Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 726)

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 2. lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"

Izdarīt likumā "Par vides aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 3., 22.nr.; 2003, 12.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par vides aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 3., 22.nr.; 2003, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. 5.2 pantā:

Uzņēmuma vides pārvaldības un audita sistēma ir pārvaldības sistēma, kas ietver vadības struktūru pilnveidošanu, plānošanas pasākumus, atbildību, procedūru, pasākumus un resursus uzņēmuma vides politikas izstrādāšanai un ieviešanai, mērķu sasniegšanai, pārskatīšanai un uzturēšanai. Uzņēmumu līdzdalība vides pārvaldības un audita sistēmā ir brīvprātīga.

Uzņēmuma vides audits tiek veikts nolūkā sistemātiski, dokumentēti, periodiski un objektīvi novērtēt uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas atbilstību uzņēmuma vides politikai.

1

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

“ 1. Izteikt 5.² pantu šādā redakcijā:

Vides pārvaldības un audita sistēma ir pārvaldības sistēma, kas ietver vadības struktūru pilnveidošanu, plānošanas pasākumus, atbildību, procedūru, pasākumus un resursus vides politikas izstrādāšanai un ieviešanai, mērķu sasniegšanai, pārskatīšanai un uzturēšanai. Līdzdalība vides pārvaldības un audita sistēmā ir brīvprātīga.

Vides audits tiek veikts nolūkā sistemātiski, dokumentēti, periodiski un objektīvi novērtēt vides pārvaldības sistēmas atbilstību vides politikai.

atbalstīt

Redakc. preciz.

“5.2 pants. Vides pārvaldības un audita sistēma

Vides pārvaldības un audita sistēma ir pārvaldības sistēma, kas ietver vadības struktūru pilnveidošanu, plānošanas pasākumus, atbildību, procedūru, pasākumus un resursus vides politikas izstrādāšanai un ieviešanai, mērķu sasniegšanai, pārskatīšanai un uzturēšanai. Līdzdalība vides pārvaldības un audita sistēmā ir brīvprātīga.

Vides audits tiek veikts nolūkā sistemātiski, dokumentēti, periodiski un objektīvi novērtēt vides pārvaldības sistēmas atbilstību vides politikai.

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido, uztur un atjauno vides pārvaldības un audita sistēmā iekļauto uzņēmumu reģistru, vides verificētāju akreditācijas sistēmu un vides verificētāju reģistru, veic uzņēmumu reģistrāciju vides pārvaldības un audita sistēmas reģistrā, vides verificētāju akreditāciju un viņu darbības uzraudzību.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido un uztur vides pārvaldības un audita sistēmā iekļauto uzņēmumu reģistru un veic uzņēmumu reģistrāciju vides pārvaldības un audita sistēmas reģistrā. Termiņš lēmuma pieņemšanai par uzņēmuma reģistrēšanu vai reģistrācijas atteikumu nav ilgāks par 90 dienām."

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido un uztur vides pārvaldības un audita sistēmas reģistru un veic reģistrāciju vides pārvaldības un audita sistēmas reģistrā. Termiņš lēmuma par reģistrācijas veikšanu vai reģistrācijas atteikumu pieņemšanai nepārsniedz trīs mēnešus.

Redakc. preciz.

Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido un uztur vides pārvaldības un audita sistēmas reģistru un veic reģistrāciju vides pārvaldības un audita sistēmas reģistrā. Termiņš lēmuma pieņemšanai par reģistrācijas veikšanu vai par reģistrācijas atteikumu nepārsniedz trīs mēnešus.

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Valsts aģentūra "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic vides verificētāju akreditāciju un viņu darbības uzraudzību, kā arī izveido un uztur vides verificētāju reģistru."

Valsts aģentūra "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic vides verificētāju akreditāciju un viņu darbības uzraudzību, kā arī izveido un uztur vides verificētāju reģistru.”

Valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic vides verificētāju akreditāciju un viņu darbības uzraudzību, kā arī izveido un uztur vides verificētāju reģistru.”

Vides ministrija un citas tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas, sadarbojoties ar sabiedriskajām organizācijām, izstrādā un kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām īsteno vienotu vides aizsardzības, dabas resursu saglabāšanas un racionālas izmantošanas politiku Latvijas Republikā.

