|
(1)
Ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes
veidu. |
|
|
|
|
|
(2) Pašvaldības organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā, kā arī atļauj pieslēgties vai atslēgties no centralizētās siltumapgādes sistēmas, ņemot vērā vietējās pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kuru ietvaros ir noteikta siltumapgādes attīstība, kas saskaņota ar regulatoru. |
|
|
|
|
|
(3) Pieslēgšanās vai atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas tehniskais izpildījums nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem šīs sistēmas lietotājiem. |
|
|
|
|
37 |
Atbildīgā komisija 50.pants |
Atbalstīts |
50.pants |
|
|
|
|
||
|
|
|
(2) Siltumapgādes veida maiņai ēkās un būvēs, kas
atrodas kopīpašumā, ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. |
|
(2) Siltumapgādes veida maiņai ēkās un būvēs, kas
atrodas kopīpašumā, ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. |
|
|
|
|
||
51.pants |
|
38 |
Izslēgt 51. pantu. |
Atbalstīts |
21. Izslēgt 51. pantu. |
(1) Pašvaldības, veicot likumā noteikto
pastāvīgo funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā,
kā arī veicina konkurenci siltumapgādes un kurināmā tirgū. |
|
|
|
|
|
(2) Pašvaldības savas administratīvās teritorijas
attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras
pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas
iespējas un izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas,
nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar regulatoru. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no
01.06.2001.) |
|
|
|
|
|
52.pants |
|
39 |
Atbalstīts |
22. Izslēgt 52. pantu. |
|
Atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes
sistēmas vai pieslēgšanās pie tās nedrīkst traucēt siltuma saņemšanu pārējiem
šīs sistēmas lietotājiem. (2001.gada 10.maija likuma redakcijā, kas stājas
spēkā no 01.06.2001.) |
|
|
|
|
|
61.pants |
21. Izteikt 61. pantu šādā redakcijā: 61. pants |
|
|
23. Izteikt 61. pantu šādā redakcijā: 61. pants |
|
Sistēmas operatoram un energoapgādes uzņēmumam,
kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo teritoriju, ir
pienākums informēt attiecīgo pašvaldību - pilsētas domi (pagasta padomi) -
par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju |
Sistēmas operatoram un energoapgādes uzņēmumam,
kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo teritoriju, ir
pienākums informēt attiecīgo pašvaldību pilsētas vai novada domi (pagasta
padomi) par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju. |
|
|
Sistēmas operatoram un energoapgādes
uzņēmumam, kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo
teritoriju, ir pienākums informēt attiecīgo pašvaldību pilsētas vai novada
domi (pagasta padomi) par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to
iespēju. |
|
62.pants |
|
|
|
|
|
(1) Vietējās enerģētiskās krīzes
izsludināšanu ierosina pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs
gadījumos, kad enerģijas piegāde ir traucēta tādā apjomā, kas var apdraudēt
iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības nozaru darbību noteiktā norobežotā
teritorijā, kura sakrīt ar pašvaldības administratīvo teritoriju. |
|
|
|
|
|
(2) Vietējo enerģētisko krīzi izsludina attiecīgā
pilsētas dome (pagasta padome), kuras administratīvo teritoriju skar
enerģētiskā krīze. |
22. Izteikt 62. panta otro un trešo daļu
šādā redakcijā: (2) Vietējo enerģētisko krīzi izsludina
attiecīgā pašvaldība pilsētas vai novada dome (pagasta padome), kuras
administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze. |
|
|
24. Izteikt 62. panta otro un trešo daļu
šādā redakcijā: (2) Vietējo enerģētisko krīzi izsludina
attiecīgā pašvaldība pilsētas vai novada dome (pagasta padome), kuras
administratīvo teritoriju skar enerģētiskā krīze. |
|
(3) Par vietējās enerģētiskās krīzes
izsludināšanu pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs nekavējoties
ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem. |
(3) Par vietējās enerģētiskās krīzes
izsludināšanu pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs
nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem ministriem. |
|
|
|
(3) Par vietējās enerģētiskās krīzes
izsludināšanu pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs
nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par enerģētiku atbildīgajiem