2. Aizstāt 7.pantā vārdus "citas tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas" ar vārdiem "tās padotībā esošās iestādes".

2. Aizstāt 7.pantā vārdus “citas tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas” ar vārdiem “tās padotībā esošās iestādes”.

Ministru kabinets vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā:

1) piedalās Latvijas Republikas vides aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un klimata pārmaiņu samazināšanas politikas īstenošanā;

2) (izslēgts ar 20.06.2000. likumu);

3) (izslēgts ar 20.06.2000. likumu);

4) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

5) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

6) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

7) veic citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā;

8) (izslēgts ar 20.06.2000. likumu);

9) izdod noteikumus par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā;

10) nosaka videi kaitīgo preču sarakstu un aizliegumus importēt un izplatīt videi kaitīgās preces;

11) nosaka prasības un ierobežojumus atsevišķu bīstamas ķīmiskās vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanai un marķēšanai;

12) izdod noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli;

13) izdod noteikumus par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtību;

14) nosaka ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un tirgū, kā arī monitoringa kārtību;

15) nosaka, kuru veidu baterijām un akumulatoriem piemēro depozīta sistēmu, tās piemērošanas kārtību un depozīta maksas apmēru.

2

3

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 9. pantu ar 16. punktu šādā redakcijā:

„16)izdod noteikumus par ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas atļaujām, ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 9. pantu ar 16. punktu šādā redakcijā:

“16) izdod noteikumus par kārtību, kādā veicama ostu akvatoriju tīrīšana un padziļināšana.”

daļēji atbalstīt, iestrād. 3. priekšl.

atbalstīt

3. Papildināt 9.pantu ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16) izdod noteikumus par kārtību, kādā veicama ostu akvatoriju tīrīšana un padziļināšana.”

Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt atlīdzību no fiziskajām un juridiskajām personām par zaudējumu, ko tās nodarījušas iedzīvotāju veselībai, dzīvībai, interesēm vai īpašumam ar videi kaitīgu darbību vai bezdarbību.

Prasības par nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu izskata tiesa Latvijas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Minētās prasības ir atbrīvotas no valsts nodevas.

           17.4 pants. Vides informācijas sniegšanas kārtība, termiņi un maksa par tās sniegšanu

Vides informācijas sniegšanu nodrošina, ņemot vērā šā likuma īpašos nosacījumus, kā arī saskaņā ar Informācijas atklātības likuma prasībām un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ierobežotas informācijas pieejamību, informācijas izsniegšanas kārtību un termiņiem. Ja informāciju nav nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, atbilde uz pieprasījumu sniedzama iespējami īsā laikā. Valsts statistikas likumā noteiktie ierobežojumi un konfidencialitāte neattiecas uz vides informācijas sniegšanu un izmantošanu.

Valsts institūciju un pašvaldību atbildīgo amatpersonu pienākums ir sniegt vides informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, formulējot, kā arī, ja nepieciešams, precizējot pieprasījumu.

Maksa par informācijas sniegšanu nedrīkst pārsniegt saprātīgas izmaksas. Ja ir noteikta maksa, tarifus publicē, kā arī nodrošina to pieejamību pieprasītājam, norādot, kādos gadījumos pieprasītāju no maksas var atbrīvot. Par vides informācijas sniegšanu nedrīkst prasīt iepriekšēju samaksu. Par vides informāciju, kura tiek vākta un apkopota par valsts, pašvaldību vai Vides aizsardzības fonda līdzekļiem, var pieprasīt atlīdzību, kas atbilst informācijas apstrādes un izsniegšanas izmaksām.

Vides informāciju sniedz informācijas pieprasījumā norādītajā veidā vai formātā, izņemot gadījumus, kad:

- pieprasītā informācija jau ir pieejama citādā veidā vai formātā un pieprasītājam sasniedzama;

- ir iemesls izsniegt informāciju citādā veidā vai formātā; šajā gadījumā pieprasītājs ir jāinformē par šo iemeslu.

4

5

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 17.4 panta pirmo daļu pēc pirmā teikuma ar teikumu šādā redakcijā:

„Vides informācija sniedzama laikā, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 17.4 panta pirmo daļu pēc otrā teikuma ar teikumu šādā redakcijā:

“Termiņš vides informācijas sniegšanai nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem.”

daļēji atbalstīt, iestrād. 5. priekšl.

atbalstīt

4. Papildināt 17.4 panta pirmo daļu pēc otrā teikuma ar teikumu šādā redakcijā:

“Termiņš vides informācijas sniegšanai nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem.”

Valsts institūcijas un pašvaldības veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrības daļai, kura vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, savlaicīgi tiktu sniegta lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija.

Valsts institūcijas un pašvaldības, pieņemot lēmumu, kas skar apkārtējo vidi un dabas resursu izmantošanu, arī lēmumu par tādas paredzētas darbības akceptēšanu, kurai veikts ietekmes uz vidi novērtējums:

- izvērtē viedokli, kas izteikts sabiedrības līdzdalības procesā;

- samēro indivīda tiesības un intereses ar sabiedrības ieguvumiem un zaudējumiem, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu.

Valsts institūcijas un pašvaldības iesaista sabiedrību ar vidi saistītu normatīvo aktu, stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanā un apspriešanā. Valsts vides institūcijas sadarbojas ar vides konsultatīvo padomi, kurai iesniedz attiecīgus projektus atzinumu un priekšlikumu sniegšanai.

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt 17.5 panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijas un pašvaldības iesaista sabiedrību ar vidi saistītu stratēģiju, plānu un programmu (turpmāk – plānošanas dokumenti), kā arī plānu vai programmu grozījumu sagatavošanā un apspriešanā. Valsts vides institūcijas sadarbojas ar vides konsultatīvo padomi, kurai iesniedz attiecīgus projektus apspriešanai un priekšlikumu sniegšanai.

atbalstīt

Redakc. preciz.

5. 17.5 pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijas un pašvaldības iesaista sabiedrību ar vidi saistītu stratēģiju, plānu un programmu (turpmāk –– plānošanas dokumenti), kā arī to grozījumu sagatavošanā un apspriešanā. Valsts vides institūcijas sadarbojas ar vides konsultatīvo padomi, kurai iesniedz attiecīgus projektus apspriešanai un priekšlikumu sniegšanai.

Valsts institūcijas un pašvaldības normatīvo aktu, stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanas ietvaros nosaka termiņus, kuros paredz sabiedrības līdzdalības iespēju, kā arī savlaicīgi nodrošina sabiedrībai attiecīgo projektu pieejamību.

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt 17.5 panta ceturto daļu šādā redakcijā:

Valsts institūcijas un pašvaldības plānošanas dokumentu sagatavošanas ietvaros nosaka termiņus, kuros paredz sabiedrības līdzdalības iespējas un norāda institūciju, kurai iesniedzami priekšlikumi vai viedoklis, kā arī savlaicīgi nodrošina sabiedrībai attiecīgo projektu pieejamību. Termiņu sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai pēc plānošanas dokumenta nodošanas apspriešanai nosaka vismaz 30 dienas.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

Valsts institūcijas un pašvaldības plānošanas dokumentu sagatavošanas ietvaros nosaka termiņus, kuros paredz sabiedrības līdzdalības iespējas, un norāda institūciju, kurai iesniedzami priekšlikumi vai viedoklis, kā arī savlaicīgi nodrošina sabiedrībai attiecīgo projektu pieejamību. Termiņš sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai pēc plānošanas dokumenta nodošanas apspriešanai ir ne mazāks par 30 dienām.”

8

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt 17.5 pantu ar jaunām daļām šādā redakcijā:

“Valsts institūcija vai pašvaldība informē sabiedrību par pieņemto plānošanas dokumentu, norādot izvēlētā risinājuma pamatojumu, kā arī vietu, kur var iepazīties ar pieņemto dokumentu un lēmumu par tā pieņemšanu.

Valsts institūcijas vai pašvaldības, kura nodrošina plānošanas dokumenta izstrādi, lēmumu par attiecīgā plānošanas dokumenta pieņemšanu var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā pieņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī pēc apstrīdēšanas pieņemto lēmumu pārsūdzēt tiesā, ja plānošanas dokumenta izstrādes laikā nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības.