ministriem. |
70.pants |
23. Izteikt 70. pantu šādā redakcijā: 70. pants |
|
|
|
25. Izteikt 70. pantu šādā redakcijā: 70. pants |
(1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru
izveido pilsētas dome (pagasta padome) un centrā ietilpstošās personas sasauc
pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu
laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas. |
(1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido
pilsētas vai novada dome (pagasta padome) un centrā ietilpstošās personas
sasauc pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā
četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas. |
|
|
(1) Pašvaldības enerģētiskās krīzes centru izveido
pilsētas vai novada dome (pagasta padome) un centrā ietilpstošās personas
sasauc pilsētas vai novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā
četru stundu laikā pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas. |
|
(2)
Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt
šo pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu
pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas sasauc pēc
attiecīgo pašvaldību domes (padomes) priekšsēdētāju kopīgas vienošanās,
pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības
speciālistus un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus. |
(2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus
skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes
centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru,
kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību pilsētas vai novada
domes (pagasta padomes) priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot
atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības speciālistus un
energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus. |
|
|
|
(2) Vairākas pašvaldības, kuras vienlaikus
skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību enerģētiskās krīzes
centru darbību vai izveidot vienotu pašvaldību enerģētiskās krīzes centru,
kurā ietilpstošās personas sasauc pēc attiecīgo pašvaldību pilsētas vai
novada domes (pagasta padomes) priekšsēdētāju kopīgas vienošanās,
pieaicinot atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības
speciālistus un energoapgādes uzņēmumu pārstāvjus. |
71.pants |
|
|
|
|
|
(1) Ministru
kabineta un pašvaldības noteiktā kārtība, kādā enerģijas lietotāji apgādājami
ar enerģiju izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, var ierobežot
energoapgādes uzņēmumu saistības apgādāt ar enerģiju visus enerģijas
lietotājus to licences darbības zonā, kā arī energoapgādes uzņēmumu un
enerģijas lietotāju līgumsaistību izpildi attiecībā uz enerģijas piegādi. |
|
|
|
|
|
(2) Energoapgādes uzņēmumi nav atbildīgi
par zaudējumiem, kas nodarīti enerģijas lietotājiem izsludinātas enerģētiskās
krīzes laikā. |
|
|
|
|
|
|
|
40 |
Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Deputāte J.Stalidzāne Papildināt likuma 71. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Valsts enerģētiskās krīzes laikā
elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir tiesības dot rīkojumus
elektroenerģijas ražotājiem par ģenerējošās jaudas izmaiņām tehnisko iespēju
robežās vai to pilnīgu apturēšanu. |
Atbalstīts |
26. Papildināt 71. pantu ar trešo daļu šādā
redakcijā: (3) Valsts enerģētiskās krīzes laikā
elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir tiesības dot rīkojumus
elektroenerģijas ražotājiem par ģenerējošās jaudas izmaiņām tehnisko iespēju
robežās vai to pilnīgu apturēšanu. |
72.pants |
|
41 |
Deputāts I.Emsis Izteikt 72. pantu šādā redakcijā: 72. pants |
Daļēji atbalstīts, iekļauts 42. priekšl. |
|
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā
uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir
izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido
un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes
periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem. |
|
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā
komersanti izveido un uztur naftas produktu (degvielas) rezerves, lai enerģētiskās
krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem. |
|
|
|
|
|
42 |
Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 72. pantu šādā redakcijā: 72. pants |
Atbalstīts |
27.Izteikt 72. pantu šādā redakcijā: 72. pants |
|
|
|