Šā panta nosacījumi neattiecas uz plānošanas dokumentiem:

-kas saistīti tikai ar valsts aizsardzību vai ārkārtas situācijām;

-kurus izstrādājot sabiedrības līdzdalība ir notikusi stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesa ietvaros;

-kurus izstrādājot sabiedrības līdzdalība ir notikusi saskaņā ar ūdens apsaimniekošanas normatīvajiem aktiem.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“Valsts institūcija vai pašvaldība informē sabiedrību par pieņemto plānošanas dokumentu, norādot izraudzītā risinājuma pamatojumu, kā arī vietu, kur var iepazīties ar pieņemto plānošanas dokumentu un lēmumu par tā pieņemšanu.

Plānošanas dokumenta izstrādi nodrošinošās valsts institūcijas vai pašvaldības lēmumu par attiecīgā plānošanas dokumenta pieņemšanu var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā pieņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet pēc apstrīdēšanas pieņemto lēmumu –– pārsūdzēt tiesā, ja plānošanas dokumenta izstrādes laikā nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības.

Šā panta nosacījumi neattiecas uz plānošanas dokumentiem:

1) kuri saistīti tikai ar valsts aizsardzību vai ārkārtas situācijām;

2) kurus izstrādājot sabiedrības līdzdalība notikusi stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesa ietvaros;

3) kurus izstrādājot sabiedrības līdzdalība notikusi saskaņā ar ūdens apsaimniekošanas normatīvajiem aktiem.”

   19.1 pants. Ozona slāņa aizsardzība

Ozona slāņa aizsardzību nodrošina, šo slāni noārdošās vielas izņemot no saimnieciskās aprites un pārtraucot darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek pārtrauktas darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām un kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) veic darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām līdz šo darbību pārtraukšanai, kā arī kārtību, kādā izsniedzamas ozona slāni noārdošo vielu izvešanas un ievešanas atļaujas.

9

Vides ministrs R.Vējonis

Izslēgt 19.1 panta otro teikumu.

atbalstīt

6. Izslēgt 19.1 panta otro teikumu.

Atļaujas piesārņojošo vielu emisijai apkārtējā vidē normatīvos noteiktajos ietvaros fiziskajām un juridiskajām personām izsniedz Vides ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” nosacījumiem.

3. Aizstāt 25.pantā vārdus "pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas" ar vārdiem "padotībā esošās iestādes".

7. Aizstāt 25.pantā vārdus “pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas” ar vārdiem “padotībā esošās iestādes”.

Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts kontroli par:

1) to, lai Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā fiziskās un juridiskās personas ievērotu vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvos aktus, standartu, normatīvu un noteikumu prasības, kā arī izpildītu vides aizsardzības un dabas resursu ilgspējīgas izmantošanas valsts programmas, plānus, projektus un citus pasākumus;

2) dabas resursu uzskaiti, piesārņojošo vielu emisiju vidē;

3) visu veidu bīstamo kravu transportēšanas noteikumu ievērošanu;

4) atkritumu apsaimniekošanas un iepakojuma normatīvo aktu ievērošanu;

5) normatīvo aktu ievērošanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, to skaitā:

a) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas normatīvo aktu ievērošanu,

b) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtības ievērošanu,

c) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē nepieciešamo izglītības līmeni personām, kas veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem,

d) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un nosaka riska samazināšanas pasākumus;

6) dabas resursu izmantošanas nosacījumu un ieguves limitu (kvotu) ievērošanu;

7) noteiktā režīma ievērošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

8) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē dabas aizsardzības prasības;

9) vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu būvniecībā un jaunceļamo objektu vietas izvēlē, esošo objektu paplašināšanā, rekonstruēšanā, ražošanas jaudas palielināšanā un pārprofilēšanā, bet attiecībā uz paredzēto darbību, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, — tehnisko noteikumu prasību ievērošanu un vides valsts institūcijas izsniegto īpašo būvprojektēšanas noteikumu prasību ievērošanu;

10) piesārņojošas darbības atbilstību likumā “Par piesārņojumu” noteiktajām prasībām;

11) to, vai ir saņemta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai un vai tiek ievēroti šajā atļaujā ietvertie nosacījumi;

12) piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpētes uzdevumu, piesārņotu vietu sanācijas uzdevumu un programmu izpildi.

Vides valsts inspektoriem ir arī citi likumos un normatīvajos aktos noteiktie pienākumi.

Vides valsts inspektori:

1) piedalās būvniecības kontrolē, ja būves tiek celtas krasta kāpu, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā, akvatorijā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un to komisiju darbā, kuras veic attiecīgo būvju pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī piedalās kontrolē citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

2) atbilstoši veikto pārbaužu rezultātiem sniedz atzinumus un attiecīgajiem būvniecības dalībniekiem saistošus norādījumus par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu, ja būves tiek celtas krasta kāpu, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

10

Vides ministrs R.Vējonis

Aizstāt 44.1panta trešās daļas pirmajā un otrajā punk tā vārdus „ūdenstilpju un ūdensteču” ar vārdiem „virszemes ūdensobjektu”;

atbalstīt

8. Aizstāt 44.1 panta trešās daļas 1. un 2.punktā vārdus “ūdenstilpju un ūdensteču” ar vārdiem “virszemes ūdensobjektu”;

Vides valsts inspektoriem ir tiesības:

1) iebraukt vai ieiet un netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu vai starptautisko tiesību normu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā, izņemot režīma un militāras nozīmes objektus, kuru apskatei nepieciešama to komandieru (priekšnieku) sankcija;

2) aizturēt noteiktā kārtībā vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos policijas telpās;

3) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās Vides valsts inspekcijas noteiktajā kārtībā;

4) apturēt vai aizliegt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbības, kuras neatbilst vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

5) pārtraukt patvaļīgu vai ar izmantošanas noteikumu, normu, termiņu un citu prasību neievērošanu saistītu dabas resursu izmantošanu un cita veida darbību, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem;

6) pieņemt lēmumus, dot atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības;

7) gadījumos, kad netiek ievēroti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvie akti, apturēt, pārtraukt vai aizliegt vainīgo fizisko vai juridisko personu darbību, anulēt vai ierosināt anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas (licences);

8) celt prasības pret vainīgajām personām par videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzību;

9) savu funkciju veikšanai pieprasīt un saņemt bez maksas no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos;

10) likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus;

11) pieņemt operatoram saistošus lēmumus un administratīvos aktus par piesārņojošas darbības veikšanu;

12) kontrolējot vides aizsardzības prasību ievērošanu būvniecībā, apsekot būvlaukumu un būvi.

Vides valsts inspektoriem ir arī citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Transportlīdzekļus un kuģus, kurus, veicot valsts kontroli vides aizsardzībā, izmanto vides valsts inspektori, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var aprīkot ar speciālām gaismas un skaņas signālierīcēm, krāsu un grafisko noformējumu.

Personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo viņas no pienākuma atlīdzināt zaudējumu, kas nodarīts dabai, cilvēku veselībai un dzīvībai, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam.

11

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 4. pantu šādā redakcijā:

„4. 52.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “dabai” ar vārdu “videi”;

atbalstīt

9. 52.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “dabai” ar vārdu “videi”;

Atlīdzība par valsts un pašvaldību īpašumā esošajiem dabas objektiem nodarīto zaudējumu ieskaitāma Latvijas Vides aizsardzības fondā.

4. Aizstāt 52.panta otrajā daļā vārdus "Latvijas Vides aizsardzības fondā" ar vārdiem "valsts pamatbudžetā".

12

Vides ministrs R.Vējonis

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Atlīdzība par valsts un pašvaldību īpašumā esošajiem dabas objektiem nodarīto zaudējumu, naudas sodi par vides normatīvo aktu pārkāpumiem ieskaitāmi valsts budžeta programmā “Vides aizsardzības fonds”.”

neatbalstīt

aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas Vides aizsardzības fondā” ar vārdiem “valsts pamatbudžetā”.

Kaitējums videi ir tādu vides izmaiņu radīšana, kas var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai un drošībai, bioloģiskajai daudzveidībai, dabas resursiem un dabas mantojumam.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kas nodarījušas kaitējumu videi, ir pienākums:

1) pēc iespējas likvidēt vai arī samazināt videi nodarītā kaitējuma sekas, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi un apdraudējumu vides ilgtspējīgai attīstībai;

2) kompensēt izdevumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu ietekmētās vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst.

Vides valsts inspekcijas priekšnieks, reģionālās vides pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vai Jūras vides pārvaldes direktors ar rīkojumu izveido komisiju videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu noteikšanai (turpmāk — komisija). Zaudējumus, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka komisija, pamatojoties uz pārbaudes aktu.