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā
komersanti, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas
licences komercdarbībai ar naftas produktiem (degvielu) un komersanti, kas
ieved savam patēriņam naftas produktus, izveido un uzglabā naftas un
naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta
apgāde ar naftu un naftas produktiem. |
|
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā
komersanti, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas
licences komercdarbībai ar naftas produktiem (degvielu) un komersanti, kas
ieved savam patēriņam naftas produktus, izveido un uzglabā naftas un naftas
produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde
ar naftu un naftas produktiem. |
|
24. Papildināt likumu ar 72.1 pantu šādā
redakcijā:
72.1 pants
|
|
|
|
28. Papildināt likumu ar 72.1 pantu šādā
redakcijā:
72.1 pants
|
|
Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā
esošo naftas produktu rezervju apjomus un kārtību, kādā tās izveidojamas,
uzglabājamas un izmantojamas enerģētiskās krīzes periodā. |
|
|
Ministru kabinets nosaka valsts īpašumā
esošo naftas produktu rezervju apjomus un kārtību, kādā tās izveidojamas,
uzglabājamas un izmantojamas enerģētiskās krīzes periodā. |
|
76.pants |
|
|
|
|
|
(1) Enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets,
un to īsteno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildīgais ministrs. |
|
|
|
|
|
(2) Ministru kabinets
nosaka kārtību, kādā ierīkojami jauni energoapgādes uzņēmumu objekti, un
izdod enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu ierīkošanas, ekspluatācijas un
drošas lietošanas tehniskos noteikumus |
|
43 |
Deputāte J.Stalidzāne Izteikt 76. panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Ministru kabinets nosaka kārtību,
kādā ierīkojami jauni energoapgādes uzņēmumu objekti, kādā komersantiem tiek
izsniegtas licences elektroietaišu projektēšanai, montāžai ierīkošanai,
ekspluatācijai, tehnisko parametru pārbaudei, mērīšanai, ieregulēšanai,
izgatavošanai un elektroietaišu apkalpojošā personāla drošības tehnikas
noteikumu apmācībai, un izdod enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu
ierīkošanas, ekspluatācijas un drošas lietošanas tehniskos noteikumus. |
Neatbalstīts |
|
82.pants |
|
|
|
|
|
(1) Energoapgādes
uzņēmumu objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts tehnisko
uzraudzību un kontroli veic Valsts energoinspekcija, kuras pienākumi ir šādi: |
|
44 |
Ekonomikas ministrijas
parlamentārais sekretārs Dz. Zaķis Izteikt 82. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: (1) Energoapgādes komersantu, kā arī tādu
komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un
elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārveidi, sadali vai realizāciju, bet
kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence
nav nepieciešama, objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts
tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts energoinspekcija, kuras pienākumi
ir šādi:. |
Atbalstīts |
29. Izteikt 82. panta pirmās daļas pirmo
rindkopu šādā redakcijā: (1) Energoapgādes komersantu, kā arī tādu
komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un
elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārveidi, sadali vai realizāciju, bet
kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence
nav nepieciešama, objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu valsts
tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts energoinspekcija, kuras pienākumi
ir šādi:. |
1) kontrolēt energoapgādes uzņēmumu objektu un
enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu montāžas kvalitātes, drošības un
ekspluatācijas pārbaudes, to atbilstošu un savlaicīgu veikšanu; |
|
|
|
|
|
2) kontrolēt un
uzraudzīt elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes apgādē izmantojamo
iekārtu atbilstības novērtēšanas kārtību un apliecinājumu energoapgādes
uzņēmumos; |
|
|
|
|
|
3) veikt
elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes kvalitātes prasību izpildes un
atbilstības kontroli un uzraudzību, lai veicinātu elektroenerģijas,
siltumenerģijas un gāzes efektīvu izmantošanu; |
|
|
|
|
|
4) piedalīties
elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes apgādes sistēmu avāriju cēloņu
noskaidrošanā un nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisiju darbā. |
|
|
|
|