Komisija divu mēnešu laikā pēc veiktās pārbaudes izdara aprēķinus un sastāda videi nodarītā kaitējuma novēršanas un zaudējumu kompensēšanas aktu (turpmāk — akts), kuru dara zināmu personai, kas nodarījusi kaitējumu videi. Aktā uzrādāmi kopējie zaudējumi un nosakāms atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņš, šo darbu veikšanas kārtība un termiņš, līdz kuram veicami minētie darbi. Ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, komisija nosaka termiņu, līdz kuram aprēķinātā zaudējumu summa jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.

5. Aizstāt 53.panta ceturtajā un sestajā daļā vārdus "valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā" ar vārdiem "valsts pamatbudžetā".

13

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 5. pantu šādā redakcijā:

„5. Aizstāt 53.panta ceturtajā un sestajā daļā vārdus “valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā“ ar vārdiem „valsts budžeta programmā “Vides aizsardzības fonds”.”

neatbalstīt

10. 53.pantā:

aizstāt ceturtajā un sestajā daļā vārdus “valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā” ar vārdiem “valsts pamatbudžetā”;

Kopējie zaudējumi, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, nosakāmi, pamatojoties uz darbu apjomu un izmaksām, kas nepieciešamas, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, kā arī uz zaudējumu summām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātas par vidē palikušo un sekundāro piesārņojumu.

Ja videi nodarītā kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, personai, kura nodarījusi kaitējumu videi, atlikusī zaudējumu summa aktā noteiktajā termiņā jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.

14

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 53. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„Ministru kabinets izdod noteikumus par dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtību.”

atbalstīt

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets izdod noteikumus par dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu aprēķināšanas kārtību.”

6.  56.pantā:

11. 56.panta pirmajā daļā:

         56.pants. Prasības par vides aizsardzības likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā  nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu 

Tiesības iesniegt prasības par vides aizsardzības likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu ir:

1) fiziskajām un juridiskajām personām, kuru veselībai, dzīvībai, interesēm vai īpašumam nodarīts zaudējums;

2) Vides ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām institūcijām un prokuroram, ja vides aizsardzības jomā aizskartas valsts vai sabiedrības intereses un īpašums;

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus "pakļautībā un pārraudzībā esošajām institūcijām" ar vārdiem "padotībā esošajām iestādēm";

16

Vides ministrs R.Vējonis

56.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “aizsardzības”;

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “īpašums” ar vārdiem “vai nodarīts kaitējums videi;”

atbalstīt

atbalstīt

izslēgt vārdu “aizsardzības”;

aizstāt 2.punktā vārdus “pakļautībā un pārraudzībā esošajām institūcijām” ar vārdiem “padotībā esošajām iestādēm”;

papildināt 2.punktu pēc vārda “īpašums” ar vārdiem “vai nodarīts kaitējums videi”;

3) sabiedriskajām organizācijām un kustībām, ja prasību par nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu nav iesniegušas Vides ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas vai prokurors.

Prasību iesniegšanas un nodarītā zaudējuma novērtēšanas kārtību nosaka Latvijas Civilprocesa likums un citi normatīvie akti.

Prasībām par videi nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu noilguma nav.

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus "pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas" ar vārdiem "padotībā esošās iestādes".

aizstāt 3.punktā vārdus “pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas” ar vārdiem “padotībā esošās iestādes”.

No dabas nelikumīgi iegūtie produkti un no tiem izgatavotie izstrādājumi ir atsavināmi bez atlīdzības Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. No to realizācijas iegūtie ienākumi tiek pārskaitīti Latvijas Vides aizsardzības fondā.

7. Aizstāt 59.pantā un 63.panta otrajā daļā vārdus "Latvijas Vides aizsardzības fondā" ar vārdiem "valsts pamatbudžetā".

17

Vides ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 7. pantu šādā redakcijā:

„7. Aizstāt 59. pantā un 63. panta otrajā daļā vārdus „Latvijas Vides aizsardzības fondā” ar vārdiem „valsts budžeta programmā “Vides aizsardzības fonds”.”

neatbalstīt

12. Aizstāt 59.pantā un 63.panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Vides aizsardzības fondā” ar vārdiem “valsts pamatbudžetā”.

Latvijas Republika atlīdzina citām valstīm videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumus saskaņā ar tās noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī to piemērošanas kārtību.

Videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu summu, ja kaitējums nodarīts citas valsts teritorijā un zaudējumi radušies Latvijas videi, ieskaita Latvijas vides aizsardzības fondā.

Ministriju darbību, kas saistīta ar starptautisko saistību izpildi vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā un starptautisko sadarbību ekoloģisko problēmu risināšanā, koordinē Vides ministrija.

18

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 64. pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes nodrošina nepieciešamās informācijas par vides jautājumiem sagatavošanu un iesniegšanu attiecīgajai Eiropas Savienības institūcijai.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

13. Papildināt 64.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes nodrošina, lai tiktu sagatavota un attiecīgajai Eiropas Savienības institūcijai iesniegta nepieciešamā informācija par vides jautājumiem.”

1. Likuma 5.1 un 5.2 panta stāšanās spēkā tiks noteikta ar īpašu likumu.

20

Juridiskais birojs

Izteikt pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā:

“Likuma 5.¹ un 5.² pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.”

Atbildīgā komisija

Izteikt pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā:

“Likuma 5.¹ pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.”

daļēji atbalstīt, iestrād. 20.priekšl.

atbalstīt

14. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“Likuma 5.¹ pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.”;

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūnijam paliek spēkā Ministru kabineta 1997.gada 19.augusta noteikumi nr.305 “Vides valsts inspekcijas nolikums”. 

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.septembrim paliek spēkā Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi nr.154 “Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli” un Ministru kabineta 1997 . gada 9.septembra noteikumi nr.316 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā”. 

4. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.martam izdod 9.panta 10.punktā minētos noteikumus. 

5. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.septembrim izdod 9.panta 11. un 12.punktā, 19.1 pantā, kā arī 43.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.06.2003.) 

6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 30.novembrim izdod 9.panta 13.punktā minētos noteikumus.

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.06.2003.) 

7. Likuma 17.3 panta piektā un sestā daļa un 17.4 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2005.gada 14.februārī.

(2003.gada 15.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.06.2003.) 

21

Vides ministrs R.Vējonis

Pārejas noteikumos:

aizstāt 7.punktā skaitli "17.3" ar skaitli „17.2” un svītrot vārdus "un sestā".

atbalstīt

aizstāt 7.punktā skaitli “17.3” ar skaitli “17.2” un izslēgt vārdus “un sestā”;

8. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod 9.panta 14.punktā minētos noteikumus.(2003.gada 15.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.06.2003.) 

9. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.jūlijam izdod 9.panta 15.punktā minētos noteikumus.

8. Aizstāt pārejas noteikumu 9.punktā skaitli "2004." ar skaitli "2005.".

aizstāt 9.punktā skaitli “2004.” ar skaitli “2005.”;

23

Vides ministrs R.Vējonis

papildināt pārejas noteikumus ar 10.,11., 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

„10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.maijam izdod 9.panta 16.punktā minētos noteikumus.

11. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.oktobrim izdod 44.2 panta 13.punktā minētos noteikumus.

12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.decembrim izdod 53. panta sestajā daļā minētos noteikumus.

13.Grozījumi likuma 5.2 pantā un likuma 19.1 pantā stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.”

Atbildīgā komisija

papildināt pārejas noteikumus ar 10.un 11.punktu šādā redakcijā:

„10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.maijam izdod 9.panta 16.punktā minētos noteikumus.

11. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.decembrim izdod 53.panta septītajā daļā minētos noteikumus.”

daļēji atbalstīt, iestrād. 23. priekšl.

atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 10.un 11.punktu šādā redakcijā:

“10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.maijam izdod 9.panta 16.punktā minētos noteikumus.

11. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.decembrim izdod 53.panta septītajā daļā minētos noteikumus.”

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 90/313/EEC, 2003/4/EC un 2000/60/EC.

25

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar skaitļiem un burtiem „2003/35/EC”.

Atbildīgā komisija

Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām

90/313/EEC, 2003/4/EC, 2000/60/EC un 2003/35/EC.”

atbalstīt, iestrād. 25. priekšl.

atbalstīt

15. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām

90/313/EEC, 2003/4/EC, 2000/60/EC un 2003/35/EC.”

26

Atbildīgā komisija

papildināt likumu ar normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.”

atbalstīt

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.